Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai nebūtu pārpratumu – runa ir par līdzšinējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Nopietni jautājumi par viņa saistību ar Krieviju un kalpošanu Putina režīmam tiek uzdoti jau sen. Šobrīd vēl nav beigusies diskusija par Dimanta atbilstību NEPLP vadītājai postenim. Patiesībā jau pirms vairākiem gadiem bija jāatbild uz jautājumu – kā un kāpēc viņš vispār nokļuva šajā Latvijai, tās drošībai un demokrātijai tik atbildīgajā postenī? Kāpēc Drošības policijas, SAB un citi speciālisti ir klusējuši un nav norādījuši uz milzīgajiem apdraudējumiem, kurus Ainārs Dimants iepriekšparedzami varēja radīt un arī radīja valsts drošībai?

Ainārs Dimants - kompartijas un VDK par uzticamu atzīts

Kāds ir pamats tik nopietnām aizdomām? Pats Dimants savā CV norāda, ka no 1987. līdz 1990. gadam viņš Krievijā mācījies M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. To absolvējis ar žurnālista un literārā darbinieka izcilnieka diplomu.

Uz Maskavu Dimants toreiz devies jau pēc žurnālistikas pamata studijām Latvijas Universitātē. Mūsdienās šāda pamatizglītība un tālākizglītība ārzemēs izskatās ļoti ierasta, un šaubām nebūtu pamata. Tomēr jāatceras, ka Dimants mācījās PSRS okupācijas laikā un runa ir par žurnālista izglītību totalitāra režīma apstākļos Krievijā. Ja par Latvijas Universitātes žurnālistikas studijām varēja teikt, ka ideoloģiskie mesli, kompartijas un VDK kontrole attiecībā uz jaunajiem studentiem visbiežāk bija salīdzinoši formāli, tad tas nekādi neattiecas uz prestižajām studijām Maskavā.

Padomju režīma pētnieki apliecinās, ka jaunajam studentam, lai tiktu uz Maskavu, bija jāiziet cauri ļoti rūpīgam un pamatīgam kompartijas un padomju drošības policijas – VDK – pārbaužu sietam. Padomju sistēmā, tāpat kā citos totalitārajos režīmos, žurnālistus uzlūkoja pavisam citādi – tie bija vieni no svarīgākajiem ideoloģiskajiem darbiniekiem, kuri bija atbildīgi par sabiedrības dezinformāciju un smadzeņu skalošanu. Īpaši spilgti tas redzams mūsdienu Krievijā. Kādreizējie Dimanta studiju biedri, Krievijas mediju darbinieki, ja neskaita dažus izņēmumus, tā arī nespēja radīt pārliecinošus, brīvus medijus, bet šobrīd demonstrē žilbinošus panākumus propagandas frontē.

Lai tālajā 1987. gadā jaunais Ainārs Dimants varētu studēt prestižajā Maskavas universitātes Žurnālistikas fakultātē, viņam bija jābūt nevainojamai un pārliecinošai padomju režīmam uzticamas personas reputācijai. Kāds varbūt norādīs, ka 1987. gadā jau bija sācies Gorbačova atkusnis jeb "perestroika". Patiesības labad jāsaka, ka uz okupētās Latvijas kompartijas filiāli un VDK tas nebija attiecināms.

Latvijā šie procesi sākās ar novēlošanos, un par kaut kādām liberālākām prasībām var runāt, sākot varbūt no 1988. gada. Dimantam 1987. gadā vēl vajadzēja būt kristālskaidrai padomju režīmam lojālas personas reputācijai. Te gan jānorāda, ka šādas prasības nebija tik stingras vai pat bija visai formālas attiecībā uz citās Krievijas augstskolās studējošiem jauniešiem no Latvijas. Nekādā gadījumā nedrīkstam turēt aizdomās visus, kuri tai laikā mācījušies Krievijā. Tomēr MVU Žurnālistikas fakultāte, kurā studēja Dimants, iepriekš minēto iemeslu dēļ bija nopietns izņēmums.

Dimants studē universitātē, kur VDK masveidā vervēja aģentus

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas universitātes studentus. Mūsdienās atklātībā ir parādījušies fakti, ka MVU un līdzīgo P. Lumumbas Tautu draudzības universitāti īpaši uzmanīja PSRS VDK 5. pārvaldes 3. nodaļa (1). Vervēšana bija gandrīz masveidīga gan starp mācībspēkiem, gan studentiem. Vislielākā uzmanība tika pievērsta okupēto republiku un ārvalstu studentiem. Protams, šobrīd nav iespējams pateikt, vai Dimants tika vervēts un vai tika savervēts. Tomēr ir skaidrs, ka viņš pavisam noteikti bija Maskavas VDK (Padomju Savienības slepenpolicijas) uzmanības lokā.

