Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima 2019. gada 10. janvāra sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus, lai no 2019.gada 31.marta samazinātu elektroenerģijas izmaksas. EM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par savu iespējamo rīcību saistībā ar šī lēmuma izpildi. Ir pamatotas bažas par šo rīcību atbilstību Saeimas lemtajam un sabiedrības interesēm, jo sevišķi attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas juridisko izvērtējumu, kuru paredzēts uzsākt tagad un pabeigt līdz 1.martam

Šī gada 6.februārī esam saņēmuši Jūsu atbildes uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.12/J13 “par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”

Vēlējāmies precizēt sekojošo: savā atbildē uz jautājumu: “Kādēļ savā Ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?” Jūs pareizi norādāt, ka Eiropas Komisija (EK) savā lēmumā valsts atbalsta lietā SA 43140 (2015/NN) (turpmāk - Lēmums) 4.sadaļā “Secinājumi” attiecībā uz atbalsta likumību ir secinājusi, ka “Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu.”

Tālāk Jūs savā atbildē izklāstiet to, ko EK ir lēmusi attiecībā uz atbalsta saderību, lai gan par to Jums netika jautāts. Tāpēc vēlējamies precizēt :

1. Vai, Jūsuprāt, tas, ka EK ir saskaņojusi valsts atbalstu, kurš ir ticis īstenots, desmit gadus pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, nozīmē to, ka tādejādi šis nelikumīgi sniegtais atbalsts skaitās likumīgs par to laika periodu, kurā tas tika sniegts bez saskaņojuma ar EK? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Vēlamies norādīt, ka atbalsta likumība un atbalsta saderība ir divi dažādi atbalsta aspekti, kuru izvērtēšanu veic EK. Saskaņā ar ES tiesību normām EK ir tiesīga vērtēt arī nelikumīgi sniegta atbalsta saderību un atzīt to par saderīgu - kā tas arī ir ticis izdarīts šajā valsts atbalsta gadījumā. Šādā gadījumā EK nav pienākums vērsties pret dalībvalsti ar prasību atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu, kā to EM jau ne reiz vien ir norādījusi savās atbildēs. Tas ir labi zināms un saprotams, tāpēc EM nav nepieciešams sniedzot savas atbildes atkal un atkal norādīt uz šo faktu, vēl jo vairāk tāpēc, ka uzdotie jautājumi nav par EK iespējamo rīcību saistībā ar nelikumīgi sniegto atbalstu, bet gan par Latvijas institūciju iespējamo rīcību, lai kompensētu šī nelikumīgi sniegtā atbalsta sekas, un vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar ES tiesību normām dotajā gadījumā – kad atbalsts ir bijis nelikumīgs, bet vēlāk atzīts par saderīgu, tālākās iespējamās darbības un kompetence EK un dalībvalsts institūcijām nozīmīgi atšķiras, tāpēc ir nepamatoti un aplami atsaukties tikai uz EK īstenotajām darbībām, jo īpaši tāpēc, ka netiek apšaubīta EK kompetence un rīcības atbilstība šajā situācijā.

Mēs ceram, ka arī Jūs esat iepazīstināts ar EK izstrādāto dokumentu “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU”, kurš izsmeļoši skaidro un apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un atbilstošā rīcība gadījumos, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108 pantu, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK un dalībvalsts kompetence un veicamās darbības nozīmīgi atšķiras. Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar ES kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis (bet gadījumā, ja dalībvalsts jau ir pieļāvusi šādu diskrimināciju, tad EK ir panākusi, lai dalībvalsts novērš šādas diskriminācijas radītās negatīvās sekas - Latvijas gadīJums, skat EK Lēmumu.). Taču attiecībā uz dalībvalstu institūcijām tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir vērtējams nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas.

2. Vai, Jūsuprāt, vienīgās tiesiskās sekas, kas var iestāties saistībā ar nelikumīgi sniegtu atbalstu, ir jāvērtē tikai un vienīgi augstāk minētās EK rīcības kontekstā, ignorējot tās tiesiskās sekas un veicamās darbības, kuras neietilpst EK pienākumos?

3. Ja Jūsuprāt, EK saskaņojot valsts atbalstu, kurš ir ticis sniegts pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, ir legalizējusi šo pārkāpumu, lūdzam konkrēti norādīt, kuras ir tās tiesību normas, kuras EK piešķir šādas tiesības?

Jūs neesat sniedzis atbildi pēc būtības uz Jums uzdoto jautājumu, par pašlaik īstenotās atbalsta shēmas atbilstību EK lēmumam, tajā ietvertajiem nosacījumiem, kurus Latvija uzņēmās izpildīt, lai šī atbalsta shēma varētu tikt atzīta par saskaņotu. Tādēļ jautājuma konteksts bija nevis par shēmas formālo atbilstību – vai ir saņemts šīs atbalsta shēmas saskaņojums no EK, bet gan vai šī esošā atbalsta shēma tiek īstenota atbilstoši EK lēmumā noteiktajam - ņemot vērā tos nosacījumus, kas tika atrunāti lēmumā, piemēram attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu, un ņemot vērā to, ka pati EM ir atzinusi, ka pašlaik īstenotā pārkompensācijas novēršanas kārtība neietver visu komersantam sniegto atbalstu, kā arī dod iespēju pārkompensācijas aprēķinos komersantam iekļaut nevis izdevumu līmeņatzīmes, bet gan jebkādus komersanta izdevumus – pretēji EK lēmumā noteiktajam.

Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs - “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu). Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).

4. Ņemot vērā augstāk minēto, vai šādu atbalsta sniegšanu ar augstāk minētajām neatbilstībām, kurš tiek joprojām īstenots neievērojot to, kas ir ticis saskaņots ar EK (skat. augstāk minēto), Jūs uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi, ņemot vērā augstāk minētos faktus, nevis ignorējot tos un formāli atsaucoties uz EK lēmumu un neņemot vērā lēmumā noteikto.

Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai. Diemžēl, sniedzot atbildi uz jautājumu vai Latvijā atbalsts koģenerācijai tiek sniegt atbilstoši ES tiesību normām un kritērijiem - tikai efektīvai koģenerācija, Jūs neesat atbildējis pēc būtības uz jautājumu, bet gan vienkārši uzskaitījis normatīvos aktus, kuri nosaka augstāk minētās prasības, tāpēc lūdzam Jūs atkārtoti, atbildēt pēc būtības:

5. Vai sniedzot šo atbalstu tiek nodrošināta šī nosacījuma izpilde – ka atbalsts tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Iepazīstoties ar Jūsu sniegto informāciju par EM sagatavoto juridiskā izvērtējuma uzdevumu “neatkarīgajam trešās puses izvērtējumam”, Jūs norādāt trīs jautājumus, uz kuriem tiek lūgts sagatavot tiesisko izvērtējumu:

1. Vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu ES normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar EK 2017.gada 24.aprīlī?

2. Vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana (nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību)?

3. Vai tiesiski ir iespējama atbalsta pārtraukšana ar 2019. gada 31.martu (nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību)?

Ņemot vērā, ka EK savā Lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, tātad piešķirts neatbilstoši ES normatīvo aktu prasībām, tādejādi nav saprotama darba uzdevumā formulētā pirmā jautājuma jēga un tvērums, jo tikai EK ir tiesīga izvērtēt valsts atbalsta likumību (arī tā atbilstību ES kopējā tirgus darbības principiem), kas attiecībā uz šo atbalstu jau ir veikts.

Turklāt ir jāatzīmē, ka šī jautājuma formulējums ir veidots tā, ka no tā nav iespējams skaidri saprast, ko tad īsti EM uzdod izvērtēt - jautājums satur vai nu gramatisku vai loģisku kļūdu (atkarībā no tā, ko īsti ir vēlējies uzdot uzdevuma sastādītājs). Tādejādi šāds jautājuma formulējums dod iespēju izvērtējuma veicējam to interpretēt un iegūt pavisam citu izvērtējuma rezultātu.

6. Kāpēc EM nevēlās saņemt “neatkarīgu juridisko izvērtējumu” par to kādas ir iespējamās tiesiskās rīcības attiecībā uz valsts atbalstu (tā iespējamo atgūšanu) konkrētajā Latvijas gadījumā – kad valsts atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.3 pantu un vēlāk ir ticis saskaņots ar EK? Kāpēc EM izvairās iekļaut izvērtējumā šādu konkrētu uzdevumu?

7. Kādēļ EM, uzdodot izvērtēt atbalsta atgūšanas iespējas, dod tiešas norādes uzdevumā tikai uz atbilstību starptautiskajiem līgumiem, ar kuriem tiek aizsargāti ieguldījumi Latvijā, un Satversmei? Kādēļ uzdevumā norādīti tiek tikai tieši šie tiesību akti?

No tālāk izvērstās informācijas izriet, ka tiesisko paļāvību tiek paredzēts vērtēt tieši atbalsta saņēmēju interešu kontekstā.

8. Ir saprotama nepieciešamība un pamatotība veikt juridisko izvērtējumu ņemot vērā atbalsta saņēmēju tiesību regulējumu, bet kādēļ EM savā juridiskā izvērtējuma darba uzdevumā nav iekļāvusi tādu pašu specifisku tiešu uzdevumu arī attiecībā uz patērētāju, atbalsta maksātāju tiesībām, to interešu aizskārumu?

9. Kādēļ darba uzdevumā tiek paredzēts iekļaut ārvalstu tiesu praksi “līdzīgās lietās”, bet netiek prasīts iekļaut izvērtējumā Eiropas Kopienas tiesu praksi tieši šādos gadījumos, kad atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.3 un vēlāk ir ticis atzīts par saderīgu, jo tieši Eiropas kopienu tiesai, nevis dalībvalstu tiesām, ir atbilstošā kompetence lemt saistībā ar valsts atbalsta tiesisko statusu?

