Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas latvietim ir lauku īpašums? Tā ir saikne ar Latvijas zemi, saikne ar dzimtas tradīcijām, tā ir dzīvesvieta, kur veselīgā vidē izaudzināt savus bērnus. Zeme ir ienākumu avots un nodrošinājums nezināmajai nākotnei, zeme vienmēr dos izdzīvošanai nepieciešamo iztikas mazumiņu un ļaus pārdzīvot grūtus laikus – ekonomiskās krīzes, karus, ekoloģiskas katastrofas.

Brīvvalsts laikā, lai izveidotu sociāli stabilu sabiedrību, centās īpašumus vienmērīgi sadalīt visiem Latvijas pavalstniekiem - katram savs kaktiņš, katram savs stūrītis zemes. Toreiz izprata, ka valsti veido stipras ģimenes, bet ģimenes ekonomiskais pamats ir savs īpašums. Lauku zeme bieži vien arī šodien ir vērtīgākais, kas ģimenei pieder.

Pašlaik vienmērīgs īpašumu sadalījums veicinātu pilsoņu piesaisti savai valstij, tādējādi samazinot izbraukšanu no Latvijas. Īpašnieks nevar aizbraukt peļņā uz ārzemēm, jo jāpielabo vētras bojātais jumts, jāpļauj zāle, jānojauc bebru būvētie dambji, no meža jāizvāc kritušie koki.

Mazo īpašnieku darbība

Zemnieka gēns ir visos latviešos, arī pilsētniekos. Daudziem zeme ir mantota un atgūta denacionalizācijas laikā, citi to iegādājušies vēlāk. Zeme pieder arī lauku ciematu un mazpilsētu iedzīvotājiem. Šie īpašnieki lauku sētās pavada atvaļinājumu un cer tur pavadīt arī mūža nogali, atstājot īpašumu mantojumā nākamajām paaudzēm.

Pateicoties nelielajiem zemes īpašniekiem, liela daļa Latvijas zemes nav nonākusi ārzemnieku vai nepilsoņu īpašumā, ēkas paglābtas no sagrūšanas un zeme no aizaugšanas. Dažs turīgāks pilsētnieks visus brīvos līdzekļus ieguldījis lauksaimniecības un dārza tehnikas iegādē, kā arī ēku rekonstrukcijā, cits saimnieko pieticīgāk, lielu daļu sava laika veltot trīsdesmitgadīga traktora remontam. Īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai tiek veltīts viss brīvais laiks un ieguldīti visi līdzekļi. Savus izdevumus prasa arī nekustamā īpašuma nodoklis un transports.

Nelielo īpašumu apsaimniekošanai neatmaksājas iegādāties augstražīgu un dārgu tehniku. Pagastos, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, nevienam nav vajadzīgas pļavas siena ieguvei - vietējiem lopkopjiem pietiek ar savām pļavām. Sludinājumos daudzi piedāvā pļavas siena savākšanai bez maksas.

Nelielo saimniecību mežu platība dažkārt ir lielāka par to lauksaimnieciskās zemes platību. Šie meži, ja neskaita meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas projektus, kas ietver arī jaunaudžu kopšanu, ir ārpus Zemkopības ministrijas uzmanības loka, bet tā varētu būt iespēja Krievijas gāzi aizstāt ar vietējo kurināmo - malku un šķeldu. Bez meža piekabes, vinčas, baļķu satvērēja, lentzāģa, malkas zāģētāja-skaldītāja saimniecības īpašniekam ar savām rokām jāpārcilā un jāpārstrādā simtiem tonnu kokmateriālu.

Bez savas tehnikas ir gandrīz neiespējami saskaņot mežstrādnieku darbu, izvedējtraktora darbu, zemes sasaluma laiku, kailsalu, pavasara šķīdoni, kad slēdz pagasta ceļus un laiku, kad kokmateriāliem labākās cenas. Atbalstu tehnikas iegādei var saņemt saimniecības, kuras var pierādīt, ka ir ražojušas iepriekšējā gadā. Veidojas apburtais loks - nevar ražot, jo nav tehnikas, bet tehniku nevar iegādāties, jo nav ražots iepriekšējā gadā. Zemkopības ministriju neinteresē, ka saimniecībā mežu ir vairāk nekā lauksaimniecības zemes un meža kopšanas darbi paveikti likumdošanā noteiktajos termiņos.

