Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi
Aivars Strakšas07.05.2025.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi. Viena ķēkša (kaut arī patiesībā sanāk jau vesela strīpa ar ķēkšām, sākot no Linkaita un beidzot ar Briškenu) nevar izstrādāt un apstiprināt Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu un noslēgt līgumu ar VAS "Latvijas dzelzceļu", otra nezina, kur un uz ko ir lietderīgi ekonomēt un kur ekonomija izraisīs tikai lielākas izmaksas. Vai, nedod, Dievs, katastrofas.
Iztrūkstot Dzelzceļa likumā paredzētajam līgumam, parādās problēmas ar finansējumu. Satiksmes ministrijā ir vesels Dzelzceļa departaments, kam tas ir viens no pamatuzdevumiem. Varētu ierosināt pat birokrātijas apkarošanas programmas ietvaros likvidēt, ja vien šī departamenta uzturēšanas izmaksas nebūtu smieklīgi mazas salīdzinājumā ar viņu nepadarīto darbu izraisītajiem zaudējumu apmēriem. Kādam šis darbiņš tāpat būs jādara.
Kāpēc tad neatrodas finansējums kontakttīkla remontiem? Budžeta veidošanas procedūra šajā gadījumā ir vienkārša. Atbildīgais vadītājs sagatavo nākošā gada remontu programmu ar cipariem un skaidrojumiem un iesniedz Tehniskajam direktoram, kurš tālāk to aizstāv uzņēmuma valdē.
Kurš tad izsvītroja pieprasītos naudas līdzekļus? Varbūt pat neprasīja finansējumu kontakttīklā uzturēšanai? Varbūt dzelzceļā vairs nav speciālistu, kas var sagatavot un pamatot remonta programmas?
Ekonomija, kas rada zaudējumus, nav ekonomija, bet neprofesionalitāte. Nevar arī teikt, ka valstij nav naudas apmaksāt 19 miljoniem pasažieru svarīgo infrastruktūru. "Zelta" pālis Daugavā un bezperspektīvā dzelzceļa stacija lidostā, kuri šobrīd nav vajadzīgi nevienam pasažierim, vien daļai ietekmīgu būvnieku, neļaus sameloties.
Attēlā – pašreizējais „Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja izstrādājums Artis Grinbergs
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
