Vai Jūrmalas tiesa arī piedalās „lomu spēlēs”?

Šobrīd aprit divu gadu jubileja notikumiem, kas vismaz uz brīdi satricināja Jūrmalas politisko dzīvi, – „Jūrmalgeitai nr.2”. Skatītājiem redzamā daļa norisinājās vien 2010. gada 19. maijā, kad medijos parādījās informācija, ka tā brīža Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) un viņa partijas biedrs, „Jūrmalas ātrās palīdzības” valdes loceklis Normunds Pīrants ir aizturēti uz aizdomu pamata par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu sēdē labvēlīgu rezultātu mēra uzticības balsojumā.

Toreiz sekoja pat abu aizturēto arests. Uz laiku. Vasarā vispirms R.Munkevics, nedaudz vēlāk arī N.Pīrants pret drošības naudu tika atbrīvoti. Iespējams, tieši tad arī sākās kārtējās „lomu spēles” Jūrmalā. Lai arī KNAB un Ģenerālprokuratūra savu darbu paveica rekordātri – arests 19. maijā, bet jūlijā jau lieta tiek nodota tiesai -, taču tālāk tā īsti nekas nav arī noticis. Ak, jā – Jūrmalas tiesa, ieraudzījusi, ka būs jātiesā izbijušais mērs, sabijās un, šķiet, pat lietu nelasot, paziņoja, ka šī ir tik ārkārtīgi sarežģīta lieta, ka iztiesāt to varēs tikai trīs tiesnešu sastāvā.

Tālāk izrādē, kas saucas tiesas process, nomainīti aktieri, kas tēlo advokātus, bet pārējie aktieri ir tik slimi, ka izrādi vērot īsti pat nesanāk – maija vidū paredzētā tiesas sēde ir jau 13.pārceltā. Līdz šim izdevies vien noklausīties prokuratūras apsūdzību un pirmās liecinieces deputātes Ivetas Blauas liecību. Pārējie liecinieki ar izsaukumiem un velto ierašanos ir nerroti tiktāl, ka uz pēdējām sēdēm, šķiet, lielākā daļa pat vairs nemēģina iet – zina, ka tāpat kāds no apsūdzētajiem vai viņu advokātiem būs saslimis un tiesas sēde nenotiks.

Atskatoties jāsecina, ka pusotra gada laikā tiesa strādājusi vien divas reizes – tad, kad uzsāka lietas izskatīšanu pēc būtības (2011. gada 25. novembrī), un vienu reizi šāgada ziemā.

Var jau teikt, ka tiesas ir noslogotas un visi ir tikai cilvēki (slimo un citas ķibeles gadās), ja vien šo laiku apsūdzētais R. Munkevics neizmantotu jaunu „lomu spēļu” organizēšanai. Iespējas šādai režijai ir, jo Jūrmalas tiesa vēl 2010. gada oktobrī uzskatīja, ka nav nepieciešams piemērot R. Munkevicam aizliegumu tuvoties Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai vai citiem pašvaldības deputātiem, kas šajā lietā ir liecinieku statusā (kā novērots, tad uz dažām nenotikušajām tiesas sēdēm tiesas namā bija savācies deputātu domes sēžu kvorums). Jūrmalas pilsētas tiesa toreiz nolēma vien aizliegt kukuļdošanā apsūdzētajam R. Munkevicam tikt ievēlētam pilsētas domes institūcijās un amatos. Ar uzsvaru uz vārdu „ievēlētam”.

Tā R. Munkevics kļuva par domes priekšsēdētāja padomnieku kultūras un sporta jautājumos. Teiksiet, ka padomnieks jau tāds štrunta ārštats vien ir?! Nu nē – paklaušinot domes cilvēkus, jāsecina, ka gandrīz 100% šīs jomas dokumentu iet cauri tikai un vienīgi ar R. Munkevica parakstu. Ar laiku visi tā kā pieraduši – pat I. Blaua, kas sākotnēji pēc komisijās ieraudzītajiem dokumentiem ar R. Munkevica akceptu stūrī kļuva nikna, nu pieradusi un nebilst ne vārda. Kuluāros runā, ka I. Blaua nu pat jau visai atklāti paziņu lokā spļaudās, ka par uzpirkšanas mēģinājumu ir informējusi KNAB. Rezultātā viņai ir ne tikai traucēts darbs ar mūžīgo velto ierašanos uz tiesas sēdēm, bet arī tad, kad tā notikusi, vairāk atgādinājusi farsu.

2010. gada rudenī pēc I.Blauas iesnieguma izskatīšanas Prokuratūra prasīja, lai tiesa bijušajam kūrortpilsētas mēram piemēro arī aizliegumu tuvoties deputātiem Mārim Dzenītim un Marijai Vorobjovai. Prokurore Velta Zaļūksne pauda viedokli, ka iesniegumā minētie apstākļi liecina par nepieciešamību apsūdzētajam piemērot vairākus papildu drošības līdzekļus. Jūrmalas tiesa tā neuzskatīja. Rezultātā R. Munkevics ar saviem diviem partijas biedriem bija lielākā vienas partijas grupa 2010. gada rudenī izveidotajā domes koalīcijā un, lai arī pats neieņēma „vēlēto” amatu, turpināja diktēt noteikumus koalīcijai. Tā vien šķiet, ka šāda situācija neapmierināja pat parasti samiernieciski noskaņoto jaunievēlēto priekšsēdētāju Gati Truksni, kurš ātri savā partejiskā paspārnē iekļāva no citu partiju sarakstiem ievēlētās deputātes Dzintru Homku un Mariju Vorobjovu. Taču situācijas noteicējs joprojām palika un ir R. Munkevics. Grūti iedomāties, kā var atļauties balsot M. Vorobjova, ja pret viņu ir izvirzīta prasība tiesā, ko iesniedzis ne viens cits kā Munkevicam pietuvināto personu uzņēmums Priority... Tāpēc M. Vorobjova pat nepīkstēja, kad viņai nācās pamest visus amatus (valdes locekle, revidente), kas viņai bija piešķirti Romualda Ražuka laikā.

Vēl interesantāka situācija ir ar trešo personu – M. Dzenīti. Lai arī 2010. gada vasarā R. Munkevics vai visos iespējamos medijos runāja par to, ka visa krimināllieta ir farss, ko safabricējis Dzenītis un Jūrmalas avīzes redaktors Jānis Vilnītis, oktobrī Munkevics un Dzenītis bija vienas koalīcijas sastāvā. Daudzi jūrmalnieki toreiz neizpratnē grozīja galvas – kā tas var būt. Izrādās, ka var, jo režisors ir iecerējis katram savu „lomu spēli”.

Pēc neoficiālas informācijas, visai drīz Munkevics izrādījis interesi par Vilnīša rīcībā esošo diktofonu (R. Munkevica intervijās figurē ar nosaukumu „aparātiņš”), kurā bija ierakstīta pirmā I. Blauas un N. Pīranta saruna par iespējamo kukuļdošanu. Grūti pateikt, kam R. Munkevicam vajadzīgs J. Vilnīša diktofons, bet gan jau kaut kādas ieceres bija. J. Vilnītis šādu M. Dzenīša lūgumu – pārdot diktofonu – neesot saņēmis. Vien piezīmi: glabā savu diktofonu kā acuraugu!

Vēlāk (pagājušā gada vasarā) it kā sekojis vēl interesantāks piedāvājums – izspēlēt „lomu spēles”. Atkal jau pēc neoficiālās informācijas R. Munkevics M. Dzenītim piedāvājis tiesā izspēlēt tādu kā atzīšanos grēkā – it kā viņš esot mēģinājis iznest cauri Ivetu Blauu un speciāli noorganizējis visu šo kukuļdošanu. Cik noprotams, tad šāda loma M. Dzenīti nebūt neiepriecināja – visticamākais, tādas rezultātā uz apsūdzēto sola nonāktu viņš pats.

Rezultāts ir likumsakarīgs – pērnā gada nogalē M. Dzenītis kā nederīgs aktieris „lomu spēlēm” tika norakstīts un zaudēja savu amatu – priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos. Protams, protams – oficiāli tas tika pamatots ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes gaitas nesaskaņām. Redz, M. Dzenītis toreiz pretēji citiem koalīcijas pārstāvjiem (arī R. Munkevicam) uzstāja, ka plānojuma redakcija ir jānodod atkārtotai sabiedriskai apspriešanai. Smieklīgākais ir tas, ka tikko dome tomēr to ir izdarījusi – jūrmalniekiem ir iespēja vēl reizi apspriest plānojuma detaļas, taču par to, ka M. Dzenītis varētu atgriezties amatā, G. Trukšņa vai R. Munkevica draugu pulkā gan nav dzirdēts.

Vai augstāk aprakstītās situācijas var vai nevar uzskatīt par liecinieku ietekmēšanu? Grūti pateikt,- katram sava ietekmēšanas pakāpe. Bet to, ka situācija ir visai interesanta, grūti noliegt.

Un, kamēr Jūrmalas tiesa dzied dziesmiņu „kamēr tu šo spēli spēlē...” un atliek vienu tiesas sēdi pēc otras, kolēģi Jelgavā un R. Munkevicu ģimene laiku velti netērē. Tīri nejauši atvērta mājaslapa apgaismoja šī raksta autoru, kam par labu visa šī spēle.

Izrādās, ka Jelgavas tiesa pirmajā instancē 23.02.2012 plkst. 10:00 izskatījusi lietu nr. C15317211 (Arhīva nr. C-1167-12/6).  Tajā prasītāja Inita Munkevica pieprasījusi laulāto mantas dalīšanu, atzīstot īpašuma tiesības laulāto kopmantā. Atbildētājs nav neviens cits kā šī raksta galvenais varonis - Raimonds Munkevics. Kā atzīst juristi, tad šāds lietas noformējums ir izcili apsviedīgs. Ne jau R. Munkevics ko mēģina nobēdzināt, bet viņa sieva uztraucas par sava vīra godīgumu un, lai viņš klusītēm nepārdotu viņas daļu, pieprasījusi mantību sadalīt.

Rezultātā tad, kad visas slimības lapas Jūrmalas ārstiem būs beigušās, un tiesa tomēr kādreiz notiks, izrādīsies, ka apsūdzētajam R. Munkevicam, kuram draud mantas konfiskācija, nekas nepiederēs. Viss būs sievas īpašums.

Nobeigumā jāizsaka cerība, ka I. Munkevica neņems un neuzmetīs savu vīru un nepazudīs ar visiem īpašumiem tālēs zilajās.

Novērtē šo rakstu: