Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Vai ir pamats sašutumam par Latgali?

Aldis Bukšs, Balvu novada domes deputāts
15.10.2022.
Komentāri (75)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau drīz pēc 14.Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanas daļu sabiedrības pārņēma sašutums par balsošanas rezultātiem Latgalē – pasīvi vai pavisam atklāti Kremlim simpatizējošās partijas (Latvijas Krievu savienība, „Tautas kalpi Latvijai”, „Suverēnā vara”, ”Saskaņa”, ”Stabilitātei!” un „Tautas varas spēks”) kopā savākušas 45,12% balsu!

Ja klāt vēl pieskaita par korupciju pirmajā instancē notiesātā Lemberga Zaļo un Zemnieku savienību (14,4%), oligarha Šlesera Latvija pirmajā vietā (6,53%) un nu jau kārtējo reizi Latviju pametušā vārdabrāļa „Katram un Katrai” (3,72%), kopā sanāk gandrīz 70%!

Jā, traki. Bet vai sašutumam ir pamats? Vai patiešām ir darīts viss, lai to novērstu? Ja nē, tad kāpēc?

Lielākais vēlētāju aktivitātes pieaugums – tieši Latgalē

Šī gada vēlēšanās Latgalē piedalījās par 20 tūkstošiem vairāk vēlētāju nekā 2018.gadā. Jeb 57,06% balsstiesīgo vēlētāju iepretim 43,40% 2018.gadā. Augstākais vēlētāju skaita pieaugums visā Latvijā. Neskatoties uz to, ka vēlētāju skaits novadā četru gadu laikā samazinājies par 14 000 cilvēku!

Aktivitāte ir pieaugusi visās Latgales pašvaldībās, taču būtiskākais pieaugums ir tieši Dienvidlatgalē. Kāpēc? Īsā atbilde – Daugavpils. Ja pirms četriem gadiem Daugavpilī uz vēlēšanu iecirkni aizgāja tikai 23 tūkstoši vēlētāju (41,12%), tad šogad 32 tūkstoši (58,57%).

Domājams, ka nav jāmin šī lielā aktivitātes kāpuma iemesli. Krievijas iebrukums Ukrainā un tā sekas Latvijā – Okupācijas pieminekļa nogāšana, pāreja uz mācībām latviešu valodā – ir mobilizējis daudzas sabiedrības grupas, t.sk. tos, kas joprojām dzīvo Kremļa izplatīto melu ietekmē.

Kopumā gan atbalsta proporcijas Daugavpilī nav mainījušās, pat neskatoties uz lielo aktivitātes kāpumu. Tā ir arī labā ziņa, kas novērojama visā Latgalē. Tas nozīmē, ka vēlēšanas ir likušas sasparoties visām grupām.

Latgales karte raiba kā dzeņa vēders

Patiesībā vēlētāju konceptuālajās izvēlēs Latgalē faktiski nav atšķirību no 13.Saeimas vēlēšanām 2018.gadā. Toreiz „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība kopā ieguva pat nedaudz vairāk balsu – 46,35%. Arī par korupciju pirmajā instancē notiesātā Lemberga ZZS rezultāti līdzīgi – 2018.gadā 13,93%, 2022.gadā 14,4%, bet lielu daļu protesta vēlētāju absorbējusī KPV 2018.gadā Latgalē ieguva tikai nedaudz mazāk nekā LPV un „Katram un Katrai” 2022.gadā kopā.

Tātad, 2/3 turpina balsot par prokremliski noskaņotām, populistiskām un oligarhu kontrolē esošām partijām. Tāda ir realitāte, kurā ir jādzīvo daudziem patriotiski noskaņotiem latgaliešiem.

Atbalsta nemainīgums ZZS lielā mērā izskaidrojams ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kuras rezultātā pašvaldību skaits Latgalē no 21 samazinājās līdz deviņām pašvaldībām. Vislielākā neapmierinātība ar ATR bija tieši starp pašvaldību institūcijās strādājošajiem, kas tad pamatā arī bija ZZS bastions un nodrošināja atbalstu arī šajās vēlēšanās.

Ja palūkojamies uz Latgales vēlēšanu iecirkņos uzvarējušo partiju karti, tad jāsecina, ka tā ir tik pat raiba kā dzeņa vēders. Bet, ja salīdzinām ar administratīvo vienību etniskā sastāva karti, var saskatīt zināmas līdzības. Diemžēl balsojumā joprojām skaidri redzams etniskais dalījums. Proti, Latgales ziemeļu un rietumu daļā balso pamatā par t.s. prolatviskajām partijām, bet dienvidos prokremliski noskaņotajām.

Varakļānu novada pievienošana daudz ko būtu mainījusi

Ne velti savulaik notika cīņa par Varakļānu novada iekļaušanu Latgales vēlēšanu apgabalā. Diemžēl, ne „Jaunā Vienotība”, ne „Attīstībai/Par!” 2021.gadā neatbalstīja šo priekšlikumu – pieskaitīja Varakļānu novadu Vidzemes vēlēšanu apgabalam. Tagad būs spiesti cīnīties ar šī lēmuma sekām – vairāk prokremliski noskaņotu deputātu Saeimā.

Proti, lai arī runa ir tikai par 2 498 balsstiesīgajiem, vēlēšanu rezultāti Varakļānu novadā parāda pārliecinošu atbalstu prorietumnieciskajām partijām un to pieskaitīšana Latgales vēlēšanu apgabalam, iespējams, nozīmētu, ka Saeimā ir par vienu prokremliski noskaņotu deputātu mazāk.

Kādēļ situācija nemainās? Īsā atbilde – informatīvā telpa

Nevar gribēt, ka cilvēks, kurš visu mūžu ir dzīvojis ar RBK, PBK, RTV un citiem melus izplatošajiem kanāliem, pāris mēnešu laikā savas domas mainītu. Atgādināšu, ka aizliegums retranslēt Krievijas televīziju kanālus Latvijā tika ieviests tikai pirms sešiem mēnešiem.

Lai gan aicinājumi rīkoties izskanēja krietni agrāk. Jau 2019.gada sākumā, redzot, ka atbildīgie ministri nerīkojas, tieslietu ministrs Jānis Bordāns cēla trauksmi par Kremļa kanālu ietekmi Latvijā un pēc savas iniciatīvas sasauca sanāksmi, kurā piedalījās gan valsts drošības dienestu, gan „StratCom”, gan Kultūras ministrijas, Latvijas Universitātes un mediju pārstāvji. Diemžēl konkrēta rīcība no atbildīgās Kultūras ministrijas nesekoja. Tika doti mājieni, ka tas nav Tieslietu ministrijas lauciņš un, lai liekas mierā.

Esmu pārliecināts, ka arī šī novēlotā retranslāciju aizliegšana nebūtu bijusi iespējama, ja vien jau 2019.gada maijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns nebūtu vērsies Saeimā ar aicinājumu lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amata. Pateicoties „Konservatīvo” spiedienam un atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa darbam, Ķezberes kundze tika atbrīvota no amata. Tas savukārt pavēra ceļu uz valstiskāk domājoša NEPLP sastāva konsolidāciju.

Glorija, Elksniņš un drošības dienesti

Taču televīzijas nav vienīgais avots, kas veido cilvēku viedokļus un domāšanu. Vislielākā ietekme ir vietējiem viedokļu līderiem. Tāpēc jo īpaši satraucoši ir atsevišķu pašvaldību vadītāju slēptā vai atklātā simpatizēšana Kremļa izplatītajiem naratīviem.

Sākot ar Daugavpils mēra Elksniņa pavisam atklātajām darbībām un beidzot ar pēdējās dienās popularitāti ieguvušo Gloriju. Un te mēs nonākam pie jautājuma par drošības dienestu darbu.

It kā jau Valsts drošības dienests (VDD) darbojoties Latgalē. Taču, vai esam dzirdējuši par VDD veiktām un pabeigtām izmeklēšanām, notvertiem aģentiem vai izjauktām noziedzīgām organizācijām Latgalē? Laikā, kad ienāk ziņas par plašo Krievijas specdienestu aģentu klātbūtni Ukrainas drošības struktūrās un pašvaldībās, būtu naivi domāt, ka viņu nav Latvijā un Latgalē.

Glorijas un Elksniņa stāsts varētu būt lakmusa papīrīša tests drošības dienestiem. Tajā skaitā reaģējot vai nereaģējot uz pēdējo dienu ziņām, ka jaunā deputāte, iespējams, ir melojusi savā deputāta amata kandidāta pieteikumā. Proti, norādījusi, ka ir strādājusi kādā Latgales uzņēmumā par padomnieci, lai arī uzņēmuma pārstāvji saka, ka par palīgstrādnieci-krāvēju.

Kā Latgali un Latviju neatdot Krievijai?

Piekritīšu režisora Viestura Kairiša 7. oktobrī LTV „Rīta Panorāmā” teiktajam – Latgale ir izsūkta un atstāta Krievijai. Lielā mērā to pierāda kaut vai tas fakts, ka pirmā un pagaidām vienīgā profesionālā militārā dienesta karavīru vienība Latgalē tika izvietota tikai 2018.gadā.

Ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kuri būtu varējuši dzīvot, strādāt un veidot sabiedrisko domu Latgalē, vairs tur nav. Tieši šo cilvēku noturēšana un atgriešanās Latgalē ir priekšnoteikums tam, lai situācija mainītos. Kā to panākt?

Mērķtiecīgi turpināt izskaust visus mēģinājumus baroties no Krievijas informatīvās telpas. Mums taču ir tiesībsargājošās iestādes, kuru pienākumos tas ietilpst, bet to efektivitāte būs atkarīga no tiem, kas nostāsies Kultūras un Iekšlietu ministriju priekšgalā.

Atbalsts latgaliešu valodai. Latviešu valodas paveids – latgaliešu rakstu valoda – ir viens no veidiem, kā stiprināt Latgales iedzīvotāju patriotismu un lepnumu par savu zemi, novadu, valsti.

Labāki ceļi – mazāk izolācijas un vairāk sadarbības ar Rīgu. Pēdējo trīs gadu laikā sakārtoti vairāk nekā 3100 km autoceļu, no tiem 800 km Latgalē. Taču ļoti svarīgi ir turpināt valsts investīcijas auto ceļu sakārtošanā – gan valsts un reģionālajos, gan arī aktīvi investējot pašvaldības pārziņā esošajos ceļos.

Sakārtoti, jauni mājokļi. Mājokļu pieejamība ir pirmais nosacījums, lai darba devējs varētu pievilināt jaunus darbiniekus pārcelties uz konkrēto vietu. Diemžēl Latgales pašvaldības iepaliek esošo atbalsta programmu apgūšanā un jaunu ieviešanā. Šim jautājumam būtu jābūt ne tikai Ekonomikas ministrijas pārziņā, bet atbildība jāprasa arī no VARAM un pašvaldībām.

Bruņoto spēku izvietošana Latgalē un atalgojuma palielināšana robežsargiem. Pārsimts profesionālā dienesta karavīru un, iespējams, viņu ģimeņu klātbūtne maina arī noskaņojumu vietējā sabiedrībā. Nemaz nerunājot par jaunu darba vietu un jauniešu piesaistes radīto ekonomisko ietekmi reģionā. Latgalē nepieciešams izvietot vismaz vēl vienu Nacionālo bruņoto spēku pastāvīgo bāzi. It sevišķi tagad, kad ir pieņemts lēmums par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu (ceru, ka jaunā valdība to neapturēs) un būs nepieciešams veidot jaunas kazarmas un bāzes VAD dienošajiem. Tāpat kritiski svarīgi ir palielināt atalgojumu robežsargiem, t.sk. veicinot robežsardzē nodarbināto skaita pieaugumu.

Drošības dienestu darbs. Šī brīža situācijā mēs no drošības dienestiem nevaram prasīt par daudz.

Noslēgumā – situācija Latgalē nav tik drūma, kā reizēm redzam sociālajos tīklos. Daudzviet sakārtota infrastruktūra, ir dzīvība un kustība. Taču patiess izrāviens būs tikai tad, ja tiks turpināts darbs un ieguldījumi iepriekš minēto sešu punktu īstenošanā.

Novērtē šo rakstu:

29
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...