Vai galma pīāristam Rajevskim caur „Rīgas karti” politiķi maksājuši kukuli?
Linda Liepiņa03.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā un pieprasītākā galma politisko procesu komentētāja, sabiedrisko attiecību guru Filipa Rajevska sabiedrisko attiecību firma SIA Mediju tilts pirms trim gadiem 14 mēnešus sniedza PR pakalpojumus pastarpināti Rīgas pašvaldībai līdzpiederošajam uzņēmumam SIA Rīgas karte par 3581,60 eiro mēnesī, kopā iekasējot gandrīz 50 tūkstošus eiro.
Vai atceraties kaut jel vienu publikāciju, sižetu, aktivitāti saistībā ar SIA Rīgas karte? Par ko tika maksātas šīs summas? Varbūt Mediju tilts tirgoja tukšu gaisu un neesošus un nenotikušus pakalpojumus?
Līgums paredzēja gana vispārīgas un nepārbaudāmas lietas:
- Preses sekretāra pakalpojumi
- Sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana (Facebook & Instagram)
- PR materiālu sagatavošana (preses relīzes, atbildes & komentāri medijiem)
- Public Affairs konsultācijas
- Krīzes komunikācijas konsultācijas
- PR aktivitāšu plānošanas sapulces
Ieskatieties vērīgi. Par naudu organizētas arī tikšanās ar politiķiem. Vai pirkti arī politiķu lēmumi, mēs varam tikai minēt.
Pārbaudāmas no šīm aktivitātēm ir tikai trīs pirmās, kamēr konsultācijas varēja būt un varēja arī nebūt.
2019.gadā Mediju tilta darbinieks Jānis Basevičs kopumā izplatījis septiņas Rīgas kartes preses relīzes. Aģentūras LETA arhīvā nav pieejama neviena laikrakstu vai žurnālu publikācija, kur Jānis Basevičs būtu paudis Rīgas kartes viedokli.
Facebook ir izveidots Rīgas kartes konts, tam ir divi sekotāji – Mediju tilta īpašnieks Filips Rajevskis un Mediju tilta projektu vadītājs Jānis Basevics, kā arī kontam ir sešas “patīk” atzīmes. Nekāda Rīgas kartes informācija kontā nav publicēta.
Instagram konts vispār ir tukšs.
Galma piarščikam varētu būt problēmas, jo lūgšu KNABam šo līgumu un tā izpildi papētīt. Iesniegums jau top.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
