Vai Egila Levita dāvātie Triju Zvaigžņu ordeņi ir priekšapmaksa kovidokrātu atbalstam?
Juris Paiders28.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 20. aprīlī valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu, kā arī apbalvot citus informācijas jomā strādājošos.
Šāds lēmums sabiedrībā netika uztverts viennozīmīgi, jo tika paustas aizdomas, ka šī ir noteikta uzpirkšanas forma. Piemēram, Neatkarīgās komentētājs Māris Krautmanis norādīja: “Ar Triju Zvaigžņu ordeni pašreizējā valdošā vara pielaizās un uzpērk žurnālistus, kuriem vajadzētu kritiski un objektīvi raudzīties uz norisēm valstī.”
Pašlaik ir pamatotas aizdomas, ka Valsts prezidenta dāvātie ordeņi ir savdabīga “priekšapmaksa” par atbalstu kovidokrātu ideoloģijai. Pēdējā pusotra gada laikā pasaulē, ES un arī Latvija ir izveidojusies mafijai līdzīga apvienība - kovidokrāti, kuri gūst labumu, vairo savu ietekmi, varu un bagātību, izmantojot pandēmijas laika noteiktos ierobežojumus. Kovidokrātu intereses ir uzturēt maksimālu baiļu līmeni sabiedrībā, nepieļaut aizliegumu samazināšanu, bet izmantot pandēmijas laiku un sabiedrības apmulsumu varas un bagātības koncentrācijai par labu kovidokrātiem.
Izskatās, ka Latvijas kovidokrātiem tagad talkā nāk Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji.
Tikai viens piemērs. 14. maijā LR1 un LTV1 demonstrētā pārraide “Krustpunktā”. Pārraidi vadīja Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aidis Tomsons, bet viens no dalībniekiem bija Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš.
Izskatās, ka tieši jaunizceptais komandieris noformulēja kovidokrātijas ideoloģisko ietvaru par to, kā vērtējami Latvijas valdības ministri. Jebkurai darbībai, vadot nozari, ir nulles vērtība. Ministra darbība ir jāvērtē tikai vienā aspektā - vai ministrs atbalstīja Covid ierobežojumu pastiprināšanu. Ja ministrs nav atbalstījis ierobežojumu pastiprināšanu, tad tādiem nav vietas Kariņa valdībā. Saberzt putekļos tādus!
Komandieris Aivars Ozoliņš: “Izskatās, ka viena daļa to, kur politiķu vai aizkulišu spēlētāji, kuri gribētu pārmaiņas valdībā, mēģina izmantot, mēģina pasliktināt epidemioloģisko situāciju, lai pēc tam to varētu pārmest valdībai, premjerministram, un es domāju, ka premjerministram jau sen vajadzēja uztaisīt vienkārši elementāru revīziju - paskatīties, kuri ministri nav piedāvājuši nekādus priekšlikumus, kā ierobežot saslimstību, kuri ir piedāvājuši, tikai tieši otrādi, kā situāciju pasliktināt. Vitenbergs, protams, ir pirmais. Un tad šo ņemt par atskaites punktu, nevis kaut kādu koalīcijas partneru vēlmes, bet epidemioloģisko situāciju kā atskaites punktu pārkārtojumiem valdībā, kā kritēriju pārkārtojumiem valdībā.”
Pēc tam komandieris Aivars Ozoliņš izteica draudīgu pareģojumu: “Un, ja tagad vēl atvērs papildus terasēm vēl kaut ko, epidemioloģiskā situācija tiešām līdz pašvaldību vēlēšanām noteikti un neizbēgami pasliktināsies, un tas būs vēl viens faktors diskusijās par valdību.”
Ministru kabineta vairākums neņēma vērā komandiera Ozoliņa pravietojumu, bet lēma mazināt ierobežojumus atvērt nevis kaut ko, bet daļu no tirdzniecības centru lielveikaliem. 18. maijā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu atļaut tirdzniecības centros darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ārēju ieeja. Valdība atļāva vienā telpā tikties līdz 19 cilvēkiem, ja vien tie ir vakcinēti vai Covid pārslimojušie, kā arī atļāva pēc tādiem pašiem principiem atsākt darbu amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīviem.
Taču vistrakākais! 18. maijā valdība atbalstīja noteikumu maiņu, atļaujot (noteiktos apstākļos) raidījuma laikā masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītājiem un dalībniekiem nelietot mutes un degunu aizsegus. Tieši šis valdības vairākuma lēmums izraisīja histēriskus Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa protestus. Kariņš MK sēdes protokolā pievienoja savu atsevišķo viedokli un paziņoja: “Mēs uztraucamies par valdības lēmumu konsekvenci, bet tagad viens lēmums aiz otra briedina nekonsekvenci."
Veiksim komandiera Ozoliņa pravietojuma patiesuma pārbaudi!
Kādi tad bija epidemioloģiskie radītāji komandiera Ozoliņa pravietojuma laikā?
14. maijs. Diennakts laikā Latvijā veikti 15 153 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,4%. Tika reģistrēti 666 jauni Covid-19 gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 445,3. Kopumā slimnīcās ārstējās 663 Covid-19 pacienti.
18. maijā valdība atcēla virkni ierobežojumu, pat izpelnoties kārtējo Kariņa histērisko lēkmi.
Kādi tad bija epidemioloģiskie radītāji 24. maijā, 10 dienas pēc komandiera Ozoliņa pravietojuma un 6 dienas pēc ierobežojumu samazināšanas?
24. maijs. Diennakts laikā Latvijā veikti 3898 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,4%. Tika reģistrēti 134 jauni Covid-19 gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 355,3. Kopumā slimnīcās ārstējās 609 Covid-19 pacienti.
Pēc komandiera Ozoliņa pravietojuma (“noteikti un neizbēgami pasliktināsies”) divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju samazinājās no 445,3 līdz 355,3.
Komandiera Ozoliņa apgalvojums ir nepatiess. Līdz ar to var rasties ļoti daudzi jautājumi, bet uzdošu tikai divus.
Pirmais jautājums, ir par kritērijiem, izvirzot Triju Zvaigžņu ordeņa komandierus un virsniekus? Vai darbošanās kovidokrātijas interesēs bija galvenais noteikums? Otrs jautājums - kā tas nākas, ka LR1 labākais ētera laiks tiek piešķirts nekompetentiem aplamību sludinātājiem, jaunizceptiem pareģiem, kuri izmanto sabiedrības resursu, lai ar meliem turpinātu biedēt cilvēkus?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
