Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Eco Baltia finanšu pārskatā par 2022. gadu redzams, ka uzņēmumam ir 120 miljoni eiro[i]. lielas saistības, tas ir, četras reizes vairāk, nekā 2020. gadā, kad tās bija 27 miljoni eiro[ii]. 2023. gada pirmajā ceturksnī saistības palielinājušās vēl par 8 miljoniem eiro, un uz 2023. gada 31. martu tās veidoja 128 miljonus eiro. Aptuveni puse kredīta līdzekļu - 64 miljoni eiro – ir aizņemta no finanšu institūcijām[iii] ar Euribor 3 mēnešu mainīgu likmi plus pievienoto likmi aptuveni 3%[iv].

Ir sarežģīti veikt precīzas aplēses, cik liela naudas plūsma uzņēmumam ir nepieciešama, lai apkalpotu šādu parādu nastu, tomēr mēģināsim veikt nelielus aprēķinus. Procentu maksājumos 2022. gadā, kad Euribor likme vēl bija būtiski zemāka, nekā tā ir šī gada vidū, uzņēmums bija iztērējis 2,8 miljonus eiro[v]. Uzņēmuma vadība atzīst, ka “procentu likmju pieaugums par 1 procentpunktu radītu papildu procentu izdevumus par aptuveni 763 tūkstoši eiro”[vi].

Pirms gada, 2022. gada augustā 3 mēnešu Euribor likme bija 0%, pašlaik tā ir 3,8%, tātad, ja Euribor likme saglabājas pašreizējā līmenī, aizņemtā kapitāla izmaksu pieaugums būtu vismaz 2,9 miljoni eiro gadā. Līdz ar to izdevumi, kas koncernam gada laikā ir jāmaksā kredītiestādēm par aizņemtā kapitāla procentiem, veido aptuveni 6 miljonus eiro.

Banku kredītiem ir raksturīgi amortizācijas maksājumi, proti, katru mēnesi aizņēmējam ir jāmaksā ne tikai procenti, bet arī daļa no pamatsummas. Vidējais amortizācijas laiks Eco Baltia kredītiem ir pieci gadi[vii], tādēļ varam aplēst, ka katru gadu uzņēmumam ir jāatmaksā ne tikai 6 miljoni eiro procentu maksājumos, bet arī vismaz 12 miljonu eiro pamatsumma.

Otra puse saistību uzņēmumam ir pret nenodrošinātajiem kreditoriem - preču un pakalpojumu piegādātājiem, telpu izīrētājiem, obligacionāriem un tamlīdzīgi. Pēdējā gada laikā kapitāla cenai būtiski pieaugot, arī nenodrošinātie kreditori noteikti vēlētos saņemt samaksu par kapitālu vismaz Euribor likmes apmērā, tādēļ varētu lēst, ka šo parādu apkalpošanai uzņēmumam gada laikā būtu nepieciešama naudas plūsma aptuveni 2,4 miljoni eiro. Saskaņā ar šīm aplēsēm kopējā naudas plūsma, kas 2023. gada laikā AS Eco Baltia būtu jālieto 128 miljonu eiro saistību apkalpošanai, veido aptuveni 20 miljonus eiro, kas ir krietni vairāk par 8,4 miljoniem eiro, ko uzņēmums nopelnīja 2022. gadā[viii], un intuitīvi liekas, ka uzņēmums jau pašlaik nav spējīgs pilnvērtīgi apkalpot savas saistības.

Kā varēja izveidoties šāda situācija? Kopš 2021. gada AS Eco Baltia ir veikusi ļoti agresīvus uzņēmumu pārņemšanas darījumus - 2021. gada augustā grupa iegādājās UAB Eco Service ar tās meitas sabiedrībām, 2022. gadā AS Eco Baltia iegādājās Čehijas vadošā šķiedru ražotāja TESIL Fibres 100% akciju[ix], - abi iegādes darījumi tika veikti bez kapitāla piesaistes, tikai ar aizņemtas naudas palīdzību. Eco Service tika iegādāta par 25,4 miljoniem eiro, TESIL Fibres par 8,3 miljoniem[x], bet abiem uzņēmumiem bija būtiskas kredītsaistības, kuras pēc iegādes konsolidējās Eco Baltia bilancē[xi]. Tā izskaidrojams, ka līdz 2020. gadam Eco Baltia kreditori bija  aptuveni 27 miljoni eiro, 2021. gadā šis skaitlis bija jau 84,6 miljoni eiro, bet 2022. gadā – 120 miljoni eiro.

