Iesaki rakstu: 
Reformu partija bieži asi kritizē Aivaru Lembergu, īpaši izceļot viņa interešu konfliktu - piemēram, to dara Sisis Vijoļkāja alias Edmunds Sprūdžs. Tajā pašā laikā savu valdes locekļu interešu konflikta gadījumus Reformu partija negrib zināt. Manā rīcībā ir nonākuši dokumentāli pierādījumi – ministrijas 2012. gada 27. decembra dokuments Nr.01-12.1/797 par to, ka viens no "tiesiskuma koalīcijas" ministriem ilgstoši, rupji bija pārkāpis likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Proti, ministrs Roberts Ķīlis.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta otrā daļa skaidri nosaka, ka ministri un parlamentārie sekretāri šo amatu var savienot tikai ar tādu amatu, ko ieņem saskaņā ar likumu, amatu partijā vai arodbiedrībā, pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, vai amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi. Ar citiem amatiem savienot aizliegts!
Amats ir jebkurš amats – arī sētnieka darbs vai amats iepirkumu komisijā uz pusslodzi. Padomnieka amats, jebkurš ministra ārštata konsultatīvās amatpersonas amats ir amats, neatkarīgi no tā, vai par to saņem algu vai ne. Ārštata padomnieki nav valsts amatpersonas izpratnē, ja nesaņem atalgojumu vai citu mantisku labumu, proti, ja persona ir tikai ārštata padomnieks, tad viņam nav jāiesniedz deklarācija - Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25. panta piektā daļa. Taču parlamentārais sekretārs ir amatpersona - un kā tāds nedrīkst vienlaikus būt cita ministra ārštata padomnieks.
Ķīlis nelikumīgi kopš 2011. gada 14. novembra līdz 2013. gada 24. janvārim (kad, kā to apliecina vēl viena ministra padomniece Inita Blačforda, amats pamests) iecēlis Reformu partijas valdes locekli, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Makarovu par ārštata padomnieku. Šos amatus aizliegts savienot. Vēl 2012. gada 20. februārī avīzes rakstīja, ka reiz Saskaņas centram tuvais Viktors Makarovs ir ministra ārštata padomnieks integrācijas jautājumos, bet odiozais kantoris KNAB nemaz neinteresējās, kaut arī publiski pieejama informācija liecina par rupju likumpārkāpumu! Viņš patiesi komandē ierēdņus, zvana pa tiešo cilvēkiem un saka, kas ir jāraksta ar valodas regulējumu saistītās lietās un citur.
Pirmkārt, Viktors Makarovs šo faktu rūpīgi slēpa, neuzrādot valsts amatpersonas deklarācijā. Piemēram, Makarovs apzināti noslēpa šo faktu jau deklarācijā, ko iesniedz, stājoties parlamentārā sekretāra amatā, deklarācijā par 2011. gadu uzrādot tikai amatu Reformu partijā un Politikas centrā "Eurocivitas" (Makarovs slēpj arī citus amatus - amatu Rīgas Stradiņa universitātē, piemēram, par ko saņēmis algu, nemaz nerunājot par to, ka slēpj, kādu amatu ieņem Urbanoviča Baltijas forumā, kur saņēmis algu.). Būšanu šajā ārštata amatā pierāda tikai Roberta Ķīļa 2011. gada 14. novembra rīkojums Nr.14-01/627a "Par Viktora Makarova iecelšanu [..]. kas ļoti aizdomīgi ir numurēts ar "a".
Otrkārt, gan neuzrādīšana, gan pats iecelšanas par ārštata padomnieku fakts ir likumpārkāpumi, jo parlamentārais sekretārs nedrīkst ieņemt šo amatu. Pats vēlākais, kad V.Makarovam vajadzēja atkāpties no ārštata padomnieka amata, ieņemot to nelikumīgi, bija 2011. gada 28. decembris, bet, kā izrādās, „tiesiskuma koalīcijas” Ķīlis nelikumīgi apgādāja Reformu partijas valdes locekli V.Makarovu līdz 2013. gada 24. janvārim, kaut arī, Makarovam esot par parlamentāro sekretāru, padomnieka amats viņam bija jāpamet!
Treškārt, jājautā, cik trim Ķīļa citiem padomniekiem-juristiem (Nellijai Titovai, Valdim Verneram un Ilzei Muižniecei) kopā maksā algu, ja viņi gadu nepamana šo skandalozi diskreditējošo, acīmredzamo likumpārkāpumu? Kauna sajūtas acīmredzot nav un dokuments jānosūta KNAB, lai spriestu, vai uzlikt Viktoram Makarovam un Robertam Ķīlim sodu par likuma tīšu pārkāpšanu vairāk ne kā gada garumā.
Sabiedrība patiesi gaidītu publisku atbildi – vai ministrs atzīst savu likumpārkāpumu?
*Atvērtās sabiedrības pētniece, birojnīcas ergonomikas izglītības ilgtspējas inovāciju eksperte
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
