Vai kārtējais Latvijas veiksmes stāsts ir par ”auto servisu” Rīgas pilsētā?
Elza Freiberga15.01.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
fans
28.01.2020. 11:25Šodien ziņās lasu, ka AT pieņēmusi Kandavas trasei labvēlīgu lēmumu. Dullā vecene beidzot nolikta pie vietas. Jācer ka no viņas noplēsīs zaudējumus pilnā apmērā .
mērītājs
16.01.2020. 23:05Izveidojot objektus kuri rada troksni,smakas utt.,ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana.To veicot varētu noskaidrot kam traucē,kam nē.
Trases darbības rezultātā troksnis noteikti būs un likumi tiks pārkāpti.
Smakas arī būs,jo netīra nauda kas tur apgrozās,nu ļoti smird,un jo lielāka nauda jo vairāk smird.
Tā ka smirdēs noteikti,un robežlielumi tiks pārsniegti.
Mežciema iedzivotajs
16.01.2020. 16:30Maz ticams, ka 3 zemes īpašnieki uz saviem zemes gabaliem grib kaut ko būvēt, pašlaik izskatās ka mēs dzirdam un redzam daļu no VALSTĪ IETEKMĪGU CILVĒKU un zemes īpašnieku jau sen izstrādāta MASTERPLĀNA!
Tāda veidā likumīgi dabūt no valsts budžeta pēc iespējas vairākus miljonus!
Kauns!!!
16.01.2020. 16:14Konkurences padome 2018.g.CSDD līdzdalību uzņēmumos, kuri veic tehnisko apskati atzina par NEATBILSTOŠU VALSTS PĀRVALDES IESTĀDES LIKUMA 88.panta prasībām!!! Saprotams ka valdība tagad drīzāk Nagļa Master plānu un Auguļa Latvijas veiksmes stāstu atzīst par slepenu valsts DROŠĪBAS aizsardzibas projektu, nekā aizsargās iedzīvotāju cilvēktiesības!!! Kauns!
Beidzot!
16.01.2020. 11:42Kāds to pacēlis valstiskā līmenī! Savādāk atsevišķas cilvēku grupas uzskata, ka uz viņiem likumi neattiecas!
Lukstiņšovs
16.01.2020. 09:54Ir pamats uzskatīt, ka CSDD iesaiste komercdarbībā neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam un tieši kavē citu tirgus dalībnieku iespējas uzsākt savu darbību un deformē auto-moto trasēs veiktās uzņēmējdarbības attīstību teritorijās, kurās tādu ir iespējams uzsākt.
LUKSTIŅAM taču kaut kur jābarojas! Bītu interasnti noskaidrot šī tēla patieso mantisko stāvokli, slēptas daļas uzņēmumos un atpakaļmaksājumus no CSDD darbības?
hmm
16.01.2020. 09:44vispār jau Biķerniekos bija trase, un tad paradījās mājas, ta ka nevajag braukt trasei virsū, vajadzēja domāt kur būvēt un kur pirkt dzīvokļus
meklētājs
16.01.2020. 09:36»
vērotājs
Ir pamats uzskatīt, ka CSDD iesaiste komercdarbībā neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam un tieši kavē citu tirgus dalībnieku iespējas uzsākt savu darbību un deformē auto-moto trasēs veiktās uzņēmējdarbības attīstību teritorijās, kurās tādu ir iespējams uzsākt
Vai Latvijā trūkst vietas,kur tādas trases var būvēt.Domāju ka nē,pajag tikai pameklēt.
vērotājs
16.01.2020. 09:32Ir pamats uzskatīt, ka CSDD iesaiste komercdarbībā neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam un tieši kavē citu tirgus dalībnieku iespējas uzsākt savu darbību un deformē auto-moto trasēs veiktās uzņēmējdarbības attīstību teritorijās, kurās tādu ir iespējams uzsākt
janis
16.01.2020. 02:34Kandavaa kundze uzbuuveeja maaju pie trases un tikai tad to pamaniija...
Mjā...
15.01.2020. 23:34»
Vietējais
Nenoliedzami, ka šīs sacensību trases rada nenormālu troksni sacensību un treniņu laikā. Visas rakstā minētās trases tika izbūvētas laikā, ka par šo troksni daudzi pat nezināja un arī normatīvu šobrīd nav...
Vispār kad trasi būvēja, tur nebija nekādi "dzīvojamie rajoni". Nav normāli būvēt tādus trases tuvumā, bet vai tad nu tādiem ar vājākiem prātiem tas interesē.
Viltnieks
15.01.2020. 23:14P.S.
Es arī pirms kāda laika Biķernieku trases rajonā dzīvoju. Nekāds briesmīgais troksnis tur nav. Starp citu, daļēji tāpēc, ka padomjlaika beigu galā tika sabūvētas tribīnes kā trokšņa sienas.
Jebkurā gadījumā, tas, ka dažas reizes vasarā patrokšņo, ir tīri pieņemams apmaiņā pret iespēju bez maksas brukt ar velo, skrituļiem un slēpēm.
Attiecībā par satiksmes ministrijas iesaistību caur CSDD, var piezīmēt, ka tas ir vēsturisks notikums, ar ko ir muļķīgi cīnīties.
Viltnieks
15.01.2020. 22:40Tos sauc par zaļajiem teroristiem vai čegevarām.
Principā viņu darbība ir kaitīga sabiedrības interesēm, jo diskreditē vides aizsardzības ideju.
Vietējais
15.01.2020. 22:17Nenoliedzami, ka šīs sacensību trases rada nenormālu troksni sacensību un treniņu laikā. Visas rakstā minētās trases tika izbūvētas laikā, ka par šo troksni daudzi pat nezināja un arī normatīvu šobrīd nav.
Trase pilsētā, vai tuvu apdzīvotajai vietai - nacv jāstrīdās, tas nav normāli. Tātad jāatrod risinājums kā iziet no šīm jau sastrādātajām blēņām.
Tikai vienu var nožēlot, ka Valdībai un citiem lēmumu pieņēmējiem nerūp iedzīvotāju viedoklis, bet tiek uzklausītas tikai uzņēmēju domas. Tā neko labu panākt nebūs iespējams. Visdrīzāk var sākties kaitniecība. Vai tas patiešām ir nepieciešams?
Gribēju ielikt plusiņu, diemžēl, tas nebija iespējams. Nebūtu slikti uzzināt kāpēc?
Es
15.01.2020. 20:08Sāk šķist, ka aiz šīs “īpašās” sievietes stāv kāds trokšņu skāpejošo sienu izplatītājs 🤔
Drum
15.01.2020. 20:07Izskatās, ka vienīgais uz ko šī lēdija ir spējīga - pārrakstīt pašai nesaprotamības tekstus bez izpratnes par jautājumu. Bērnības vai vēlāk iegūta trauma?
O
15.01.2020. 19:33Un nākošais - Mārupes iedzīvotāji gribēs likvidēt lidostu? Tie kas pie biķernieku trases pirka dzīvokļus zināja ka tur tāda trase ir. Tas būtu tas pats kas pirkt dzīvikli uz Barona ielas un cerēt ka tur nebrauks tramvajs. Tā pat kā par to vai visiem autobraucējiem jāuztur autotrase var diskutēt tā pat kā vai visiem nodokļu maksātājiem jāuztur teātri un opera un vai pa nodokļu maksātāju naudu jāuzņem mākslas filmas. Sabiedrībai ir dažādas intereses un izklaides ir kultura māksla sports utt. Un ir dažu personu finansiālas intereses, ko paslēpj ar rakstiem par iedzīvotāju labsajūtu.
Kārtējie
15.01.2020. 18:39naudas izspiedēji- demagogi. Ja citādi nemāk pelnīt, šantažē tos kas māk.
jaajaa
15.01.2020. 18:34...a par ko ir raksts ?..."Iedzīvotāju vērtējumā Biķernieku trases darbība neatstāj būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu"...nav arī dzirdēts, ka Monako kāds brēku celtu dēļ F-1...:)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
