Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas notikumu kontekstā tiek „zīmēti” dažādi apokaliptiski scenāriji, sākot no Baltijas valstu okupācijas un beidzot ar Trešo pasaules karu. Pa vidu tam mūsu Austrumu kaimiņš regulāri cenšas demonstrēt savu militāro varenību NATO valstu robežu tuvumā, un dažbrīd liekas, ka Kremļa propagandas satracinātais pūlis ir zaudējis pēdējās saprāta paliekas. Kā rezultāts tam - dažs šeit jau pasteidzies par puscenu pārdot savu nekustamo īpašumu un noguldīt naudu Šveices bankā, bet kāds cits gatavo čemodānus un veido benzīna krājumus. Varbūt ir vērts palūkoties, kāds tam visam segums.

Savulaik PSRS bija spējīga stāties pretī Rietumiem Aukstā kara apstākļos, jo vairāk vai mazāk bija pašpietiekama. Taisnības labad gan jāsaka, ka uz aplamas ideoloģijas balstīta valsts pārvalde galu galā noveda pie ekonomiska kraha. Ja runā par šodienas Krieviju, tad pieminēt pašpietiekamību jeb spēju izdzīvot starptautiskas izolācijas apstākļos laikam būs nevietā. Postpadomju perioda laikā šī valsts ir integrējusies pasaules ekonomikā, un tas attiecas arī uz tādām tās izdzīvošanai svarīgām nozarēm kā gāzes un naftas ieguves rūpniecība, kā arī finanšu sfēra. Vēl vairāk. Pat tādā nozarē kā aizsardzības joma integrācija ir acīmredzama. Lūk, daži piemēri.

KF GKS bruņojumā esošais 4++ paaudzes daudzfunkcionālais iznīcinātājs Cy-30CM ir apgādāts ar priekšējā stikla indikācijas paneli Thales Avionics HUD3022 un daudzfunkcionālo displeju Thales Avionics MD55S (Francija). Papildus tam lidaparāts ir apgādāts ar Krievijas-Francijas kopuzņēmumā RS Aliance montēto navigācijas ierīci LINS-100RS pēc franču uzņēmuma „SAGEM Defense Securite” izstrādātās tehnoloģijas. Turklāt lidaparātā uzstādītā RLS „Bars” nokomplektēta ar Indijā ražotiem (Hindustan Aircraft Limited) procesoriem.

Jaunākajā KF BS bruņojumā esošajā tankā T-90A ir uzstādīta moderna mērķēšanas iekārta „Essa”, kas bāzēta uz franču firmas „Thales” izstrādāto termovizoru Catherine FC. Šī iekārta spēj darboties pilnīga tumsā ar nulles redzamību un spēj noteikt kājniekus attālumā līdz 6km un bruņutehniku līdz 10km.

Saskaņā ar dažu krievu ekspertu pausto ārvalstīs (pamatā valstīs - sankciju ieviesējas) ražotās komplektējošo detaļu elektroniskās komponentes sastāda līdz 90% no kopējā bruņojumā izmantojamā skaita.

Varētu pieminēt ar Izraēlas kompāniju Israel Aerospace Industries savulaik noslēgto līgumu par bezpilota lidaparātu BirdEye 400 un Searcher Mk II piegādi.

Zviedru „Volvo” pašreiz ir iesaldējusi savas meitas kompānijas „Renault Trucks Defence” un Krievijas rūpnīcas "Uralvagonzavod” kopprojektu kājnieku kaujas mašīnas „Atom” ražošanā. Zviedru puse bija uzņēmusies nodrošināt ritošās daļas izstrādi, kā arī dzinēja, transmisijas un uguns vadības sistēmas piegādi.

Savukārt viens no lielākajiem bruņojuma ražotajiem Eiropā vācu koncerns "Rheinmetall AG" sankciju rezultātā bija spiests pārtraukt sadarbību ar Krievijas AM moderna kājnieku mācību centra būvniecībā pie Ņižņijnovgorodas, kur līguma summa sastādīja 100 miljonus eiro.

