Iesaki rakstu: 
Kāds Pietiek lasītājs novērojis, ka Latvijas mājsaimniecības preču veikalā IKEA tiek tirgoti produkti, kuri ir atsaukti no tirgus un kurus pati IKEA mudina nodot atpakaļ, kā arī tādi produkti, kas izņemti no tirdzniecības ASV. Viens no šādiem produktiem ir termokrūze TROLIGTVIS, kuras ražošanā izmantotas veselībai kaitīgas vielas, otrs - kumode MALM, par kuras bīstamību tika ziņots ASV un kuras tirdzniecība šajā valstī ir aizliegta.
Kā noskaidroja Pietiek, šie produkti tiešām pieejami Latvijas IKEA veikalā, kā arī interneta veikalā. Taču IKEA mājas lapā internetā arī atrodama informācija, ka daļa TROLIGTVIS termokrūžu tiešām ir no tirdzniecības atsauktas.
“IKEA aicina nelietot Indijā ražotās TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu “Made in India”. Nesen veiktu pārbaužu rezultāti liecina par iespējamu ķīmisku vielu migrācijas līmeni, kas pārsniedz atļauto. Tāpēc IKEA aicina ikvienu, kam ir šāda termokrūze, atdot to veikalā, saņemot atpakaļ pilnu pirkuma summu,” liecina ieraksts IKEA interneta mājas lapā. Turpat arī lasāms, ka Itālijā ražotās TROLIGTVIS termokrūzes netiek atsauktas, jo tās ir drošas lietošanai.
IKEA pārstāve Renata Dante Pietiek paskaidroja, ka attiecībā uz kafijas krūzēm TROLIGTVIS 2020. gadā daļa saražoto produktu tika atsaukti no tirdzniecības, jo tie neatbilda IKEA prasībām. “Atsaukšana attiecās tikai uz tām kafijas krūzēm, kuras bija ražojis piegādātājs Indijā un uz kurām bija marķējums „Ražots Indijā“. Kafijas krūzes, kuru ražotājvalsts ir Itālija, bija un arī šobrīd ir drošas lietošanai,” uzsver R. Dante.
Savukārt runājot par MALM kumodes atsaukšanu no tirdzniecības, R. Dante informē, ka tas noticis ASV 2016.-2017. gadā. Tobrīd IKEA Latvijā vēl oficiāli nebija.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
