Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienas Rīgas žurnālisti izmisīgi mēģina noskaidrot ekonomikas ministra Arta Kampara personiskos un viņam piederošās firmas finanšu darījumus. Izskatās, ka pagaidām nesekmīgi. Tikmēr pavisam netālu, Jūrmalā, Ķemeros iedzīvotāji jau vairāk nekā desmit gadus mēģina uzminēt kādreizējā Latvijas ekonomiskā lepnuma – Ķemeru sanatorijas privatizācijas un privatizētāja SIA Ominasis Latvia finanšu darījumus. Pagaidām arī neizdodas saprast, kas šajos darījumos ir tik mistisks, ka vairākiem ministriem pēc kārtas liek aizmirst līguma nosacījumus un pat valstī spēkā esošos likumus? Mēģinot šīs abas mīklas apvienot, izveidojas visai dīvainas sakritības, kas, saprotams, met tādu kā šaubu ēnu pār visām Ķemeru sanatorijas privatizācijā un tās gaitas uzraudzībā iesaistītajām personām. BET! Tās visas ir tikai šaubu ēnas, jo, ja, piemēram, iesaistītās personas nebūtu tik juceklīgas savos skaidrojumos, jūrmalniekiem nenāktos mocīties nakts murgos ar dažādiem minējumiem.

Ominašiem Rīgā viss sakārtots

Vēl šoziem kāds Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvis bija manāmi izbrīnīts, kad Ķemeru sanatorijas ēkas apsardzes vīri viņam atklāti smējuši, ka Jūrmalas domes pārstāvji var pat nemēģināt kaut kādā veidā kavēt privatizētāju plānus – viņiem viss esot saskaņots ar „augšām”, un drīzāk pašu domi atlaidīšot, nekā kāds atļaušot lauzt privatizācijas līgumu. Neticami skarbi un atklāti teikts, bet laikam jau šādai pārliecībai bija kāds pamats.

Daļēji šo paziņojumu izskaidro Privatizācijas aģentūras (PA) atbilde jautājumā, cik vēl ilgi jānorit privatizēto objektu atjaunošanas darbiem, lai Privatizācijas aģentūra izlemtu par privatizācijas līguma laušanu. Tā ir šāda: „Privatizācijas aģentūrai nav juridiska pamata lauzt līgumu saistībā ar objekta atjaunošanas darbiem, tā kā investors ir izpildījis privatizācijas noteikumus, Ķemeru sanatorijas atjaunošanas darbos ieguldot visu privatizācijas noteikumos noteikto investīciju apjomu. Tālāka objekta atjaunošanas gaita un apmēri ir pircēja un investora ziņā.”

Atbilde pēc būtības liecina tikai vienu – lai arī vairāku gadu garumā sanatorijā rekonstrukcijas darbi ne par matu nav pavirzījušies uz priekšu, PA nezin kāpēc šķiet, ka viss ir pilnīgā kārtībā.

Vēl interesantāka ir atbilde uz jautājumu, vai privatizētājs vispār ir informējis PA, kad beidzot uzsāks pārējo privatizēto objektu – tā saucamās vannu mājas (bijušās kūrortpoliklīnikas) un sanatorijas darbinieku kopmītnes ēku - atjaunošanu: „Ievērojot to, ka investors ir veicis 10 milj. investīciju ieguldīšanu privatizējamajā objektā, ir izpildīts būtiskākais privatizācijas nosacījums. Par investīcijām ir atzīti investora veiktie ieguldījumi visā objektā kopumā, t.i. gan sanatorijas ēkā, gan kūrorta poliklīnikā, gan kopmītnē.”

Tas nozīmē, ka PA un to pārraugošajā Ekonomikas ministrijā nevienu pat vairs neinteresē, kas notiks ar valsts nozīmes kultūras pieminekli - Ķemeru Vannu māju!

Šāda nostāja liek pievērst uzmanību pašiem privatizācijas noteikumiem.

Tad nu vērojamas pirmās dīvainības. Ja paskatāmies privatizācijas noteikumus, tad tie laika gaitā ir mainījušies trakāk kā dažu labu Saeimas deputātu politiskā piederība.

1998. gadā sanatorija Ķemeri, kūrortpoliklīnikas un kopmītnes ēka tika privatizēta par nosacītiem 900 000 latiem, no kuriem 80% nomaksāja privatizācijas sertifikātos (aptuveni rēķinot, reāli tas izmaksāja 160 000 Ls). Tātad reāli viss pirkums Omāram Al Hamdi izmaksāja 340 000 Ls.

Privatizācijas noteikumi paredzēja, ka Omāram jāinvestē rekonstrukcijā 5 gadu laikā 10 miljoni latu proporcionāli pa gadiem. Piecu gadu laikā bija jārada jaunas 120 darba vietas. Pēc nodošanas ekspluatācijā vismaz 5 gadus bija jānodrošina arī kūrorta pakalpojumu sniegšana privatizētajos objektos, utt.