PSRS VDK tolaik bija viens no spēcīgākajiem izlūkdienestiem pasaulē, un tajā strādāja rafinēti aģentu vervēšanas speciālisti. Viens no čekistu uzdevumiem bija gatavot no studentiem tā dēvētos „guļošos aģentus” (2). Viņiem pēc atgriešanās savā valstī bija aktīvi jāveido karjera un jācenšas iegūt pēc iespējas ietekmīgākus un nozīmīgākus posteņus savās mītnes zemēs. Karjeras veidošanas laikā Krievijas drošības iestādes ar viņiem nesazinājās, lai neapdraudētu. Kontakti tika atjaunoti tikai tad, kad viņi ieguva nozīmīgus posteņus, amatus vai pieeju svarīgai informācijai.

Atkal – nevar un nedrīkst bez pierādījumiem pārmest Dimantam, ka viņš toreiz būtu savervēts kā „guļošais aģents”, tomēr šāda iespējamība ir ļoti augsta, īpaši zinot VDK īpašās aģentu vervēšanas prasmes. Vervēšanas laikā čekistiem allaž bija upuriem sagatavoti „piedāvājumi, no kuriem atteikties ir neiespējami”. Atliek tikai jautāt, kāpēc mūsu drošības dienesti šādu Dimanta savervēšanas varbūtību ir ignorējuši? To pašu varētu jautāt arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Īpaši jau tādēļ, ka Dimanta rīcība pēc nonākšanas NEPLP vadītāja postenī ir radījusi neskaitāmus jautājumus tieši par attieksmi pret Krievijas mediju postošo darbību Latvijā.

Dimanta universitātes biedri - VDK virsnieks un ietekmīgs putinists

Nākamais apdraudējuma avots ir Dimanta bijušie studiju biedri un viņu pierādāmi ciešās saites ar padomju un vēlāk Krievijas spiegu dienestiem. Aukstā kara laikā uz ASV aizbēgušais kādreizējais augsta ranga čekists, VDK ģenerālmajors Oļegs Kalugins liecina, ka spiegošanā bija iesaistīta vairāk nekā puse no Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS un APN ārzemju nodaļu darbiniekiem (3). Liela daļa no viņiem bija mācījušies tajā pašā MVU Žurnālistikas fakultātē. Tādēļ mēs diezgan droši varam apgalvot, ka vairāki kādreizējie Dimanta studiju biedri šobrīd ir kaut kādā veidā saistīti ar Krievijas izlūkdienestiem.

To apliecina arī salīdzinoši nesen uz Rietumiem pārbēgušais VDK virsnieks, bijušais spiegs un MVU Žurnālistikas fakultātes absolvents Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš ieguva žurnālista diplomu tajā pašā MVU burtiski pāris gadus pirms Dimanta. Cits, daudz spilgtāks MVU Žurnālistikas fakultātes absolvents ir Rietumos un Latvijā labi pazīstamais, ārkārtīgi ietekmīgais „putinists” Dmitrijs Rogozins. Par žurnālistikas un spiegošanas arodu ārkārtīgi ciešo tuvību liecina arī fakts, ka VDK ģenerālis Vjačeslavs Kevorkovs ilgus gadus bija arī PSRS un Krievijas lielākās ziņu aģentūras - TASS ģenerāldirektora vietnieks un vēlāk TASS un ITAR-TASS Vācijas, Austrijas un Šveices reģionālo nodaļu vadītājs (4).

Par čekistu un žurnālistu amatu savienošanu visbiežāk lēma Padomju Savienības Centrālās komitejas sekretariāta līmenī, proti – visaugstākajā. Tā tas turpinājās arī „perestroikas” un vēlākajos gados. Par to liecina retie atklātībā nonākušie dokumenti. Piemēram, PSRS Kompartijas Centrālās komitejas politbiroja 1989. gada sēdes Nr. 148. protokols, kurā par laikraksta Komsomoļskaja Pravda žurnālistu Kanādā apstiprināts kāds čekists (5).

Tādēļ atkal var droši apgalvot, ka žurnālisti, čekisti un spiegi Padomju Savienībā sadarbojās ļoti cieši. Nav šaubu, ka tā tas turpinās līdz pat mūsdienām, par ko vairākkārt ziņojušas ASV drošības iestādes. Tā ir sabiedrība un apstākļi, kuros pašreizējais Latvijas NEPLP vadītājs Ainārs Dimants pavadīja savus mācekļa gadus Maskavā. Vēl vairāk — saņēmis izcilnieka diplomu. Kā ar šādu „fona” informāciju Dimants varēja tikt apstiprināts stratēģiski tik svarīgajā amatā, nav saprotams.

