Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām arī nākotnē? Neesam gan

Āris Žīgurs, bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs
23.12.2021.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visu pasauli pārsteigušas augstās enerģijas cenas 2021. gada otrajā pusē. Un, domājams, Covid-19 ir tikai kā odziņa uz tortes, nevis galvenais iemesls cenu lēcienam. Ap 2015. gadu, strauji samazinoties enerģijas cenām, dabasgāzes plašā pieejamība un zemā cena nodrošināja tās konkurētspēju ar oglēm, un daudzi ģenerācijas uzņēmumi sāka aizstāt ogļu spēkstacijas ar gāzi darbināmām, tādējādi palielinājās globālās enerģētikas sistēmas atkarība no gāzes.

Diemžēl zemā gāzes cena nav stimulējusi papildu ieguldījumus tās ieguvē, bet visai daudzi ģenerējošajās jaudās ieguldījušie investori cietuši lielus zaudējumus vai guvuši, viņuprāt, nepietiekamu peļņu. Tas kopsummā nosaka tendenci, kāpēc tirgū elektroenerģijas cenas palielinās.

2020. gadā Covid-19 ietekmē samazinājās enerģijas pieprasījums un piedāvājums. Var uzskatīt, ka, pateicoties neparasti spēcīgajiem fiskālajiem stimuliem ziemeļu puslodē, globālā apetīte pēc enerģijas atjaunojās daudz ātrāk nekā piegādes ķēdes. Šogad ir bijis augstākais pēcrecesijas izaugsmes temps pēdējās astoņās desmitgadēs.

Tomēr pandēmija pasaules enerģētikas nozarē atstājusi aiz sevis nepaveiktus darbus: epidemioloģiskie nosacījumi un slimības uzliesmojumi likuši daudziem ražotājiem atlikt ieplānotos tehnoloģisko iekārtu uzturēšanas darbus, kas, kopā ar piegādes ķēžu disfunkcijām, traucējis palielināt ražošanu 2021. gadā.

Enerģētikā jau sen vairs nav iespējams skatīt pasaules reģionus atrauti vienu no otra. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalībnieki piedalās šajā procesā. Un nav svarīgi, vai runa ir par naftu, šķeldu, vēja enerģiju vai oglēm, – administratīvi kaut ko noteikt nav iespējams, un ekonomiskās likumsakarības atstās ietekmi arī uz mūsu ikdienu.

2021. gada decembra pirmajās dienās Baltijas valstu – un ne tikai – elektroenerģijas patērētāji piedzīvoja augstu cenu šoku, elektroenerģijas cenai par 1 kWh pārsniedzot 1 eiro jeb 1000 EUR/MWh. Tikpat augsta stundas cena bija vērojama Somijā, bet dienu iepriekš augsta cena virs 600 EUR/MWh izplatījās Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijas dienvidos un Dānijā ap Kopenhāgenu.

Kopš pilnīgas elektroenerģijas tirgus atvēršanas visiem patērētājiem pagājušās desmitgades vidū bija vērojama cenu samazināšanās no 0,05 EUR/kWh līdz 0,03 EUR/kWh, nakts stundās pat tuvojoties nulles vērtībām vai atsevišķās stundās kļūstot negatīvām. Protams, ieraugot cenu 0,6 EUR/kWh vai pat 1 EUR/kWh, katrs domājošs cilvēks uzdod jautājumu: vai viss ir kārtībā? Desmitkārtīga, divdesmitkārtīga izmaksu kāpuma apstākļos aizdomājas ne tikai tās mājsaimniecības, kas ļoti rūpīgi pārdomā katru izdevumu pozīciju, bet arī ikdienā bezrūpīgie.

Tāds cenu lēciens ne tikai sit pa mājsaimniecību kabatu, bet liek uzņēmējiem pārvērtēt sava biznesa izmaksas, iespējas un konkurētspējas perspektīvas. Un, pats galvenais, samazina paļāvību par saimnieciskās darbības stabilitāti, grauj uzticēšanos enerģijas piegādātājiem, apgrūtina vai padara neiespējamu noslēgto līgumu izpildi.

"Nordpool" tirgus, kura dalībnieki ir visi Baltijas valstu lielie elektroenerģijas uzņēmumi, darbojas pēc teorētiski nevainojamiem tirgus principiem. Vienkāršoti: kam ir enerģija, tas piedāvā to nākamās dienas tirgū par pamatotu cenu, iegūst tiesības to piegādāt un saņemt samaksu. Kā pirmie tirgū iekļūst lētākie piedāvājumi, bet tirgus cenu nosaka pēdējais (dārgākais) piedāvājums, kas noved kopējo piedāvājuma apjomu kopējā pieprasījuma līmenī. Ja gadījumā kāda no ražošanas jaudām nav pieejama, tad tirgus dalībnieka pienākums ir to paziņot "Nordpool" biržai, un ikviens šos paziņojumus var izlasīt elektroniskajā tirgus vietnē.

