Iesaki rakstu: 
Publiski izskanējušas dažādas versijas, kāpēc izraisījies konflikts partiju apvienībā Attīstībai/Par (A/Par), un kāpēc partijas Latvijas attīstībai (LA) Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis visai mērķtiecīgi nāk klajā ar virkni paziņojumu par "shēmām" partijā un tās līderu savtīgumu - privāto interešu dominēšanu pār sabiedrības un valsts interesēm.
Versijas variē no vienkārša kašķa un atriebības līdz M. Mičerevska kā ordeņa cienīga trauksmes cēlēja lomai, lai aizkulišu shēmotāji ārkārtas situācijā sponsoru interesēs nenogāztu Vienotības premjera Krišjāņa Kariņa valdību. Vairāku avotu sniegta informācija liecina, ka ticamākā no versijām ir saistīta ar nesaskaņām, kuras pēc Rīgas domes vēlēšanām un Mārtiņa Staķa kļūšanas par Rīgas mēru radušās starp Latvijas attīstībai faktisko līderi Edgaru Jaunupu un M. Staķa komandu, kurā galveno - pelēkā kardināla lomu spēle bijušais ZZS un Danas Reiznieces-Ozolas padomu devējs Gints Knoks.
Domstarpības LA līderu – E. Jaunupa un Jura Pūces – un M. Staķa komandas starpā radušās jau neilgi pēc uzvaras Rīgas domes vēlēšanās un M. Staķa kļūšanas par mēru. Viņš kā labāku padomu devēju polittehnoloģijās izvēlējies G. Knoku, nevis E. Jaunupu. Saprotot, ka nevēlas, lai galveno toni Rīgā nosaka E. Jaunups un J. Pūce, M. Staķis meklējis veidu, kā mazināt LA līderu ietekmi. Par galveno padomu devēju, kā apspēlēt E. Jaunupu un J. Pūci, jaunais Rīgas mērs izvēlējies G. Knoku, kuram jau ilgstoši ir draudzīgas attiecības ar M. Mičerevski.
Plaisa M. Staķa un E. Jaunupa starpā radusies jau vēlēšanu laikā, tomēr tā pāraugusi aizā, kad M. Staķis ieguva Rīgas mēra nomināciju. Jau koalīcijas sarunu laikā bijis skaidrs, ka M. Staķis un E. Jaunups nav gatavi atrast kopīgu valodu. Viens no jautājumiem bija par sadarbību ar Oļega Burova Gods kalpot Rīgai.
Veidojot koalīciju, izdevās atrast kompromisu – O. Burova partija jaunās domes varā nebūs, taču tas devis triecienu LA līdera un M. Staķa attiecībās. Turklāt M. Staķis un viņa padomdevēji sajutuši spēju pašiem pieņemt lēmumus, ignorējot E. Jaunupa un J. Pūces uzstādījumus.
Pēc tam nesaskaņas M. Staķa un E. Jaunupa starpā uzņēma apgriezienus. M. Staķis, savu padomdevēju ietekmēts noraidījis jebkādus E. Jaunupa piedāvājumus par Rīgas pārvaldību un partiju atbildības jomām. Kad M. Staķis kategoriski iebildis, ka Rīgas izpildirektora amatu var turpināt ieņemt līdzšinējā šī amata izpildītāja Iveta Zalpētere, maisam gals bijis vaļā.
Abas puses – E. Jaunupa un M. Staķa komandas nostājušās uz kara takas. Iespējams, pēdējais piliens abu pušu nesaskaņās bijis J. Pūces kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra oktobra beigās M. Staķim izteiktās visai tiešās norādes, ka Rīgai nebūs naudas attīstības projektiem, ja M. Staķis negribēs ieklausīties LA līderos. Faktiski J. Pūce piedraudējis, ka valdībā nobloķēs finansējumu Rīgas attīstības projektiem.
Toreiz, oktobra beigās kuluāros jau runāja par K. Kariņa valdības krišanu un J. Pūci kā jauno Ministru prezidentu. Tad arī M. Staķa komanda ar G. Knoku priekšgalā sapratusi, ka laiks iet "uz visu banku", tāpēc arī izspēlēta M. Mičerevska kārts - ar aiziešanu no partijas un atklāsmēm par J. Pūci un E. Jaunupu, caurlaidēm un partijas finansējumu
Vēl vairāk, ir zināms, ka Rīgas mērs M. Staķis, kurš ievēlēts no apvienībā A/Par ietilpstošās partijas Par, rūpējoties par savu publisko tēlu, no E. Jaunupa un J. Pūces ēnas gribējis atbrīvoties jau uzreiz pēc vēlešanām. Tas bijis saistīts ar vismaz diviem kriminālprocesiem, kuros iesaistīts E. Jaunups.
M. Staķa vēlme norobežoties no E. Jaunupa tiek saistīta ar viņa ambīciju nekļūt par marioneti un būvēt tikpat veiksmīga Rīgas mēra stāstu, kā tas izdevās Nilam Ušakovam. Savukārt E. Jaunups uzskatot, ka tieši viņš ir Rīgas domes vēlēšanās uzvarējušās apvienības Atistibai/Par/Progresīvie idejas un realizācijas arhitekts. Tāpēc arī E. Jaunups esot aizvainots, ka no apvienības ievēlētie deputāti viņu "uzmetuši" uzreiz pēc vēlēšanām. Noprotams, ka kariņš abu apvienības A/Par partiju starpā vēl eskalēties, jo fakti vai aizdomas ir abu spēlētāju pusēs, turklāt J. Pūce esot atriebīgs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
