Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas latvietim ir lauku īpašums? Tā ir saikne ar Latvijas zemi, saikne ar dzimtas tradīcijām, tā ir dzīvesvieta, kur veselīgā vidē izaudzināt savus bērnus. Zeme ir ienākumu avots un nodrošinājums nezināmajai nākotnei, zeme vienmēr dos izdzīvošanai nepieciešamo iztikas mazumiņu un ļaus pārdzīvot grūtus laikus – ekonomiskās krīzes, karus, ekoloģiskas katastrofas.

Brīvvalsts laikā, lai izveidotu sociāli stabilu sabiedrību, centās īpašumus vienmērīgi sadalīt visiem Latvijas pavalstniekiem - katram savs kaktiņš, katram savs stūrītis zemes. Toreiz izprata, ka valsti veido stipras ģimenes, bet ģimenes ekonomiskais pamats ir savs īpašums. Lauku zeme bieži vien arī šodien ir vērtīgākais, kas ģimenei pieder.

Pašlaik vienmērīgs īpašumu sadalījums veicinātu pilsoņu piesaisti savai valstij, tādējādi samazinot izbraukšanu no Latvijas. Īpašnieks nevar aizbraukt peļņā uz ārzemēm, jo jāpielabo vētras bojātais jumts, jāpļauj zāle, jānojauc bebru būvētie dambji, no meža jāizvāc kritušie koki.

Mazo īpašnieku darbība

Zemnieka gēns ir visos latviešos, arī pilsētniekos. Daudziem zeme ir mantota un atgūta denacionalizācijas laikā, citi to iegādājušies vēlāk. Zeme pieder arī lauku ciematu un mazpilsētu iedzīvotājiem. Šie īpašnieki lauku sētās pavada atvaļinājumu un cer tur pavadīt arī mūža nogali, atstājot īpašumu mantojumā nākamajām paaudzēm.

Pateicoties nelielajiem zemes īpašniekiem, liela daļa Latvijas zemes nav nonākusi ārzemnieku vai nepilsoņu īpašumā, ēkas paglābtas no sagrūšanas un zeme no aizaugšanas. Dažs turīgāks pilsētnieks visus brīvos līdzekļus ieguldījis lauksaimniecības un dārza tehnikas iegādē, kā arī ēku rekonstrukcijā, cits saimnieko pieticīgāk, lielu daļu sava laika veltot trīsdesmitgadīga traktora remontam. Īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai tiek veltīts viss brīvais laiks un ieguldīti visi līdzekļi. Savus izdevumus prasa arī nekustamā īpašuma nodoklis un transports.

Nelielo īpašumu apsaimniekošanai neatmaksājas iegādāties augstražīgu un dārgu tehniku. Pagastos, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, nevienam nav vajadzīgas pļavas siena ieguvei - vietējiem lopkopjiem pietiek ar savām pļavām. Sludinājumos daudzi piedāvā pļavas siena savākšanai bez maksas.

Nelielo saimniecību mežu platība dažkārt ir lielāka par to lauksaimnieciskās zemes platību. Šie meži, ja neskaita meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas projektus, kas ietver arī jaunaudžu kopšanu, ir ārpus Zemkopības ministrijas uzmanības loka, bet tā varētu būt iespēja Krievijas gāzi aizstāt ar vietējo kurināmo - malku un šķeldu. Bez meža piekabes, vinčas, baļķu satvērēja, lentzāģa, malkas zāģētāja-skaldītāja saimniecības īpašniekam ar savām rokām jāpārcilā un jāpārstrādā simtiem tonnu kokmateriālu.

Bez savas tehnikas ir gandrīz neiespējami saskaņot mežstrādnieku darbu, izvedējtraktora darbu, zemes sasaluma laiku, kailsalu, pavasara šķīdoni, kad slēdz pagasta ceļus un laiku, kad kokmateriāliem labākās cenas. Atbalstu tehnikas iegādei var saņemt saimniecības, kuras var pierādīt, ka ir ražojušas iepriekšējā gadā. Veidojas apburtais loks - nevar ražot, jo nav tehnikas, bet tehniku nevar iegādāties, jo nav ražots iepriekšējā gadā. Zemkopības ministriju neinteresē, ka saimniecībā mežu ir vairāk nekā lauksaimniecības zemes un meža kopšanas darbi paveikti likumdošanā noteiktajos termiņos.

