Vai galma pīāristam Rajevskim caur „Rīgas karti” politiķi maksājuši kukuli?
Linda Liepiņa03.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā un pieprasītākā galma politisko procesu komentētāja, sabiedrisko attiecību guru Filipa Rajevska sabiedrisko attiecību firma SIA Mediju tilts pirms trim gadiem 14 mēnešus sniedza PR pakalpojumus pastarpināti Rīgas pašvaldībai līdzpiederošajam uzņēmumam SIA Rīgas karte par 3581,60 eiro mēnesī, kopā iekasējot gandrīz 50 tūkstošus eiro.
Vai atceraties kaut jel vienu publikāciju, sižetu, aktivitāti saistībā ar SIA Rīgas karte? Par ko tika maksātas šīs summas? Varbūt Mediju tilts tirgoja tukšu gaisu un neesošus un nenotikušus pakalpojumus?
Līgums paredzēja gana vispārīgas un nepārbaudāmas lietas:
- Preses sekretāra pakalpojumi
- Sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana (Facebook & Instagram)
- PR materiālu sagatavošana (preses relīzes, atbildes & komentāri medijiem)
- Public Affairs konsultācijas
- Krīzes komunikācijas konsultācijas
- PR aktivitāšu plānošanas sapulces
Ieskatieties vērīgi. Par naudu organizētas arī tikšanās ar politiķiem. Vai pirkti arī politiķu lēmumi, mēs varam tikai minēt.
Pārbaudāmas no šīm aktivitātēm ir tikai trīs pirmās, kamēr konsultācijas varēja būt un varēja arī nebūt.
2019.gadā Mediju tilta darbinieks Jānis Basevičs kopumā izplatījis septiņas Rīgas kartes preses relīzes. Aģentūras LETA arhīvā nav pieejama neviena laikrakstu vai žurnālu publikācija, kur Jānis Basevičs būtu paudis Rīgas kartes viedokli.
Facebook ir izveidots Rīgas kartes konts, tam ir divi sekotāji – Mediju tilta īpašnieks Filips Rajevskis un Mediju tilta projektu vadītājs Jānis Basevics, kā arī kontam ir sešas “patīk” atzīmes. Nekāda Rīgas kartes informācija kontā nav publicēta.
Instagram konts vispār ir tukšs.
Galma piarščikam varētu būt problēmas, jo lūgšu KNABam šo līgumu un tā izpildi papētīt. Iesniegums jau top.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
