Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas latvietim ir lauku īpašums? Tā ir saikne ar Latvijas zemi, saikne ar dzimtas tradīcijām, tā ir dzīvesvieta, kur veselīgā vidē izaudzināt savus bērnus. Zeme ir ienākumu avots un nodrošinājums nezināmajai nākotnei, zeme vienmēr dos izdzīvošanai nepieciešamo iztikas mazumiņu un ļaus pārdzīvot grūtus laikus – ekonomiskās krīzes, karus, ekoloģiskas katastrofas.

Brīvvalsts laikā, lai izveidotu sociāli stabilu sabiedrību, centās īpašumus vienmērīgi sadalīt visiem Latvijas pavalstniekiem - katram savs kaktiņš, katram savs stūrītis zemes. Toreiz izprata, ka valsti veido stipras ģimenes, bet ģimenes ekonomiskais pamats ir savs īpašums. Lauku zeme bieži vien arī šodien ir vērtīgākais, kas ģimenei pieder.

Pašlaik vienmērīgs īpašumu sadalījums veicinātu pilsoņu piesaisti savai valstij, tādējādi samazinot izbraukšanu no Latvijas. Īpašnieks nevar aizbraukt peļņā uz ārzemēm, jo jāpielabo vētras bojātais jumts, jāpļauj zāle, jānojauc bebru būvētie dambji, no meža jāizvāc kritušie koki.

Mazo īpašnieku darbība

Zemnieka gēns ir visos latviešos, arī pilsētniekos. Daudziem zeme ir mantota un atgūta denacionalizācijas laikā, citi to iegādājušies vēlāk. Zeme pieder arī lauku ciematu un mazpilsētu iedzīvotājiem. Šie īpašnieki lauku sētās pavada atvaļinājumu un cer tur pavadīt arī mūža nogali, atstājot īpašumu mantojumā nākamajām paaudzēm.

Pateicoties nelielajiem zemes īpašniekiem, liela daļa Latvijas zemes nav nonākusi ārzemnieku vai nepilsoņu īpašumā, ēkas paglābtas no sagrūšanas un zeme no aizaugšanas. Dažs turīgāks pilsētnieks visus brīvos līdzekļus ieguldījis lauksaimniecības un dārza tehnikas iegādē, kā arī ēku rekonstrukcijā, cits saimnieko pieticīgāk, lielu daļu sava laika veltot trīsdesmitgadīga traktora remontam. Īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai tiek veltīts viss brīvais laiks un ieguldīti visi līdzekļi. Savus izdevumus prasa arī nekustamā īpašuma nodoklis un transports.

Nelielo īpašumu apsaimniekošanai neatmaksājas iegādāties augstražīgu un dārgu tehniku. Pagastos, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, nevienam nav vajadzīgas pļavas siena ieguvei - vietējiem lopkopjiem pietiek ar savām pļavām. Sludinājumos daudzi piedāvā pļavas siena savākšanai bez maksas.

Nelielo saimniecību mežu platība dažkārt ir lielāka par to lauksaimnieciskās zemes platību. Šie meži, ja neskaita meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas projektus, kas ietver arī jaunaudžu kopšanu, ir ārpus Zemkopības ministrijas uzmanības loka, bet tā varētu būt iespēja Krievijas gāzi aizstāt ar vietējo kurināmo - malku un šķeldu. Bez meža piekabes, vinčas, baļķu satvērēja, lentzāģa, malkas zāģētāja-skaldītāja saimniecības īpašniekam ar savām rokām jāpārcilā un jāpārstrādā simtiem tonnu kokmateriālu.

Bez savas tehnikas ir gandrīz neiespējami saskaņot mežstrādnieku darbu, izvedējtraktora darbu, zemes sasaluma laiku, kailsalu, pavasara šķīdoni, kad slēdz pagasta ceļus un laiku, kad kokmateriāliem labākās cenas. Atbalstu tehnikas iegādei var saņemt saimniecības, kuras var pierādīt, ka ir ražojušas iepriekšējā gadā. Veidojas apburtais loks - nevar ražot, jo nav tehnikas, bet tehniku nevar iegādāties, jo nav ražots iepriekšējā gadā. Zemkopības ministriju neinteresē, ka saimniecībā mežu ir vairāk nekā lauksaimniecības zemes un meža kopšanas darbi paveikti likumdošanā noteiktajos termiņos.