Problēmas sankciju rezultātā var rasties arī Krievijas uzņēmumam „Promtehnologija” ar snaiperu šautenes „T-5000” ražošanu, ko iepērk Krievijas specdienesti, ņemot vērā, ka to ražošanā tiek izmantoti importa darbagaldi, bet stobri tiek izgatavoti no ASV ražota tērauda.

Ņemot vērā, ka Krievijas BS modernizāciju tiek plānots pabeigt līdz 2020.gadam, šajā periodā bija paredzēts caur valsts korporācijas „Rosteh” uzņēmumu „Stankoprom” iepirkt ārvalstīs militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām iekārtas darbagaldu ražošanai 5 miljardu eiro apmērā. Arī šie plāni sankciju rezultātā draud izjukt.

Un vēl, bēdīgi slavenais "Mistral" projekts, kura liktenis pašreiz vēl nav skaidrs. Visticamāk Francija jau būtu atteikusies no šī projekta, ja nedraudētu nopietnas soda sankcijas pret kuģu būvētājiem - franču kompānijām DCNS un STX. Jāpiezīmē, ka pastāv viedoklis, tostarp Krievijas militāro ekspertu vidū, par to, ka minētie kuģi, kuru līgumcena katram ir aptuveni 0,6 miljardi eiro (saskaņā ar līgumu ir jāiepērk divi), nav īsti piemēroti Krievijas apstākļiem un BS uzdevumiem. Ja tas tiesa, tad prātā nāk divi secinājumi - vai nu brangs „otkats”, vai arī pirkuma politiskais vektors - šķelt NATO tās vājākajā posmā.

Ja runā par Ukrainu, tad vēl 2013.gadā bruņojuma ražošanas sfērā Krievija sadarbojās ar 89 Ukrainas uzņēmumiem. Sāpīgākais trieciens pēc Porošenko šī gada 16.jūnijā pieņemtā lēmuma pārtraukt jebkādu sadarbību šajā jomā varētu skart raķešu ražošanu. Starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-20 (pēc NATO klasifikācijas pazīstamas zem nosaukuma „Sātans”) tika ražotas Ukrainas uzņēmumā „Južmaš”. Ukraina nodrošināja arī servisu un rezerves daļu piegādi minētajam bruņojumam.

Harkovas rūpnīca „Hartron” piegādāja ballistisko raķešu vadības sistēmas, bet Kijevas rūpnīca „Arsenal” - raķešu mērķnovadīšanas galviņas. Zaporožjes rūpnīca „Motor Sič” piegādāja spārnoto raķešu dzinējus, kā arī helikopteru dzinējus, ar kuriem ir nokomplektēti faktiski visi Krievijas bruņojuma esošie” Mi”un „Ka” markas helikopteri. Aptuveni 20 Ukrainas uzņēmumu tika nodarbināti komplektējošo detaļu ražošanā militārajām transporta lidmašīnām IL-76, IL-476 un IL-90. Arī divi projekti, kas skar transporta lidmašīnu AN-124 „Ruslan” modernizāciju un AN-70 ražošanu, ir iesaldēti. Ja ir runa par kuģu būvi, tad jāpiemin Nikolajevas uzņēmums „Zorja-Mašprojekt”, kas specializējas gāzes turbīnu dzinēju ražošanā. Šīs rūpnīcas ražotie dzinēji ir uzstādīti lielākajai daļai Krievijas kara flotes sastāvā esošajām fregatēm, eskadras mīnu kuģiem un desantkuģiem.