Lai īpašnieku zemes varētu iesaistīt lauksaimnieciskajā ražošanā, risinājums varētu būt zemes īpašnieku kooperācija, bet Zemkopības ministrijai nav programmu tās attīstībai. Tās nospraustais mērķis ir lauku saimniecību skaita samazināšana, attīstot vidējās un lielās saimniecības. Vēl būdama Zemkopības ministres amatā, Laimdota Straujuma paredzēja, ka 2030. gadā lauku saimniecību skaits būs divreiz mazāks.

Pašlaik nelielie īpašnieki nav apvienoti sabiedriskajās organizācijās, viņu viedokli neuzklausa. Medijos un diskusijās izskan tikai ražojošo lauksaimnieku viedoklis. Ražojošie lauksaimnieki un Zemkopības ministrijas darbinieki nelielos īpašniekus dēvē par "dīvāna zemniekiem" - tādiem, kuri sēž uz dīvāna un, neko nedarot, saņem naudu.

Tiek izplatīti mīti, ka "dīvāna zemnieki" bez pūlēm iegūst maksājumus, "tikai nopļaujot" zāli. Bet "tikai nopļaušana" ietver arī krūmu izciršanu pļavās, kuri tur saauguši pēc kolhozu sabrukuma, akmeņu novākšanu un meža tehnikas atstāto vagu līdzināšanu. Katru gadu jānolīdzina svaigie mežacūku rakumi, jāapzāģē krūmi, kuri no mežmalām pamazām ieaug pļavās, un jāizvāc pļavās vēja sagāztie koki. Manu piecpadsmit pļavu ar 23,3 ha kopplatību perimetrs pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mērījumu datiem ir desmit (!) kilometri. Un tad var ķerties pie nelīdzenās, akmeņainās, ciņainās, celmainās pļavās salauztās pļaujmašīnas un nolietotā traktora remonta, lai tos sagatavotu pļaujas darbiem.

LAD noteikumu izmaiņas

Lauku īpašumu denacionalizācijas gaitā daudzi īpašnieki savu zemi tā arī neatguva, jo to privatizēja Breša zemnieki vai "labticīgie ieguvēji". Ja īpašnieki atguva zemi, tad bez lauksaimniecības tehnikas, lopiem un bieži vien arī bez ēkām. Nespēdami zemi apsaimniekot, daudzi to pārdeva ārzemniekiem vai vietējiem lielsaimniekiem, bet pacietīgākie sagaidīja 2004.gadu, kad kā negaidītu dāvanu sāka saņemt lauku atbalsta maksājumus. No 2011.gada LAD maksāja mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus, ja saimniecībā bija vismaz viena bišu saime uz trīs hektāriem.

Daudzi atbalsta saņēmēji iegādājās bišu saimes, bet 2012. gadā, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, MLA atbalsta saņemšanai LAD jau prasīja 1,5 saimes uz hektāru - četrarpus reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, nedodot pārejas periodu bišu saimju skaita palielināšanai. Gadu vēlāk biškopji par savām pļavām MLA atbalstu vairs nesaņēma vispār.

Lai arī bioloģiski vērtīgi visā Latvijā ir vairs tikai mazāk kā viens procents no visiem zālājiem, ar šo gadu LAD pieprasa nevis tikai zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu, bet arī tās sapresēšanu ruļļos. Vēl, protams, jāveic vālošana un ruļļu aizvešana. Darba apjoms ir palielināts trīskārši, bet lauku atbalsta maksājumi par to samazināti. Varbūt varētu piekrist biologu prasībai novākt zāli bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, bet kāds varētu būt pamatojums prasībai novākt zāli arī parastajās pļavās, turklāt atkal bez pārejas perioda prasību ieviešanā?

