Vai Jaunalksne un “Nekā personīga” pilda pasūtījumus un tādēļ klaji melo?
Pietiek lasītājs15.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Televīzijas kanāla TV3 raidījums “Nekā personīga” ar skandalozo žurnālisti Ilzi Jaunalksni priekšgalā kārtējo reizi samelojusies savos sižetos, turklāt tas radījis diezgan nopietnas sekas un ietekmējis daudzu cilvēku turpmāko dzīvi ne tajā labākajā virzienā.
Atgādināšu trīs gadu vecu pagātni. Ilze Jaunalksne 2017. gada 15. oktobrī raidījumā „Nekā personīga” stāstīja un minēja, ka 2017. gada 26. un 27. septembrī “Nekā personīga” komanda filmējusi sižetu, kad Rīgas enerģijas stacijā esot bijis paredzēts koģenerācijas stacijas elektrības ražošanas tests.
Tomēr Jaunalksne, kā ierasts, tendenciozi meloja un apgalvoja, ka stacija patiesībā nav darbojusies, turklāt viņas “neapgāžamais” pierādījums esot tas, ka no dūmeņa neesot nākuši dūmi un neviens neesot piegādājis koģenerācijas stacijai nepieciešamo šķeldu. Tas, viņasprāt, protams, liecina par krāpšanas pierādījumu.
Taču Jaunalksnes stāstījumā atrodami vairāki fakti, kas liecina par to, ka Jaunalksnes pierādījumi ir ne tikai balstīti uz pieņēmumiem, bet arī to, ka viņa apzināti melo. Turklāt radot jautājumu, kam ir izdevīga šāda žurnālistes klaja melošana, jo diez vai Ilzīte tā pilnīgi nejauši tik rupji sajauca dienas un datumus. Izskatās, ka viņai kāds pasūtīja apmaldīties laikā un viena datuma vietā ieraudzīt pilnīgi citu.
Nofilmētajā materiālā uz ielas ir peļķes – tātad tikko ir lijis lietus, bet par pretējo liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra saņemtā izziņa – šajos divos datumos lietus nemaz nav bijis. Vai iespējams, ka lija tikai Vestienas ielā 2, kur notika filmēšana un atrodas koģenerācijas stacija? Vai tomēr Ilzei Jaunalksnei bijis tik svarīgi, ka koģenerācijas parādīt sabiedrībai melus, ka stacija nedarbojas, tādēļ datums, kurā filmēts sižets, nav bijis īpaši svarīgs?
Laikapstākļi nav vienīgā informācija, kas liecina, ka ticis sagrozīts fakts par filmēšanas laiku. Policija izprasījusi no TV3 filmēšanas materiālus, un nav jābūt datorzinātniekam, lai spētu apskatīt faila “properties”, kur rakstīts, ka materiāls filmēts 28. un 29. septembrī, kā arī 2., 3., un 4. oktobrī, kad testi jau bija pabeigti un koģenerācijas stacija tik tiešām nedarbojās.
Ekonomikas ministrija divas dienas pēc šī sižeta pārraidīšanas vērsās ar iesniegumu policijā par iespējamu krāpšanu. AS „Sadales tīkls” iesniegumu iesniedza dienu vēlāk, un tajā pašā dienā uzreiz tika ierosināts kriminālprocess. Šī kriminālprocesa ierosināšanai par pamatu ņemts tieši „Nekā personīga” sižets, kurā Jaunalksne apgalvoja, ka 2017. gada 26 un 27. septembrī veikta koģenerācijas stacijas filmēšana Vestienas ielā 2, un ka filmēšanas laikā ir konstatēts fakts, ka stacija nedarbojas.
Jāpiezīmē, ka regulējums par OIK atļauju saņemšanu nepieprasa, lai ražošana tiktu sākta uzreiz pēc testu veikšanas un pozitīva atzinuma saņemšanas. Atļauja sāk darboties no tās dienas, taču tas neuzliek par pienākumu arī ražot elektrību, un OIK maksājumi tiek saņemti tikai par saražoto un tīklā nodoto elektrību. Tas, ka stacija veic testus un pēc tam uzreiz neuzsāk ražošanu, ir komersanta paša risks, jo reāla elektroenerģija netiek saražota un nodota tīklā – tātad arī ir izslēgta iespēja saņemt OIK maksājumus.
Ja es būtu SIA „Rīgas enerģija” īpašnieks vai amatpersona, es vērstos prokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesu pret Ilzi Jaunalksni par goda aizskaršanu un neslavas celšanu, par ko Ilzīte varētu tikt pie piespiedu darbiem. Tāpat es vērstos pret Ilzīti un „Nekā personīga” tiesā, lai piedzītu zaudējumus, kas, pēc manām aplēsēm, varētu sasniegt pat 20 miljonus eiro. Un tad Ilzīte ar visu savu komandu nonāktu parādu verdzībā līdz mūža galam.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
