Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Televīzijas kanāla TV3 raidījums “Nekā personīga” ar skandalozo žurnālisti Ilzi Jaunalksni priekšgalā kārtējo reizi samelojusies savos sižetos, turklāt tas radījis diezgan nopietnas sekas un ietekmējis daudzu cilvēku turpmāko dzīvi ne tajā labākajā virzienā.

Atgādināšu trīs gadu vecu pagātni. Ilze Jaunalksne 2017. gada 15. oktobrī raidījumā „Nekā personīga” stāstīja un minēja, ka 2017. gada 26. un 27. septembrī  “Nekā personīga” komanda filmējusi sižetu, kad Rīgas enerģijas stacijā esot bijis paredzēts koģenerācijas stacijas elektrības ražošanas tests.

Tomēr Jaunalksne, kā ierasts, tendenciozi meloja un apgalvoja, ka stacija patiesībā nav darbojusies, turklāt viņas “neapgāžamais” pierādījums esot tas, ka no dūmeņa neesot nākuši dūmi un neviens neesot piegādājis koģenerācijas stacijai nepieciešamo šķeldu. Tas, viņasprāt, protams, liecina par krāpšanas pierādījumu.

Taču Jaunalksnes stāstījumā atrodami vairāki fakti, kas liecina par to, ka Jaunalksnes pierādījumi ir ne tikai balstīti uz pieņēmumiem, bet arī to, ka viņa apzināti melo. Turklāt radot jautājumu, kam ir izdevīga šāda žurnālistes klaja melošana, jo diez vai Ilzīte tā pilnīgi nejauši tik rupji sajauca dienas un datumus. Izskatās, ka viņai kāds pasūtīja apmaldīties laikā un viena datuma vietā ieraudzīt pilnīgi citu.

Nofilmētajā materiālā uz ielas ir peļķes – tātad tikko ir lijis lietus, bet par pretējo liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra saņemtā izziņa – šajos divos datumos lietus nemaz nav bijis. Vai iespējams, ka lija tikai Vestienas ielā 2, kur notika filmēšana un atrodas koģenerācijas stacija? Vai tomēr Ilzei Jaunalksnei bijis tik svarīgi, ka koģenerācijas parādīt sabiedrībai melus, ka stacija nedarbojas, tādēļ datums, kurā filmēts sižets, nav bijis īpaši svarīgs?

Laikapstākļi nav vienīgā informācija, kas liecina, ka ticis sagrozīts fakts par filmēšanas laiku. Policija izprasījusi no TV3 filmēšanas materiālus, un nav jābūt datorzinātniekam, lai spētu apskatīt faila “properties”, kur rakstīts, ka materiāls filmēts 28. un 29. septembrī, kā arī 2., 3., un 4. oktobrī, kad testi jau bija pabeigti un koģenerācijas stacija tik tiešām nedarbojās.

Ekonomikas ministrija divas dienas pēc šī sižeta pārraidīšanas vērsās ar iesniegumu policijā par iespējamu krāpšanu. AS „Sadales tīkls” iesniegumu iesniedza dienu vēlāk, un tajā pašā dienā uzreiz tika ierosināts kriminālprocess. Šī kriminālprocesa ierosināšanai par pamatu ņemts tieši „Nekā personīga” sižets, kurā Jaunalksne apgalvoja, ka 2017. gada 26 un 27. septembrī veikta koģenerācijas stacijas filmēšana Vestienas ielā 2, un ka filmēšanas laikā ir konstatēts fakts, ka stacija nedarbojas.

Jāpiezīmē, ka regulējums par OIK atļauju saņemšanu nepieprasa, lai ražošana tiktu sākta uzreiz pēc testu veikšanas un pozitīva atzinuma saņemšanas. Atļauja sāk darboties no tās dienas, taču tas neuzliek par pienākumu arī ražot elektrību, un OIK maksājumi tiek saņemti tikai par saražoto un tīklā nodoto elektrību. Tas, ka stacija veic testus un pēc tam uzreiz neuzsāk ražošanu, ir komersanta paša risks, jo reāla elektroenerģija netiek saražota un nodota tīklā – tātad arī ir izslēgta iespēja saņemt OIK maksājumus.

Ja es būtu SIA „Rīgas enerģija” īpašnieks vai amatpersona, es vērstos prokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesu pret Ilzi Jaunalksni par goda aizskaršanu un neslavas celšanu, par ko Ilzīte varētu tikt pie piespiedu darbiem. Tāpat es vērstos pret Ilzīti un „Nekā personīga” tiesā, lai piedzītu zaudējumus, kas, pēc manām aplēsēm, varētu sasniegt pat 20 miljonus eiro. Un tad Ilzīte ar visu savu komandu nonāktu parādu verdzībā līdz mūža galam. 

Novērtē šo rakstu:

161
146

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi