Vai jaunais LIAA vadītājs amatu Ķīnā ieņēma, pateicoties blēdībām konkursā?
PIETIEK12.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns savu iepriekšējo amatu aģentūrā nav ieņēmis, pateicoties amata konkursa blēdībām? Par to liek domāt Pietiek šodien publicētā vēstule, kas 2016. gadā tikusi nosūtīta toreizējam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un uz kuru ministrs, cik zināms, tā arī nav reaģējis.
„Ņemot vērā faktu, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešā pārvaldes iestāde, vēršos pie Jums ar lūgumu izvērtēt Aģentūras lēmumu pieņemt darbā Kasparu Rožkalnu, šobrīd LIAA pārstāvniecības Ķīnā vadītāju Šanhajā uz sākotnējo, pagaidu vietu pagājušā gada, proti, 2015. gada, sākumā.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, minētā persona ir pieņemta darbā, neatbilstot publiski izsludinātā atklātā konkursā izvirzītajām prasībām, kā arī tā ir lūgusi Latvijas uzņēmēju ietekmēt Aģentūras lēmumu par darbā pieņemšanu.
Savu pieņēmumu balstu uz Kaspara Rožkalna saraksti ar mani Ķīnas wechat platformā, kurā viņš 2015.gada 23.janvārī raksta, ka izsludinātais konkurss uz pagaidu pārstāvja vietu Ķīnā (bez konkrētas vietas nozīmēšanas) ir beidzies bez rezultātiem.
Viņa kandidatūra, pēc K.Rožkalna rakstiski apliecinātā, nav atbildusi prasībām un Aģentūra plāno taisīt jaunu atlases konkursu ar citām prasībām kandidātiem. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, K.Rožkalna ķīniešu valodas zināšanas neatbilda konkursā noteiktajam prasībām pēc labas ķīniešu valodas pārzināšanas.
Nākamajā dienā, 2015.gada 24.janvārī saņēmu ziņu no K.Rožkalna, ka tomēr viņš esot dabūjis minēto pozīciju LIAA. Tiekoties, personīgā sarunā uz jautājumu, kas konkrēti mainījās vienas dienas laikā saistībā ar LIAA lēmumu, K.Rožkalns man mutiski atbildēja, ka esot lūdzis vienam uzņēmējam aizlikt labu vārdu par sevi LIAA direktoram Andrim Ozolam.
Par šo 2015.gada 31.janvārī informēju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktori Aiju Jaunzemi, bet atbilde par konkursa norisi man netika sniegta.
Uzskatu, ka šajā gadījumā ir pārkāptas manas un personu, kuras pieteicās iepriekšminētajam konkursam, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā, kā arī pārkāptas darbā pieņemšanas tiesību normas, kas noteiktas Latvijas Republikas darba likumdošanā.
Turklāt, ņemot vērā faktu, ka K.Rožkalns zināja par savu neatbilstību konkursā izvirzītajām prasībām un sekojošu sev negatīvu konkursa rezultātu un to centās ietekmēt ar lobisma metodēm, uzskatu, ka šāda K.Rožkalna darbība nav Latvijas Republikas ierēdņa cienīga un ierēdniecības ētikai atbilstoša.
Papildus, stājoties darba attiecībās ar LIAA, valsts pārvaldes iestādi, un pildot pagaidu pārstāvja vietu Šanhajā, 2015.gadā K.Rožkalns Ķīnā uzturējās uz darba vīzas, kura tika viņam piešķirta esot darba attiecībās ar privātu institūciju, Latvijas kompānijas Linearis biroju Pekinā, pamata.
Pārstāvot Latvijas uzņēmumu interesi Ķīnā, bet uzturoties Ķīnā uz darba vīzu, kas saistīta ar vienu konkrētu privātu Latvijas uzņēmumu, šāda rīcība ir uzskatāma par klaju interešu konfliktu, kas nav pieļaujama pildot valsts pārstāvības funkcijas.
Ņemot vērā manu kā Latvijas pilsoņa pienākumu ziņot par man zināmām iespējami pretlikumīgām darbībām, lūdzu izvērtēt to, vai Kaspara Rožkalna pieņemšana darbā atbilda atklātā izsludinātā konkursa prasībām un spēkā esošajām Latvijas tiesību normām, un vai viņa darbības, apzinoties, ka neatbilst konkursā noteiktajiem kritērijiem un ietekmējot Aģentūras lēmumu, atbilst Latvijas valsts pārvaldes darbinieku ētikas normām.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
