Vai Jurašam ir plāns caur fiktīvu partiju apvienību tikt arī pie KPV LV valsts finansējuma daļas?
Pietiek lasītājs26.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai Jurim Jurašam varētu būt tālejošs plāns izveidot fiktīvu partiju apvienību – JKP kopā ar puspajukušo KPV LV – un tādējādi tikt pie KPV paredzētā iespaidīgā valsts finansējuma? Par to liek domāt jaunākie notikumi nu jau pastāvīgajā jezgā saistībā ar cīkstiņiem par varu KPV LV daudzgalvainajā „spicē”.
Jaunās – varbūt likumīgās, varbūt tomēr ne – KPV LV valdes loceklis Toms Andersons šodien nāca klajā ar paziņojumu, ka valde plānojot šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nodot audioierakstu, kurā kāds partijas Saeimas deputāts runājot par, visticamākais, KPV LV deputātu balsu iespējamu pirkšanu.
Nododu portāla lasītāju ievērībai veselus divus audioierakstus, no kuriem pirmo, pēc visa spriežot, ierakstījusi bijusī Rimi pārdevēja, tagadējā KPV LV valdes locekle un Saeimas deputāta palīdze Agnese Zaļakmentiņa un kuri uzskatāmi demonstrē – kas KPV LV sapulcējušos indivīdu izpratnē ir „balsu pirkšana”.
Domāju, ka nekļūdīšos, uzskatot, ka tieši ierakstītajā KPV LV Saeimas frakcijas sēdē, kurā notika balsojums par frakcijas vadītāju, Ralfs Nemiro ir tas, kurš deklarējis: ja nu kādam frakcijas vadītājam paredzētā samaksa ir būtisks jautājums, tad viņš ir gatavs atteikties no posteņa Saeimas Tautsaimniecības komisijā, - lai kāds to algu saņem, bet frakciju vajadzētu vadīt cilvēkam, kurš kaut ko sajēdz no politiskās virtuves. Un... tā arī visa "balsu pirkšana", kuru tagad sola atmaskot bijusī Rimi pārdevēja un pārējā partijas jaunā valde.
Savukārt otrajā audioierakstā dzirdams tas pats T. Andersons un KPV LV Saeimas deputāts Aivars Geidāns, bet kopumā visa šī jezga ir par tiem 643 000 eiro, kas atbilstoši Egila Levita izlobētajai kārtībai katru gadu partijai pienākas no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Tas, kā šī nauda ir tērēta pērn, pēc visa spriežot, agri vai vēlu ieinteresēs tiesībsargāšanas iestādes. Savukārt par to, kas pie tās rokas varēs pasildīt šogad, ir sākusies īsti nopietns cīkstiņš, kurā šādi smieklīgi audioieraksti un līdzīgi „kompromati” vēl ir tikai ziediņi.
Ir skaidrs, ka „slikti guļoša” nauda agri vai vēlu piesaistīs „profesionāļu” uzmanību. Labi saprotams, ka J. Jurašs un viņam līdzīgie lietu kārtotāji, noraugoties, kā no KPV LV naudas apsaimniekošanas ir atbīdīti KPV LV Saeimā ievēlētie pārstāvji un tagad ap to rosās analfabētiski amatieri, tajā nevar mierīgi noskatīties. Turpinājums noteikti sekos.
Audio 1: Noklausīties · Lejuplādēt
Audio 2: Noklausīties · Lejuplādēt
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