Lai īpašnieku zemes varētu iesaistīt lauksaimnieciskajā ražošanā, risinājums varētu būt zemes īpašnieku kooperācija, bet Zemkopības ministrijai nav programmu tās attīstībai. Tās nospraustais mērķis ir lauku saimniecību skaita samazināšana, attīstot vidējās un lielās saimniecības. Vēl būdama Zemkopības ministres amatā, Laimdota Straujuma paredzēja, ka 2030. gadā lauku saimniecību skaits būs divreiz mazāks.

Pašlaik nelielie īpašnieki nav apvienoti sabiedriskajās organizācijās, viņu viedokli neuzklausa. Medijos un diskusijās izskan tikai ražojošo lauksaimnieku viedoklis. Ražojošie lauksaimnieki un Zemkopības ministrijas darbinieki nelielos īpašniekus dēvē par "dīvāna zemniekiem" - tādiem, kuri sēž uz dīvāna un, neko nedarot, saņem naudu.

Tiek izplatīti mīti, ka "dīvāna zemnieki" bez pūlēm iegūst maksājumus, "tikai nopļaujot" zāli. Bet "tikai nopļaušana" ietver arī krūmu izciršanu pļavās, kuri tur saauguši pēc kolhozu sabrukuma, akmeņu novākšanu un meža tehnikas atstāto vagu līdzināšanu. Katru gadu jānolīdzina svaigie mežacūku rakumi, jāapzāģē krūmi, kuri no mežmalām pamazām ieaug pļavās, un jāizvāc pļavās vēja sagāztie koki. Manu piecpadsmit pļavu ar 23,3 ha kopplatību perimetrs pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mērījumu datiem ir desmit (!) kilometri. Un tad var ķerties pie nelīdzenās, akmeņainās, ciņainās, celmainās pļavās salauztās pļaujmašīnas un nolietotā traktora remonta, lai tos sagatavotu pļaujas darbiem.

LAD noteikumu izmaiņas

Lauku īpašumu denacionalizācijas gaitā daudzi īpašnieki savu zemi tā arī neatguva, jo to privatizēja Breša zemnieki vai "labticīgie ieguvēji". Ja īpašnieki atguva zemi, tad bez lauksaimniecības tehnikas, lopiem un bieži vien arī bez ēkām. Nespēdami zemi apsaimniekot, daudzi to pārdeva ārzemniekiem vai vietējiem lielsaimniekiem, bet pacietīgākie sagaidīja 2004.gadu, kad kā negaidītu dāvanu sāka saņemt lauku atbalsta maksājumus. No 2011.gada LAD maksāja mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus, ja saimniecībā bija vismaz viena bišu saime uz trīs hektāriem.

Daudzi atbalsta saņēmēji iegādājās bišu saimes, bet 2012. gadā, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, MLA atbalsta saņemšanai LAD jau prasīja 1,5 saimes uz hektāru - četrarpus reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, nedodot pārejas periodu bišu saimju skaita palielināšanai. Gadu vēlāk biškopji par savām pļavām MLA atbalstu vairs nesaņēma vispār.

Lai arī bioloģiski vērtīgi visā Latvijā ir vairs tikai mazāk kā viens procents no visiem zālājiem, ar šo gadu LAD pieprasa nevis tikai zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu, bet arī tās sapresēšanu ruļļos. Vēl, protams, jāveic vālošana un ruļļu aizvešana. Darba apjoms ir palielināts trīskārši, bet lauku atbalsta maksājumi par to samazināti. Varbūt varētu piekrist biologu prasībai novākt zāli bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, bet kāds varētu būt pamatojums prasībai novākt zāli arī parastajās pļavās, turklāt atkal bez pārejas perioda prasību ieviešanā?

LAD vairs nemaksā Natura 2000 atbalstu par pļavām, kurš pagājušogad bija 44 eur/ha. Šogad atbalsts par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos samazināts no 123 eur/ha uz 55 eur/ha, jo tiek mainīta zālāju klasifikācija - notiek pāreja no BVZ (Bioloģiski vērtīgais zālājs) uz klasifikāciju atbilstoši ES nozīmes biotopu ražības klasēm ar atbalsta samazinājumu vēl nepārvērtētajiem zālājiem. Ir solīts, ka Dabas aizsardzības pārvalde pārvērtēs esošos BVZ zālājus līdz... 2020. gadam (!).

Tie, kuri vēlas, var privāti algot ekspertu, bet tā atzinumu LAD sola ņemt vērā tikai, sākot no 2016. gada. Tādējādi šogad ir radīta finansējuma bedre BVZ apsaimniekotājiem. Zāles savākšanai ir vajadzīgs papildfinansējums, turklāt, lai to uzsāktu, jāiegādājas tehnika - ruļļu prese, kas piemērota darbam gan mitrās pļavās, gan stāvu pauguru nogāzēs, un vālotājs, abu kopējā viszemākā cena lietotai tehnikai varētu būt aptuveni 5000 eiro, bet jaunai - aptuveni 10 000 eiro. Zemkopības ministrija tam neparedz nekādu atbalstu.

