Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima 2019. gada 10. janvāra sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus, lai no 2019.gada 31.marta samazinātu elektroenerģijas izmaksas. EM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par savu iespējamo rīcību saistībā ar šī lēmuma izpildi. Ir pamatotas bažas par šo rīcību atbilstību Saeimas lemtajam un sabiedrības interesēm, jo sevišķi attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas juridisko izvērtējumu, kuru paredzēts uzsākt tagad un pabeigt līdz 1.martam

Šī gada 6.februārī esam saņēmuši Jūsu atbildes uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.12/J13 “par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”

Vēlējāmies precizēt sekojošo: savā atbildē uz jautājumu: “Kādēļ savā Ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?” Jūs pareizi norādāt, ka Eiropas Komisija (EK) savā lēmumā valsts atbalsta lietā SA 43140 (2015/NN) (turpmāk - Lēmums) 4.sadaļā “Secinājumi” attiecībā uz atbalsta likumību ir secinājusi, ka “Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu.”

Tālāk Jūs savā atbildē izklāstiet to, ko EK ir lēmusi attiecībā uz atbalsta saderību, lai gan par to Jums netika jautāts. Tāpēc vēlējamies precizēt :

1. Vai, Jūsuprāt, tas, ka EK ir saskaņojusi valsts atbalstu, kurš ir ticis īstenots, desmit gadus pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, nozīmē to, ka tādejādi šis nelikumīgi sniegtais atbalsts skaitās likumīgs par to laika periodu, kurā tas tika sniegts bez saskaņojuma ar EK? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Vēlamies norādīt, ka atbalsta likumība un atbalsta saderība ir divi dažādi atbalsta aspekti, kuru izvērtēšanu veic EK. Saskaņā ar ES tiesību normām EK ir tiesīga vērtēt arī nelikumīgi sniegta atbalsta saderību un atzīt to par saderīgu - kā tas arī ir ticis izdarīts šajā valsts atbalsta gadījumā. Šādā gadījumā EK nav pienākums vērsties pret dalībvalsti ar prasību atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu, kā to EM jau ne reiz vien ir norādījusi savās atbildēs. Tas ir labi zināms un saprotams, tāpēc EM nav nepieciešams sniedzot savas atbildes atkal un atkal norādīt uz šo faktu, vēl jo vairāk tāpēc, ka uzdotie jautājumi nav par EK iespējamo rīcību saistībā ar nelikumīgi sniegto atbalstu, bet gan par Latvijas institūciju iespējamo rīcību, lai kompensētu šī nelikumīgi sniegtā atbalsta sekas, un vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar ES tiesību normām dotajā gadījumā – kad atbalsts ir bijis nelikumīgs, bet vēlāk atzīts par saderīgu, tālākās iespējamās darbības un kompetence EK un dalībvalsts institūcijām nozīmīgi atšķiras, tāpēc ir nepamatoti un aplami atsaukties tikai uz EK īstenotajām darbībām, jo īpaši tāpēc, ka netiek apšaubīta EK kompetence un rīcības atbilstība šajā situācijā.

Mēs ceram, ka arī Jūs esat iepazīstināts ar EK izstrādāto dokumentu “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU”, kurš izsmeļoši skaidro un apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un atbilstošā rīcība gadījumos, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108 pantu, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK un dalībvalsts kompetence un veicamās darbības nozīmīgi atšķiras. Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar ES kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis (bet gadījumā, ja dalībvalsts jau ir pieļāvusi šādu diskrimināciju, tad EK ir panākusi, lai dalībvalsts novērš šādas diskriminācijas radītās negatīvās sekas - Latvijas gadīJums, skat EK Lēmumu.). Taču attiecībā uz dalībvalstu institūcijām tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir vērtējams nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas.

2. Vai, Jūsuprāt, vienīgās tiesiskās sekas, kas var iestāties saistībā ar nelikumīgi sniegtu atbalstu, ir jāvērtē tikai un vienīgi augstāk minētās EK rīcības kontekstā, ignorējot tās tiesiskās sekas un veicamās darbības, kuras neietilpst EK pienākumos?

3. Ja Jūsuprāt, EK saskaņojot valsts atbalstu, kurš ir ticis sniegts pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, ir legalizējusi šo pārkāpumu, lūdzam konkrēti norādīt, kuras ir tās tiesību normas, kuras EK piešķir šādas tiesības?

Jūs neesat sniedzis atbildi pēc būtības uz Jums uzdoto jautājumu, par pašlaik īstenotās atbalsta shēmas atbilstību EK lēmumam, tajā ietvertajiem nosacījumiem, kurus Latvija uzņēmās izpildīt, lai šī atbalsta shēma varētu tikt atzīta par saskaņotu. Tādēļ jautājuma konteksts bija nevis par shēmas formālo atbilstību – vai ir saņemts šīs atbalsta shēmas saskaņojums no EK, bet gan vai šī esošā atbalsta shēma tiek īstenota atbilstoši EK lēmumā noteiktajam - ņemot vērā tos nosacījumus, kas tika atrunāti lēmumā, piemēram attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu, un ņemot vērā to, ka pati EM ir atzinusi, ka pašlaik īstenotā pārkompensācijas novēršanas kārtība neietver visu komersantam sniegto atbalstu, kā arī dod iespēju pārkompensācijas aprēķinos komersantam iekļaut nevis izdevumu līmeņatzīmes, bet gan jebkādus komersanta izdevumus – pretēji EK lēmumā noteiktajam.

Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs - “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu). Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).

4. Ņemot vērā augstāk minēto, vai šādu atbalsta sniegšanu ar augstāk minētajām neatbilstībām, kurš tiek joprojām īstenots neievērojot to, kas ir ticis saskaņots ar EK (skat. augstāk minēto), Jūs uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi, ņemot vērā augstāk minētos faktus, nevis ignorējot tos un formāli atsaucoties uz EK lēmumu un neņemot vērā lēmumā noteikto.

Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai. Diemžēl, sniedzot atbildi uz jautājumu vai Latvijā atbalsts koģenerācijai tiek sniegt atbilstoši ES tiesību normām un kritērijiem - tikai efektīvai koģenerācija, Jūs neesat atbildējis pēc būtības uz jautājumu, bet gan vienkārši uzskaitījis normatīvos aktus, kuri nosaka augstāk minētās prasības, tāpēc lūdzam Jūs atkārtoti, atbildēt pēc būtības:

5. Vai sniedzot šo atbalstu tiek nodrošināta šī nosacījuma izpilde – ka atbalsts tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Iepazīstoties ar Jūsu sniegto informāciju par EM sagatavoto juridiskā izvērtējuma uzdevumu “neatkarīgajam trešās puses izvērtējumam”, Jūs norādāt trīs jautājumus, uz kuriem tiek lūgts sagatavot tiesisko izvērtējumu:

1. Vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu ES normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar EK 2017.gada 24.aprīlī?

2. Vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana (nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību)?

3. Vai tiesiski ir iespējama atbalsta pārtraukšana ar 2019. gada 31.martu (nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību)?

Ņemot vērā, ka EK savā Lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, tātad piešķirts neatbilstoši ES normatīvo aktu prasībām, tādejādi nav saprotama darba uzdevumā formulētā pirmā jautājuma jēga un tvērums, jo tikai EK ir tiesīga izvērtēt valsts atbalsta likumību (arī tā atbilstību ES kopējā tirgus darbības principiem), kas attiecībā uz šo atbalstu jau ir veikts.

Turklāt ir jāatzīmē, ka šī jautājuma formulējums ir veidots tā, ka no tā nav iespējams skaidri saprast, ko tad īsti EM uzdod izvērtēt - jautājums satur vai nu gramatisku vai loģisku kļūdu (atkarībā no tā, ko īsti ir vēlējies uzdot uzdevuma sastādītājs). Tādejādi šāds jautājuma formulējums dod iespēju izvērtējuma veicējam to interpretēt un iegūt pavisam citu izvērtējuma rezultātu.

6. Kāpēc EM nevēlās saņemt “neatkarīgu juridisko izvērtējumu” par to kādas ir iespējamās tiesiskās rīcības attiecībā uz valsts atbalstu (tā iespējamo atgūšanu) konkrētajā Latvijas gadījumā – kad valsts atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.3 pantu un vēlāk ir ticis saskaņots ar EK? Kāpēc EM izvairās iekļaut izvērtējumā šādu konkrētu uzdevumu?

7. Kādēļ EM, uzdodot izvērtēt atbalsta atgūšanas iespējas, dod tiešas norādes uzdevumā tikai uz atbilstību starptautiskajiem līgumiem, ar kuriem tiek aizsargāti ieguldījumi Latvijā, un Satversmei? Kādēļ uzdevumā norādīti tiek tikai tieši šie tiesību akti?

No tālāk izvērstās informācijas izriet, ka tiesisko paļāvību tiek paredzēts vērtēt tieši atbalsta saņēmēju interešu kontekstā.

8. Ir saprotama nepieciešamība un pamatotība veikt juridisko izvērtējumu ņemot vērā atbalsta saņēmēju tiesību regulējumu, bet kādēļ EM savā juridiskā izvērtējuma darba uzdevumā nav iekļāvusi tādu pašu specifisku tiešu uzdevumu arī attiecībā uz patērētāju, atbalsta maksātāju tiesībām, to interešu aizskārumu?

9. Kādēļ darba uzdevumā tiek paredzēts iekļaut ārvalstu tiesu praksi “līdzīgās lietās”, bet netiek prasīts iekļaut izvērtējumā Eiropas Kopienas tiesu praksi tieši šādos gadījumos, kad atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.3 un vēlāk ir ticis atzīts par saderīgu, jo tieši Eiropas kopienu tiesai, nevis dalībvalstu tiesām, ir atbilstošā kompetence lemt saistībā ar valsts atbalsta tiesisko statusu?

10. Kādēļ EM darba uzdevums paredz izvērtējumā iekļaut atsevišķu ārvalstu tiesu prakses gadījumus, bet neparedz uzdevumu iekļaut “neatkarīgajā juridiskajā atzinumā” arī ES tiesību aktu izvērtējumu, kas nosaka ietvaru ES dalībvalstu tiesām attiecībā uz valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu, piemēram – Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) (“Komisijas paziņoJums par valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu valstu tiesās”), lai tādejādi nodrošinātu, ka tiek novērsta iespēja “neatkarīgajā juridiskajā atzinumā” manipulēt ar “ārvalstu tiesu praksi”?

11. Kādēļ darba uzdevumā nav iekļauts uzdevums izvērtēt vai ar pašreiz īstenoto atbalsta shēmu tiek izpildīti EK Lēmumā minētie nosacījumi, piemēram - par pārkompensācijas novēršanu? Tas ir principiāli svarīgi, jo bez šo nosacījumu izpildes EM īstenotā atbalsta shēma nav tiesiska.

12. Vai Jūs uzskatāt, ka šis darba uzdevums ir sastādīts pietiekoši kompetenti un adekvāti, lai EM izmantojot atbilstoši šim uzdevumam sagatavoto juridisko atzinumu spētu adekvāti novērtēt un īstenot savas turpmākās darbības attiecībā uz šo valsts atbalstu - tiesiski un Latvijas sabiedrības interesēm visatbilstošākā veidā? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

13. Kura EM amatpersona konkrēti ir sastādījusi šo darba uzdevumu “neatkarīgajam tiesiskajam izvērtējumam”, un kurš to ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo EM rīkojumu, uz kura pamata sastādīts šis darba uzdevums un tiek veikta Jūsu minētā pretendentu aptauja.

Savā atbildē Jūs apgalvojat, ka juridiskā izvērtējuma veicējam, lai pārliecinātos un nodrošinātu tā “neatkarību”, “uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi nesniedz un līguma darbības laikā nesniegs konsultācijas energoapgādes komersantiem”, kuri gūst labumu izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma(ETL) 28, 28.1, 29, 29.1 un 30 pantā paredzētās tiesības.

14. Vai tiešām Jūs uzskatiet, ka šāda apjoma prasība izpildītājam - pārtraukt savas lietišķās attiecības ar augstākminētajiem komersantiem tikai uz brīdi, kamēr tiek izpildīts šis “neatkarīgais juridiskais izvērtējums” (kurš var nozīmīgi skart šo augstākminēto komersantu materiālās intereses, kuras aizstāv pasūtījuma izpildītājs, kurš tādejādi gūst materiālu labumu no augstākminētajiem komersantiem), ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka šis “neatkarīgais juridiskais izvērtētājs” neatradīsies interešu konfliktā un būs motivēts veikt objektīvu un neatkarīgu juridisko izvērtējumu, nevis manipulēt ar to augstāk minēto komersantu un savās interesēs?

15. Kādēļ augstāk minēto komersantu uzskaitījumā nav iekļauti arī tie komersanti, kuri gūst labumu izmantojot ETL pārejas noteikumos 52.punktā paredzētās atbalsta iespējas?

16. Vai tiešām Jūs uzskatāt par pamatotu un adekvāti atbildīgu šo Jūsu atbildēs apliecināto EM pozīciju, ka EM nav noteikusi NEKĀDAS prasības attiecībā uz nepieciešamo kompetenci “neatkarīgā juridiskā izvērtējuma” izpildītājam?

Savā atbildē Jūs norādāt, ka “zvērinātu advokātu birojs ir atbildīgs par sagatavotā dokumenta kvalitāti”.

17. Lūdzam precizēt - par ko tieši un kādu atbildību ir paredzēts noteikt izpildītājam? Kur un kā šī atbildība tiks atrunāta? Vai uzskatāt to par samērīgu, ņemot vērā iespējamās sekas, kuras var rasties Latvijas valstij un sabiedrībai, ja izpildītājs nebūs izpildījis veicamo uzdevumu kvalitatīvi?

18. Lūdzam iesniegt sarakstu ar tiem 10 zvērinātu advokātu birojiem, kurus EM ir uzaicinājusi piedalīties un iesniegt savus piedāvājumus šī “neatkarīgā juridiskā izvērtējuma” veikšanai?

19. Ņemot vērā, ka šis izvērtējums tiek pasūtīts, lai EM varētu pamatot savas tālākās darbības attiecībā uz atbalsta īstenošanu un iespējamajām tā izmaiņām, kas var būt saistītas ar daudzu miljonu lielām prasībām un tiesvedību riskiem, vai tiešām Jūs uzskatiet par pamatotu un adekvāti atbildīgu šo Jūsu atbildēs apliecināto EM pozīciju, ka vienīgais kritērijs, pēc kura tiek izvēlēts atbilstošākais pretendents šī izvērtējuma veikšanai, ir piedāvājuma cena?!

Novērtē šo rakstu:

62
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

21

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

FotoŠucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Lasīt visu...

21

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

FotoKlausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā stāsta par to, kā visu mūžu tiecies tikai un vienīgi uz bezkompromisu tiesiskumu, atcerējos ne tik senus laikus, kad Bordāna kungs rakstīja iesniegumus, lai iestātos pavisam citās partijās, un minēja pavisam citus argumentus. Parakņājos epastā – un, lūk, vienu iesniegumu atradu…
Lasīt visu...

21

Palīdzība...

Foto2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšķiras no līdzšinējo prezidentu vadītām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lēnām, bet neatlaidīgi un spītīgi maina kursu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...