Lieki teikt, ka, izņemot nosacītos 10 miljonus, nekas cits nav izdarīts ne pirmajos termiņos, ne nākamajos. Tā vietā, lai lauztu privatizācijas pirkuma līgumu, nācās mainīt privatizācijas noteikumus. Un, lai kaut kā izdabātu „investoram”, PA valde grozījumus privatizācijas noteikumos izdarījusi nemitīgi (tālāk publicēti vien oficiāli pieejamie dati):

03.11.1998 valdes lēmums Nr.233/2022 – saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sniegto informāciju tika precizēts peldu iestādes E.Dārziņa ielā 28 un ēkas Alejas ielā 6 īpašais stāvoklis – vietējās nozīmes kultūras pieminekļi (PA pārrauga ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs);

14.09.1999 valdes lēmums Nr.189/1844 – privatizācijas noteikumi grozīti sakarā ar objektam piesaistīto zemesgabalu platību un administratīvo adrešu izmaiņām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem un ekspertīzes rezultātiem (PA pārrauga ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs);

17.10.2000 valdes lēmums Nr.247/3005 – ņemot vērā pircēja vēlēšanos noslēgt vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību, grozīts privatizācijas noteikumu nosacījums par investīciju ieguldīšanas kārtību, t.i. “proporcionāli pa gadiem” aizvietojot ar “apjomos, termiņos un kārtībā, kādu nosaka vienošanās, kuru noslēdz ar pircēju” (PA pārrauga ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis);

11.12.2001 valdes lēmums Nr.292/3909 – pagarināts investīciju ieguldīšanas termiņš, noteiktas PA pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības līdz privatizācijas noteikumos noteikto apgrūtinājumu izpildei (PA pārrauga ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis);

10.02.2004 valdes lēmums 21/87 – ņemot vērā to, ka uzsākt objekta pirkuma kopuma līgumu atcēlumu ir ekonomiski nelietderīgi, jo objektā norit restaurācijas un rekonstrukcijas darbs, tika pagarināts darbības profila saglabāšanas nosacījuma, investīciju ieguldīšanas nosacījuma un darbaspēka izmantošanas nosacījuma termiņš (PA pārrauga ekonomikas ministrs Juris Lujāns).

Pēdējo minēto lēmumu interesantu padara izraksts no Saeimas stenogrammām: Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas devītā sēde (2002.gada 31.oktobrī). Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s Latvijas kuģniecība un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā vārdā uzstājās Guntars Krasts:

„Par valsts uzņēmuma - sanatorijas Ķemeri privatizāciju. Jau 2000.gada 20.jūnijā komisija nosūtīja vēstuli Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim, kurā ierosināja izvērtēt valsts uzņēmuma - sanatorijas Ķemeri privatizācijas noteikumu izpildi. Privatizācijas noteikumu neizpildes gadījumā komisija ierosina Latvijas Privatizācijas aģentūrai uzsākt darbības nomaksas pirkuma līguma atcelšanai ar privatizētāju - SIA Ominasis Latvia. Tikai 2002.gada 19.jūlijā Latvijas Privatizācijas aģentūras padome uzdeva Privatizācijas aģentūras valdei uzsākt līguma laušanas procedūru.

Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi, tajā skaitā nepieprasot stingri noteiktas garantijas privatizācijas noteikumos paredzētajiem 10 miljonu latu lielajiem ieguldījumiem, neizstrādājot investīciju ieguldīšanas grafiku pa gadiem, kā arī investīciju mērķizlietojumu, kā arī neprecizējot, no kura laika privatizētājam jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācijas un citi medicīniskie pakalpojumi un kad tos jāsāk sniegt.

Šajā sakarā komisija ierosināja Ministru kabinetam un ekonomikas ministram A.Kalvītim izvērtēt Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A.Ozolnieka atbilstību ieņemamajam amatam. Komisija atzina, ka Ekonomikas ministrijai jāpastiprina uzraudzība pār privatizācijas noteikumu izpildi gan šajā, gan citos uzņēmumos.”

Ne nu pildīja Saeimas komisijas lēmumu, ne kā, - faktiski privatizētājam iedeva vēl plašāku rīcības brīvību. Bet tās jau nav vienīgās dīvainības.

Un tad atnāca jaunie laiki

Pētot tālāko Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu, nākas secināt, ka tā ir saistīta arī ar partijas Jaunais laiks pārstāvošo ministru personīgām pārvērtībām, kuras, gluži kā tagad ir ar A. Kampara personīgajām likstām, tā arī līdz galam nav izskaidrotas.

