Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai ir pamats sašutumam par Latgali?

Aldis Bukšs, Balvu novada domes deputāts
15.10.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau drīz pēc 14.Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanas daļu sabiedrības pārņēma sašutums par balsošanas rezultātiem Latgalē – pasīvi vai pavisam atklāti Kremlim simpatizējošās partijas (Latvijas Krievu savienība, „Tautas kalpi Latvijai”, „Suverēnā vara”, ”Saskaņa”, ”Stabilitātei!” un „Tautas varas spēks”) kopā savākušas 45,12% balsu!

Ja klāt vēl pieskaita par korupciju pirmajā instancē notiesātā Lemberga Zaļo un Zemnieku savienību (14,4%), oligarha Šlesera Latvija pirmajā vietā (6,53%) un nu jau kārtējo reizi Latviju pametušā vārdabrāļa „Katram un Katrai” (3,72%), kopā sanāk gandrīz 70%!

Jā, traki. Bet vai sašutumam ir pamats? Vai patiešām ir darīts viss, lai to novērstu? Ja nē, tad kāpēc?

Lielākais vēlētāju aktivitātes pieaugums – tieši Latgalē

Šī gada vēlēšanās Latgalē piedalījās par 20 tūkstošiem vairāk vēlētāju nekā 2018.gadā. Jeb 57,06% balsstiesīgo vēlētāju iepretim 43,40% 2018.gadā. Augstākais vēlētāju skaita pieaugums visā Latvijā. Neskatoties uz to, ka vēlētāju skaits novadā četru gadu laikā samazinājies par 14 000 cilvēku!

Aktivitāte ir pieaugusi visās Latgales pašvaldībās, taču būtiskākais pieaugums ir tieši Dienvidlatgalē. Kāpēc? Īsā atbilde – Daugavpils. Ja pirms četriem gadiem Daugavpilī uz vēlēšanu iecirkni aizgāja tikai 23 tūkstoši vēlētāju (41,12%), tad šogad 32 tūkstoši (58,57%).

Domājams, ka nav jāmin šī lielā aktivitātes kāpuma iemesli. Krievijas iebrukums Ukrainā un tā sekas Latvijā – Okupācijas pieminekļa nogāšana, pāreja uz mācībām latviešu valodā – ir mobilizējis daudzas sabiedrības grupas, t.sk. tos, kas joprojām dzīvo Kremļa izplatīto melu ietekmē.

Kopumā gan atbalsta proporcijas Daugavpilī nav mainījušās, pat neskatoties uz lielo aktivitātes kāpumu. Tā ir arī labā ziņa, kas novērojama visā Latgalē. Tas nozīmē, ka vēlēšanas ir likušas sasparoties visām grupām.

Latgales karte raiba kā dzeņa vēders

Patiesībā vēlētāju konceptuālajās izvēlēs Latgalē faktiski nav atšķirību no 13.Saeimas vēlēšanām 2018.gadā. Toreiz „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība kopā ieguva pat nedaudz vairāk balsu – 46,35%. Arī par korupciju pirmajā instancē notiesātā Lemberga ZZS rezultāti līdzīgi – 2018.gadā 13,93%, 2022.gadā 14,4%, bet lielu daļu protesta vēlētāju absorbējusī KPV 2018.gadā Latgalē ieguva tikai nedaudz mazāk nekā LPV un „Katram un Katrai” 2022.gadā kopā.

Tātad, 2/3 turpina balsot par prokremliski noskaņotām, populistiskām un oligarhu kontrolē esošām partijām. Tāda ir realitāte, kurā ir jādzīvo daudziem patriotiski noskaņotiem latgaliešiem.

Atbalsta nemainīgums ZZS lielā mērā izskaidrojams ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kuras rezultātā pašvaldību skaits Latgalē no 21 samazinājās līdz deviņām pašvaldībām. Vislielākā neapmierinātība ar ATR bija tieši starp pašvaldību institūcijās strādājošajiem, kas tad pamatā arī bija ZZS bastions un nodrošināja atbalstu arī šajās vēlēšanās.

