Vai dzīvojamā māja var pirkt virtuālu zemi zem mājas, un vai par virtuālu zemi ir jāmaksā „piespiedu” nomas maksa?
Biedrība Ausma05.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Galvenais uzsvars rakstā ir uz to, ka zemes īpašnieki nav tiesiski vērsties tiesā ar piedziņu vai prasīt maksāt nomas maksu, ja nav pierādījumu, ka uz īpašnieka zemes IR DZĪVOJAMĀ MĀJA, BŪVE un nav noslēgts rakstisks NOMAS LĪGUMS. Mūsuprāt, 99%, ka zemei zem dzīvojamām mājām nav saistības ar mājām (būvēm), jo zemesgrāmatā, VZD nav atrodama informācija, ka zemes īpašniekiem būtu zemesrobežu plāns ar apgrūtinājumu atzīmi.
Neraugoties uz to, no daudzdzīvokļu mājām (būvēm) tiek pieprasīta "piespiedu" nomas maksa, arī bez nomas līguma (likuma 12.p.2.prim p. - "Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties").
Te nu, lūk, pateikts viss, kam jābūt, lai notiktu nomas maksas PIEPRASĪŠANA VAI PIEDZIŅA, ja nemaksā. Turklāt Saeimā atrodas un tiek virzīts likums par šādas virtuālas, mājai nepiesaistītas zemes izpirkumu.
Tātad šajā valstī mums liek maksāt “piespiedu” nomas maksu par juridiski nereālu, nesakārtotu, VIRTUĀLU ZEMI - nomas maksu vai izpirkuma maksu. Tādā pat sakarā savulaik Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs izdomāja, ka var ņirgāties par dzīvokļu īpašniekiem un viņus ar Privatizācijas komisijas starpniecību var piespiest privatizēt vēl otro un trešo zemes gabalu, kur mājai ir sava adrese, kura “izpletusies” uz trīs zemes gabaliem, kuri atrodas katrs citā adresē, proti, kas tomēr reāli nekādi nav saistīta ar dzīvojamo māju.
Arī esošais domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis dzīvokļu īpašnieku pretenzijas novirza iestādei, par kuras nolaidību tiek rakstītas sūdzības un lūgumi pabeigt dzīvojamo māju privatizāciju, sakārtot mājas un zemes attiecības. Privatizācijas komisijas nomenklatūra laikam jūtas varenāka par RD deputātiem, par tās vadību? Ar šī risinājuma lūguma atstumšanu Rīgas domē TOREIZ un TAGAD jāsaprot, ka ne jau vainīgā komisija sevi sodīs vai cels gaismā savu neizdarību.
Ir noskaidrots, ka VZD reģistros un zemesgrāmatā tiešām nav reģistrētu ziņu par zemes īpašnieku zemes vienību saistību ar dzīvojamām mājām, būvēm kā apgrūtinājumu. Zeme dzīvojamām mājām nav arī ierādīta un iezīmēta dabā, un nav zināms, kur patiesi tā atrodas, šī funkcionāli nepieciešamā zeme, un kam tā pieder. Tas, kam pieder šie zemes gabali, kur tie atrodas, tiek dziļi slēpts daudzos, ja ne vairākumā gadījumu, varētu teikt NEGADĪJUMU, to atrašanās vietu un robežas nezina neviens dzīvokļu īpašnieks. Šai zemei un mājai (mājām, būvēm), kā jau teikts, ir dažādas adreses - kas pierāda, ka it kā faktiski noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir apšaubāms, virtuāls, fiktīvs, atrodas nezin kur, nezin kam pieder. Ja tu pieprasi ziņas par zemes īpašnieku, tev grūž acīs "komercnoslēpumu" vai Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas pierāda, ka te kaut kas nav īsts, patiess.
Pirms dažiem gadiem Tieslietu ministrija (likumprojektu iesniedza MK un Saeimā ministrs Dzintars Rasnačs) sagatavoja šīs zemes izpirkuma likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” (likumprojekts: 155/Lp13), ka dzīvokļu īpašnieki varēs zemi izpirkt "uz likuma pamata", kas pašlaik Saeimā jau tiek virzīts uz 3. lasījumu.
Bet zini, kas notiks, ja nosacīti nākamajā rītā pie jums vai tiesā ieradīsies kāds Andris Bērziņš, kuram, teiksim, ir 14 zemes gabali zem vairākām mājām, uzrādīs pierādījumus, ka Jūsu māja, pardon, atrodas uz viņa zemes kā apgrūtinājums, samaksājiet viņam nomas maksu par 10 gadiem, jo viņš neesot komersants, kam tikai 3 gadi noilgums prasībai, un samaksājiet zemes izpirkuma maksu "uz likuma pamata". Ja kaut kam jau maksājāt par nomu vai zemes izpirkumu, tas mani neinteresē, vērsieties tiesā un atprasiet nepamatoti piedzītu maksu, teiks Bērziņš.
Mēs maksājam nomas maksu uz izdomāta, virtuāla "likuma pamata". Un nereti bez nomas līguma, bet, ja apsaimniekotājs tādu slēdz, šis līgums tiek slēpts, tas ir, nomas līgums netiek izsniegts dzīvokļu īpašnieku zināšanai dažādu iemeslu dēļ.