Pirmā interesantā aina ir vērojama 2005. pašvaldību vēlēšanu, tātad - lielo izdevumu gadā, kad ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunais laiks) žurnālistiem vispirms pauž iespēju pārskatīt privatizācijas līgumu, bet pēc tikšanās ar privatizētājiem, neskatoties uz Ķemeru un citu Jūrmalas iedzīvotāju iebildumiem, ne tikai nelauž līgumu, bet vēl nodod privatizācijai zemi zem Ķemeru sanatorijas ēkas, un arī tā nonāk Omāram Al Hamdi piederošo firmu īpašumā.

2009. gada 21. oktobrī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Jaunais laiks), tiekoties ar Jūrmalas Uzņēmēju biedrības pārstāvjiem, piekrita, ka nav atbalstāma visu kūrorta dabas resursu – dūņu, minerālavotu – nonākšana viena ārzemju privātuzņēmēja rokās, tāpēc pieļāva iespēju jau tuvākajā laikā tikties ar Ķemeru sanatorijas privatizētājiem un izskatīt jautājumu par Omāram Al Hamdi piederošo firmu īpašumu nacionalizācijas nepieciešamību. Taču atkal - pēc tikšanās ar privatizētāju pārstāvjiem ministra nostāja bija krasi mainījusies, un Jūrmalas virzienā sāka skanēt nevis atbalsts nacionalizācijai, bet gan brīdinājumi domei nekaitēt ārzemju investoriem.

Žēl, bet nav zināms, kad tieši A. Kamparam piederošā firma SIA Ronis saņēma no biznesa viedokļa mistisko bezprocentu aizdevumu 22 000 eiro apmērā – pirms vai pēc tikšanās ar SIA „Ominasis Latvia” pārstāvjiem? Ja zinātu precīzi, kad un kas ir aizdevis un vai šis „kas” nav saistīts ar ominašiem, varētu noņemt šaubu ēnu!...

Arī Jūrmalas pilsētas domes vadības pārstāvji publiski jau vairākkārt atzinuši, ka, mēģinot uzsākt sarunas, lai sakārtotu attiecības ar SIA Ominasis Latvia, SIA SANTLAT, SIA Eiropas minerāls un SIA Ekofor īpašnieku un „investoru” Omāru Al Hamdi, tie saskārušies ar lielu un negaidītu Vienotības deputātu pretestību.

Neoficiālās jeb kuluāru sarunās Privatizācijas aģentūras nu jau bijušie pārstāvji atzinuši, ka pērn no EM ticis izdarīts spiediens, lai pēc iespējas ātrāk panāktu sadarbības līguma starp Jūrmalas pilsētas domi un sanatorijas privatizētāju SIA Ominasis Latvia noslēgšanu. Domei tika sūtītas neskaitāmas vēstules. Un tad, kad tobrīdējais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība), visticamākais, jau juta, ka viņa krēsls vairs nav drošs, vienpersoniski, bez sasakņošanas ar domes atbildīgajām amatpersonām un domes lēmuma parakstīja šo līgumu.

Lai saprastu šī līguma nozīmi, var tikai piebilst, ka šis līgums bija viens no lielākajiem pēdējiem šķēršļiem, lai beidzot varētu paziņot, ka visi privatizācijas nosacījumi ir it kā izpildīti, un Ķemeru sanatorijas privatizētājiem tiktu pavērti ceļi kļūt par pilnvērtīgiem ēkas īpašniekiem ar iespēju ēku ieķīlāt, pārdot vai vienkārši par to aizmirst.

Šai vietā atkal jāsaka - žēl, bet nav zināms, kad tieši A. Kampara sievai izdevās tik lieliski pārdot dzīvokļa iekārtu un garāžas, lai varētu vīram uzdāvināt 27 000 latu. Pirms vai pēc R. Ražuka parakstītā līguma? Ja zinātu precīzi, varētu noņemt šaubu ēnu, ka dāsnais pircējs nav kās no ominašiem.

Vēl jāpiemetina, ka viens no šobrīd lielākajiem Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem kritizētājiem R. Ražuks šī plānojuma izstrādes darba grupas sēdē 2010. gada 6. septembrī, izskatot jautājumu par Ķemeru rajonu, uzstāja, ka vienam no Omāram Al Hamdi piederošajiem īpašumiem jāmaina izmantošanas mērķis - zonējums no kūrorta zonas jāmaina uz tādu, kas pieļauj to pārveidot par daudzdzīvokļu ēku būvniecības zonu.

Žēl, bet, visticamākais, nekad neuzzināsim, kas un kādas dāvanas vai aizdevumus saņemtu, ja šī R. Ražuka mistiskā vēlme tiktu īstenota pilsētas teritorijas plānojumā?