Lai īpašnieku zemes varētu iesaistīt lauksaimnieciskajā ražošanā, risinājums varētu būt zemes īpašnieku kooperācija, bet Zemkopības ministrijai nav programmu tās attīstībai. Tās nospraustais mērķis ir lauku saimniecību skaita samazināšana, attīstot vidējās un lielās saimniecības. Vēl būdama Zemkopības ministres amatā, Laimdota Straujuma paredzēja, ka 2030. gadā lauku saimniecību skaits būs divreiz mazāks.

Pašlaik nelielie īpašnieki nav apvienoti sabiedriskajās organizācijās, viņu viedokli neuzklausa. Medijos un diskusijās izskan tikai ražojošo lauksaimnieku viedoklis. Ražojošie lauksaimnieki un Zemkopības ministrijas darbinieki nelielos īpašniekus dēvē par "dīvāna zemniekiem" - tādiem, kuri sēž uz dīvāna un, neko nedarot, saņem naudu.

Tiek izplatīti mīti, ka "dīvāna zemnieki" bez pūlēm iegūst maksājumus, "tikai nopļaujot" zāli. Bet "tikai nopļaušana" ietver arī krūmu izciršanu pļavās, kuri tur saauguši pēc kolhozu sabrukuma, akmeņu novākšanu un meža tehnikas atstāto vagu līdzināšanu. Katru gadu jānolīdzina svaigie mežacūku rakumi, jāapzāģē krūmi, kuri no mežmalām pamazām ieaug pļavās, un jāizvāc pļavās vēja sagāztie koki. Manu piecpadsmit pļavu ar 23,3 ha kopplatību perimetrs pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mērījumu datiem ir desmit (!) kilometri. Un tad var ķerties pie nelīdzenās, akmeņainās, ciņainās, celmainās pļavās salauztās pļaujmašīnas un nolietotā traktora remonta, lai tos sagatavotu pļaujas darbiem.

LAD noteikumu izmaiņas

Lauku īpašumu denacionalizācijas gaitā daudzi īpašnieki savu zemi tā arī neatguva, jo to privatizēja Breša zemnieki vai "labticīgie ieguvēji". Ja īpašnieki atguva zemi, tad bez lauksaimniecības tehnikas, lopiem un bieži vien arī bez ēkām. Nespēdami zemi apsaimniekot, daudzi to pārdeva ārzemniekiem vai vietējiem lielsaimniekiem, bet pacietīgākie sagaidīja 2004.gadu, kad kā negaidītu dāvanu sāka saņemt lauku atbalsta maksājumus. No 2011.gada LAD maksāja mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus, ja saimniecībā bija vismaz viena bišu saime uz trīs hektāriem.

Daudzi atbalsta saņēmēji iegādājās bišu saimes, bet 2012. gadā, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, MLA atbalsta saņemšanai LAD jau prasīja 1,5 saimes uz hektāru - četrarpus reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, nedodot pārejas periodu bišu saimju skaita palielināšanai. Gadu vēlāk biškopji par savām pļavām MLA atbalstu vairs nesaņēma vispār.

Lai arī bioloģiski vērtīgi visā Latvijā ir vairs tikai mazāk kā viens procents no visiem zālājiem, ar šo gadu LAD pieprasa nevis tikai zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu, bet arī tās sapresēšanu ruļļos. Vēl, protams, jāveic vālošana un ruļļu aizvešana. Darba apjoms ir palielināts trīskārši, bet lauku atbalsta maksājumi par to samazināti. Varbūt varētu piekrist biologu prasībai novākt zāli bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, bet kāds varētu būt pamatojums prasībai novākt zāli arī parastajās pļavās, turklāt atkal bez pārejas perioda prasību ieviešanā?