Dimantu interesē nauda, cilvēki no kremliskiem medijiem un divvalodība

Pētot sīkāk Dimanta biogrāfiju, redzams, ka viņš veidojis savu karjeru burtiski kā pēc VDK mācību grāmatas – papildinājis savu izglītību Vācijā, aktīvi darbojies akadēmiskajā vidē Latvijā un ārzemēs. Ilgstoši bijis laikraksta Diena komentētājs. Vārdu sakot, izveidojis ļoti korektu reputāciju, daudzsološu karjeru. Tiesa, ar elektroniskajiem medijiem, kurus viņam šobrīd valstiskā līmenī jāpārrauga, viņam nekādas īpašās saistības nav bijis, TV viņš redzējis vien no malas, regulāri čalodams Kārļa Streipa diskusiju raidījumā Skats no malas. Arī kā spilgtu vadītāju un organizatoru viņš sevi nekur nebija apliecinājis. Tas tomēr netraucēja noteiktām aprindām panākt viņa apstiprināšanu stratēģiski nozīmīgajā NEPLP vadītāja postenī.

Ārēji Dimants radījis liela runātāja, bet visai haotiska un maza darītāja tēlu. Kad un kurā brīdī viņš būtu kalpojis Kremļa interesēm? Patiesībā Dimants vajadzības gadījumā ir spējīgs strādāt ļoti mērķtiecīgi un rezultatīvi. Viens no pirmajiem panākumiem NEPLP vadītāja postenī bija paša atalgojuma paaugstināšana.

Tikai mazliet vēlāk NEPLP vadītājs ar neslēptu un brutālu spiedienu panāca, ka par sabiedriskās TV vadītāju tiek apstiprināts Ivars Belte. Tas ir viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem mirkļiem, kad parādījās aizdomas par Kremļa interešu lobēšanu. Belte savulaik bijis Krievijas kontrolētā kanāla PBK darbinieks. Paradoksālā kārtā viņš ar savu nonākšanu stratēģiski svarīgajā LTV bosa krēslā būtu iezīmējams Ingas Spriņģes Re:Baltica iepriekš veiktā veiktā pētījuma Nezināmais oligarhs kartē (6) par klaji prokremliskās Baltijas mediju alianses vadītāja Oļega Solodova ietekmi. Vēl pirms pāris gadiem Belte bija Solodova mediju koncerna BMA izpilddirektors (7).

Tieši ar Belti saistīts nākošais lielākais Dimanta projekts, proti, īpašs kanāls sabiedriskajā TV krievu valodā. Abi divi ir lieli šīs idejas aizstāvji. Interesanti, ka viņi kā bijušie Dienas darbinieki labi zina laikraksta bēdīgo pieredzi, kad tika izdota Dienas versija krievu valodā – to slēdza kā neveiksmīgu projektu.

Visdrīzākais, mēģinājums „uzrunāt Latvijas krievvalodīgos” ir jau sākotnēji vērtējams kā neefektīvs mērķis. To norāda arī daudzi nozares speciālisti. Kas piedevām nodokļu maksātājiem maksās miljoniem eiro gadā. Tomēr abi minētie spītīgi turas pie šīs idejas. Kāpēc? Atbilde varētu būt tā saucamā un Maskavas visādi veicinātā „lienošās divvalodības” koncepcija. Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja priekšlikumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, tā faktiski tiek aizvien vairāk iespiesta, integrēta Latvijā.

Ja tiktu pilnībā realizēta Beltes un Dimanta piedāvātā ideja par TV kanālu krievu valodā, tad Latvija faktiski atgrieztos pie padomju okupācijas laiku divvalodības sabiedriskajos medijos. Tāpat kā tolaik visās iestādēs cilvēki tika apkalpoti divās valodās, šobrīd Latvijā, īpaši pašvaldībās, tas jau ir kļuvis par standartu. Nemaz jau nerunājot par komerciestādēm. Nonācis pat līdz tādam absurdam, ka nacionālā aviokompānija var bezkaunīgi paziņot, ka latviešu valoda „nav klientu valoda”, un Saeimas deputātu, kurš cenšas to nofiksēt, nepamatoti nodot policijai.

„Lienošās divvalodības” koncepcija būtība ir piesūcināt visas publiskās jomas ar krievu valodu, lai tā pamazām de facto kļūtu par otro valsts valodu. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Šajā gadījumā var droši jautāt, vai Dimants ar savu ielikteni Belti patiesībā nekalpo Kremļa interesēm? Faktiski viņi rīkojas antikonstitucionāli, pretēji Latvijas tautas nobalsošanā apstiprinātajām lēmumam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Dimants gadiem “neredz” un nespēj neko izdarīt, apturot Putina propagandas kanālus

Tomēr vislielākās aizdomas par Dimanta kalpošanu Kremļa interesēm rada NEPLP gadiem ilgstošā Krievijas TV kanālu faktiskā atbalstīšana. Varbūt kādam tālāk Rietumvalstīs tikai pēc Ukrainas kara sākuma atvērās acis uz Kremļa TV nozīmīgo lomu propagandas jeb hibrīdkarā. Latvijā šīs mērķtiecīgais uzbrukums, spiediens ir noticis jau daudz ilgāk.