Ja palūkojamies uz Latgales vēlēšanu iecirkņos uzvarējušo partiju karti, tad jāsecina, ka tā ir tik pat raiba kā dzeņa vēders. Bet, ja salīdzinām ar administratīvo vienību etniskā sastāva karti, var saskatīt zināmas līdzības. Diemžēl balsojumā joprojām skaidri redzams etniskais dalījums. Proti, Latgales ziemeļu un rietumu daļā balso pamatā par t.s. prolatviskajām partijām, bet dienvidos prokremliski noskaņotajām.

Varakļānu novada pievienošana daudz ko būtu mainījusi

Ne velti savulaik notika cīņa par Varakļānu novada iekļaušanu Latgales vēlēšanu apgabalā. Diemžēl, ne „Jaunā Vienotība”, ne „Attīstībai/Par!” 2021.gadā neatbalstīja šo priekšlikumu – pieskaitīja Varakļānu novadu Vidzemes vēlēšanu apgabalam. Tagad būs spiesti cīnīties ar šī lēmuma sekām – vairāk prokremliski noskaņotu deputātu Saeimā.

Proti, lai arī runa ir tikai par 2 498 balsstiesīgajiem, vēlēšanu rezultāti Varakļānu novadā parāda pārliecinošu atbalstu prorietumnieciskajām partijām un to pieskaitīšana Latgales vēlēšanu apgabalam, iespējams, nozīmētu, ka Saeimā ir par vienu prokremliski noskaņotu deputātu mazāk.

Kādēļ situācija nemainās? Īsā atbilde – informatīvā telpa

Nevar gribēt, ka cilvēks, kurš visu mūžu ir dzīvojis ar RBK, PBK, RTV un citiem melus izplatošajiem kanāliem, pāris mēnešu laikā savas domas mainītu. Atgādināšu, ka aizliegums retranslēt Krievijas televīziju kanālus Latvijā tika ieviests tikai pirms sešiem mēnešiem.

Lai gan aicinājumi rīkoties izskanēja krietni agrāk. Jau 2019.gada sākumā, redzot, ka atbildīgie ministri nerīkojas, tieslietu ministrs Jānis Bordāns cēla trauksmi par Kremļa kanālu ietekmi Latvijā un pēc savas iniciatīvas sasauca sanāksmi, kurā piedalījās gan valsts drošības dienestu, gan „StratCom”, gan Kultūras ministrijas, Latvijas Universitātes un mediju pārstāvji. Diemžēl konkrēta rīcība no atbildīgās Kultūras ministrijas nesekoja. Tika doti mājieni, ka tas nav Tieslietu ministrijas lauciņš un, lai liekas mierā.

Esmu pārliecināts, ka arī šī novēlotā retranslāciju aizliegšana nebūtu bijusi iespējama, ja vien jau 2019.gada maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns nebūtu vērsies Saeimā ar aicinājumu lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amata. Pateicoties „Konservatīvo” spiedienam un atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa darbam, Ķezberes kundze tika atbrīvota no amata. Tas savukārt pavēra ceļu uz valstiskāk domājoša NEPLP sastāva konsolidāciju.

Glorija, Elksniņš un drošības dienesti

Taču televīzijas nav vienīgais avots, kas veido cilvēku viedokļus un domāšanu. Vislielākā ietekme ir vietējiem viedokļu līderiem. Tāpēc jo īpaši satraucoši ir atsevišķu pašvaldību vadītāju slēptā vai atklātā simpatizēšana Kremļa izplatītajiem naratīviem.

Sākot ar Daugavpils mēra Elksniņa pavisam atklātajām darbībām un beidzot ar pēdējās dienās popularitāti ieguvušo Gloriju. Un te mēs nonākam pie jautājuma par drošības dienestu darbu.

It kā jau Valsts drošības dienests (VDD) darbojoties Latgalē. Taču, vai esam dzirdējuši par VDD veiktām un pabeigtām izmeklēšanām, notvertiem aģentiem vai izjauktām noziedzīgām organizācijām Latgalē? Laikā, kad ienāk ziņas par plašo Krievijas specdienestu aģentu klātbūtni Ukrainas drošības struktūrās un pašvaldībās, būtu naivi domāt, ka viņu nav Latvijā un Latgalē.

Glorijas un Elksniņa stāsts varētu būt lakmusa papīrīša tests drošības dienestiem. Tajā skaitā reaģējot vai nereaģējot uz pēdējo dienu ziņām, ka jaunā deputāte, iespējams, ir melojusi savā deputāta amata kandidāta pieteikumā. Proti, norādījusi, ka ir strādājusi kādā Latgales uzņēmumā par padomnieci, lai arī uzņēmuma pārstāvji saka, ka par palīgstrādnieci-krāvēju.

Kā Latgali un Latviju neatdot Krievijai?

Piekritīšu režisora Viestura Kairiša 7. oktobrī LTV „Rīta Panorāmā” teiktajam – Latgale ir izsūkta un atstāta Krievijai. Lielā mērā to pierāda kaut vai tas fakts, ka pirmā un pagaidām vienīgā profesionālā militārā dienesta karavīru vienība Latgalē tika izvietota tikai 2018.gadā.

Ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kuri būtu varējuši dzīvot, strādāt un veidot sabiedrisko domu Latgalē, vairs tur nav. Tieši šo cilvēku noturēšana un atgriešanās Latgalē ir priekšnoteikums tam, lai situācija mainītos. Kā to panākt?

Mērķtiecīgi turpināt izskaust visus mēģinājumus baroties no Krievijas informatīvās telpas. Mums taču ir tiesībsargājošās iestādes, kuru pienākumos tas ietilpst, bet to efektivitāte būs atkarīga no tiem, kas nostāsies Kultūras un Iekšlietu ministriju priekšgalā.

Atbalsts latgaliešu valodai. Latviešu valodas paveids – latgaliešu rakstu valoda – ir viens no veidiem, kā stiprināt Latgales iedzīvotāju patriotismu un lepnumu par savu zemi, novadu, valsti.

Labāki ceļi – mazāk izolācijas un vairāk sadarbības ar Rīgu. Pēdējo trīs gadu laikā sakārtoti vairāk nekā 3100 km autoceļu, no tiem 800 km Latgalē. Taču ļoti svarīgi ir turpināt valsts investīcijas auto ceļu sakārtošanā – gan valsts un reģionālajos, gan arī aktīvi investējot pašvaldības pārziņā esošajos ceļos.

Sakārtoti, jauni mājokļi. Mājokļu pieejamība ir pirmais nosacījums, lai darba devējs varētu pievilināt jaunus darbiniekus pārcelties uz konkrēto vietu. Diemžēl Latgales pašvaldības iepaliek esošo atbalsta programmu apgūšanā un jaunu ieviešanā. Šim jautājumam būtu jābūt ne tikai Ekonomikas ministrijas pārziņā, bet atbildība jāprasa arī no VARAM un pašvaldībām.

Bruņoto spēku izvietošana Latgalē un atalgojuma palielināšana robežsargiem. Pārsimts profesionālā dienesta karavīru un, iespējams, viņu ģimeņu klātbūtne maina arī noskaņojumu vietējā sabiedrībā. Nemaz nerunājot par jaunu darba vietu un jauniešu piesaistes radīto ekonomisko ietekmi reģionā. Latgalē nepieciešams izvietot vismaz vēl vienu Nacionālo bruņoto spēku pastāvīgo bāzi. It sevišķi tagad, kad ir pieņemts lēmums par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu (ceru, ka jaunā valdība to neapturēs) un būs nepieciešams veidot jaunas kazarmas un bāzes VAD dienošajiem. Tāpat kritiski svarīgi ir palielināt atalgojumu robežsargiem, t.sk. veicinot robežsardzē nodarbināto skaita pieaugumu.

Drošības dienestu darbs. Šī brīža situācijā mēs no drošības dienestiem nevaram prasīt par daudz.

Noslēgumā – situācija Latgalē nav tik drūma, kā reizēm redzam sociālajos tīklos. Daudzviet sakārtota infrastruktūra, ir dzīvība un kustība. Taču patiess izrāviens būs tikai tad, ja tiks turpināts darbs un ieguldījumi iepriekš minēto sešu punktu īstenošanā.

Novērtē šo rakstu:

29
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...