Neskatoties uz augstāk minēto, no Krievijas dažāda ranga amatpersonu puses jau ir izskanējuši paziņojumi no sērijas „mēs viņus ar cepurēm nomētāsim” par gatavību pilnībā pārorientēties uz pašmāju bruņojumu un komplektējošām detaļām viena – divu gadu laikā. Jautājums - no kādas „tumbočkas” ņemt naudu? Varbūt kalt plānus, cerot uz augstajām naftas cenām, jeb, kā izteicās Kadirovs, Allahs iedos? Kā atzīmē paši krievu eksperti, pat, ja izdotos rast pietiekamu finansējumu uz citu programmu rēķina, vēl pastāv tehniska rakstura problēma - tehnoloģiju un kvalificēta personāla trūkums. Tas nozīmē, ka Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi nespēs apgūt piešķirtos līdzekļus vai arī izmantos tos nelietderīgi. Vēl jāpiezīmē, ka pašreizējā Krievijas BS modernizācijas programma nav pirmais šāda veida pasākums postpadomju periodā un visi iepriekšējie izgāzās ar lielu blīkšķi, tai skaitā iepriekšējā, kas bija plānota 2007.-2015.gadu periodam un kura nebija izpildīta nevienā punktā.

Nedaudz par cilvēcisko faktoru. Krimas okupācijas laikā ārvalstu eksperti sajūsminājās par „zaļo cilvēciņu” profesionalitāti un moderno ekipējumu, tikai aizmirsa piebilst, ka šī profesionalitāte izpaudās apstākļos, kad Ukrainas armija faktiski nepretojās. Ko mēs redzam šodien Austrumukrainā? Turp iet „zaļo cilvēciņu” plūsma, bet atpakaļ tie atgriežas kā krava „200”. Savukārt izdzīvojušie elitārās Kostromas desantdivīzijas kaujinieki sēž ar nokārtiem deguniem ukraiņu gūstā un sniedz liecības kameru priekšā. Jāpiebilst, ka Ukrainas BS Janukoviča laikā bija nolaisti līdz kliņķim.

Tiktāl par par KF militāri rūpniecisko kompleksu un tā atkarību no ārzemju piegādēm. Tagad varētu pievērsties citām divām vitāli svarīgām Krievijas ekonomikas nozarēm - naftas un gāzes ieguves rūpniecībai, kā arī finanšu sfērai, apskatot šīs lietas kontekstā ar pēdējām ES un ASV sankcijām, jo tieši uz šīm nozarēm līdzās jau pieminētajai aizsardzības jomai ir vērstas, vai tiek plānots vērst ekonomiskās sankcijas.

„Krievija pilnībā ir atkarīga no tādām kompānijām ka "Exxon Mobil", BP vai "Halliburton", tā kā bez rietumu tehnoloģijām nekad nespēs apgūt naftas krājumus, kuru vērtība tiek novērtēta uz 8,2 trilj.USD." Ar tādu ievadu sākas aģentūras "Bloomberg" šī gada jūnijā sagatavotais materiāls. Šeit jāpaskaidro, ka runa ir par tā saucamajiem netradicionālajiem naftas krājumiem sarežģītos ieguves apstākļos - jūras šelfā, tai skaitā Arktiskajā šelfā, Kaspijas, Ohotskas un Japāņu jūrā, jo tradicionālās ieguves vietas izsīkst.

Šī gada 12.septembrī ES un ASV ievieš jaunu sankciju paketi, tai skaitā, kas vērstas uz minēto nozari, un proti, ASV ir ieviesušas licencēšanu savām kompānijām, kas piegādā pakalpojumus un tehnoloģijas Krievijas enerģētikas uzņēmumiem ar mērķi ierobežot tehnoloģiju piegādi Arktiskā šelfa un slanču naftas atradņu apgūšanai. Tas attiecas, pirmkārt, uz kompāniju "Exxon Mobil", kas kopā ar „Rosņeft” realizē vairāku miljardu projektu Arktiskā šelfa apgūšanā. Saskaņā ar Krievijas valsts komisijas atzinumu grūti pieejamo naftas atradņu apgūšanā importa tehnoloģijas un iekārtas tiek izmantotas 40-60% apmērā, bet jūras šelfa atradnēs šis skaitlis sasniedz 80%.

Papildus tam ir ieviestas sankcijas pret piecām Krievijas bankām, ierobežojot aizņēmumu saņemšanu, un, kā jau tika minēts iepriekš, papildu sankcijas ir ieviestas pret Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa kompānijām.