Pļaušana kā pakalpojums maksā vismaz 50 eiro/ha, savākšana ruļļos - vēl aptuveni tikpat, un tam jāpierēķina arī vālošana un ruļļu aizvākšana. Pakalpojuma izmaksas krietni pārsniegtu vienotā platību maksājuma 58 eiro/ha un zaļināšanas maksājuma 34 eiro/ha kopsummu.

Dažos pagastos lielsaimnieki pat atsakās sniegt maksas pakalpojumus siena novākšanā draugiem un kaimiņiem, to pamatojot ar savstarpēju norunu, kuru nedrīkstot pārkāpt.

Siena ruļļi pagasta ražojošajiem lauksaimniekiem nav vajadzīgi. Arī pagasta lauku konsultanti nezina, kam tos varētu piedāvāt. Kur tos ruļļus likt - purvā, mežā, grāvī? Varbūt aizvest uz Rīgu kā dāvanu zemkopības ministram?

Ja nav līdzekļu siena sagatavošanas tehnikas iegādei, varbūt nepieteikt platības atbalsta maksājumu saņemšanai? Jau iepriekš neapstrādātai lauksaimniecības zemei bija noteikta 1,5% liela nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme. Pa to laiku medijos jau valda lauksaimniecības zemju sakopšanas psihoze, un Ministru kabinets 7. jūlijā izdarījis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka sods par lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu būs no 180 līdz 1080 eiro.

Ko darīt zemes īpašniekiem? Par to valdība jau ir parūpējusies. Mazos zemes īpašniekus ar atplestām rokām gaida jaundibinātais Zemes fonds. Tikai nedomājiet, ka Zemes fonda mērķis tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā ir nodrošināt bezzemniekus ar zemi. Tā mērķis ir atpirkt labu lauksaimniecisko zemi (sliktu nepiedāvāt!) no Latvijas pilsoņiem, lai to koncentrētu lielās platībās un pievienotu ražojošajām saimniecībām, iespējams, ka arī ārzemniekiem piederošām.

No 2014. gada 1.novembra stājās spēkā izmaiņas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas tika pieņemtas ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem. Jaunie likuma grozījumi būtiski izmaina kārtību, kādā turpmāk varēs iegādāties lauksaimniecības zemes. It kā pret ārzemju zemes pircējiem vērstais likums vislielākos šķēršļus liek tieši Latvijas pamatiedzīvotājiem, kuri gribētu iegādāties savu pirmo zemes īpašumu - lauku sētu kopā ar lauku zemi. Lūk ko raksta kāds komentētājs pie Latvijas Avīzes raksta "Latvijas Zemes fonds sāk darbu" šī gada 26. jūnijā:

"Šī jaunā kārtība faktiski iznīcinās viensētas kā ģimenes dzīvesvietu, kuras vēl saglabājušās pēc padomju laiku politikas visus pārcelt dzīvot uz ciematiem. Piemērs: cilvēkam pieder 13 ha liela lauku viensēta (kadastrālā vērtība neliela), vairāk nekā 3 ha aizņem mežs, vēl pagalms un zeme zem ēkām, lauksaimniecības zeme paliek 9 ha - tātad mazāk par 10, it kā varētu pārdot jebkuram! Bet nekā, nedrīkst! Jo kopējā platība ir 13 ha. Tur ir lauku māja ar saimniecības ēkām, pirtiņa, dīķis, ābeļdārzs, ogu krūmi, skaista ainava, arī nedaudz meža, lai būtu sava malka. Ir labs ceļš, netālu no ciemata. Tā būtu ideāla dzīvesvieta ģimenei, kura grib pārcelties uz laukiem. Lieko LIZ viņi sākumā varētu iznomāt. Taču nekā - ģimene šo īpašumu pirkt nedrīkst! To var nopirkt tikai lauksaimnieks (lielsaimnieks), kurš mājas un visu pārējo nošķūrēs, vai arī zemes fonds. Skaistā ainava viņus neinteresē, vajadzīga tikai zeme kā ražošanas līdzeklis, un senās mājas traucē intensīvajai lauksaimniecībai (lielajiem traktoriem un zemes indēšanai ar ķīmiju). Latvijas lauki izskatīsies kā Ukrainas stepe - plašums līdz apvārsnim... Šī jaunā kārtība ir lielsaimnieku lobēta un neizdevīga pašreizējiem lauku sētu un zemes īpašniekiem, jo krasi samazina pircēju loku, līdz ar to krasi samazinās īpašumu cenas. Tā ir neizdevīga arī ģimenēm, kuras vēlētos pārcelties dzīvot uz laukiem."

