Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietu ieņemošā Ieva Jaunzeme nekad nav izcēlusies ar likumu pārzināšanu, tādēļ laiku pa laikam viņai sanāk tos pārkāpt.
Atcerēsimies 2020.gada sākumu, kad viņa Latvijas radio paziņoja par degvielas tirgotājam "Dinaz" atņemto licenci. Uzreiz parādījās likumus labāk pārzinoši cilvēki, kuri aizrādīja, ka konkrēta nodokļu maksātāja nosaukšana bez tā rakstiskas piekrišanas ir pretlikumīga. Tā nu drīz pēc šīs apkaunojošās situācijas I.Jaunzeme veltīja savus spēkus un 48,000 eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas, lai šī likuma norma tiktu mainīta. Tomēr tas neliedza pašai izmantot šo pašas pārkāpto likuma normu gadījumos, kad viņai tika uzdoti neērti jautājumi - tādos gadījumos I.Jaunzeme atsaucās uz šo likumu, sak, "es jau labprāt pateiktu, bet likums to liedz".
Šāda divkosība ir raksturīga pašreizējai VID vadītājai arī citos jautājumos. Tā, piemēram, nesen ar I.Jaunzemes svētību VID izdomāja atcelt pašu sludināto principu "konsultē vispirms" un ķērās pie tiem nodokļu maksātājiem, kuri kavē nodokļu atskaišu iesniegšanas termiņus. Turklāt tika pieņemts lēmums stingri ievērot likumu, neņemot vērā ne nodokļu maksātāju atrašanos VID pašu izveidotajā "baltajā sarakstā", ne tajos nodarbināto skaitu, ne nodokļos samaksātos miljonus vai pārsniegto termiņu pamatotību. I.Jaunzemes iniciētā cīņa ar atskaišu iesniegšanas termiņu pārkāpējiem rezultējās ar uzņēmumiem uzliktām sankcijām un ievērojamiem zaudējumiem, kas savukārt rezultējas mazākos nodokļu ieņēmumos.
Protams, uzņēmēji bija neizpratnē par kārtējo VID prioritāšu maiņu un pārsūdzēja VID darbinieku pieņemtos lēmumus I.Jaunzemei. Tā, protams, šīs uzņēmēju sūdzības kā vienmēr nelasīja, tikai parakstīja VID juristu sagatavotos atteikumus. Daļa uzņēmēju steidzās rakstīt emocionālas vēstules uz VID darbību pārraugošo Finanšu ministriju (FM), bet tā tikai apkopoja sūdzības par kārtējo VID izgājienu I.Jaunzemes vadībā.
Tomēr atradās arī uzņēmēji, kuri nesamierinājās ar I.Jaunzemes formālajiem atteikumiem un FM pasivitāti. Tie vērsās pie tiem cilvēkiem, kuriem šādu vai tādu iemeslu dēļ atradās laiks gan uzklausīt, gan saprast aizvainotos uzņēmējus.
Tā, piemēram, vienam lielam nodokļu maksātājam, kurš iekļauts VID izveidotajā "baltajā sarakstā", nodrošina darbavietas simtiem darbinieku un nodokļos nomaksā desmitiem miljoniem eiro, nesen VID atņēma atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma piemērošanai preču importa darījumos. (Tiem, kuri nav interesējušies par PVN īpašā režīma niansēm, - principā tas nozīmē, ka uzņēmums var ievest valstī preces, atliekot PVN maksājumu līdz brīdim, kad tās tiek pārdotas tālāk. Ja šīs atļaujas nav, uzņēmējam par ievestajām precēm PVN jāsamaksā uzreiz, tas ir, avansā.)
Pamatojums šīs atļaujas atņemšanai konkrētajam uzņēmumam bija daži 1-2 dienu kavējumi nodokļu atskaišu iesniegšanā pēdējo 3 gadu laikā. Turklāt jāpiezīmē, ka uzņēmums vienmēr bija informējis VID gadījumos, kad pamatotu iemeslu dēļ paredzēja kavēšanos.
Tātad, neskatoties ne uz to, ne uz paša dienesta skaļi sludināto principu "konsultē vispirms", VID pieņēma lēmumu anulēt atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai. Turklāt to izdarīja bez jebkādas iepriekšējas komunikācijas ar uzņēmumu - vienkārši atsūtīja lēmumu.
Praksē tas nozīmēja, ka uzņēmums vairs nevar ievest preces, tās pārdot un tad samaksāt nodokli par pārdotajām precēm, tam tagad ir jāsameklē miljonos eiro mērāmi brīvi naudas līdzekļi, lai samaksātu VID nodokļus, pirms pats saņem naudu par precēm.
Tādēļ šī uzņēmuma pārstāvji iesniedza I.Jaunzemei sūdzību par VID lēmumu. Diemžēl kundze bija pārāk aizņemta, lai uzklausītu šos uzņēmējus, jo nevarot tiem palīdzēt tā iemesla dēļ, ka likums to liedz. Tad nu šie uzņēmēji sazinājās ar kādu augstu Ekonomikas ministrijas amatpersonu, kas labāk par I.Jaunzemi izprot uzņēmējdarbību. Šī amatpersona, visdrīzāk, sazinājās ar pašu I.Jaunzemi vai viņas saimniekiem, jo pavisam negaidīti VID mainīja savu normatīvajos aktos balstīto pārliecību, ka atļauja īpašā PVN režīma piemērošanai ir jāatņem, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.17.
Jāatzīst, ka VID un I.Jaunzemei bija taisnība - likums tiešām paredz atļaujas īpašā PVN režīma piemērošanai anulēšanu konkrētos gadījumos. Tādēļ, kaut arī varētu runāt par samērīguma principu - iedzīt praktiski maksātnespējā uzņēmumu, kurš nodrošina darbu simtiem cilvēku un nomaksā nodokļos desmitiem miljonus eiro par to, ka tas pēdējo 3 gadu laikā ir dažas reizes par dažām dienām kavējis atskaišu iesniegšanas termiņus (par iemesliem iepriekš informējot VID), likums visiem ir vienāds.
Tomēr tādā gadījumā, ja I.Jaunzeme pēc sarunas ar kādu Ekonomikas ministrijas pārstāvi maina savu un VID lēmumu, rodas jautājums, vai VID ģenerāldirektore atkal ir pārkāpusi likumu?
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
