Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo dienu notikumi raisa pārdomas - vai ar mūsu valsti viss ir kārtībā, vai tiešām vienas svešzemju bankas problēmas var paraut līdzi visu valsti?

Brīvdienas pavadīju laukos mierā un klusumā, tāpēc par bankomātu šturmēšanu uzzināju tikai pirmdien no masu saziņas līdzekļiem. Ne reizi tādu satraukumu no valsts amatpersonu puses neesmu redzējis un dzirdējis pat gadījumos, kad tiek likvidēti simti skolu, slēgtas slimnīcas, ģimenes ar bērniem pēc algu samazinājuma tiek izliktas no mājām...

Neesmu dzirdējis, ka amatpersonas celtu trauksmi un publiski aicinātu bankas neatņemt ģimenēm vienīgo mājokli vai nerēķināt soda procentus, ja kredītņēmējs nokavē kādu maksājumu. Ne viens vien ir saskāries ar Swedbankas „īpašo pretimnākšanu”, grūtībās nonākušam kredītņēmējam palielinot procentu likmi, pierasot papildu ķīlas un galvotājus.

Nav saprotams, kāpēc pašvaldības un valsts aizdod ("tur depozītā") privātām finanšu struktūrām naudu laikā, kad valsts pati aizņemas no citām finansu struktūrām naudu, maksājot par to ap 200 miljoniem latu gadā tikai procentos.

Pašvaldības vadītājus grasās nopratināt saistībā ar apsūdzību kriminālnoziegumā par to, ka pārskaitījuši naudu uz valsts kasi un aicinājuši to darīt arī citus, inkriminējot viņam valsts finanšu sistēmas graušanu.

Saskaņā ar Krimināllikumu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Privātas bankas finanšu stāvoklis ne tuvu nav Latvijas finanšu sistēmas stāvoklis, tāpēc iedzīvotāji nevietā tiek iebaidīti ar kriminālatbildību. Krimināllikums neparedz kriminālatbildību par bankas finanšu stāvokļa apspriešanu, tai skaitā norādot datus, ziņas, kuras faktiski ir nepatiesas. Piespiest cilvēkus turēt naudu vienā privātā komercbankā ar Drošības policijas palīdzību - tas ir droši vien pasaulē vēl nebijis precedents...

Vēl jau nezinām, vai ziņas bija vai nebija patiesas. Kā redzējām Krājbankas gadījumā, tad uz FKTK paļauties nevaram, jo ir pamatotas šaubas par viņu lasītprasmi latviešu valodā, kur nu vēl kādā svešvalodā.

Latvijā un Zviedrijā ir pietiekami daudz labi angliski lasošu finanšu un ekonomikas studentu, kuri rokas internetā un meklē ekonomisku informāciju. Piemēram, kāds students esot izlasījis tādu informāciju, ka Swedbank akciju biržas kurss krities par 3%. Tālāk viņš izlasa ekspertu komentāru, ka Swedbank vērtspapīru portfelī ir apšaubāmas vērtības vērtspapīri, nu, teiksim, uz 15 miljardiem EUR un tad vēl dažādas Grieķijas, Portugāles un Itālijas obligācijas, kuras kritiska situācija var pārvērsties par tukšu papīra gabaliņu. Un tad vēl par Swedbank Latvijas nodaļu, kurai aktīvos uzrādīti nekustamie īpašumi par desmitiem milj. EUR ar uzpūstu nereālu vērtību, kuri faktiski maksā trīsreiz mazāk, nekā uzrādīts...

Tad nu viens no interneta ekspertiem saka, ka, ja nu Eirozonā kaut kas nobrūk, tad Swedbank "aizies pa burbuli". Vai mums vajadzētu ignorēt šādu informāciju? Vai mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu banku uzraugi vispār seko līdzi, kas notiek bankās? Nav dzirdēts, ka būtu veikti kaut mazākie pasākumi, lai ar citām bankām nenotiktu, kas līdzīgs kā ar Krājbanku.

Pārdomājot mūsu pārdzīvojumus banku lietās, jāatzīst, ka pa pilienam sakrājies gana daudz, lai neuzticētos bankām. Nekādas ažiotāžas nebija, kad savulaik Krājbankas noguldījumi tika nolīdzināti tuvu "0" vērtībai naudas maiņas rezultātā 1:200. Tas notika bez komentāriem par šīs akcijas patieso būtību. Tur bija mūža noguldījumi daudziem vecākās paaudzes cilvēkiem, un tas nav pazudis no atmiņas.

Tāpat spilgti atmiņā saglabājušies M.Gaiļa un A.Piebalga meli par bankas Baltija noguldījumu drošību. Par Parex krahu tauta uzzināja pati pēdējā, kad jau ilgstoši bija iespēja iztukšot to tukšu, turklāt Parex īpašniekiem pašiem sevi bagātīgi nodrošinot. Krājbankas vadītājs I.Priedītis neinformē atbildīgās finanšu institūcijas un valdību par aizdomīgiem darījumiem vairāku mēnešu garumā. Ko vēl banku uzraugi nav pamanījuši vai vienkārši noklusē?

