Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir tāda Re:Baltica paspārnē strādājoša „faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija Re:Check”. Tāda kā Patiesības ministrija. Pirmajā brīdī gribējās domāt, ka tā radīta kā oficiāls valdības rupors saskaņā ar kaut kādiem MK noteikumiem un darbojas pēc attiecīgi apstiprināta reglamenta, lai sabiedrisko domu pasargātu no oficiālajam valdības kursam neatbilstošas informācijas.

Taču melu izķeršana no soctīklos publicētās informācijas, kā izrādās, ir visai subjektīvs vai pat individuāls process. Vai apgalvojums publicētajā ziņā ir patiesība, puspatiesība vai drīzāk nav taisnība, savstarpēji vienojoties nosaka vismaz divi redaktori, nevis, kā varētu domāt, kāds attiecīgās jomas speciālists.

Un kā gan var noteikt, kur ir robeža starp daļēju patiesību un daļējiem meliem, ja faktus, ar kuriem operē gan apšaubāmās ziņas publicētājs, gan šīs ziņas atmaskotājs, visbiežāk atrod vienā un tajā pašā krātuvē – internetā. Ja pie upes makšķerē divi zvejnieki, viens noķēris asari, bet otrs raudu, tad kuram būs taisnība par to, kādas zivis mīt upē? Un kura no tām visvairāk atbilst zivs izskatam?

Visu cieņu šīm meitenēm, kuras spējušas sertificēties (uzdoties?) kā globālu jautājumu universāli eksperti. Kā jebkuru melodiju var nospēlēt minorā vai mažorā, tā jebkuru faktu var pasniegt gan pozitīvā, gan negatīvā izgaismojumā, un labs žurnālists to pieprot.

Smaidu raisa nesen portālā ievietotā “atmaskojošā” informācija par to, vai Kanādas protesta braucienos piedalījās 100, 50 vai mazāk tūkstošu dalībnieku ar smagajām automašīnām. Rezultātā Andris Ameriks, informācijas paudējs, padarīts par meli, jo nav spējis uzrādīt pierādījumus (lai nu būtu bijis kaut 50 autiņu, nez kā Ameriks tos būtu spējis kā lietišķo pierādījumu atdabūt kaut līdz Rīgas apvedceļam?).

Re:Check pašu proklamētais uzdevums ir “gādāt, lai sociālo tīklu laikmetā cilvēki saņemtu patiesu informāciju”. Tad cik galu galā bija to auto – atbilde tā arī netiek dota. Kāda jēga no šādas publikācijas?

Vēl kāds “atmaskojošs” Re:Check raksts nāk prātā par amerikāņu zinātnieku Roberto Meloni, kurš bija ievietojis FB videouzrunu (tā gan tika operatīvi izdzēsta) ar savu viedokli par kovidvakcīnām, par mRNS proteīnu iedarbību uz cilvēka šūnām un pamatoja, kāpēc viņš negrib savus mazbērnus vakcinēt un neiesaka to darīt arī citiem vecākiem.

“Atmaskojošā” raksta autors gan piebilst, ka, “lai gan Melons neapšaubāmi ir veicis ieguldījumu mRNS pētīšanā, tajā tika iesaistīti vēl daudzi zinātnieki…”, bet tūdaļ steidz pieminēt ziņu aģentūras vai preses izdevumus, kuros ir uzieti Meloni personai neglaimojoši raksti – tātad bijis slikts zinātnieks (fakti gan nav pieminēti) un tāpēc viņam nevarot ticēt.

Par zinātnieka ieguldījumu, viņa zināšanu līmeni parasti pieņemts spriest, analizējot viņa zinātniskās publikācijas, kā arī viņa oponentu publikācijas par konkrēto tēmu. Līdzīgi, ja paļautos uz vecu avīžu izgriezumu saturu, iespējams, mēs varētu nospriest, ka Einšteins (vai jebkurš cits) nav bijis zinātnieks, bet parasts psihiatriskās iestādes pacients.

Taču šajā gadījumā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Melons ir bijis vērā ņemams zinātnieks, kurš ir pētījis mRNS, zina, par ko runā, un tieši tāpēc viņa teiktajā būtu jāieklausās, vismaz to nedrīkstētu ignorēt. Ir jāpaiet vairākiem gadiem, līdz uzzināsim, kuram bijusi taisnība.

Re:Check ir vēl pulka līdzīga satura publikāciju, kuras negribas uztvert pārāk nopietni un liek domāt par rečekistiem kā dibinājumu, kurš reizēm izklausās pēc pīlīšpūtēju ansambļa.

Ļoti līdzīgā stilā un manierē 2020.gada 22. decembrī TVNET portālā tika publicēta ziņa par to, ka Latvijas jauno zinātnieku apvienība (LJZA) norobežojas no LZA prezidenta Ivara Kalviņa komentāriem par Covid-19 vakcīnu.

Apvienībā ir aptuveni 200 jauno zinātnieku un doktorantu, taču “petīciju” parakstījušo skaits nav publicēts. Ko tādu zaimojošu vai ķecerīgu Ivars Kalviņš pateica? To, par ko šodien ir jau pārliecinājusies sabiedrības lielākā daļa, – ka vakcīna, radīta konkrētam vīrusa paveidam, nevar pasargāt no citiem mutējoša vīrusa paveidiem un būt simt procenti droša.

Ja kāds vēl tam nepiekrīt, lai atver Worldometer portālu un paskatās uz reālo Covid-19 saslimstības dinamiku Izraēlā. Izraēla bija un joprojām ir covidpotēšanās pioniervalsts. Tā bija viena no pirmajām, kura savus iedzīvotājus, bērnus ieskaitot, masveidā savakcinēja un turpina potēt jau ar ceturto devu.

Pašlaik tur slimo piecreiz vairāk un diemžēl arī mirst divreiz vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš. Arī Latvijā redzams, ka ievērojami vairāk saslimst tieši vakcinētie.

Vai nebūtu laiks LJZA atvainoties Ivaram Kalviņam?

Novērtē šo rakstu:

230
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...