Miljoni tur, miljoni šurp

Visticamākais, gan Ģenerālprokuratūrai, gan KNAB būtu ko pētīt. Un ne tikai politiķu dīvainās pārvērtības.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieki, kuriem ir iespēja šad tad apmeklēt Ķemeru sanatorijas ēku, atzīst, ka pirmajā stāvā restaurācijas darbi ir veikti labā līmenī un, visticamākais, tie kaut kad arī tiks pilnībā pabeigti. Taču visinteresantākā situācija radās brīdī, kad pajautāju, cik tad, viņuprāt, šajos darbos privatizētājs varētu būt ieguldījis līdzekļus. Pēc ilgām pārdomām speciālists atbildēja, ka divi miljoni noteikti būšot.

Pārējos stāvos darbi vairāk ir noritējuši, izlaužot vecās sienas un to vietā veidojot istabiņas ar ģipškartona starpsienām ar minerālvates pildījumu. Spriežot pēc fotogrāfijām, tālāk kā pirms pieciem gadiem, kad man bija tā iespēja apmeklēt sanatorijas ēku, darbi nav pavirzījušies (pēc tam raksta autorei pat kopā Jūrmalas domes vadības pārstāvjiem nav izdevies iekļūt ēkā). Pēc celtniecības speciālistu aprēķiniem, arī pārējos darbos reāli ieguldītā naudas summa nevarētu pārsniegt divus miljonus.

Būtu jāuzdod jautājums – vai šajā gadījumā, ja privatizētājs uzrāda, ka ir ieguldījis līgumā noteiktos 10 miljonus, un līdz ar to var pretendēt iegūt savā īpašumā šo objektu, viņš nemēģina nozagt valstij šo objektu un arī patiesībā neiztērētos vismaz 6 miljonus latu? Un vai ekonomikas ministrs A. Kampars, kura pārraudzībā ir PA, piekrītot, ka visas investīcijas ir likumīgi izpildītas, nerada šaubas, mazākais, par savu kompetenci, bet varbūt - arī savu ieinteresētību šajās finanšu dīvainībās?

Lai to noteiktu, Ģenerālprokuratūrai vai KNAB nemaz nevajadzētu piesaistīt augstākās raudzes celtniecības speciālistus, kas pateiktu, kādi darbi reāli ir paveikti un kādi ne. Pietiktu jau ar to, ja likuma robežās izvērtētu tādus privatizētāja gājienus kā investīcijās ierakstītos un EM akceptētos „projektēšanas izdevumus” 2 229 500 latu apmērā. Cik zināms, tad neviena projekta izstrādes izmaksas nekad nepārsniedz 10% no darbu kopējām izmaksām, un arī tad tās vēl ietver autoruzraudzības izmaksas.

Cik zināms, tad arī privatizācijas līguma nosacījumi šādus investīciju „pierakstīšanas” variantus nemaz nepieļāva. Līgums neļāva arī pie investīcijām pieskaitīt arī pašu pirkuma maksu (kā jau rakstīts, tad SIA Ominasis Latvia mātes firma SIA Ominasis Italia SRL Ķemeru sanatoriju nopirka par 900 000 latu, no kuriem naudā tika samaksāti vien 20%, bet pārējie tika samaksāti privatizācijas sertifikātos). Taču, kā savulaik rakstīts medijos, ar visai interesantām finanšu manipulācijām arī šie 900 000 latu, spriežot pēc pieejamajiem dokumentiem, ir ieskaitīti SIA Ominasis Latvia investīciju summā.

Žēl, bet nav pārliecības, ka Ģenerālprokuratūra un KNAB spēs uzzināt, vai arī šo „investīciju” pierakstīšanas laikā kāds nav saņēmis bezprocentu aizdevumu vai dāvanu no sievas?

Šo visu un vēl to, kas šajā rakstā nav ietilpis (materiālu ir ļoti daudz), analizējot, rodas pamatotas bažas, ka Ķemeru sanatorijas ēka, kuras restaurācija privatizācijas līgumā noteikto piecu gadu vietā ilgst jau 12, šogad savu 75 gadu jubileju tā arī nesvinēs, bet vēl pēc dažiem gadiem varētu būt ne tikai piemineklis mūsu pirmās brīvvalsts laika ekonomiskai varēšanai, bet arī otrās brīvvalsts laika politiķu politiskajai impotencei.

P.S. Ļoti ceru, ka pēc šī raksta publicēšanas nevienam neiesāksies goda un cieņas konvulsijas, bet gan beidzot atraisīsies mēle, lai noņemtu šīs briesmīgās šaubas par darījumu likumību. Tāpēc jau iepriekš savas un citu jūrmalnieku iztēles, pateicoties kurai, ir radušās šādas šaubas, vārdā atvainojos, ja izrādīsies, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā viss ir pilnīgi likumīgi!

Novērtē šo rakstu:

47
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...