Vai ir saprātīgi paļauties uz "brīvā" elektroenerģijas tirgus spēju pašam attīstīties atbilstoši tautsaimniecības un iedzīvotāju vajadzībām?
Aivars Strakšas04.08.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Acīmredzot jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas vadība ir pārliecināta, ka elektroenerģijas tirgus pats spēs atrisināt savus attīstības un jaudu optimizēšanas uzdevumus. Cenu regulē Nordpool, biznesmeņi iegulda ražošanā, un viss kārtībā! Savukārt ministrijas uzdevums ir apgūt ES naudas, izsniegt licences un sagatavot ES direktīvu nostiprināšanu Latvijas likumdošanā. Normāla un Latvijā jau pierasta birokrātu reakcija uz apkārtējās vides kairinājumiem. Vainīgie arī vienmēr pa rokai.
Taču realitāte ir tāda, kāda ir, turklāt tā ir radusies no iepriekšējos periodos, pat vēl Ekonomikas ministrijas laikā, nepadarītajām lietām un kļūdaini pieņemtajiem lēmumiem.
Par ko ir runa.
AST („Augstsprieguma tīkls”) mājas lapā ir ievietots paziņojums: "AS "Augstsprieguma tīkls" uz laiku pārtrauc izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas, gadījumos, kad nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve.”
It kā jau nekas īpašs. Acīmredzot ir par daudz tās "zaļās" enerģijas pieteikts. Taču pamatojumā minētie skaitļi ir gana šokējoši. Kopējās jaudas ir pieteiktas uz 6 GW jaudu ar mūsu pašreizējo patēriņu vasarā ap 0,8 GW, ziemā būs virs 1 GW.
Tātad papildus jau mūsu esošajiem HESiem, kas optimālos laika apstākļos spēj saražot apmēram divas reizes vairāk elektroenerģijas, nekā Latvija var patērēt, pievienosies vēl nomināli seškārtējas (realitātē gan būs mazākas) jaudas uz mūsu niecīgo patēriņu.
Varētu jau cerēt, ka lieko eksportēsim, tikai jautājums ir - uz kurieni? Vēlos atgādināt, ka saulainās un vējainās dienās, pagaidām svētdienās, kad ir vismazākais patēriņš, Nordpool reģionā uz pāris stundām ir negatīva sistēmas cena. Tas pierāda, ka "zaļās" elektroenerģijas jau tagad brīžiem ir par daudz. Turklāt arī Lietuva un Igaunija audzē savus ražošanas apjomus.
Tiem, kuri fiziku skolā nav mācījušies, laikam ir jāpaskaidro, ka elektrību tīklā nevar uzkrāt un elektrotīklos var pieņemt tikai tik daudz elektrības cik tajā brīdī tiek patērēts. Liekās jaudas ir jāatslēdz. Tātad secinām, ka katram tirgum ir noteikts apjoms elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas ir lietderīgs no ekonomiskā viedokļa, lai nodrošinātu patēriņu un iespējamo eksportu. Visas pārējās investīcijas virs šī apjoma ir bezjēdzīgas, jo saražots vienalga tiks tikai tas elektroenerģijas apjoms, ko var patērēt. Tātad vējā izšķiesta nauda.
Vēlreiz atgriežoties pie tēmas par „Latvenergo” un „Latvijas valsts mežu” kopējo vēja parka projektu, jāsaka, ka šīs investīcijas ir bezjēdzīgas un nekādi 50 miljoni dividenžu valstij katru gadu tur nebūs. Projekts visdrīzāk būs ar zaudējumiem.
Nākošais apdraudējums ir sadales tarifi un to potenciāli vēl lielāks pieaugums. AST bažas ir par to, ka esošās 330 kv līnijas netiks galā ar saplānotajām jaudām. Būs jābūvē papildu līnijas, tātad tās būs arī papildu izmaksas, kas tiks iekļautas sadales tarifos. Kaut kāds absurds sanāk. Patēriņa nav, eksporta iespēju atbilstošu šādiem apjomiem nav, bet 330 kv un 110 kv līnijas var tikt sabūvētas, jo licences ir izsniegtas, saistības uzņemtas un parki būs jāpievieno tīklam.
Vai nebija vienkāršāk noteikt jau savlaicīgi limitus saules un vēja parkiem, kā arī apturēt licenču izsniegšanu līdz ar limitu sasniegšanu?
Kā Klimata un enerģētikas ministrija tagad domā motivēt atteikties no izsniegtajām licenzēm?
Var jau teikt, ka tas tā pēkšņi sanāca un neviens nepabrīdināja. Diemžēl šādi izlocīties nesanāks, jo AST mājas lapā jau uz 2022. gada 1. jūliju tika ievietots brīdinājums: "SVARĪGA INFORMĀCIJA! Uz 2022. gada 1. jūliju ražotāju rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 MW, sadales tīklā pārsniedz 926MW. Latvijas slodze ziemā var sasniegt ap 1400 MW. Savukārt pēc sinhronizācijas ar centrālās Eiropas energosistēmu (plānota 2025. gadā) drošu energosistēmas darbu būs iespējams nodrošināt, ja Baltijas valstu kopējā jaudas plūsma ar centrālās Eiropas energosistēmu nepārsniegs 2000 MW."
Tātad enerģētiķi jau pie 3500 MW (3,5GW) cēla trauksmi, ka nu jau ir par daudz. Tikai politiķi negribēja klausīties. Un ko tagad?
Atliek tikai cerēt, ka investori "zaļajā" enerģētikā paši piebremzēs.
Lieko elektroenerģiju varētu pārstrādāt ūdeņradī, taču, lai tas notiktu, kādam ir jāsāk investēt šajā jomā. Ja privātais bizness Latvijā to nedara, tad iespējams, ka riski ir pārāk lieli. Varbūt H2 ir vieta, kur „Latvenergo” varētu investēt? Ir taču redzams, ka brīžiem elektrības būs par daudz un tā būs gandrīz par velti, savukārt tad, kad vēja un saules enerģija nebūs pietiekošā apjomā, parādīsies deficīts. Tā ir iespēja nopelnīt.
Turklāt „Latvenergo riski būs vismazākie, jo TEC izmantotajai gāzei ir pieļaujams pievienot noteiktu daudzumu H2 bez īpašas pielāgošanas. Tādējādi tiktu samazināta arī atkarība no dabasgazes piegādēm kā arī samazinātos importa apjomi. Sanāk daudz plusu. Žēl, ja atbildīgajiem politiķiem svarīgāk būs nopirkt "izdevīgi" purvu, nevis parūpēties par valsts labklājību.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