Minētie piemēri liecina, ka Latvijā tiek pārkāpta ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija, kuras ievadā tiek paustas rūpes par to, ka pamatiedzīvotāji vēstures gaitā ir cietuši daudzas netaisnības inter alia (cita starpā) kolonizācijas un tām piederošo zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kā dēļ šie iedzīvotāji nav varējuši īstenot savas tiesības uz attīstību saskaņā ar savām vajadzībām un interesēm. Teiktais pilnā mērā attiecināms uz Latviju, kuras pamatiedzīvotāji cietuši okupācijas, kolonizācijas, deportāciju, īpašuma konfiskācijas un piespiedu kolektivizācijas dēļ.

Deklarācijas 26.panta 2.daļa nosaka: "Pamatiedzīvotājiem ir tiesības savā īpašumā turēt, izmantot, attīstīt un kontrolēt zemes, teritorijas, kas tiem pieder tradicionālu īpašumtiesību dēļ vai ko tie tradicionāli apdzīvojuši vai izmantojuši vai citādi ieguvuši."

Pamatojoties uz šo ANO deklarāciju, aicinu Latvijas likumdošanā likvidēt jebkādus ierobežojumus un diskriminējošas normas, tajā skaitā nodokļu, nodevu, soda naudu veidā, jebkuram Latvijas pamatiedzīvotājam iegādāties un turēt savā īpašumā zemes īpašumu lauku apvidū, kurš pēc sava lieluma atbilst tradicionālai Latvijas lauku saimniecībai. Arī LAD jāatceļ diskriminējošie nosacījumi.

Lauku apdzīvotība un lauku saimniecību skaits katru gadu samazinās. Jaunajā Latvijas lauku attīstības programmā (2014-2020) varam izlasīt par klimata pārmaiņu mazināšanu un CO2 piesaistes pasākumiem, bet tajā ir pārāk maz pasākumu, ar kuriem varētu laukiem piesaistīt cilvēkus. Zemkopības ministrija paļaujas, ka ekonomiskā attīstība pati par sevi piesaistīs cilvēkus. Ar algu var piesaistīt īslaicīgi, bet vislabākā un ilglaicīgākā piesaiste ir savs ģimenes īpašums laukos. Pašlaik Zemkopības ministrijas uzmanība ir pievērsta ražojošo lauksaimnieku interesēm, bet tā dēvētie neražojošie zemes īpašnieki ir pilnīgi ārpus tās uzmanības.

Neražojošais zemnieks nav nekas pastāvīgs un nemainīgs. Par tādu var kļūt laucinieks, kurš atrod darbu pilsētā. Ražojoša lauksaimnieka dēls, kurš brīvdienas pavada vecāku saimniecībā, rekonstruējot dzīvojamo māju, arī ir neražojošais zemnieks, bet varbūt ar laiku turpinās vecāku darbu. Savukārt pilsētnieks, kurš pļauj pļavas un strādā savā mežā, aizejot pensijā, var kļūt par ražojošu lauksaimnieku. Atšķirībā no Lielbritānijas Latvijas Zemkopības ministrijai ir programmas gados jauno lauksaimnieku (young farmers) atbalstam, bet nav paredzēts atbalsts jebkura vecuma lauksaimniekiem iesācējiem (new farmers).

Pašlaik ar saukli par zemes sakopšanu tiek lobētas ražojošo lauksaimnieku intereses - kurš gan nevēlas kļūt vēl lielāks un varenāks, šoreiz gan negodīgā veidā izmantojot valsts institūcijas. Latvijas lauksaimniecība ES līmenī ir cietusi sakāvi cīņā par lauku atbalsta maksājumiem, kuri būtu līdzvērtīgi vecajām ES dalībvalstīm, un Krievijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ ražojošie lauksaimnieki ir ķērušies pie šķiru cīņas pret citiem zemes īpašniekiem, bet Zemkopības ministrija, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par lauku attīstību plašākā nozīmē, ir kļuvusi par lielsaimnieku interešu lobētāju.

Zemkopības ministrijai Latvijas Lauku attīstības programmā (2014 - 2020) jānosaka nelielo zemes īpašnieku loma lauku attīstībā, jāparedz atbalsta pasākumi un jāintegrē tie lauksaimnieciskajā ražošanā, neatsavinot tiem piederošo zemi ar piespiedu administratīviem pasākumiem.