LAD vairs nemaksā Natura 2000 atbalstu par pļavām, kurš pagājušogad bija 44 eur/ha. Šogad atbalsts par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos samazināts no 123 eur/ha uz 55 eur/ha, jo tiek mainīta zālāju klasifikācija - notiek pāreja no BVZ (Bioloģiski vērtīgais zālājs) uz klasifikāciju atbilstoši ES nozīmes biotopu ražības klasēm ar atbalsta samazinājumu vēl nepārvērtētajiem zālājiem. Ir solīts, ka Dabas aizsardzības pārvalde pārvērtēs esošos BVZ zālājus līdz... 2020. gadam (!).

Tie, kuri vēlas, var privāti algot ekspertu, bet tā atzinumu LAD sola ņemt vērā tikai, sākot no 2016. gada. Tādējādi šogad ir radīta finansējuma bedre BVZ apsaimniekotājiem. Zāles savākšanai ir vajadzīgs papildfinansējums, turklāt, lai to uzsāktu, jāiegādājas tehnika - ruļļu prese, kas piemērota darbam gan mitrās pļavās, gan stāvu pauguru nogāzēs, un vālotājs, abu kopējā viszemākā cena lietotai tehnikai varētu būt aptuveni 5000 eiro, bet jaunai - aptuveni 10 000 eiro. Zemkopības ministrija tam neparedz nekādu atbalstu.

Pļaušana kā pakalpojums maksā vismaz 50 eiro/ha, savākšana ruļļos - vēl aptuveni tikpat, un tam jāpierēķina arī vālošana un ruļļu aizvākšana. Pakalpojuma izmaksas krietni pārsniegtu vienotā platību maksājuma 58 eiro/ha un zaļināšanas maksājuma 34 eiro/ha kopsummu.

Dažos pagastos lielsaimnieki pat atsakās sniegt maksas pakalpojumus siena novākšanā draugiem un kaimiņiem, to pamatojot ar savstarpēju norunu, kuru nedrīkstot pārkāpt.

Siena ruļļi pagasta ražojošajiem lauksaimniekiem nav vajadzīgi. Arī pagasta lauku konsultanti nezina, kam tos varētu piedāvāt. Kur tos ruļļus likt - purvā, mežā, grāvī? Varbūt aizvest uz Rīgu kā dāvanu zemkopības ministram?

Ja nav līdzekļu siena sagatavošanas tehnikas iegādei, varbūt nepieteikt platības atbalsta maksājumu saņemšanai? Jau iepriekš neapstrādātai lauksaimniecības zemei bija noteikta 1,5% liela nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme. Pa to laiku medijos jau valda lauksaimniecības zemju sakopšanas psihoze, un Ministru kabinets 7. jūlijā izdarījis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka sods par lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu būs no 180 līdz 1080 eiro.

Ko darīt zemes īpašniekiem? Par to valdība jau ir parūpējusies. Mazos zemes īpašniekus ar atplestām rokām gaida jaundibinātais Zemes fonds. Tikai nedomājiet, ka Zemes fonda mērķis tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā ir nodrošināt bezzemniekus ar zemi. Tā mērķis ir atpirkt labu lauksaimniecisko zemi (sliktu nepiedāvāt!) no Latvijas pilsoņiem, lai to koncentrētu lielās platībās un pievienotu ražojošajām saimniecībām, iespējams, ka arī ārzemniekiem piederošām.

No 2014. gada 1.novembra stājās spēkā izmaiņas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas tika pieņemtas ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem. Jaunie likuma grozījumi būtiski izmaina kārtību, kādā turpmāk varēs iegādāties lauksaimniecības zemes. It kā pret ārzemju zemes pircējiem vērstais likums vislielākos šķēršļus liek tieši Latvijas pamatiedzīvotājiem, kuri gribētu iegādāties savu pirmo zemes īpašumu - lauku sētu kopā ar lauku zemi. Lūk ko raksta kāds komentētājs pie Latvijas Avīzes raksta "Latvijas Zemes fonds sāk darbu" šī gada 26. jūnijā:

"Šī jaunā kārtība faktiski iznīcinās viensētas kā ģimenes dzīvesvietu, kuras vēl saglabājušās pēc padomju laiku politikas visus pārcelt dzīvot uz ciematiem. Piemērs: cilvēkam pieder 13 ha liela lauku viensēta (kadastrālā vērtība neliela), vairāk nekā 3 ha aizņem mežs, vēl pagalms un zeme zem ēkām, lauksaimniecības zeme paliek 9 ha - tātad mazāk par 10, it kā varētu pārdot jebkuram! Bet nekā, nedrīkst! Jo kopējā platība ir 13 ha. Tur ir lauku māja ar saimniecības ēkām, pirtiņa, dīķis, ābeļdārzs, ogu krūmi, skaista ainava, arī nedaudz meža, lai būtu sava malka. Ir labs ceļš, netālu no ciemata. Tā būtu ideāla dzīvesvieta ģimenei, kura grib pārcelties uz laukiem. Lieko LIZ viņi sākumā varētu iznomāt. Taču nekā - ģimene šo īpašumu pirkt nedrīkst! To var nopirkt tikai lauksaimnieks (lielsaimnieks), kurš mājas un visu pārējo nošķūrēs, vai arī zemes fonds. Skaistā ainava viņus neinteresē, vajadzīga tikai zeme kā ražošanas līdzeklis, un senās mājas traucē intensīvajai lauksaimniecībai (lielajiem traktoriem un zemes indēšanai ar ķīmiju). Latvijas lauki izskatīsies kā Ukrainas stepe - plašums līdz apvārsnim... Šī jaunā kārtība ir lielsaimnieku lobēta un neizdevīga pašreizējiem lauku sētu un zemes īpašniekiem, jo krasi samazina pircēju loku, līdz ar to krasi samazinās īpašumu cenas. Tā ir neizdevīga arī ģimenēm, kuras vēlētos pārcelties dzīvot uz laukiem."

Minētie piemēri liecina, ka Latvijā tiek pārkāpta ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija, kuras ievadā tiek paustas rūpes par to, ka pamatiedzīvotāji vēstures gaitā ir cietuši daudzas netaisnības inter alia (cita starpā) kolonizācijas un tām piederošo zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kā dēļ šie iedzīvotāji nav varējuši īstenot savas tiesības uz attīstību saskaņā ar savām vajadzībām un interesēm. Teiktais pilnā mērā attiecināms uz Latviju, kuras pamatiedzīvotāji cietuši okupācijas, kolonizācijas, deportāciju, īpašuma konfiskācijas un piespiedu kolektivizācijas dēļ.

Deklarācijas 26.panta 2.daļa nosaka: "Pamatiedzīvotājiem ir tiesības savā īpašumā turēt, izmantot, attīstīt un kontrolēt zemes, teritorijas, kas tiem pieder tradicionālu īpašumtiesību dēļ vai ko tie tradicionāli apdzīvojuši vai izmantojuši vai citādi ieguvuši."

Pamatojoties uz šo ANO deklarāciju, aicinu Latvijas likumdošanā likvidēt jebkādus ierobežojumus un diskriminējošas normas, tajā skaitā nodokļu, nodevu, soda naudu veidā, jebkuram Latvijas pamatiedzīvotājam iegādāties un turēt savā īpašumā zemes īpašumu lauku apvidū, kurš pēc sava lieluma atbilst tradicionālai Latvijas lauku saimniecībai. Arī LAD jāatceļ diskriminējošie nosacījumi.

Lauku apdzīvotība un lauku saimniecību skaits katru gadu samazinās. Jaunajā Latvijas lauku attīstības programmā (2014-2020) varam izlasīt par klimata pārmaiņu mazināšanu un CO2 piesaistes pasākumiem, bet tajā ir pārāk maz pasākumu, ar kuriem varētu laukiem piesaistīt cilvēkus. Zemkopības ministrija paļaujas, ka ekonomiskā attīstība pati par sevi piesaistīs cilvēkus. Ar algu var piesaistīt īslaicīgi, bet vislabākā un ilglaicīgākā piesaiste ir savs ģimenes īpašums laukos. Pašlaik Zemkopības ministrijas uzmanība ir pievērsta ražojošo lauksaimnieku interesēm, bet tā dēvētie neražojošie zemes īpašnieki ir pilnīgi ārpus tās uzmanības.