10. Kādēļ EM darba uzdevums paredz izvērtējumā iekļaut atsevišķu ārvalstu tiesu prakses gadījumus, bet neparedz uzdevumu iekļaut “neatkarīgajā juridiskajā atzinumā” arī ES tiesību aktu izvērtējumu, kas nosaka ietvaru ES dalībvalstu tiesām attiecībā uz valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu, piemēram – Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) (“Komisijas paziņoJums par valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu valstu tiesās”), lai tādejādi nodrošinātu, ka tiek novērsta iespēja “neatkarīgajā juridiskajā atzinumā” manipulēt ar “ārvalstu tiesu praksi”?

11. Kādēļ darba uzdevumā nav iekļauts uzdevums izvērtēt vai ar pašreiz īstenoto atbalsta shēmu tiek izpildīti EK Lēmumā minētie nosacījumi, piemēram - par pārkompensācijas novēršanu? Tas ir principiāli svarīgi, jo bez šo nosacījumu izpildes EM īstenotā atbalsta shēma nav tiesiska.

12. Vai Jūs uzskatāt, ka šis darba uzdevums ir sastādīts pietiekoši kompetenti un adekvāti, lai EM izmantojot atbilstoši šim uzdevumam sagatavoto juridisko atzinumu spētu adekvāti novērtēt un īstenot savas turpmākās darbības attiecībā uz šo valsts atbalstu - tiesiski un Latvijas sabiedrības interesēm visatbilstošākā veidā? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

13. Kura EM amatpersona konkrēti ir sastādījusi šo darba uzdevumu “neatkarīgajam tiesiskajam izvērtējumam”, un kurš to ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo EM rīkojumu, uz kura pamata sastādīts šis darba uzdevums un tiek veikta Jūsu minētā pretendentu aptauja.

Savā atbildē Jūs apgalvojat, ka juridiskā izvērtējuma veicējam, lai pārliecinātos un nodrošinātu tā “neatkarību”, “uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi nesniedz un līguma darbības laikā nesniegs konsultācijas energoapgādes komersantiem”, kuri gūst labumu izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma(ETL) 28, 28.1, 29, 29.1 un 30 pantā paredzētās tiesības.

14. Vai tiešām Jūs uzskatiet, ka šāda apjoma prasība izpildītājam - pārtraukt savas lietišķās attiecības ar augstākminētajiem komersantiem tikai uz brīdi, kamēr tiek izpildīts šis “neatkarīgais juridiskais izvērtējums” (kurš var nozīmīgi skart šo augstākminēto komersantu materiālās intereses, kuras aizstāv pasūtījuma izpildītājs, kurš tādejādi gūst materiālu labumu no augstākminētajiem komersantiem), ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka šis “neatkarīgais juridiskais izvērtētājs” neatradīsies interešu konfliktā un būs motivēts veikt objektīvu un neatkarīgu juridisko izvērtējumu, nevis manipulēt ar to augstāk minēto komersantu un savās interesēs?

15. Kādēļ augstāk minēto komersantu uzskaitījumā nav iekļauti arī tie komersanti, kuri gūst labumu izmantojot ETL pārejas noteikumos 52.punktā paredzētās atbalsta iespējas?

16. Vai tiešām Jūs uzskatāt par pamatotu un adekvāti atbildīgu šo Jūsu atbildēs apliecināto EM pozīciju, ka EM nav noteikusi NEKĀDAS prasības attiecībā uz nepieciešamo kompetenci “neatkarīgā juridiskā izvērtējuma” izpildītājam?

Savā atbildē Jūs norādāt, ka “zvērinātu advokātu birojs ir atbildīgs par sagatavotā dokumenta kvalitāti”.

17. Lūdzam precizēt - par ko tieši un kādu atbildību ir paredzēts noteikt izpildītājam? Kur un kā šī atbildība tiks atrunāta? Vai uzskatāt to par samērīgu, ņemot vērā iespējamās sekas, kuras var rasties Latvijas valstij un sabiedrībai, ja izpildītājs nebūs izpildījis veicamo uzdevumu kvalitatīvi?

18. Lūdzam iesniegt sarakstu ar tiem 10 zvērinātu advokātu birojiem, kurus EM ir uzaicinājusi piedalīties un iesniegt savus piedāvājumus šī “neatkarīgā juridiskā izvērtējuma” veikšanai?

19. Ņemot vērā, ka šis izvērtējums tiek pasūtīts, lai EM varētu pamatot savas tālākās darbības attiecībā uz atbalsta īstenošanu un iespējamajām tā izmaiņām, kas var būt saistītas ar daudzu miljonu lielām prasībām un tiesvedību riskiem, vai tiešām Jūs uzskatiet par pamatotu un adekvāti atbildīgu šo Jūsu atbildēs apliecināto EM pozīciju, ka vienīgais kritērijs, pēc kura tiek izvēlēts atbilstošākais pretendents šī izvērtējuma veikšanai, ir piedāvājuma cena?!

Novērtē šo rakstu:

62
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...