Nelielo zemes īpašumu iekļaušana lauksaimnieciskajā ražošanā jāveic, atbalstot kooperāciju, kopīgi izmantojot zemi, ražošanas ēkas, tehniku, gatavojot lopbarību, sadarbojoties mežu izmantošanā. Varētu arī līdzīgi kā Somijā zemes īpašniekiem piešķirt papildatvaļinājumus ražas novākšanai.

Arī valsts mēroga plānošanas dokumentos (LAP) jānosaka, ko mēs sagaidām no lauku attīstības - vai tikai piena litrus, graudu tonnas un gaļas kilogramus eksportam uz Krieviju un Ķīnu vai veselīgu, sakoptu un apdzīvotu vidi, kurā iespējama tautas atražošana un attīstība. Saprātīgi izmantot zemi kā ražošanas resursu ir mūsu pienākums, tomēr maldīgi būtu iedomāties, ka vien tikai ar tūkstošiem gadus seno lauksaimniecības nozari spēsim kā līdzīgi nostāties blakus industriāli attīstītajām kosmosa un militāro tehnoloģiju lielvalstīm.

Visā Latvijā pļavās vēl joprojām stāv nevienam nevajadzīgi siena ruļļi. Sludinājumos tos piedāvā par ceturtdaļcenu vai atdāvina par velti. Uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir tehnika un šķūņi glabāšanai, tos savāc no visa pagasta. Būtu bijis pilnīgi pietiekami, ja pirmajā gadā sienu savāktu tikai no bioloģiski vērtīgajām pļavām, bet vēlāk, palielinot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu vai uzstādot apkures krāsnis ruļļu sadedzināšanai, vāktu sienu no visām pļavām. Nepārdomāta, voluntāri pieņemta lēmuma dēļ ir izšķiesti līdzekļi, saražojot nevienam nevajadzīgu mantu.

Ja arī jūs piekrītat, ka pašreizējā Latvijas lauku politika ir kļūdaina un nav pieļaujams Zemkopības ministrijas piecgadu plānu dēļ padzīt no savas zemes īpašniekus, kuru dzimtas tur saimnieko varbūt pat jau ilgāk nekā divsimt gadu, aicinu rakstīt uz [email protected], lai kopīgi apsvērtu protesta akcijas rīkošanu.

Novērtē šo rakstu:

12
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Saudzēsim sevi, cienīsim ārstu darbu un beigsim izplatīt melus, kas var pašiem atspēlēties

FotoTāda izskatās mana vīra Ivara Krastiņa, Liepājas reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītāja, ikdiena. Ilgi šaubījos, vai ko teikt šai Covid sakarā, bet ziniet - ārsti par sevi paši nestāstīs, ne par savu smago darbu, ne par reālām cīņām nāves ēnā... viņi to neuzskata par varoņdarbu, bet gan par savu sirds PIENĀKUMU - glābt Tevi un Mani. Un katru dienu es pavadu savu vīru KARĀ - karā ar šo sasodīto ligu, karā, no kura var arī nepārnākt...
Lasīt visu...

12

Politisko eliti biedē tikai un vienīgi viena lieta

Foto2020. gada noslēgumā visā krāšņumā tiek atklāti politiskās elites mērķi, kuri masu plašsaziņas līdzekļos vēl pirms dažiem mēnešiem tika dēvēti par sazvērestības teorijām. Taču šodien politiskā elite savus plānus vairs neslēpj. Tie ir skaidri redzami ikvienam cilvēkam, kurš ir atmodies – politiskā elite vēlas sagraut ekonomiku, salauzt cilvēku garu un pakļaut cilvēci totālai kontrolei. 
Lasīt visu...

12

Intensīva mežizstrāde un pieprasījums pēc koksnes biomasas izraisa mežu degradāciju Igaunijā un Latvijā

FotoEiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas, pieprasījums pēc biomasas veicina mežizstrādes intensitāti Igaunijā un Latvijā. Jaunais ziņojums “Koksnes granulā paslēptais: intensīvas mežizstrādes ietekme uz Igaunijas un Latvijas mežiem”, ko publicējis Igaunijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, rāda, ka abu valstu mežsaimniecību raksturo intensīva, uz kailcirtēm balstīta mežsaimniecība. Lai gan abās valstīs ir likumi un standarti, kam būtu jānodrošina dabas aizsardzība, šādai mežu apsaimniekošanai ir negatīva ietekme gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu.
Lasīt visu...

6

Kariņam jāmaina slikti strādājošie ministri vai pašam jāuzņemas atbildība

FotoMinistru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Lasīt visu...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību...

Foto

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

Varbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka...

Foto

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām....

Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...