Vai ilgi vēl turpināsies šis VKKF siles princips nodokļu naudas sadalē?
Pietiek lasītājs18.04.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Dienas pirmo pusi aizvadīju Telos portāla noskaņās, gan lasot tiešām augstvērtīgu filozofisku lasāmvielu, gan paralēli tam mēģinot rast kaut vienu jēdzīgu izskaidrojumu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma nepiešķiršanai. Patiešām dīvaini, jo portāls piecu gadu laikā ir sevi pilnībā profesionāli un augstvērtīgi apliecinājis.
Lai arī nevaru piekrist pilnīgi visiem portālā paustajiem domu graudiem un uzskatiem, tomēr grūti būtu iedomāties, ka tikai un vienīgi ideoloģisku iemeslu jeb cenzūras dēļ to varētu diskriminēt. Tikpat neiespējami taču būtu iedomāties, ka Latvijā ir atgriezušies padomju laiki ar LPSR Kultūras ministriju un vārda un izteikšanās brīvība vairs nepastāv.
Gremdējoties pārdomās un izbaudot pēcpusdienas pastaigu, kā arī saulaino un putekļaino Rīgu, manu uzmanību piesaistīja Latviešu biedrības afišu stends. Citu interesantu un jauku pasākumu afišu starpā ieraudzīju kādu, kas man atgādināja jaunībā redzētās afišas Krievijas nomaļākās pilsētās, kur vietējās filharmonijas vadīja izbijuši pensionēti armijas poļitruki, kam ar gaumi un mākslinieciski vizuālo “konceptu” īsti nekad nebija pa ceļam, taču ļoti bieži šajās afišās minēto mākslinieku vārdi bija patiešām plaši pazīstami ne tikai PSRS robežās, bet arī tālu aiz tām. Ieraugot VKKF logo uz tās, radās vēlme iepazīties ar saturu un šo dīvaino afišu tuvāk.
Atklāju, ka tā mani piesaistīja ne tikai ar šo vizuālo “tēlu”, bet galvenokārt ar kognitīvo disonansi, kas radās, aplūkojot tās saturu. Kādas pilnīgi man nedzirdētas baroka mūzikas grupas svarīgi un pat pompozi nosauktais “koncertcikls” ar veseliem trijiem koncertiem, izrādās, ir iemesls, kādēļ šī afiša izskatās tik tukša… to koncertu ir par maz, lai būtu cikls, bet ciklu gribējās gan! Labi, ka pietika iedzimtās kautrības nelietot vārdu „festivāls”.
Grupas, kā arī triju koncertu virknējumam dotais nosaukums “Concerto Riga” izskatās tieši aizgūts no ļoti pazīstamā orķestra “Concerto Copenhagen”, kas bāzēts Kopenhāgenā, un nosaukuma asociācijas acīmredzami liek klausītājiem domāt par orķestra sastāvu, plašu, profesionālu un ilglaicīgu darbību. Vai tas tiešām sagaida koncerta apmeklētājus?
Koncerti notiks vietās, kuras noteikti nepretendē uz plašu ietilpību, pat varētu teikt, ka tās ir gauži miniatūras koncertēšanas vietas, kas man kā diezgan biežam koncertu apmeklētājam neasociējas ar gluži profesionālu koncertdarbību. Ievēroju koncertu sarakstā vēl divas nekad nedzirdētas grupas un kļuvu aizdomīgs. Nolēmu veikt nelielu izmeklēšanu.
Ziņas par atskaņotājmāksliniekiem, izrādās, ir ļoti skopas. Tīmeklis ar zināmu piepūli izsniedz dažas ziņu drumslas. Izrādās, grupa, kuras vārdā nosaukts šis “koncertcikls”, ir jau sniegusi pat veselu vienu koncertu pērn Bauskas pilī. Mazskaitlīgais četru mūziķu sastāvs kopš šī debijas koncerta arī daļēji jau mainījies. Vēl viena tikpat neliela grupa, izrādās, ir ar mazliet bagātāku koncertvēsturi – sniegusi dažus koncertus pāris gadu laikā. Par trešo grupu nav nekādu ziņu – tāda neeksistē, nav nekādu pēdu tīmeklī ne par koncertiem, nedz dalībniekiem, visticamāk vai nu vēl nemaz nav izveidota, vai tiks izveidota tieši pirms koncerta. Vai blēdīšanās?
Iespējams, ka kāda blēdīšanās un negodīga prakse projektu iesniegšanā, kritērijos un projektu izvērtēšanā ir. Vai tiešām VKKF līdzekļi ir jāizlieto šādu apšaubāmas izcelsmes projektu atbalstam, jeb šeit ir kādi citi ar profesionalitāti nesaistīti (varbūt ideoloģiski) kritēriji?
Telos portāla atbalstam nauda nav atrasta, Lato Lapsas strēlnieku grāmatai arīdzan, vēl dzirdēts par daudziem radoši un profesionāli sevi pierādījušiem māksliniekiem, rakstniekiem, mūziķiem kuru iesniegtos projektus ir noraidījuši VKKF eksperti, kā iemeslu visbiežāk minot to, ka “projekts ir mazāk aktuāls citu projektu konkurencē”. Tiešām šis “koncertcikls” ar VKKF piešķirto 4000 eiro atbalstu ir vērtīgāks Latvijas kultūrai nekā Telos?
Vai ilgi vēl turpināsies šis siles princips nodokļu naudas sadalē? Noteikti, rūpīgi izvērtējot atbalstītos projektus, atrastos vēl daudzi šādi “koncertcikli”, un, ja izvērtēšana notiktu nevis ideoloģisku “progresīvu” un citu ar mākslu nesaistītu kritēriju iespaidā, nauda (visticamāk daudz naudas) atrastos daudziem nacionāli nozīmīgiem un svarīgiem koncertiem, grāmatām, izrādēm un citiem kultūras notikumiem. Kurš būs šo Augeja staļlu tīrītājs un vai maz tādu vispār sagaidīsim?
P.S. jau pēc šī teksta pabeigšanas mani sasniedza aculiecinieka informācija, ka “Concerto Riga” pirmajā un līdz šim iespējams vienīgajā koncertā Bauskā, kuru arī pilnībā atbalstīja VKKF, jau tika atskaņota tieši šī pati programma, kas skanēs Rīgā, tātad VKKF vienu un to pašu projektu atbalsta otro reizi pēc kārtas. Tiešām nebija citu projektu vispār? Bauskas koncerta apmeklētāju skaits esot bijis uz pirkstiem saskaitāms…
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