Vai minētās sankcijas izsmeļ visas Rietumu iespējas ietekmēt Krievijas ekonomiku ? Protams, ka ne. Ja runā par naftas ieguves nozari tad ietekmīgi pasākumi var izrādīties tie, kas vērsti pret Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina servisu ekspluatējamām naftas atradnēm. Iedarbīga sankcija varētu būt liegums Krievijas bankām izmantot starptautisko maksājumu sistēmu SWIFT, pilnīgs aizliegums Krievijas bankām saņemt aizdevumus (pašreiz Eiropā kredīti KF bankām tiek izsniegti ar termiņu līdz 90 dienām) un beidzot - visu Krievijas valūtas aktīvu konfiskācija Rietumu bankās (Irānas variants), kā rezultātā visi valūtas konti Krievijas bankās tiek bloķēti.

Kādi secinājumi no visa iepriekš sarakstītā? Secinājumi būs divi.

Secinājums Nr.1

Kremlis Ukrainā ir pats sevi iedzinis sprukās, izeju no kurām atrast nebūs viegli. No vienas puses, Kremlis ar savu propagandas kampaņu ir tā satracinājis pūli, ka gadījumā, ja liks Ukrainu mierā, pūlis to nepiedos un it īpaši bīstami varbūt tie teroristi, kam izdosies izbēgt no lodes vai Ukrainas cietuma un kas atgriezīsies Krievijā atbilstoši noskaņoti pret režīmu. Pievienojiet tam vēl ieročus, kas ir nonākuši šo cilvēku rokās, un apgūtās iemaņas ar tiem rīkoties. No otras puses, Rietumu sankcijas agri vai vēlu jūtami ietekmēs ekonomisko situāciju valstī, un katra nākošā sankciju pakete šo ietekmi arvien pastiprinās. Turklāt to izjutīs ne vien režīmam pietuvinātie, kas jau tagad mēģina savus sankciju izraisītos finansiālos zaudējums novelt uz nodokļu maksātāju pleciem (nule kā KF Valsts domes pirmajā lasījumā pieņemtais tā saucamais Rotenberga likums), bet arī ierindas pilsonis, un, kā zināms, pūlis iziet ielās tad, kad kumoss paliek plānāks.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Rietumiem nepieciešamība ieviest nopietnas sankcijas pret agresoru sajūsmu neizraisa, un šeit ir divi aspekti. Pirmais ir tas, ka galma apvērsuma vai nemieru rezultāta gāztā Putina vietā var nākt kāds vel neprognozējamāks, un otrs aspekts, kas jāņem vērā, ir to ES un ASV uzņēmumu interešu lobēšana šo valstu valdībās un parlamentos, kuriem ir bizness Krievijā. Par apliecinājumu pēdējam varētu kalpot nesenie Henrija Kisindžera izteikumi par sankciju nelietderību.

Ja runā par pirmo aspektu, tad tā nozīmi nevajadzētu pārspīlēt. Korumpētie Krievijas ierēdņi un prihvatizācijas gaitā sākotnējo kapitālu uzkrājušie oligarhi tik viegli nespēs atteikties no saviem ārzemju īpašumiem, iespējām atpūsties glaunos kūrortos un bērnus skolot prestižās mācību iestādēs. Arī turīgais vidusslānis ir pieradis pie komforta, ko nodrošina Rietumu tehnoloģijas un naftas dolāri.

Secinājums Nr.2.

Krievija ne no ekonomiskā potenciāla viedokļa, ne pēc bruņojuma un BS kaujas spēju līmeņa tuvākā laikā nespēs stāties pretim NATO blokam ne lokālā konfliktā, ne, jo vairāk, plaša mēroga militārās operācijās, un, pat pieņemot, ka Putins rīkosies neadekvāti un uzbruks kādai vājākai bloka valstij, arī tad panākumi varētu būt tikai operācijas sākuma fāzē un ar nosacījumu, ja NATO tiks pārsteigts nesagatavots, bet gala rezultāts būs viens - nāksies atvilkties atpakaļ ar kājstarpē iežmiegtu asti.

Tanī pat laikā ir jāatceras, ka doma realizēt čekista mūžseno sapni iznīcināt aliansi ar vienu nāvējošu triecienu ir kārdinoša un, ja ne atklātā militārā konfrontācijā, tad slēptas agresijas veidā jeb, kā tagad to sauc, hibrīdkara rezultātā. Ja NATO nespēs adekvāti reaģēt uz šāda veida draudiem, tad zudīs ticība līguma 5.pantam, un alianses pastāvēšanai nebūs jēgas. Jā, jā, tas ir tas, ko prognozē daudzi apskatnieki, runājot par apdraudējumu Baltijas valstīm. To saprot gan „The Economist” redaktors Edvards Lukass, gan bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis, kas savā intervijā CNN 01.09.2014 izteicās (citāts) - “Putins skaidri lika saprast, ka, ja vēl lielākas krievu vienotības vārdā - vienalga, ko tas nozīmētu - viņš gūs panākumus Ukrainā ar šo taktiku, tad viņš to pašu izdarīs arī Baltijas valstīs, kur ir liela krievu mazākumtautības klātbūtne, kas dzīvo ļoti, ļoti tuvu Krievijas robežām”. Pilns intervijas teksts šeit- http://russian.rt.com/inotv/2014-09-01/Bzhezinskij-Territorialnaya-avantyura-Rossii-bespokoit.

Savukārt bijušais ASV diplomāts Metjū Briza (Matthew Bryza) izteicās vēl precīzāk. Laikrakstam „Eesti Päevaleht” pirms ASV prezidenta šī gada septembra vizītes Igaunijā viņš pauda (citāts) - "Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena sagraut NATO līguma piekto pantu."

Nu ko, manuprāt, izklausās pārliecinoši. Tomēr dažus, kā izskatās, tas nepārliecina. Tā piemēram, šī gada 23. marta TV3 raidījuma Nekā Personīga ietvaros, kur runa bija par Ukrainai līdzīgu notikumu attīstības iespējamību arī Latvijā, IeM valsts sekretārei tika uzdots jautājums par to, cik gatavas ir Latvijas drošības struktūras šādam vai līdzīgam scenārijam, uz ko atbildīgā amatpersona apburoši smaidīdama sniedza atbildi: "Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā ka es domāju, ka ar šādiem te jautājumiem viennozīmīgi policija tiek galā un arī tiks galā." Jautājumu par “spējām viennozīmīgi tikt galā” mēģināju analizēt publiski pieejamas informācijas robežās savā 25.04.2014 šajā portālā publicētajā rakstā -

http://www.pietiek.com/raksti/par_zalajiem_cilveciniem_un_ne_tikai_atklata_vestule_iekslietu_ministrijas_valsts_sekretarei_ilzei_petersonei-godmanei

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis šī gada 1. septembra LNT raidījumā „Dombura studija” pārliecinoši apgalvoja, ka Baltijā nekādu draudu nav, toties Moldova lai piesargās. Vējoņa gadījumā pieļauju, ka iemesls, lai nesauktu lietas īstajos vārdos, bija vēlme nesaasināt situāciju.

Cienījamie dāmas un kungi. Tad, kad satrakojies pūlis sarīko grautiņu pašvaldībā vai ieņem policijas iecirkni, tad tie jau vairs nav draudi, bet gan draudu realizācija. Un kāpēc Jūs iedomājaties, ka šeit dislocētie NATO karavīri iesaistīsies Jūsu problēmu risināšanā aprakstītajos apstākļos? Turklāt nekāda lielā finansiāla iespringšana, lai veiktu preventīvus pasākumus, nav nepieciešama, par ko arī jau bija runa iepriekš - http://www.pietiek.com/raksti/otrai_slovjanskai_seit_nebut .

Sveicu visus Valsts svētkos!

Novērtē šo rakstu:

85
162

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...