Vai „Dzīvojamo telpu īres likums”, ko komisija Saeimā gatavo trešajam lasījumam, nav īrnieku un izīrētāju naida kurināšanas akts?
Klementijs Rancāns*26.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasot likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", kas atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, to gatavojot uz 3. lasījumu - pieņemšanai Saeimas sēdē, neatrodam nevienu punktu vai pantu, kas liecinātu par īrnieka un izīrētāja tiesību sabalansēšanu, kas attiecas uz īrnieku tiesībām. Arī izīrētājiem likums paredz pilnīgi aplamus, nevajadzīgus ierobežojumus.
Sevišķi draudošs šis likums ir denacionalizēto māju īrniekiem, jo viņi atrodas piespiedu situācijā, tiek atstāti bez kompensācijas risinājuma, kas tika paredzēta saistībā ar dzīvojamo māju denacionalizāciju. Likumprojekts ir klajā pretrunā ar daudzām Civillikuma un citām normām, kas tika minēts sabiedrisko organizāciju protesta vēstulēs Saeimai un Ekonomikas ministrijai.
Likums nav saskaņots ar Eiroparlamenta 21.01.2021. g. rezolūciju par mājokļa tiesību nodrošināšanu un pieejamību Eiropas valstīs atbilstoši maksātspējai. Likumā nav neviena punkta vai panta, kas nodrošinātu to "labumu" gūšanu, kas noteikti saistībā ar mājokļa būtību, proti, ar Civillikuma 2134.pantu: " Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt" - pagalms, autostāvvieta, bēniņi, pagrabtelpa, papildu mantu novietnes, bērnu rotaļu laukumi utt.
Lasi: īrniekam ar likumu demokrātiskā valstī tiek ierādītas četras sienas, nosacīti kā kamera cietumniekam. Brīvā līguma īrnieki, ja viņus neapmierinās īres maksa vai nosacījumi, ja par šādu likuma redakciju Saeima nobalsos un tiks noteikti likumā ieviestie ierobežojumi, meklēs un atradīs "melno tirgu" - ir daudz brīvo izīrējamo individuālo dzīvokļu, kuri nekādai uzskaitei vai regulācijai nepadodas.
TOTIES DENACIONALIZĒTO MĀJU PIESPIEDU ĪRNIEKIEM TĀDAS IZVĒLES NAV, jo, kā jau teikts, viņi atrodas piespiedu īres situācijā. Patiesībā nevienai īrnieku kategorijai, kuras jau atrodas īres attiecībās, likumā nav piešķirtas īres maksas lieluma izvēles vai apstrīdēšanas iespējas, tātad izvēle - maksāt tik, cik prasīs izīrētājs, vai viņi no dzīvokļa tiks izmesti uz ielas, uz "nekurieni".
Protams, denacionalizēto māju un visiem citiem īrniekiem ir vairākas spēkā esošo likumu normas, kas aizsargā viņu tiesības, bet tās izmantot un aizstāvēties ir jāprot, jāzina likumi, kas attiecas UZ JAU IEGŪTĀM ĪRES TIESĪBĀM, ko nodrošina Civillikums un citi spēkā esošie likumi un likums, kas nosaka, ka LIKUMAM NAV ATPAKAĻEJOŠA SPĒKA, vai ja tas pasliktina indivīda tiesības un nosacījumus.
Bet ir zināms arī tas, ka tiesā uzvar tas, kuram vairāk naudas un iespēju izmantot juristu pakalpojumus vai izmantot pat interešu konflikta apstākļus. Toties likumā izīrtētājiem ir dots "ierocis" - jaunais īres likums, lai terorizētu un tracinātu denacionalizēto māju un arī visus citus īrniekus, kuriem jau ir noslēgti īres līgumi vai izveidojušās īres tiesiskās attiecības.
Likums, pēc biedrības “AUSMA” ieskata, ir drūms, neskaidrs, negodīgs, pretrunīgs un tendēts uz vēl lielāku divu pušu – īrnieku un īzīrētāju sociālās spriedzes un naida atmosfēras pastiprināšanu, kas jau tāpat sapringta līdz baltkvēlei. Ir pienācis laiks biedrībām un individuāli īrniekiem steidzami vērties pie valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt šādu likumu.
Lasi likumprojekta tekstu un priekšlikumu tabulu 3. lasījumam: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/41262722A6E696B0C22586800054BEB3?OpenDocument Īres likums – deportāciju aksts ?
* biedrības „AUSMA” valdes loceklis
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