Tagad bankas reakcija neliecina, ka tā par sevi justos gana pārliecināta, ja jau lūdz policijas utt. aizstāvību, jo, ja viss būtu kārtībā, tad izmaksātu naudu, kuriem tā vajadzīga, un strādātu tālāk, nevis atrunātos, ka inkasācijas firmas nav bijušas gatavas apkalpot tik daudz bankomātu. Fakts arī tas, ka, brīvdienās neuzpildot daļu automātu, tomēr iespējams samazināt izņemtās naudas daudzumu... Vai banka izmaksās kompensācijas tiem klientiem, kas brīvdienās nevarēja izņemt savu naudu un izlietot to pēc sava ieskata?

Klausos ziņas un domāju - tuvojas Ziemassvētki, jāpērk dāvanas, bet vai es varu izņemt savu naudu no bankomāta, vai man nebūs par to jāiet skaidroties uz Drošības policiju?

P.S. Izlasīju komentāros, ir par ko padomāt.

Te būs īsa pamācība naudas buršanā!

Pirmais nosacījums naudas buršanā ir tā dēvētās minimālās rezerves likumīga eksistence. Bez šāda likuma nevarētu uzsākt naudas buršanas procesu. Tāda minimālā rezerve ES vidēji ir 2% (Latvijā no 0%-5%). Tātad privāto banku naudas būrējam jāievieto centrālajā bankā uz sava konta 2% minimālā rezerve.

Sekojoši bankai ir nepieciešami tikai 2% no tās iegrāmatotās naudas (kredītnaudas), pārējos 98% tā var legāli burt. Piemēram, ja banka grib izsniegt kādam 10 000 eiro kredītā, tai nepieciešams ievietot centrālajā bankā 200 eiro no saviem uzkrājumiem. Ja bankai ir šie 200 eiro liekas naudas, tā mierīgi var pārskaitīt (iegrāmatot imagināri) uz kredītņēmēja konta 10 000 eiro. Tātad tā ir nauda, kura iepriekš neeksistēja un nevienam nepiederēja. Šī nauda tika uzburta tikai kredīta došanas momentā. Tā ir informācija, kura tika ievadīta datu bāzē uz kredītņēmēja bezskaidras naudas norēķinu konta. (Piebilde: tādēļ arī bankas tik dikti baidās no tā dēvētās skriešanas uz banku - bank run, jo patiesībā tām parasti nav vairāk kā tikai šie 2%, ko izdot. No šejienes arī cēlies vārds „bankrots”.)

Otrais triks: lai arī bankai šī nauda iepriekš nebija, tā tomēr ņem legāli par šo (uzburto) naudu, t. i. par izsniegto kredītu procentus un procentus no procentiem.

Trešais triks: loģiski būtu uz kredītu rēķina iegrāmatoto naudu pēc kredītu atdošanas atkal no kontiem izsvītrot (izgrāmatot, jo tā taču bija uzburta iegrāmatošanas procesā), tātad izdzēst. Triks notiek tajā brīdī, kad šī uzburtā nauda netiek izdzēsta.

Pats interesantākais ir tas, ka vairums cilvēku atbalsta šos trikus un neapšauba šo triku legalitāti. Nav grūti uzminēt, kas ir šādas banku sistēmas ieguvējs un tās augļu baudītājs.

Šai sistēmai ir vēl brīnišķīgs blakus efekts. Pateicoties procentiem un procentiem no procentiem, kredītņēmējiem vienmēr jāatdod vairāk, nekā viņi ir saņēmuši. T. i. – jāatdod tas, kas vēl nekad nekur nav eksistējis. Kā to izdarīt? Jāatņem citam. Tātad tiek veicināta konkurence (urā!), kurš kuru apmānīs, izkonkurēs, iznīcinās. Mēs „uz dzīvību un nāvi” konkurējam, lai atdotu bankām „viņu daļu”. Bankām mēs esam parādā to, kas bankām nekad nav piederējis, plus procentus un procentus no procentiem. Dažkārt mēs pat „pašapzinīgi” ieķīlājam savu īpašumu, kuru esam gatavi atdot bankai par to, ka viņa uz mūsu kontu iegrāmatoja to, kas tai nekad nebija piederējis. Ja turpmākajā konkurējošajā ikdienā mums neveicas un mūsu kolēģis vai kaimiņš izradās talantīgāks, mēs pazaudējam arī savu ķīlu. Mūsu īpašums un darba alga pārceļas nu jau konkrēti, ne tikai imagināri, bankas īpašnieku, akcionāru (banku oligarhu) rīcībā. Ekonomikā to pavisam vienkārši un bez emocijām sauc par īpašuma pārdali no lejas uz augšu.

Realitātē bankām bieži nav šo 200 eiro, un tās tos aizņemas no centrālās bankas uz prime rate, bet tālāk nodod saviem klientiem jau uz augstākiem procentiem. Arī šeit, protams, var labi pelnīt.

Cerams, ka lasītājs spēs pielietot šo pamācību savā turpmākajā apzinīgajā dzīvē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...