Jāatzīst, ka abi uzņēmumu iegādes darījumi liekas pamatoti no grupas attīstības viedokļa, īpaši jau situācijā, kad kredītus varēja iegūt ļoti lēti. Ja Lietuvā strādājošo atkritumu loģistikas uzņēmuma Eco Service darbību AS Eco Baltia vadība spētu apvienot ar Latvijas uzņēmumu Eco Baltia vide, šāda konsolidācija gandrīz nenovēršami palielinātu kopīgo rentabilitāti. Spriežot pēc informācijas no uzņēmumiem, pagaidām nekāds reāls konsolidācijas process nav sācies, uzņēmumi darbojas atsevišķi un nereti pat konkurē savā starpā, piemēram, pārdodot otrreizējās izejvielas.

Tāpat saimnieciski pamatots lēmums liekas Čehijas PET šķiedru ražotāja TESIL Fibres iegāde, jo šis uzņēmums kā ražošanas izejvielas izmanto PET Baltia gala produkciju. Grūti spriest par konsolidācijas veiksmi šajā gadījumā, katrā ziņā tā pagaidām nav redzama ne peļņas, ne rentabilitātes rādītājos. 2022. gadā kopējais grupas apgrozījums bija 210 miljoni EUR, tas ir, gandrīz divas reizes lielāks kā 2021. gadā, kad tas bija 120 miljoni EUR, tomēr grupas peļņa šajā laikā ir nevis dubultojusies, bet samazinājusies, ja 2021. gadā tā bija 9,3 miljoni eiro, tad 2022. gadā – 8,4 miljoni eiro[xii]

Uzņēmuma finanšu situāciju sarežģī ne tikai strauji pieaugošā kapitāla cena, bet arī ražošanas izmaksu pieaugums. Realizācijai 2022. gadā pieaugot 1,75 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu, atsevišķas ražošanas izmaksas pieauga daudz straujāk, piemēram, izejvielu izmaksas ir dubultojušās, enerģijas izmaksas pieaugušas 2,25 reizes un transporta izmaksas 2,4 reizes[xiii] . Tādējādi pat tikai noturēt uzņēmuma rentabilitātes rādītājus ir sarežģīts uzdevums, kas uzņēmuma vadībai nav bijis pa spēkam: ja 2021. gadā rentabilitāte bija 7,5%, tad 2022. gadā tā bija jau vairs tikai 3,8%.

Tomēr straujais peļņas pieaugums 2021. gadā un apgrozījuma pieaugumi 2021. un 2022. gados uzņēmuma vadībai bija radījuši acīmredzamu eiforiju. Šeit jāatzīmē, ka būtiski ir pieaugušas uzņēmuma administrācijas izmaksas – 2021. gadā tās bija 8,8 miljoni, bet 2022. gadā jau 15,2 miljoni eiro[xiv]. Arī uzņēmuma augstākā vadība (valde un padome) sev ir ievērojami palielinājusi algas. 2021. gadā šīs izmaksas bija 1,6 miljoni eiro, bet 2022. gadā tās ir vairāk nekā dubultotas – augstākās uzņēmuma vadības atalgojums ir vairāk nekā 3,5 miljoni eiro[xv]. Salīdzinājumam – par lielu algu daudz kritizētā Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums 2022. gadā bija četras reizes mazāks - “tikai 853 460 eiro”[xvi]

Kaut arī tuvojošos kredīta likmju pieaugumu diezgan skaidri varēja prognozēt jau 2022. gada vidū, uzņēmuma vadība un akcionāri tomēr izlēma izmaksāt faktiski visu iepriekšējā gada peļņu – 8 miljonus eiro – dividendēs[xvii]. Šajā sakarā diez vai par sakritību var uzskatīt to, ka, sākot ar 2022. gada vidus, gatavotā un 2023. gada sākumā veiktā AS Eco Baltia obligāciju emisija bija tieši par 8 miljoniem eiro[xviii].

Peļņas rādītājiem stagnējot un vienlaicīgi kapitālam aizplūstot no uzņēmuma, nepārsteidz tas, ka ir būtiski pasliktinājusies uzņēmuma likviditātes situācija. 2021. gada beigās uzņēmuma apgrozījums bija 120 miljoni un naudas līdzekļu atlikums – 11,8 miljoni eiro, kas bija līdzvērtīgi viena mēneša izmaksām. 2022. gada beigās, kad uzņēmuma apgrozījums bija 210 miljoni eiro, vadības rīcībā bija vairs tikai 8 miljonu eiro naudas līdzekļi[xix], kas bija vien divu nedēļu izmaksas; pasakot to citiem vārdiem, uzņēmuma likviditāte jau 2022. gada beigās bija kritiski zema, un jebkurš satricinājums varēja izraisīt grūti paredzamas sekas.

Neskatoties uz kritisko likviditātes situāciju, uzņēmuma vadība 2023. gada janvārī tomēr veica vēl vienu uzņēmumu iegādes darījumu, kura rezultātā tika iegādātas 100% kapitāldaļas uzņēmumos Pilsētas Eko Serviss, PES Serviss un B 124[xx], darījuma cena – 7,66 miljoni eiro[xxi]. Spriežot pēc oficiālajiem uzņēmuma paziņojumiem, 2023. gadā uzņēmuma vadība ir paredzējusi veikt vēl vairākas lielas investīcijas kopumā 11,6 miljonu eiro apmērā, kuras galvenokārt lietos PET Baltija, iegādājoties jaunu tehnoloģiju līniju par 7,88 miljoniem eiro, un polimēru iepakojuma pārstrādes sabiedrība Nordic Plast, turpinot tehnoloģisko iekārtu iegādi ražošanas jaudu palielināšanu, izdevumi, kas saistīti ar šo projektu, būs 2,78 miljoni eiro[xxii].

Jau saskaitot līdz šim uzskaitītos izdevumus, uzņēmuma vadības spēja sabalansēt bilanci raisa apbrīnu, bet 5. septembrī tika paziņoti jaunumi par kārtējo iegādes darījumu - vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs INVL Baltic Sea Growth Fund kopā ar sava portfeļa uzņēmumu, Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu Eco Baltia vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja Metal-Plast akciju. Pēc darījuma Eco Baltia piederēs 42 procenti un INVL Baltic Sea Growth Fund – 28 procenti Metal-Plast akciju[xxiii], pagaidām gan publiski nav zināma darījuma cena.

Ja pirmie divi uzņēmumu iegādes darījumi likās loģiski no biznesa attīstības viedokļa, tad abi pēdējie rada daudz vairāk jautājumu. Kā Eco Baltia vadība ir iedomājusies atrast sinerģijas ar esošo biznesu, iegādājoties ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmumu Pilsētas Eko serviss? Kādu sinerģiju uzņēmuma vadītāji ir saskatījuši starp iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem, kas darbojas grupā, un Metal-Plast, kura specializācija ir plastmasas logu rāmju pārstrāde?

AS Eco Baltia nav paziņojusi par pašu kapitāla palielināšanas nodomiem, tādēļ jāizdara secinājums, ka visas paveiktās un iecerētās investīcijas, visi kārtējie uzņēmuma izdevumi un līdzšinējo kredītu apkalpošanas izmaksas kaut kādā fantastiskā veidā tiek finansētas no uzņēmuma naudas plūsmas un ar kreditoru līdzekļiem. Vismaz virspusēji šāda pieeja biznesa veidošanai sāk līdzināties klasiskajām piramīdu struktūrām –  iegādājoties atkal jaunu uzņēmumu, ir iespējams tā finanšu rādītājus konsolidēt grupas pārskatos un tad, nākot klajā ar skaļiem paziņojumiem par koncerna apgrozījuma pieaugumu, atrast atkal jaunus kreditorus, kuri iesaistās “izaugsmes procesā”.

Uzņēmumu apkalpojošās Luminor bankas rezervēto attieksmi pret straujo ekspansiju netieši var novērot gan tajā faktā, ka šogad banka aizliedza uzņēmumam izmaksāt  vienu miljonu dividendēs, gan konfliktā 2022. gada beigās, kad notika bezprecedenta gadījums visā AS Eco Baltia pastāvēšanas vēsturē. Koncerna uzņēmums PET Baltija nebija spējīgs izpildīt bankas noteiktos nosacījumus, un Luminor banka pārkvalificēja 11 miljonus vērtu ilgtermiņa aizdevumu par īstermiņa aizdevumu ar atmaksas termiņu gada laikā[xxiv]. Pašlaik ar banku ir panākts izlīgums, un šis kredīts atkal tiek uzskatīts par ilgtermiņa saistību, tomēr, ja šāda vienošanās netiktu panākta, gan PET Baltija, gan Eco Baltia būtu nonākušas tūlītējas maksātnespējas priekšā.

