Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām arī nākotnē? Neesam gan

Āris Žīgurs, bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs
23.12.2021.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visu pasauli pārsteigušas augstās enerģijas cenas 2021. gada otrajā pusē. Un, domājams, Covid-19 ir tikai kā odziņa uz tortes, nevis galvenais iemesls cenu lēcienam. Ap 2015. gadu, strauji samazinoties enerģijas cenām, dabasgāzes plašā pieejamība un zemā cena nodrošināja tās konkurētspēju ar oglēm, un daudzi ģenerācijas uzņēmumi sāka aizstāt ogļu spēkstacijas ar gāzi darbināmām, tādējādi palielinājās globālās enerģētikas sistēmas atkarība no gāzes.

Diemžēl zemā gāzes cena nav stimulējusi papildu ieguldījumus tās ieguvē, bet visai daudzi ģenerējošajās jaudās ieguldījušie investori cietuši lielus zaudējumus vai guvuši, viņuprāt, nepietiekamu peļņu. Tas kopsummā nosaka tendenci, kāpēc tirgū elektroenerģijas cenas palielinās.

2020. gadā Covid-19 ietekmē samazinājās enerģijas pieprasījums un piedāvājums. Var uzskatīt, ka, pateicoties neparasti spēcīgajiem fiskālajiem stimuliem ziemeļu puslodē, globālā apetīte pēc enerģijas atjaunojās daudz ātrāk nekā piegādes ķēdes. Šogad ir bijis augstākais pēcrecesijas izaugsmes temps pēdējās astoņās desmitgadēs.

Tomēr pandēmija pasaules enerģētikas nozarē atstājusi aiz sevis nepaveiktus darbus: epidemioloģiskie nosacījumi un slimības uzliesmojumi likuši daudziem ražotājiem atlikt ieplānotos tehnoloģisko iekārtu uzturēšanas darbus, kas, kopā ar piegādes ķēžu disfunkcijām, traucējis palielināt ražošanu 2021. gadā.

Enerģētikā jau sen vairs nav iespējams skatīt pasaules reģionus atrauti vienu no otra. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalībnieki piedalās šajā procesā. Un nav svarīgi, vai runa ir par naftu, šķeldu, vēja enerģiju vai oglēm, – administratīvi kaut ko noteikt nav iespējams, un ekonomiskās likumsakarības atstās ietekmi arī uz mūsu ikdienu.

2021. gada decembra pirmajās dienās Baltijas valstu – un ne tikai – elektroenerģijas patērētāji piedzīvoja augstu cenu šoku, elektroenerģijas cenai par 1 kWh pārsniedzot 1 eiro jeb 1000 EUR/MWh. Tikpat augsta stundas cena bija vērojama Somijā, bet dienu iepriekš augsta cena virs 600 EUR/MWh izplatījās Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijas dienvidos un Dānijā ap Kopenhāgenu.

Kopš pilnīgas elektroenerģijas tirgus atvēršanas visiem patērētājiem pagājušās desmitgades vidū bija vērojama cenu samazināšanās no 0,05 EUR/kWh līdz 0,03 EUR/kWh, nakts stundās pat tuvojoties nulles vērtībām vai atsevišķās stundās kļūstot negatīvām. Protams, ieraugot cenu 0,6 EUR/kWh vai pat 1 EUR/kWh, katrs domājošs cilvēks uzdod jautājumu: vai viss ir kārtībā? Desmitkārtīga, divdesmitkārtīga izmaksu kāpuma apstākļos aizdomājas ne tikai tās mājsaimniecības, kas ļoti rūpīgi pārdomā katru izdevumu pozīciju, bet arī ikdienā bezrūpīgie.

Tāds cenu lēciens ne tikai sit pa mājsaimniecību kabatu, bet liek uzņēmējiem pārvērtēt sava biznesa izmaksas, iespējas un konkurētspējas perspektīvas. Un, pats galvenais, samazina paļāvību par saimnieciskās darbības stabilitāti, grauj uzticēšanos enerģijas piegādātājiem, apgrūtina vai padara neiespējamu noslēgto līgumu izpildi.

"Nordpool" tirgus, kura dalībnieki ir visi Baltijas valstu lielie elektroenerģijas uzņēmumi, darbojas pēc teorētiski nevainojamiem tirgus principiem. Vienkāršoti: kam ir enerģija, tas piedāvā to nākamās dienas tirgū par pamatotu cenu, iegūst tiesības to piegādāt un saņemt samaksu. Kā pirmie tirgū iekļūst lētākie piedāvājumi, bet tirgus cenu nosaka pēdējais (dārgākais) piedāvājums, kas noved kopējo piedāvājuma apjomu kopējā pieprasījuma līmenī. Ja gadījumā kāda no ražošanas jaudām nav pieejama, tad tirgus dalībnieka pienākums ir to paziņot "Nordpool" biržai, un ikviens šos paziņojumus var izlasīt elektroniskajā tirgus vietnē.