Cik tālu aizgājis mūsu tiesiskums!? To neredz zemesgrāmata, to neredz Rīgas dome, tās Privatizācijas komisija, to neredz Tieslietu ministrija, to negrib saprast arī Saeimas komisijas deputāti, jo, kā redzat, jau uz šāda “bardaka” pamata ir uztaisīts likumprojekts zemes izpirkumam un virzīts uz 3. lasījumu, likums, kas kā izskatās kā taisīts uz “zemes baronu” pasūtījuma pamata, pēc viņu “rokraksta”.
Paredzam, ka deputāti KĀ SNAUDĀ, KĀ PA MIEGAM NOBALSOS par šo haosu – LAI IET, TAD JAU REDZĒS, KĀ VEIKSIES AR TO IZPIRKUMU, būs jaunas vēlēšanas, un vēlētāji par mums atkal nobalsos, nav ko nopūlēt savas smadzenes, algu mums, deputātiem, maksā arī tikai par pasēdēšanu Saeimā, kas ir arī grūts “darbs”.
Visi citi pierādījumi, ja tiesu spriedumos kaut kādi mājas un zemes saistībai tie ir, tad tie drīzāk ir piešūti ar "baltiem diegiem", piesaukti šķietami, apšaubāmi, jo vienīgais neapstrīdamais pierādījums ir ZEMES ROBEŽU PLĀNS, kurā ierakstīta māja (būve) ar adresi un tās kadastra numuru, kas ir kā apgrūtinājums zemei un kas reģistrēts zemes īpašuma zemesgrāmatā.
Pagaidām paliek jautājums: KAS NOTIKS, JA VISI VAI VAIRĀKUMS no 95 tūkstošiem dzīvokļu, kuri ir dalītā īpašumā, atteiksies slēgt nomas līgumus un/vai atteiks visiem 3000 zemes īpašniekiem - "zemes baroniem" maksāt "piespiedu" nomas maksu "uz likuma pamata" par VIRTUĀLO ZEMI, kamēr viņi iesniegs zemes robežu plānu ar zemes apgrūtinājumu, ka uz viņu zemes zemesgrāmatā ir reģistrēts apgrūtinājums - dzīvojamā māja un noslēgs reālu, normālu nomas līgumu?
Stop!
NAV ZEMES ROBEŽU PLĀNA UN NORĀDES UZ APGRŪTINĀJUMU – MĀJU, KA ŠĪ MĀJA (BŪVE) SAISTĪTA TIEŠI AR ŠO ZEMI, NEKĀDU MAKSU, NEKĀDU LĪGUMU!
Izrādās, ka mūsu mīļajā valstī zemes īpašniekiem zemesgrāmatā var tikt reģistrēta zeme zem mājām, pārpirkta un pārpārdota, un pārreģistrēta daudzas reizes, neuzrādot pat tādu “sīkumu”, ka māja (vairākas mājas, būves) atrodas uz viņu zemes un viņi var pieprasīt nomas maksu bez nomas līguma (vai pasaulē citur ir tāda juridiska “bardaka” piemēri?) un tiesas, kā rāda mūsu tiesu spriedumi, tiesas to akceptē.
Bet kā būs, ja dzīvokļu īpašnieki, kuri jau maksājuši 10 gadus nomas maksu par šādu virtuālo zemi, pieprasīs no "zemes baroniem", tostarp no kāda N. Š. vai mistiskas AS "Pilsētas zemes dienests”, atmaksāt iekasēto summu? Tas ir reāli, ja nopietni izanalizē visu dokumentāciju un šādu pierādījumu par zemes saistību ar māju neatrod, kad nav arī pat nožēlojamā nomas līguma.
Tā nav sazvērestības teorija - ja pie mums atnāk nezināms virtuālas zemes īpašnieks, parāda tukšu zemes grāmatas ieraksta kopiju ar adresi, kas nesakrīt ar mājas adresi, viņa zemes robežu plānā nav mājas kā apgrūtinājuma, un paziņo - maksājiet man zemes "piespiedu" nomas maksu, un "uz likuma pamata" (uz kāda - uz "virtuāla likuma" pamata?) ir pilnas tiesības šādu "zemes baronu" pasūtīt tālāk, lai meklē muļķus citur.
Atnes pierādījumu - zemesgrāmatas izrakstu ar apgrūtinājumu, ka šī mūsu konkrētā māja ir piesaistīta tavai zemei, tad runāsim par maksu, slēgsim nomas līgumu, turklāt pilnvērtīgu, nevis kā tagad, kurā tikai viens noteikums - maksāt nomas maksu par nezināmu, apšaubāmu zemi, bez noteikumiem rīcībai ar zemi un bez pirmpirkuma tiesību ieraksta.
Bet pašlaik Latvijas "piespiedu demokrātijas" apstākļos pastāv "kārtība", kad kāds N. Š. raksta, ka aptuveni 100 prasībās Senāta spriedumi esot taisīti viņa labā. Štrunts par pierādījumiem?
Proti, tas ir fakts, ka pat tiesas nez no kurienes pielieto likumos nenoteiktu termiņu "uz likuma pamata" un "piespiedu noma", izskata "balto baronu" prasības bez galvenā, iepriekš minētā apgrūtinājuma pierādījuma un, ignorējot likumu, kas uzliek pienākumu zemes īpašniekam noslēgt zemes nomas līgumu, kas ir vienīgie divi nosacījumi, kas dod tiesības prasīt nomas maksu, ko pasaka arī Civillikuma 1484.pants: "Ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā." (Ja nav līguma, nav tiesiski prasīt, piedzīt nomas maksu.)
Ja ir vēlme, var iepazīties ar AT Senāta spriedumiem piespiedu nomas piedziņas lietās, varbūt tajos ir pierādījumi (šaubāmies gan).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
