Vai Jurašam ir plāns caur fiktīvu partiju apvienību tikt arī pie KPV LV valsts finansējuma daļas?
Pietiek lasītājs26.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai Jurim Jurašam varētu būt tālejošs plāns izveidot fiktīvu partiju apvienību – JKP kopā ar puspajukušo KPV LV – un tādējādi tikt pie KPV paredzētā iespaidīgā valsts finansējuma? Par to liek domāt jaunākie notikumi nu jau pastāvīgajā jezgā saistībā ar cīkstiņiem par varu KPV LV daudzgalvainajā „spicē”.
Jaunās – varbūt likumīgās, varbūt tomēr ne – KPV LV valdes loceklis Toms Andersons šodien nāca klajā ar paziņojumu, ka valde plānojot šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nodot audioierakstu, kurā kāds partijas Saeimas deputāts runājot par, visticamākais, KPV LV deputātu balsu iespējamu pirkšanu.
Nododu portāla lasītāju ievērībai veselus divus audioierakstus, no kuriem pirmo, pēc visa spriežot, ierakstījusi bijusī Rimi pārdevēja, tagadējā KPV LV valdes locekle un Saeimas deputāta palīdze Agnese Zaļakmentiņa un kuri uzskatāmi demonstrē – kas KPV LV sapulcējušos indivīdu izpratnē ir „balsu pirkšana”.
Domāju, ka nekļūdīšos, uzskatot, ka tieši ierakstītajā KPV LV Saeimas frakcijas sēdē, kurā notika balsojums par frakcijas vadītāju, Ralfs Nemiro ir tas, kurš deklarējis: ja nu kādam frakcijas vadītājam paredzētā samaksa ir būtisks jautājums, tad viņš ir gatavs atteikties no posteņa Saeimas Tautsaimniecības komisijā, - lai kāds to algu saņem, bet frakciju vajadzētu vadīt cilvēkam, kurš kaut ko sajēdz no politiskās virtuves. Un... tā arī visa "balsu pirkšana", kuru tagad sola atmaskot bijusī Rimi pārdevēja un pārējā partijas jaunā valde.
Savukārt otrajā audioierakstā dzirdams tas pats T. Andersons un KPV LV Saeimas deputāts Aivars Geidāns, bet kopumā visa šī jezga ir par tiem 643 000 eiro, kas atbilstoši Egila Levita izlobētajai kārtībai katru gadu partijai pienākas no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Tas, kā šī nauda ir tērēta pērn, pēc visa spriežot, agri vai vēlu ieinteresēs tiesībsargāšanas iestādes. Savukārt par to, kas pie tās rokas varēs pasildīt šogad, ir sākusies īsti nopietns cīkstiņš, kurā šādi smieklīgi audioieraksti un līdzīgi „kompromati” vēl ir tikai ziediņi.
Ir skaidrs, ka „slikti guļoša” nauda agri vai vēlu piesaistīs „profesionāļu” uzmanību. Labi saprotams, ka J. Jurašs un viņam līdzīgie lietu kārtotāji, noraugoties, kā no KPV LV naudas apsaimniekošanas ir atbīdīti KPV LV Saeimā ievēlētie pārstāvji un tagad ap to rosās analfabētiski amatieri, tajā nevar mierīgi noskatīties. Turpinājums noteikti sekos.
Audio 1: Noklausīties · Lejuplādēt
Audio 2: Noklausīties · Lejuplādēt
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
