Vai kāds spēs apturēt ES fondu izķinķelētāju Mārtiņu Daukštu?
Galants Kavalieris24.02.2022.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Tuvojas jauns Eiropas Savienības līdzekļu ieplūdums Latvijā, un daudzi jau berzē rokas, ka atkal varēs tikt pie "kroņa naudas". Izņēmums nav arī bēdīgi slavenais Mārtiņš Daukšts, kurš jau līdz šim izrādījis īpašu izmanību tikt pie fondu līdzekļiem, turklāt ar diezgan neslēptām krāpniecības metodēm.
Par Mārtiņu Daukštu un viņa gājieniem ES fondu izkrāpšanā un izniekošanā jau ir ziņojuši gan TV3 raidījums Nekā personīga, gan Latvijas Radio, arī pats esmu šajā resursā par viņu ziņojis. Tomēr tas nav kalpojis, lai viņam izņemtu burvju ieročus no rokām un nepieļautu jaunu ES līdzekļu nonākšanu viņa nagos.
Īsumā atgādināšu, ar kādām metodēm tad viņš darbojas. Viņam pašam pieder firma SIA EB fondi, kas nodarbojas ar ES fondu projektu rakstīšanu, kā arī izstrādā konkursa nolikumus potenciālajiem darbu veicējiem. Ar viņu saistītā un slēpti piederošā būvniecības firma SIA DGS piedalās konkursos un, kā likums, vinnē un iegūst pasūtījumu. Pēc tam SIA DGS netiek galā ar projektu, ES fondu līdzekļu piesaistītājs mēģina kaut ko darīt lietas labā, bet viss jau ir tik tālu ielaists, ka gandrīz neko nav iespējams saglābt.
Šādā veidā pēdējo gadu laikā Mārtiņa Daukšta rīcībā nonākuši vairāki desmiti miljonu ES fondu līdzekļu.
Galvenais, ar ko viņam izdodas tik veiksmīgi tikt pie ES fondu līdzekļiem, ir fakts, ka Centrālā finanšu līgumu aģentūra itin nekādi nereaģē uz viņa firmu neizdarībām, turklāt pieņem viņam labvēlīgus lēmumus.
Lai līdz šādai labvēlībai tiktu, viņš pat izveidojis īpašu shēmu. Pirms kāda laika viņš darbojās kā darbinieku rekrutētājs CFLA. Viņš ievietoja sludinājumu, ka meklē darbiniekus, un tad palīdzēja darbiniekiem izveidot tādu CV un motivācijas vēstuli, lai tiktu pie darba CFLA apmaiņā pret solījumu, ka viņi būs īpaši labvēlīgi pret viņa firmām.
Tagad nācis klāt vēl fakts, ka faktiski CFLA labvēlību viņš panāk caur gultu – viņam, iespējams, ir par kopīgs bērns ar kādu CFLA darbinieci, kura piedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz viņa projektiem.
Interesanti, ka tur, kur citkārt CFLA piemērotu finanšu korekciju, tieši pateicoties kopīgās bērnu mātes labvēlīgajiem lēmumiem, Mārtiņa Daukšta kūrētie projekti tiek pie finansējuma jaunu produktu un eksperimentālu tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā.
Kādi tad ir slavenākie projekti, kuros Mārtiņš Daukšts izkrāpis ES fondu līdzekļus? Šeit būs visu projektu apkopojums, turklāt jāatzīmē, ka lielākā daļa no tiem nav pabeigti.
|
Projekta nosaukums |
Finansējuma saņēmējs |
Konsultants |
Līgumslēdzējs |
|
Esošā siltumavota pārbūve Iecavā, Grāfa laukumā, uzstādot jaunu biomasas katlu |
Iecavas siltums SIA |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “FILTER” |
|
Siltumtīklu pārbūve Iecavā |
Iecavas siltums SIA |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “DGS” |
|
Siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana Jūrmalā |
Jūrmalas siltums SIA |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
Personu apvienība “ABD” (DGS) |
|
Energoefektivitātes paaugstināšana kultūras namā “Loja”, Lojā, Sējas novadā |
Sējas novada dome |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
PS “DGVirtu” (DGS) (01.06.2020. Pasūtītājs ir lauzis iepirkuma līgumu, jo būvnieks nepildīja līguma saistības) |
|
Siltumapgādes ražošanas avota Latgales ielā 14, Krāslavā, pārbūve, uzstādot jaunu biomasas katlu |
Krāslavas nami SIA |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “FILTER” |
|
Siltumtīklu pārbūve Krāslavas pilsētā |
Krāslavas nami SIA |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “DGS” |
|
Siltumtīklu pārbūve un jauna savienojošā posma izbūve Aizputē |
SIA “Aizputes komunālais uzņēmums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Energoefektivitātes paaugstināšana sociālajā aprūpes centrā “Baldone” |
Baldones novada dome |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Siltuma avota pārbūve Cesvainē |
SIA “Cesvaines siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Siltumcentrāles Nr.3 siltumavota pārbūve ar iekārtu uz atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšanu |
Pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
(SIA “DGS” – nominētais/faktiskais apakšuzņēmējs) |
|
Siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana Jelgavā |
SIA “Fortum Jelgava” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes uzlabošana Gulbenes novada Stradu pagastā |
SIA “Gulbenes nami” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Centralizētās siltumapgādes sistēmas ražošanas avota efektivitātes paaugstināšana Gulbenes novada Stradu pagastā |
SIA “Gulbenes nami” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Siltumtīklu izbūve Ilūkstē |
SIA “Ilūkstes siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “DGS” (2019.g. dec. Pasūtītājs ir lauzis iepirkuma līgumu, jo būvnieks nepildīja līguma saistības) |
|
Siltumavota pārbūve Ilūkstē |
SIA “Ilūkstes siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “DGS” (Pasūtītājs ir lauzis iepirkuma līgumu, jo būvnieks nepildīja līguma saistības) |
|
Jaunas katlu mājas celtniecība Kārsavā |
SIA “Kārsavas namsaimnieks” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
Personu apvienība “AGB Serviss D” (DGS) (2020.g. Pasūtītājs ir lauzis iepirkuma līgumu, jo būvnieks nepildīja līguma saistības) |
|
Efektīvas pārvades sistēmas izbūve Kārsavā |
SIA “Kārsavas namsaimnieks” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
(2020.g. Pasūtītājs ir lauzis iepirkuma līgumu, jo būvnieks nepildīja līguma saistības) |
|
Centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana Ogres pilsētā |
SIA “Ogres Namsaimnieks” |
PS “BGL” (DGS) |
|
|
Energoefektivitātes paaugstināšana Kocēnu novada domes ēkā Alejas iela 8, Kocēni |
Kocēnu novada dome |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Energoefektivitātes paaugstināšana izglītības iestādē, Nākotnes ielā 1, Vaidava |
Kocēnu novada dome |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Esošās katlu mājas Madonas novada Ozolos efektivitātes paaugstināšana |
SIA “Madonas Siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Esošās katlu mājas Madonas novada Kusā efektivitātes paaugstināšana |
SIA “Madonas Siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Esošās katlu mājas Madonas novada Dzelzavā efektivitātes paaugstināšana |
SIA “Madonas Siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Siltuma pārvaldes sistēmas efektivitātes paaugstināšana Olaines pilsētā |
AS “Olaines ūdens un siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Energoefektivitātes paaugstināšana Rēzeknes tehnikumā |
Rēzeknes tehnikums |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšana siltumcentrālē “Daugavgrīva” |
AS “Rīgas siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Biokurināmā katlu ar jaudu līdz 50 MW uzstādīšana siltumcentrālē “Imanta” |
AS “Rīgas siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
|
|
Siltumavota efektivitātes uzlabošana katlu mājā Ausekļa ielā 5, Rūjienā |
Pašvaldības SIA “RŪJIENAS SILTUMS” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “INOS” |
|
Siltumavota Miera ielā 31A, Salaspilī, pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu |
SIA “Salaspils Siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “FILTER” (SIA „DGS” – nominētais/faktiskais apakšuzņēmējs) |
|
Siltuma avota pārbūve Skrīveros |
SIA “Skrīveru saimnieks” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
SIA “DGS” (2020.g. Pasūtītājs ir lauzis iepirkuma līgumu, jo būvnieks nepildīja līguma saistības) |
|
Siltumavota pārvaldes sistēmas efektivitātes paaugstināšana Tukuma pilsētā |
SIA “Tukuma siltums” |
Enter Baltic/ Mārtiņš Daukšts |
Kā gan viņš nodrošina to, ka DGS, kas oficiāli viņam nepieder, faktiski visus savus ienākumus atdod Mārtiņam Daukštam? Ļoti vienkārši. Viņš to pārvalda caur sev pietuvinātiem cilvēkiem, kur valdes loceklis ir atdevis savu elektronisko parakstu M. Daukštam, kurš faktiski slēdz visus līgumus, kā arī brīvi rīkojas ar naudas līdzekļiem kompānijas bankas kontā.
Kad Mārtiņa Daukšta krāpniecisko darbību dēļ DGS bankas konts tika apķīlāts, valdes loceklis beidzot saprata, par kāda mēroga upuri kļuvis un vērsās policijā, kur ir gatavs liecināt pret Mārtiņu Daukštu. Turklāt liecināt pret viņu ir gatavi arī citi viņam piederošo un pietuvināto firmu darbinieki, kuru e-parakstus Mārtiņš Daukšts ir izkrāpis un lieto, kā ienāk prātā.
Par to, kā viņš tika pie DGS, ir atsevišķs stāsts, ar kuru es varētu padalīties nākamajā reizē.
Bet tagad atliek vien cerība, ka policijai izdosies viņu apturēt, jo ne iesniegumi CFLA, ne KNAB nav devuši nekādus rezultātus.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
