Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.

Juris Bočs, baušķenieks

Nelaime tikai tā, ka šos jaunos deputātus vadīja un arī „ievilka” Saeimā tā saucamie vecie, līdz šim ne visai veiksmīgie politiķi, kuri turpina arī jaunos vadīt. Rezultātā nekas – izņemot pensiju palielinājumu – faktiski gada laikā no solītā nav īstenojies. Vēl ļaunāk – ja pirms vēlēšanām tagadējās koalīcijas partijas uzstāja, ka valsts pārvaldē, ieskaitot Saeimu, ministrijās u.c. valsts struktūrās nedrīkst strādāt cilvēki, uz kuriem krīt vismazākā šaubu ēna par viņu godaprātu, tad šīs Saeimas komisijas vada un ministrijās kā parlamentārie sekretāri strādā cilvēki, pret kuriem ierosinātas krimināllietas par dažādiem noziegumiem, kā arī cilvēki, no kuriem civiltiesiskā kārtā tiek piedzīti līdzekļi par iepriekšējos amatos sastrādāto zaudējumu atlīdzināšanu.

Rezultāts ir acīmredzams – 13.Saeima ir nonākusi smagā interešu konfliktā, piešķirot paši savām partijām papildu finansējumu jau no 2020.gada. Kā tad ir ar to sludināto „bezkompromisa tiesiskumu”? Kā Saeimas koalīcijas deputātu rīcība šajā sakarā saskan ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”? Kā tas saskan ar ierosinātajām krimināllietām, disciplinārlietām un civillietām pret dažāda ranga pašvaldību un valsts iestāžu vadītājiem par to, ka viņi saņēmuši prēmijas, balvas un dažādas kompensācijas, pamatojoties uz lēmumiem, kurus viņi paši, attiecībā uz sevi, nav pieņēmuši?

Arguments šī interešu konflikta pieļaušanai ir “partijas vairs nebūs atkarīgas no sponsoru interesēm”. Kad jebkuras partijas pārstāvim tiek uzdots jautājums – no kura sponsora jūsu partija ir atkarīga, tad visi atbild – mēs esam vienīgie, kuri nav atkarīgi no sponsoriem. Secinājums – visi melo – vai nu sakot, ka tikai citi ir tie atkarīgie, vai arī sakot, ka viņi vienīgie nav atkarīgi. Te vēl jāpiebilst, ka godīgumu par naudu nenopirksi – vai nu tas ir vai arī nav. Izskatās, ka 13.Saeimā ievēlētajām partijām – vismaz koalīcijā esošajām - tā nav.

Par „bezkompromisa tiesiskuma” praktiskajām izpausmēm varētu rakstīt vēl un vēl. Viena no tādām, protams, salīdzinoši nenozīmīga, ir arī vairāku jauno deputātu “profesionālā izaugsme”: lai arī viņi no praktiskās dzīves neko nejēdz – to var redzēt, dzirdēt un lasīt intervijās, - viņi pēdējā gada laikā lieliski ir apguvuši prasmi pārliecināti runāt aplamības un norādīt, ka „jūs paši neko nesaprotat”. Tā saucamie „vecie” politiķi agrāk tādu augstprātību tik atklāti nedemonstrēja.

Protams, vislielāko rezonansi izraisīja spēkā esošā “Veselības aprūpes finansēšanas likuma” 11.panta par medicīnas nozares darbinieku atalgojuma palielināšanu, kuru pieņēma šī pati Saeima, neievērošana, pieņemot 2020.gada budžeta likumu.

Iepriekšminētais un arī vēl daudz kas cits, ko vēl nepieminēju, rada asociāciju ar izjūtu, ka tev, vēlētāj, kakā uz galvas un mēģina iestāstīt, ka tas ir balts un pūkains sniedziņš, kas tev krīt virsū. Dīvainākais, ka daudzi vēlētāji tam arī tic. Es ne.

Masu informācijas līdzekļi tiražē valdošās koalīcijas viedokļus, ka parakstu vākšanas iniciatori ir odiozi dīvainīši, ka nākošajā Saeimā ievēlēs tos pašus tagadējos deputātus vai pat vēl sliktākus, ka referendums un jaunas vēlēšanas izmaksās milzu naudu, kuru varētu lietderīgāk izmantot – varbūt vēl vairāk palielināt partiju finansējumu. Varbūt, ka tā tas arī būs, bet nedrīkst ļaut turpināt darīt tā, kā to dara 13.Saeima. Nāks citi deputāti. Varbūt ne labāki, ne gudrāki, ne godīgāki kā pašreizējie, bet nākošie, vismaz, zinās, ka nedrīkst tik klaji melot un neievērot savus pieņemtos likumus un dotos solījumus. Varbūt atcerēsies, ka, vispirms,  jāstrādā vēlētāju, bet ne tikai savā labā.

Ja kāds vēlētājs ir apmierināts ar esošo stāvokli un ir gatavs paciest melu, nekaunības, alkatības, augstprātības turpmāku eskalāciju valdošajās „tautas kalpu” aprindās, viņam nevajag parakstīties par referenduma ierosināšanu 13.Saeimas atlaišanai, bet tiem, kuri ar to nav gatavi samierināties – ir jāparakstās. Jāatceras vēl, ka skola maksā naudu. Līdz ar to domāju, ka ir vērts vākt parakstus par referenduma ierosināšanu 13. Saeimas atlaišanai, bet - kā paši lemsim, tā arī būs!

Novērtē šo rakstu:

107
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...