Neražojošais zemnieks nav nekas pastāvīgs un nemainīgs. Par tādu var kļūt laucinieks, kurš atrod darbu pilsētā. Ražojoša lauksaimnieka dēls, kurš brīvdienas pavada vecāku saimniecībā, rekonstruējot dzīvojamo māju, arī ir neražojošais zemnieks, bet varbūt ar laiku turpinās vecāku darbu. Savukārt pilsētnieks, kurš pļauj pļavas un strādā savā mežā, aizejot pensijā, var kļūt par ražojošu lauksaimnieku. Atšķirībā no Lielbritānijas Latvijas Zemkopības ministrijai ir programmas gados jauno lauksaimnieku (young farmers) atbalstam, bet nav paredzēts atbalsts jebkura vecuma lauksaimniekiem iesācējiem (new farmers).

Pašlaik ar saukli par zemes sakopšanu tiek lobētas ražojošo lauksaimnieku intereses - kurš gan nevēlas kļūt vēl lielāks un varenāks, šoreiz gan negodīgā veidā izmantojot valsts institūcijas. Latvijas lauksaimniecība ES līmenī ir cietusi sakāvi cīņā par lauku atbalsta maksājumiem, kuri būtu līdzvērtīgi vecajām ES dalībvalstīm, un Krievijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ ražojošie lauksaimnieki ir ķērušies pie šķiru cīņas pret citiem zemes īpašniekiem, bet Zemkopības ministrija, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par lauku attīstību plašākā nozīmē, ir kļuvusi par lielsaimnieku interešu lobētāju.

Zemkopības ministrijai Latvijas Lauku attīstības programmā (2014 - 2020) jānosaka nelielo zemes īpašnieku loma lauku attīstībā, jāparedz atbalsta pasākumi un jāintegrē tie lauksaimnieciskajā ražošanā, neatsavinot tiem piederošo zemi ar piespiedu administratīviem pasākumiem.

Nelielo zemes īpašumu iekļaušana lauksaimnieciskajā ražošanā jāveic, atbalstot kooperāciju, kopīgi izmantojot zemi, ražošanas ēkas, tehniku, gatavojot lopbarību, sadarbojoties mežu izmantošanā. Varētu arī līdzīgi kā Somijā zemes īpašniekiem piešķirt papildatvaļinājumus ražas novākšanai.

Arī valsts mēroga plānošanas dokumentos (LAP) jānosaka, ko mēs sagaidām no lauku attīstības - vai tikai piena litrus, graudu tonnas un gaļas kilogramus eksportam uz Krieviju un Ķīnu vai veselīgu, sakoptu un apdzīvotu vidi, kurā iespējama tautas atražošana un attīstība. Saprātīgi izmantot zemi kā ražošanas resursu ir mūsu pienākums, tomēr maldīgi būtu iedomāties, ka vien tikai ar tūkstošiem gadus seno lauksaimniecības nozari spēsim kā līdzīgi nostāties blakus industriāli attīstītajām kosmosa un militāro tehnoloģiju lielvalstīm.

Visā Latvijā pļavās vēl joprojām stāv nevienam nevajadzīgi siena ruļļi. Sludinājumos tos piedāvā par ceturtdaļcenu vai atdāvina par velti. Uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir tehnika un šķūņi glabāšanai, tos savāc no visa pagasta. Būtu bijis pilnīgi pietiekami, ja pirmajā gadā sienu savāktu tikai no bioloģiski vērtīgajām pļavām, bet vēlāk, palielinot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu vai uzstādot apkures krāsnis ruļļu sadedzināšanai, vāktu sienu no visām pļavām. Nepārdomāta, voluntāri pieņemta lēmuma dēļ ir izšķiesti līdzekļi, saražojot nevienam nevajadzīgu mantu.

Ja arī jūs piekrītat, ka pašreizējā Latvijas lauku politika ir kļūdaina un nav pieļaujams Zemkopības ministrijas piecgadu plānu dēļ padzīt no savas zemes īpašniekus, kuru dzimtas tur saimnieko varbūt pat jau ilgāk nekā divsimt gadu, aicinu rakstīt uz [email protected], lai kopīgi apsvērtu protesta akcijas rīkošanu.

Novērtē šo rakstu:

12
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...