Šķiet, ka tomēr šim modelim ir arī ēnas puses. Valstu elektroenerģijas uzņēmumi, tirgus dalībnieki savstarpēji nesarunājas, tie ir konkurenti. Arī it kā saprotami. Tālāk paliek drusku miglaināk – katrs plāno savu iekārtu remontdarbus, kā pašam ērtāk, kā pašam sanāk, kā nosaka iekārtu ekspluatācijas noteikumi. Iznākums 2021. gada 7. decembrī ir tāds, ka Baltijā tirgum kopā nav pieejamas ražošanas jaudas ap 1300 MW (katrā valstī mazliet virs 400 MW) un elektrības cena sasniedz 1000 EUR/MWh. Trīs mazu, savstarpēji integrētu valstu energoapgādes uzņēmumi rīkojas autonomi, jo tāda ir tirgus prasība. It kā katras valsts sistēmas operatoram (Latvijā – "Augstsprieguma tīkliem") vajadzētu raudzīties, lai sistēma droši funkcionētu un dažādu jaudu piedāvājums būtu pietiekams nevainojamai elektroenerģijas piegādei.

Sistēmas operators to arī dara. Bet diez vai tautsaimniecību un iedzīvotājus apmierina princips – elektroenerģijas piegāde par jebkādu cenu. Sistēmas operatoru pienākumos neietilpst prasība rūpēties par zemu elektroenerģijas cenu. Bet diemžēl tirgus pats zemu cenu atsevišķos brīžos nenodrošina. Cena var turēties 600 vai 1000 EUR/MW līmenī tikai tad, ja neviens tirgus dalībnieks nespēj piedāvāt zemāku. Tātad attiecīgajā brīdī nav reālu iekārtu, reālu jaudu, kas spētu piepildīt tirgus pieprasījumu ar elektroenerģiju par pieejamu cenu.

Kāds ir jaudu nodrošinājums Baltijā? Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus un ģenerējošās jaudas uz Skandināvijas fona ir ļoti mazas. Skandināvijas jaudas sasniedz 70 000 MW, kamēr Baltijas valstīs ģenerējam zem 4000 MW, t.i., aptuveni 5%. Kopumā Baltijā pieprasījums ir 4500 MW un ģenerācija ap 3700 MW, kas mainās pa stundām. Latvija un Igaunija šajās decembra dienās ir pašpietiekamas, Latvija pat nedaudz enerģiju eksportē.

Ar nožēlu jāsaka, ka vistrakāk iet mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kam darba dienas vidū atskaitēs var ieraudzīt, ka valsts patēriņš ir 2000 MW, bet ģenerācija – tikai 200 MW. Nav skaidrs, kāpēc netiek darbināts Elektrēnu stacijas jaunais G-9 gāzes bloks. Mērķis uzbūvēt atomstaciju Lietuvā nav piepildījies, bet stratēģiskie mērķi uzbūvēt vēja parkus ar vairāku tūkstošu MW jaudu īstenosies kaut kad nākotnē.

Arī no bezvēja neesam pasargāti, tāpēc pastāv pamatotas šaubas, vai investīcijas vēja parkos ļautu piedāvāt sabiedrībai lētu enerģiju vienmēr. Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas ražotāji strādā ar pieejamām iekārtām, un jāsaka – mums palīdz tas, ka bagātīga sniega sega ir uzsnigusi uz vēl nesasalušas zemes, tā ir silta un, sniegam kūstot, Daugavā ir pietiekama ūdens caurplūde, kas ļauj ražot ap 600 MW hidroelektroenerģijas. Turpmākajos ziemas mēnešos tik daudz ūdens var nebūt.

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām nākotnē? Neesam gan. Baltijā ir reālu, strādājošu jaudu trūkums. Augsts elektroenerģijas pieprasījums turas tikai dažas dienas vai nedēļas gadā, tirgus stimuli paši par sevi ātrai jaunu bāzes jaudu ieviešanai ir nepietiekami, bet ražošanas jaudu deficīts vienā valstī ceļ debesīs cenas visās. No patērētāja viedokļa būtu pilnīgi vienalga, kurā valstī jaudas attīsta, jo ir nodrošināti elektroenerģijas pārvades tīklu savienojumi. Varbūt ir pienācis laiks veidot vienu vienotu Baltijas elektroenerģijas ražotāju? Katrs atsevišķi mēs stāstām savu tālās, gaišās nākotnes vīziju par vēja parku uzvaras gājienu, bet enerģija ir vajadzīga tagad un tūdaļ, droši un par pieejamām cenām.

Novērtē šo rakstu:

34
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...