Vai IZM resora amatpersona ar viltu mēģina ietekmēt sabiedrības viedokli?
Pietiek lasītājs12.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD) parādījis, kā ar negodīgām metodēm cenšas ietekmēt sabiedrības viedokli. IKVD pārstāvis nedēļas nogalē ieradās Latvijas Universitātes (LU) studentu padomes rīkotajā preses konferencē un ar specifiskiem jautājumiem, negaidot uz tiem atbildes, mēģināja ietekmēt klātesošo žurnālistu viedokli par LU rektora vēlēšanu likumību un LU studentu pārstāvju izvirzīšanas procedūras leģitimitāti.
Pēc tam, kad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un IKVD pārstāvji paziņoja, ka LU studenti pārkāpuši procedūru, izvirzot savus pārstāvjus LU satversmes sapulcei, studenti vēlējās šos apgalvojumus atspēkot, tādēļ rīkoja publisku preses konferenci.
Uz šo preses konferenci ieradās IKVD pārstāvis Rimants Krūmiņš savā darba laikā, bet stādījās priekšā kā ieinteresēta privātpersona, nevis valsts amatpersona, kura turklāt sagatavojusi atzinumu par LU rektora vēlēšanu tiesiskumu. Viņš preses konferencē uzdeva specifiskus un tendenciozus jautājumus, uz kuriem pat nevēlējās saņemt atbildes, bet gan ar saviem jautājumiem vēlējās ietekmēt sabiedrības un klātesošo žurnālistu viedokli.
LU studentu padome plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai prasītu izvērtēt valsts amatpersonas rīcību, darba laikā uzdodoties par privātpersonu, lai gan šajā laikā viņš saņem atalgojumu par savu darbu no valsts. Studenti vēlas noskaidrot, vai laikā, kad Krūmiņš kā privātpersona uzdeva jautājumus LU studentu padomes preses konferencē, viņš oficiāli bija noformējis brīvdienu vai arī saņēma valsts finansētu algu.
Jau ziņots, ka IKVD pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu. LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.
LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.
Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Līdz šim izskanējis, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt ne agrāk kā 13.augustā, kad pēc pārtraukuma vasaras laikā atsāksies valdības sēdes.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