LAD vairs nemaksā Natura 2000 atbalstu par pļavām, kurš pagājušogad bija 44 eur/ha. Šogad atbalsts par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos samazināts no 123 eur/ha uz 55 eur/ha, jo tiek mainīta zālāju klasifikācija - notiek pāreja no BVZ (Bioloģiski vērtīgais zālājs) uz klasifikāciju atbilstoši ES nozīmes biotopu ražības klasēm ar atbalsta samazinājumu vēl nepārvērtētajiem zālājiem. Ir solīts, ka Dabas aizsardzības pārvalde pārvērtēs esošos BVZ zālājus līdz... 2020. gadam (!).

Tie, kuri vēlas, var privāti algot ekspertu, bet tā atzinumu LAD sola ņemt vērā tikai, sākot no 2016. gada. Tādējādi šogad ir radīta finansējuma bedre BVZ apsaimniekotājiem. Zāles savākšanai ir vajadzīgs papildfinansējums, turklāt, lai to uzsāktu, jāiegādājas tehnika - ruļļu prese, kas piemērota darbam gan mitrās pļavās, gan stāvu pauguru nogāzēs, un vālotājs, abu kopējā viszemākā cena lietotai tehnikai varētu būt aptuveni 5000 eiro, bet jaunai - aptuveni 10 000 eiro. Zemkopības ministrija tam neparedz nekādu atbalstu.

Pļaušana kā pakalpojums maksā vismaz 50 eiro/ha, savākšana ruļļos - vēl aptuveni tikpat, un tam jāpierēķina arī vālošana un ruļļu aizvākšana. Pakalpojuma izmaksas krietni pārsniegtu vienotā platību maksājuma 58 eiro/ha un zaļināšanas maksājuma 34 eiro/ha kopsummu.

Dažos pagastos lielsaimnieki pat atsakās sniegt maksas pakalpojumus siena novākšanā draugiem un kaimiņiem, to pamatojot ar savstarpēju norunu, kuru nedrīkstot pārkāpt.

Siena ruļļi pagasta ražojošajiem lauksaimniekiem nav vajadzīgi. Arī pagasta lauku konsultanti nezina, kam tos varētu piedāvāt. Kur tos ruļļus likt - purvā, mežā, grāvī? Varbūt aizvest uz Rīgu kā dāvanu zemkopības ministram?

Ja nav līdzekļu siena sagatavošanas tehnikas iegādei, varbūt nepieteikt platības atbalsta maksājumu saņemšanai? Jau iepriekš neapstrādātai lauksaimniecības zemei bija noteikta 1,5% liela nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme. Pa to laiku medijos jau valda lauksaimniecības zemju sakopšanas psihoze, un Ministru kabinets 7. jūlijā izdarījis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka sods par lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu būs no 180 līdz 1080 eiro.

Ko darīt zemes īpašniekiem? Par to valdība jau ir parūpējusies. Mazos zemes īpašniekus ar atplestām rokām gaida jaundibinātais Zemes fonds. Tikai nedomājiet, ka Zemes fonda mērķis tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā ir nodrošināt bezzemniekus ar zemi. Tā mērķis ir atpirkt labu lauksaimniecisko zemi (sliktu nepiedāvāt!) no Latvijas pilsoņiem, lai to koncentrētu lielās platībās un pievienotu ražojošajām saimniecībām, iespējams, ka arī ārzemniekiem piederošām.

No 2014. gada 1.novembra stājās spēkā izmaiņas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas tika pieņemtas ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem. Jaunie likuma grozījumi būtiski izmaina kārtību, kādā turpmāk varēs iegādāties lauksaimniecības zemes. It kā pret ārzemju zemes pircējiem vērstais likums vislielākos šķēršļus liek tieši Latvijas pamatiedzīvotājiem, kuri gribētu iegādāties savu pirmo zemes īpašumu - lauku sētu kopā ar lauku zemi. Lūk ko raksta kāds komentētājs pie Latvijas Avīzes raksta "Latvijas Zemes fonds sāk darbu" šī gada 26. jūnijā:

"Šī jaunā kārtība faktiski iznīcinās viensētas kā ģimenes dzīvesvietu, kuras vēl saglabājušās pēc padomju laiku politikas visus pārcelt dzīvot uz ciematiem. Piemērs: cilvēkam pieder 13 ha liela lauku viensēta (kadastrālā vērtība neliela), vairāk nekā 3 ha aizņem mežs, vēl pagalms un zeme zem ēkām, lauksaimniecības zeme paliek 9 ha - tātad mazāk par 10, it kā varētu pārdot jebkuram! Bet nekā, nedrīkst! Jo kopējā platība ir 13 ha. Tur ir lauku māja ar saimniecības ēkām, pirtiņa, dīķis, ābeļdārzs, ogu krūmi, skaista ainava, arī nedaudz meža, lai būtu sava malka. Ir labs ceļš, netālu no ciemata. Tā būtu ideāla dzīvesvieta ģimenei, kura grib pārcelties uz laukiem. Lieko LIZ viņi sākumā varētu iznomāt. Taču nekā - ģimene šo īpašumu pirkt nedrīkst! To var nopirkt tikai lauksaimnieks (lielsaimnieks), kurš mājas un visu pārējo nošķūrēs, vai arī zemes fonds. Skaistā ainava viņus neinteresē, vajadzīga tikai zeme kā ražošanas līdzeklis, un senās mājas traucē intensīvajai lauksaimniecībai (lielajiem traktoriem un zemes indēšanai ar ķīmiju). Latvijas lauki izskatīsies kā Ukrainas stepe - plašums līdz apvārsnim... Šī jaunā kārtība ir lielsaimnieku lobēta un neizdevīga pašreizējiem lauku sētu un zemes īpašniekiem, jo krasi samazina pircēju loku, līdz ar to krasi samazinās īpašumu cenas. Tā ir neizdevīga arī ģimenēm, kuras vēlētos pārcelties dzīvot uz laukiem."

Minētie piemēri liecina, ka Latvijā tiek pārkāpta ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija, kuras ievadā tiek paustas rūpes par to, ka pamatiedzīvotāji vēstures gaitā ir cietuši daudzas netaisnības inter alia (cita starpā) kolonizācijas un tām piederošo zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kā dēļ šie iedzīvotāji nav varējuši īstenot savas tiesības uz attīstību saskaņā ar savām vajadzībām un interesēm. Teiktais pilnā mērā attiecināms uz Latviju, kuras pamatiedzīvotāji cietuši okupācijas, kolonizācijas, deportāciju, īpašuma konfiskācijas un piespiedu kolektivizācijas dēļ.

Deklarācijas 26.panta 2.daļa nosaka: "Pamatiedzīvotājiem ir tiesības savā īpašumā turēt, izmantot, attīstīt un kontrolēt zemes, teritorijas, kas tiem pieder tradicionālu īpašumtiesību dēļ vai ko tie tradicionāli apdzīvojuši vai izmantojuši vai citādi ieguvuši."

Pamatojoties uz šo ANO deklarāciju, aicinu Latvijas likumdošanā likvidēt jebkādus ierobežojumus un diskriminējošas normas, tajā skaitā nodokļu, nodevu, soda naudu veidā, jebkuram Latvijas pamatiedzīvotājam iegādāties un turēt savā īpašumā zemes īpašumu lauku apvidū, kurš pēc sava lieluma atbilst tradicionālai Latvijas lauku saimniecībai. Arī LAD jāatceļ diskriminējošie nosacījumi.

Lauku apdzīvotība un lauku saimniecību skaits katru gadu samazinās. Jaunajā Latvijas lauku attīstības programmā (2014-2020) varam izlasīt par klimata pārmaiņu mazināšanu un CO2 piesaistes pasākumiem, bet tajā ir pārāk maz pasākumu, ar kuriem varētu laukiem piesaistīt cilvēkus. Zemkopības ministrija paļaujas, ka ekonomiskā attīstība pati par sevi piesaistīs cilvēkus. Ar algu var piesaistīt īslaicīgi, bet vislabākā un ilglaicīgākā piesaiste ir savs ģimenes īpašums laukos. Pašlaik Zemkopības ministrijas uzmanība ir pievērsta ražojošo lauksaimnieku interesēm, bet tā dēvētie neražojošie zemes īpašnieki ir pilnīgi ārpus tās uzmanības.

Neražojošais zemnieks nav nekas pastāvīgs un nemainīgs. Par tādu var kļūt laucinieks, kurš atrod darbu pilsētā. Ražojoša lauksaimnieka dēls, kurš brīvdienas pavada vecāku saimniecībā, rekonstruējot dzīvojamo māju, arī ir neražojošais zemnieks, bet varbūt ar laiku turpinās vecāku darbu. Savukārt pilsētnieks, kurš pļauj pļavas un strādā savā mežā, aizejot pensijā, var kļūt par ražojošu lauksaimnieku. Atšķirībā no Lielbritānijas Latvijas Zemkopības ministrijai ir programmas gados jauno lauksaimnieku (young farmers) atbalstam, bet nav paredzēts atbalsts jebkura vecuma lauksaimniekiem iesācējiem (new farmers).

Pašlaik ar saukli par zemes sakopšanu tiek lobētas ražojošo lauksaimnieku intereses - kurš gan nevēlas kļūt vēl lielāks un varenāks, šoreiz gan negodīgā veidā izmantojot valsts institūcijas. Latvijas lauksaimniecība ES līmenī ir cietusi sakāvi cīņā par lauku atbalsta maksājumiem, kuri būtu līdzvērtīgi vecajām ES dalībvalstīm, un Krievijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ ražojošie lauksaimnieki ir ķērušies pie šķiru cīņas pret citiem zemes īpašniekiem, bet Zemkopības ministrija, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par lauku attīstību plašākā nozīmē, ir kļuvusi par lielsaimnieku interešu lobētāju.

Zemkopības ministrijai Latvijas Lauku attīstības programmā (2014 - 2020) jānosaka nelielo zemes īpašnieku loma lauku attīstībā, jāparedz atbalsta pasākumi un jāintegrē tie lauksaimnieciskajā ražošanā, neatsavinot tiem piederošo zemi ar piespiedu administratīviem pasākumiem.

Nelielo zemes īpašumu iekļaušana lauksaimnieciskajā ražošanā jāveic, atbalstot kooperāciju, kopīgi izmantojot zemi, ražošanas ēkas, tehniku, gatavojot lopbarību, sadarbojoties mežu izmantošanā. Varētu arī līdzīgi kā Somijā zemes īpašniekiem piešķirt papildatvaļinājumus ražas novākšanai.

Arī valsts mēroga plānošanas dokumentos (LAP) jānosaka, ko mēs sagaidām no lauku attīstības - vai tikai piena litrus, graudu tonnas un gaļas kilogramus eksportam uz Krieviju un Ķīnu vai veselīgu, sakoptu un apdzīvotu vidi, kurā iespējama tautas atražošana un attīstība. Saprātīgi izmantot zemi kā ražošanas resursu ir mūsu pienākums, tomēr maldīgi būtu iedomāties, ka vien tikai ar tūkstošiem gadus seno lauksaimniecības nozari spēsim kā līdzīgi nostāties blakus industriāli attīstītajām kosmosa un militāro tehnoloģiju lielvalstīm.

Visā Latvijā pļavās vēl joprojām stāv nevienam nevajadzīgi siena ruļļi. Sludinājumos tos piedāvā par ceturtdaļcenu vai atdāvina par velti. Uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir tehnika un šķūņi glabāšanai, tos savāc no visa pagasta. Būtu bijis pilnīgi pietiekami, ja pirmajā gadā sienu savāktu tikai no bioloģiski vērtīgajām pļavām, bet vēlāk, palielinot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu vai uzstādot apkures krāsnis ruļļu sadedzināšanai, vāktu sienu no visām pļavām. Nepārdomāta, voluntāri pieņemta lēmuma dēļ ir izšķiesti līdzekļi, saražojot nevienam nevajadzīgu mantu.

Ja arī jūs piekrītat, ka pašreizējā Latvijas lauku politika ir kļūdaina un nav pieļaujams Zemkopības ministrijas piecgadu plānu dēļ padzīt no savas zemes īpašniekus, kuru dzimtas tur saimnieko varbūt pat jau ilgāk nekā divsimt gadu, aicinu rakstīt uz [email protected], lai kopīgi apsvērtu protesta akcijas rīkošanu.

Novērtē šo rakstu:

12
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...