Vai ir pamats sašutumam par Latgali?

Ja klāt vēl pieskaita par korupciju pirmajā instancē notiesātā Lemberga Zaļo un Zemnieku savienību (14,4%), oligarha Šlesera Latvija pirmajā vietā (6,53%) un nu jau kārtējo reizi Latviju pametušā vārdabrāļa „Katram un Katrai” (3,72%), kopā sanāk gandrīz 70%!

Jā, traki. Bet vai sašutumam ir pamats? Vai patiešām ir darīts viss, lai to novērstu? Ja nē, tad kāpēc?

Lielākais vēlētāju aktivitātes pieaugums – tieši Latgalē

Šī gada vēlēšanās Latgalē piedalījās par 20 tūkstošiem vairāk vēlētāju nekā 2018.gadā. Jeb 57,06% balsstiesīgo vēlētāju iepretim 43,40% 2018.gadā. Augstākais vēlētāju skaita pieaugums visā Latvijā. Neskatoties uz to, ka vēlētāju skaits novadā četru gadu laikā samazinājies par 14 000 cilvēku!

Aktivitāte ir pieaugusi visās Latgales pašvaldībās, taču būtiskākais pieaugums ir tieši Dienvidlatgalē. Kāpēc? Īsā atbilde – Daugavpils. Ja pirms četriem gadiem Daugavpilī uz vēlēšanu iecirkni aizgāja tikai 23 tūkstoši vēlētāju (41,12%), tad šogad 32 tūkstoši (58,57%).

Domājams, ka nav jāmin šī lielā aktivitātes kāpuma iemesli. Krievijas iebrukums Ukrainā un tā sekas Latvijā – Okupācijas pieminekļa nogāšana, pāreja uz mācībām latviešu valodā – ir mobilizējis daudzas sabiedrības grupas, t.sk. tos, kas joprojām dzīvo Kremļa izplatīto melu ietekmē.

Kopumā gan atbalsta proporcijas Daugavpilī nav mainījušās, pat neskatoties uz lielo aktivitātes kāpumu. Tā ir arī labā ziņa, kas novērojama visā Latgalē. Tas nozīmē, ka vēlēšanas ir likušas sasparoties visām grupām.

Latgales karte raiba kā dzeņa vēders

Patiesībā vēlētāju konceptuālajās izvēlēs Latgalē faktiski nav atšķirību no 13.Saeimas vēlēšanām 2018.gadā. Toreiz „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība kopā ieguva pat nedaudz vairāk balsu – 46,35%. Arī par korupciju pirmajā instancē notiesātā Lemberga ZZS rezultāti līdzīgi – 2018.gadā 13,93%, 2022.gadā 14,4%, bet lielu daļu protesta vēlētāju absorbējusī KPV 2018.gadā Latgalē ieguva tikai nedaudz mazāk nekā LPV un „Katram un Katrai” 2022.gadā kopā.

Tātad, 2/3 turpina balsot par prokremliski noskaņotām, populistiskām un oligarhu kontrolē esošām partijām. Tāda ir realitāte, kurā ir jādzīvo daudziem patriotiski noskaņotiem latgaliešiem.

Atbalsta nemainīgums ZZS lielā mērā izskaidrojams ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kuras rezultātā pašvaldību skaits Latgalē no 21 samazinājās līdz deviņām pašvaldībām. Vislielākā neapmierinātība ar ATR bija tieši starp pašvaldību institūcijās strādājošajiem, kas tad pamatā arī bija ZZS bastions un nodrošināja atbalstu arī šajās vēlēšanās.

Ja palūkojamies uz Latgales vēlēšanu iecirkņos uzvarējušo partiju karti, tad jāsecina, ka tā ir tik pat raiba kā dzeņa vēders. Bet, ja salīdzinām ar administratīvo vienību etniskā sastāva karti, var saskatīt zināmas līdzības. Diemžēl balsojumā joprojām skaidri redzams etniskais dalījums. Proti, Latgales ziemeļu un rietumu daļā balso pamatā par t.s. prolatviskajām partijām, bet dienvidos prokremliski noskaņotajām.

Varakļānu novada pievienošana daudz ko būtu mainījusi

Ne velti savulaik notika cīņa par Varakļānu novada iekļaušanu Latgales vēlēšanu apgabalā. Diemžēl, ne „Jaunā Vienotība”, ne „Attīstībai/Par!” 2021.gadā neatbalstīja šo priekšlikumu – pieskaitīja Varakļānu novadu Vidzemes vēlēšanu apgabalam. Tagad būs spiesti cīnīties ar šī lēmuma sekām – vairāk prokremliski noskaņotu deputātu Saeimā.

Proti, lai arī runa ir tikai par 2 498 balsstiesīgajiem, vēlēšanu rezultāti Varakļānu novadā parāda pārliecinošu atbalstu prorietumnieciskajām partijām un to pieskaitīšana Latgales vēlēšanu apgabalam, iespējams, nozīmētu, ka Saeimā ir par vienu prokremliski noskaņotu deputātu mazāk.

Kādēļ situācija nemainās? Īsā atbilde – informatīvā telpa

Nevar gribēt, ka cilvēks, kurš visu mūžu ir dzīvojis ar RBK, PBK, RTV un citiem melus izplatošajiem kanāliem, pāris mēnešu laikā savas domas mainītu. Atgādināšu, ka aizliegums retranslēt Krievijas televīziju kanālus Latvijā tika ieviests tikai pirms sešiem mēnešiem.

Lai gan aicinājumi rīkoties izskanēja krietni agrāk. Jau 2019.gada sākumā, redzot, ka atbildīgie ministri nerīkojas, tieslietu ministrs Jānis Bordāns cēla trauksmi par Kremļa kanālu ietekmi Latvijā un pēc savas iniciatīvas sasauca sanāksmi, kurā piedalījās gan valsts drošības dienestu, gan „StratCom”, gan Kultūras ministrijas, Latvijas Universitātes un mediju pārstāvji. Diemžēl konkrēta rīcība no atbildīgās Kultūras ministrijas nesekoja. Tika doti mājieni, ka tas nav Tieslietu ministrijas lauciņš un, lai liekas mierā.

Esmu pārliecināts, ka arī šī novēlotā retranslāciju aizliegšana nebūtu bijusi iespējama, ja vien jau 2019.gada maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns nebūtu vērsies Saeimā ar aicinājumu lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amata. Pateicoties „Konservatīvo” spiedienam un atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa darbam, Ķezberes kundze tika atbrīvota no amata. Tas savukārt pavēra ceļu uz valstiskāk domājoša NEPLP sastāva konsolidāciju.

Glorija, Elksniņš un drošības dienesti

Taču televīzijas nav vienīgais avots, kas veido cilvēku viedokļus un domāšanu. Vislielākā ietekme ir vietējiem viedokļu līderiem. Tāpēc jo īpaši satraucoši ir atsevišķu pašvaldību vadītāju slēptā vai atklātā simpatizēšana Kremļa izplatītajiem naratīviem.

Sākot ar Daugavpils mēra Elksniņa pavisam atklātajām darbībām un beidzot ar pēdējās dienās popularitāti ieguvušo Gloriju. Un te mēs nonākam pie jautājuma par drošības dienestu darbu.

It kā jau Valsts drošības dienests (VDD) darbojoties Latgalē. Taču, vai esam dzirdējuši par VDD veiktām un pabeigtām izmeklēšanām, notvertiem aģentiem vai izjauktām noziedzīgām organizācijām Latgalē? Laikā, kad ienāk ziņas par plašo Krievijas specdienestu aģentu klātbūtni Ukrainas drošības struktūrās un pašvaldībās, būtu naivi domāt, ka viņu nav Latvijā un Latgalē.

Glorijas un Elksniņa stāsts varētu būt lakmusa papīrīša tests drošības dienestiem. Tajā skaitā reaģējot vai nereaģējot uz pēdējo dienu ziņām, ka jaunā deputāte, iespējams, ir melojusi savā deputāta amata kandidāta pieteikumā. Proti, norādījusi, ka ir strādājusi kādā Latgales uzņēmumā par padomnieci, lai arī uzņēmuma pārstāvji saka, ka par palīgstrādnieci-krāvēju.

Kā Latgali un Latviju neatdot Krievijai?

Piekritīšu režisora Viestura Kairiša 7. oktobrī LTV „Rīta Panorāmā” teiktajam – Latgale ir izsūkta un atstāta Krievijai. Lielā mērā to pierāda kaut vai tas fakts, ka pirmā un pagaidām vienīgā profesionālā militārā dienesta karavīru vienība Latgalē tika izvietota tikai 2018.gadā.

Ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kuri būtu varējuši dzīvot, strādāt un veidot sabiedrisko domu Latgalē, vairs tur nav. Tieši šo cilvēku noturēšana un atgriešanās Latgalē ir priekšnoteikums tam, lai situācija mainītos. Kā to panākt?

Mērķtiecīgi turpināt izskaust visus mēģinājumus baroties no Krievijas informatīvās telpas. Mums taču ir tiesībsargājošās iestādes, kuru pienākumos tas ietilpst, bet to efektivitāte būs atkarīga no tiem, kas nostāsies Kultūras un Iekšlietu ministriju priekšgalā.

Atbalsts latgaliešu valodai. Latviešu valodas paveids – latgaliešu rakstu valoda – ir viens no veidiem, kā stiprināt Latgales iedzīvotāju patriotismu un lepnumu par savu zemi, novadu, valsti.

Labāki ceļi – mazāk izolācijas un vairāk sadarbības ar Rīgu. Pēdējo trīs gadu laikā sakārtoti vairāk nekā 3100 km autoceļu, no tiem 800 km Latgalē. Taču ļoti svarīgi ir turpināt valsts investīcijas auto ceļu sakārtošanā – gan valsts un reģionālajos, gan arī aktīvi investējot pašvaldības pārziņā esošajos ceļos.

Sakārtoti, jauni mājokļi. Mājokļu pieejamība ir pirmais nosacījums, lai darba devējs varētu pievilināt jaunus darbiniekus pārcelties uz konkrēto vietu. Diemžēl Latgales pašvaldības iepaliek esošo atbalsta programmu apgūšanā un jaunu ieviešanā. Šim jautājumam būtu jābūt ne tikai Ekonomikas ministrijas pārziņā, bet atbildība jāprasa arī no VARAM un pašvaldībām.

Bruņoto spēku izvietošana Latgalē un atalgojuma palielināšana robežsargiem. Pārsimts profesionālā dienesta karavīru un, iespējams, viņu ģimeņu klātbūtne maina arī noskaņojumu vietējā sabiedrībā. Nemaz nerunājot par jaunu darba vietu un jauniešu piesaistes radīto ekonomisko ietekmi reģionā. Latgalē nepieciešams izvietot vismaz vēl vienu Nacionālo bruņoto spēku pastāvīgo bāzi. It sevišķi tagad, kad ir pieņemts lēmums par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu (ceru, ka jaunā valdība to neapturēs) un būs nepieciešams veidot jaunas kazarmas un bāzes VAD dienošajiem. Tāpat kritiski svarīgi ir palielināt atalgojumu robežsargiem, t.sk. veicinot robežsardzē nodarbināto skaita pieaugumu.

Drošības dienestu darbs. Šī brīža situācijā mēs no drošības dienestiem nevaram prasīt par daudz.

Noslēgumā – situācija Latgalē nav tik drūma, kā reizēm redzam sociālajos tīklos. Daudzviet sakārtota infrastruktūra, ir dzīvība un kustība. Taču patiess izrāviens būs tikai tad, ja tiks turpināts darbs un ieguldījumi iepriekš minēto sešu punktu īstenošanā.

Novērtē šo rakstu: