Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms divām nedēļām publicējām Re:Baltica pētījumu par to, ka Latvijas politikā izveidojies melnais caurums. Tas attiecas uz politiskajām reklāmām sociālajos tīklos. Katru dienu sociālajos medijos Latvijā „ieiet” ap 700 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk, nekā lasa avīzes, klausās radio un skatās atsevišķus TV kanālus. Tātad sociālie mediji ir iespaidīgs tīkls, kā sasniegt cilvēkus ar konkrētām ziņām. Tai skaitā - politiskām.

Kādēļ par to būtu jāuztraucas?

Jo šobrīd ikviens politiķis Facebook var darīt, ko vēlas, un partiju uzraugam - KNAB - ir neiespējami to izkontrolēt. KNAB uzdevums ir uzraudzīt, cik politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu reklāmām. Partijas nedrīkst iztērēt vairāk par noteiktu summu. Šie griesti ir noteikti, lai partijas pārāk neaizrautos ar naudas tērēšanu reklāmām un nekļūtu atkarīgas no sponsoriem. „Es jums ziedoju 10 000 eiro, bet jūs man pēc vēlēšanām izgādājiet līgumu valsts konkursā.”

Cik politiķis maksā par sevis reklamēšanu Facebook, Twitter un Youtube, KNAB nevar izkontrolēt. Nevar arī uzzināt, vai par konkrētā politiķa reklāmu nemaksā ārzemnieks, ko arī Latvijas likumi neatļauj. Tas nozīmē, ka šobrīd KNAB jāpaļaujas uz informāciju, ko iesniedz paši politiķi.

Kādēļ KNAB draud, ka bloķēs Facebook?

Likums paredz, ka Latvijas medijiem ir jāsniedz KNAB informācija par politisko partiju reklāmām. Facebook ir milzīgs, nav reģistrēts Latvijā un var uzspļaut Latvijas likumdošanai. KNAB saka, ka ir izsūtījis lielākajiem sociālo tīklu medijiem aicinājumu sadarboties (kas bija jādara jau krietni ātrāk). Taču es šaubos, ka Facebook atsauksies vai arī atbildēs pēc būtības. Drastiskākais veids, ko KNAB var darīt, ir rīkoties līdzīgi kā ar kazino internetā. Ja nepakļaujas Latvijas likumdošanai - tos bloķē.

Vai KNAB tiešām bloķēs Facebook?

Šaubos, tas būs pārāk grūti. Nokaitināta sabiedrība un arī politiķi.

Vai KNAB vajag „draudēt” ar Facebook bloķēšanu? Noteikti.

Pēdējo pusgadu studējot Amerikā un tiekoties ar vadošo mediju žurnālistiem, kā arī Facebook un Google pārstāvjiem, man ir viens secinājums - šie milži neko nedarīs paši, ja vien tiem nesitīs pa pirkstiem. Tie sāk kustēties un uzlabot algoritmus, runāt par zināmu satura kontroli tikai tad, ja uz tiem izdara spiedienu valsts līmenī. Respektīvi, ja kāds apdraud peļņu.

Latvijas gadījumā gan būtu jārunā par ietekmēšanu Eiropas Savienības līmeni, jo esam pārāk mazs tirgus, lai Facebook par mums uztrauktos. Taču Facebook ļoti nepatīk starptautiski skandāli. Ziņa, ka kāda maza valsts Krievijas pierobežā, kurā izvietoti NATO spēki, plāno bloķēt Facebook, šā milža tēlam nenāk par labu. Un šobrīd Facebook ļoti cenšas saglābt savu brūkošo reputāciju. Sevišķi pēc daudzajām ziņām, ka Kremlis mēģināja ietekmēt pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās, izplatot viltus ziņas. Par šīm Kremļa aktivitātēm sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad konkrētus jautājumus Facebook un Twitter sāka uzdot ASV kongress. Līdz tam - „mēs visu kontrolējam, uzticieties”.

Neliela atkāpe, bet joprojām brīnos, kādēļ neviens no Latvijas politiķiem vai arī atbildīgajām iestādēm nav pieprasījuši datus no Facebook par potenciālajām Kremļa viltus ziņām Baltijas reģionā. Ne tikai ASV, bet arī Eiropas mediji regulāri raksta par Kremļa „Interneta izpētes aģentūru”, kas maksāja par viltus ziņu izplatīšanu iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās. Facebook šo aģentūru identificēja, analizējot, kas pircis reklāmas ar Krievijas rubļiem. Šis gan ir vairāk Drošības policijas, nevis KNAB jautājums. Sabiedrības šķelšana un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana ar viltus ziņām ir Latvijas valsts drošības apdraudējums.

Ko varētu paspēt izdarīt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī?

1) KNAB jāprasa partijām atsevišķi izdalīt tēriņus reklāmām sociālajos tīklos. Šobrīd tie ir vienā maisā ar „reklāmas izdevumiem internetā”.

2) Skaidri jādefinē, ko KNAB uzskata par politisko reklāmu (aģitāciju) internetā. Ja (šobrīd) nevar mainīt likumu, tad vismaz jāizstrādā konkrētas vadlīnijas.

3) Protams, jāturpina sarunas ar sociālajiem tīkliem un jāizskata iespējas sodīt, lai radītu starptautisku rezonansi.

4) Sarunās ar sociālajiem tīkliem KNAB jāatbalsta arī augsta līmeņa amatpersonām - premjeram, valsts prezidentam utt.

5) Jācer, ka dzīvi nedaudz atvieglos paša Facebook aktivitātes. Viņi šobrīd testē jaunu sistēmu, kas ļaus redzēt, kurš maksājis par politisko reklāmu. Šo sistēmu globālā mērogā plānots palaist pirms ASV Kongresa starpposma vēlēšanām šā gada novembrī.

6) Aktīvāka žurnālistu un pētnieku iesaiste. Kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu plānojam jau vasaras sākumā uzsākt sociālo tīklu satura monitorēšanu. Ideja ņemta no organizācijas „First Draft” projekta pirms pēdējām vēlēšanām Francijā un Vācijā. Tajā, izmantojot dažādus sociālo mediju analīzes rīkus, aktīvisti monitorēja sociālos medijus un ar faktiem dalījās ar komercmedijiem. Mērķis - ne tik daudz atmaskot viltus ziņas, cik laikus konstatēt avotu, kas cenšas izplatīt maldinošu konkrētu ziņu. Tuvākajā laikā par šo iniciatīvu uzrunāsim kolēģus.

Pārpublicēts no tvnet.lv

Novērtē šo rakstu:

33
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...