Šķiet, ka tomēr šim modelim ir arī ēnas puses. Valstu elektroenerģijas uzņēmumi, tirgus dalībnieki savstarpēji nesarunājas, tie ir konkurenti. Arī it kā saprotami. Tālāk paliek drusku miglaināk – katrs plāno savu iekārtu remontdarbus, kā pašam ērtāk, kā pašam sanāk, kā nosaka iekārtu ekspluatācijas noteikumi. Iznākums 2021. gada 7. decembrī ir tāds, ka Baltijā tirgum kopā nav pieejamas ražošanas jaudas ap 1300 MW (katrā valstī mazliet virs 400 MW) un elektrības cena sasniedz 1000 EUR/MWh. Trīs mazu, savstarpēji integrētu valstu energoapgādes uzņēmumi rīkojas autonomi, jo tāda ir tirgus prasība. It kā katras valsts sistēmas operatoram (Latvijā – "Augstsprieguma tīkliem") vajadzētu raudzīties, lai sistēma droši funkcionētu un dažādu jaudu piedāvājums būtu pietiekams nevainojamai elektroenerģijas piegādei.

Sistēmas operators to arī dara. Bet diez vai tautsaimniecību un iedzīvotājus apmierina princips – elektroenerģijas piegāde par jebkādu cenu. Sistēmas operatoru pienākumos neietilpst prasība rūpēties par zemu elektroenerģijas cenu. Bet diemžēl tirgus pats zemu cenu atsevišķos brīžos nenodrošina. Cena var turēties 600 vai 1000 EUR/MW līmenī tikai tad, ja neviens tirgus dalībnieks nespēj piedāvāt zemāku. Tātad attiecīgajā brīdī nav reālu iekārtu, reālu jaudu, kas spētu piepildīt tirgus pieprasījumu ar elektroenerģiju par pieejamu cenu.

Kāds ir jaudu nodrošinājums Baltijā? Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus un ģenerējošās jaudas uz Skandināvijas fona ir ļoti mazas. Skandināvijas jaudas sasniedz 70 000 MW, kamēr Baltijas valstīs ģenerējam zem 4000 MW, t.i., aptuveni 5%. Kopumā Baltijā pieprasījums ir 4500 MW un ģenerācija ap 3700 MW, kas mainās pa stundām. Latvija un Igaunija šajās decembra dienās ir pašpietiekamas, Latvija pat nedaudz enerģiju eksportē.

Ar nožēlu jāsaka, ka vistrakāk iet mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kam darba dienas vidū atskaitēs var ieraudzīt, ka valsts patēriņš ir 2000 MW, bet ģenerācija – tikai 200 MW. Nav skaidrs, kāpēc netiek darbināts Elektrēnu stacijas jaunais G-9 gāzes bloks. Mērķis uzbūvēt atomstaciju Lietuvā nav piepildījies, bet stratēģiskie mērķi uzbūvēt vēja parkus ar vairāku tūkstošu MW jaudu īstenosies kaut kad nākotnē.

Arī no bezvēja neesam pasargāti, tāpēc pastāv pamatotas šaubas, vai investīcijas vēja parkos ļautu piedāvāt sabiedrībai lētu enerģiju vienmēr. Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas ražotāji strādā ar pieejamām iekārtām, un jāsaka – mums palīdz tas, ka bagātīga sniega sega ir uzsnigusi uz vēl nesasalušas zemes, tā ir silta un, sniegam kūstot, Daugavā ir pietiekama ūdens caurplūde, kas ļauj ražot ap 600 MW hidroelektroenerģijas. Turpmākajos ziemas mēnešos tik daudz ūdens var nebūt.

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām nākotnē? Neesam gan. Baltijā ir reālu, strādājošu jaudu trūkums. Augsts elektroenerģijas pieprasījums turas tikai dažas dienas vai nedēļas gadā, tirgus stimuli paši par sevi ātrai jaunu bāzes jaudu ieviešanai ir nepietiekami, bet ražošanas jaudu deficīts vienā valstī ceļ debesīs cenas visās. No patērētāja viedokļa būtu pilnīgi vienalga, kurā valstī jaudas attīsta, jo ir nodrošināti elektroenerģijas pārvades tīklu savienojumi. Varbūt ir pienācis laiks veidot vienu vienotu Baltijas elektroenerģijas ražotāju? Katrs atsevišķi mēs stāstām savu tālās, gaišās nākotnes vīziju par vēja parku uzvaras gājienu, bet enerģija ir vajadzīga tagad un tūdaļ, droši un par pieejamām cenām.

Novērtē šo rakstu:

34
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....