Šādā situācijā uzņēmuma vadības vēlme tikai pusgadu pēc iepriekšējās obligāciju emisijas veikt nākošo[xxv] liekas kā izmisuma vadīts solis, lai piesaistītu līdzekļus no nākamajiem nenodrošinātajiem kreditoriem. Tikmēr arvien vairāk pazīmju liecina, ka AS Eco Baltia dāsni atalgotā vadība neredz to, ka uzņēmums kļūst par uzņēmumu-zombiju, proti, tādu, kurš nav spējīgs organiski attīstīties, jo visa naudas plūsma tiek tērēta operatīvajai darbībai un parādu apkalpošanai[xxvi] .

Bažas par AS Eco Baltia ekonomisko situāciju krietni varētu kliedēt oficiāla finanšu pārskata publicēšana. Kaut arī saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 57. pantu[xxvii] Eco Baltia bija jāpublicē auditēts pirmā pusgada finanšu pārskats, vēlākais, līdz 31. augustam, tas vēl joprojām nav parādījies atklātībā, radot bažas par notiekošo. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs labprātāk uzstājas presē un televīzijā ar teorētiskiem pārspriedumiem par ilgtspēju biznesā, Ukrainas kara tēmu vai, klāstot padomus iesācējiem dārzkopjiem, nevis nopietni diskutējot par sava uzņēmuma ekonomiskajiem izaicinājumiem. 

Pirms tirgū emitēt atkal jaunas obligācijas, AS Eco Baltia ar praktiskiem darbiem un auditētiem pārskatiem vajadzētu pierādīt līdz šim veikto mežonīgi straujo investīciju darbību pamatotību, plašāk izskaidrot līdzšinējās investīcijas un uzņēmumu iegādes darījumus un ieskicēt to, kā šīs investīcijas nodrošinās uzņēmuma normālai darbībai nepieciešamo rentabilitāti un naudas plūsmu.

Attēlā – Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs


[i] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf   (10.lpp)

[ii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2022/12/EB-AS-2020-LV.pdf   (10.lpp) 

[iii] file:///C:/Users/user/Downloads/Eco-Baltia-Group-Financial-statement_LV_Q1_2023.pdf  (14.lpp)

[iv] Pēdējos gados grupa savos finanšu pārskatos vairs neuzrāda pievienoto likmi, bet 2019. gada pārskatā https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2022/12/EB-AS-2019-LV.pdf  (41. lpp.) ir redzams, ka vidējā pievienotā likme nav mazāka par 3%.

[v] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (30. lpp.)

[vi] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf   (44. – 45.lpp.)

[vii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (40. lpp.)

[viii] https://ecobaltia.lv/wp-c                ontent/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (8.lpp.)

[ix]https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (27. lpp.)

[x] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (12.lpp)

[xi] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (35.lpp)

[xii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (8.lpp)

[xiii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (28.lpp)

[xiv] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (29.lpp.)

[xv] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (31.lpp)

[xvi] https://jauns.lv/raksts/zinas/566976-airbaltic-valdes-priekssedetaja-martina-gausa-atalgojums-pern-pieaudzis-lidz-853-460-eiro

[xvii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (12.lpp)

[xviii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/02/Final-Terms-AS-Eco-Baltia20230210.LV_.clean_10.02.2023.pdf

[xix] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (8. un 12.lpp)

[xx] https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bf8c4cbb642c1bb0a06f334b7a1c6e115&lang=lv&src=listed

[xxi] file:///C:/Users/user/Downloads/Eco-Baltia-Group-Financial-statement_LV_Q1_2023.pdf   (7. un 15. lpp)

[xxii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (34. lpp.)

[xxiii] https://ecobaltia.lv/2023/09/05/invl-baltic-sea-growth-fund-un-eco-baltia-paraksta-ligumu-par-polijas-lielaka-pvc-parstradataja-metal-plast-iegadi

[xxiv] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf  (40. lpp.)

[xxv] LETA 18.08.2023

[xxvi] https://www.investopedia.com/terms/z/zombies.asp

[xxvii] https://likumi.lv/ta/id/81995-finansu-instrumentu-tirgus-likums

Novērtē šo rakstu:

39
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...