Vai galma pīāristam Rajevskim caur „Rīgas karti” politiķi maksājuši kukuli?
Linda Liepiņa03.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā un pieprasītākā galma politisko procesu komentētāja, sabiedrisko attiecību guru Filipa Rajevska sabiedrisko attiecību firma SIA Mediju tilts pirms trim gadiem 14 mēnešus sniedza PR pakalpojumus pastarpināti Rīgas pašvaldībai līdzpiederošajam uzņēmumam SIA Rīgas karte par 3581,60 eiro mēnesī, kopā iekasējot gandrīz 50 tūkstošus eiro.
Vai atceraties kaut jel vienu publikāciju, sižetu, aktivitāti saistībā ar SIA Rīgas karte? Par ko tika maksātas šīs summas? Varbūt Mediju tilts tirgoja tukšu gaisu un neesošus un nenotikušus pakalpojumus?
Līgums paredzēja gana vispārīgas un nepārbaudāmas lietas:
- Preses sekretāra pakalpojumi
- Sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana (Facebook & Instagram)
- PR materiālu sagatavošana (preses relīzes, atbildes & komentāri medijiem)
- Public Affairs konsultācijas
- Krīzes komunikācijas konsultācijas
- PR aktivitāšu plānošanas sapulces
Ieskatieties vērīgi. Par naudu organizētas arī tikšanās ar politiķiem. Vai pirkti arī politiķu lēmumi, mēs varam tikai minēt.
Pārbaudāmas no šīm aktivitātēm ir tikai trīs pirmās, kamēr konsultācijas varēja būt un varēja arī nebūt.
2019.gadā Mediju tilta darbinieks Jānis Basevičs kopumā izplatījis septiņas Rīgas kartes preses relīzes. Aģentūras LETA arhīvā nav pieejama neviena laikrakstu vai žurnālu publikācija, kur Jānis Basevičs būtu paudis Rīgas kartes viedokli.
Facebook ir izveidots Rīgas kartes konts, tam ir divi sekotāji – Mediju tilta īpašnieks Filips Rajevskis un Mediju tilta projektu vadītājs Jānis Basevics, kā arī kontam ir sešas “patīk” atzīmes. Nekāda Rīgas kartes informācija kontā nav publicēta.
Instagram konts vispār ir tukšs.
Galma piarščikam varētu būt problēmas, jo lūgšu KNABam šo līgumu un tā izpildi papētīt. Iesniegums jau top.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