Kā mediju speciālistam Dimantam tas nevarēja būt nekāds noslēpums jau pirms nonākšanas NEPLP vadītāja postenī. Tomēr vismaz trīs gadu laikā NEPLP ir bijusi vairāk nekā nevarīga Krievijas naida propagandas un kara kurinātāju kanālu ierobežošanā. Dimants ar NEPLP ir ignorējuši to, ka šie kanāli mērķtiecīgi, izmantojot rafinētu komerciālu spiedienu, ir okupējuši visas kabeļtelevīziju „pamata pakas”. Proti, patērētājiem tās tiek uzspiestas, ja viņi vēlas skatīties kaut ko vairāk par 5 bezmaksas kanāliem. Absurda situācija – TV skatītāji Latvijā ir spiesti maksāt abonēšanas maksu, būtībā finansēt Krievijas TV kanālus no savas kabatas, pat ja viņi to nevēlas.

Viens no svarīgākajiem Kremļa propagandistu uzdevumiem ir panākt masveida izplatību viņu kanāliem. Plaši iespiežot tos kabeļtelevīziju pamata pakās, faktiski tiek panākta Vislatvijas apraide šiem kanāliem. Protams, „pamata pakas” ir katra kabeļtelevīzijas operatora paša lēmums. Tomēr Krievijas TV kanāli šajā ziņā rīkojās pēc tipiska karteļa principa – neoficiāli zināms, ka lielākie Krievijas TV kanāli atsakās slēgt līgumu vai nosaka paaugstinātas maksas, ja viņu kanāli netiek iekļauti minētajās „pamata pakās”.

Katrs operators, tai skaitā milzīgais Lattelecom, šādām spiedienam viens pats pretdarboties nespēj, pat ja gribētu. Viņu uzdevums ir pelnīt naudu, nevis nodarboties ar politikas un valsts drošības jautājumiem. Tur kaut ko varēja darīt vienīgi NEPLP. Ja ne tieši, tad norādot citām kontrolējošām, tiesībsargājošajām iestādēm un iespējami nelikumīgām darbībām. Bet trīs gadu laikā Dimanta vadītā organizācija tikai sev zināmu iemeslu dēļ tā arī nespēja rast efektīvus veidus, kā mazināt Kremļa kanālu ietekmi un izplatību Latvijā.

Uzmanīgs vērotājs vienmēr pamanīs, ka jautājumos par Krievijas kanālu postošās ietekmes mazināšanu Dimantam vienmēr atrodas iemesli, lai kaut ko nedarītu, nevis darītu. Pat norādot uz milzīgo skaitu pirātisko kabeļoperatoru, Dimants atmeta ar roku, norādot, ka tā ir policijas kompetence.

Runājot par demokrātijas apdraudējumiem, nav nekāds noslēpums, ka šie tik ļoti izplatītie un ietekmīgie Krievijas TV kanāli atbalsta noteiktas ievirzes ideoloģiju un politiķus. Viņiem tiek sniegts tik masīvs TV atbalsts, uz kādu citas partijas nevar pat cerēt. Formāli netieši, bet faktiski šie kanāli masīvi aģitē konkrētas prokremliskās partijas labā, apejot visus iedomājamos priekšvēlēšanu regulējumus. Un atkal – Dimants vairāku gadu garumā tā arī nav spējis to nekādi ierobežot.

Grūti apgalvot, ka viņš būtu tieši kalpojis Kremļa norādēm, tomēr šāda apbrīnojama nevarība tik ilgstošā laika posmā liek uzdot jautājumu, vai izvairīšanās no aktīvas un rezultatīvas rīcības arī nav perfekts pakalpojums Kremlim? Kā iepriekš redzējām, kad bija vajadzīgs paaugstināt atalgojumu, iecelt LTV vadībā bijušo prokremliskā medija darboni vai aģitēt par krievu valodas īpašo statusu sabiedriskajos medijos, tad Dimanta enerģija ir neatslābstoša.

Vēl varētu jautāt par NEPLP gadiem ilgušo bezpalīdzīgo noraudzīšanos uz to, kā Krievijas TV un radio mediji burtiski izēd tukšu savas nozares reklāmas nišu, atstājot bada maizē vietējos medijus. Tas noteikti ir atstājis pamatīgu iespaidu uz komercmediju žurnālistikas kvalitātes līmeni.

Kas ir Dimanta augstākie kuratori mediju un augstās politikas vidē?

Visbeidzot, nevienam, izņemot Krievijas izlūkdienesta Maskavas darbiniekus, nav precīzas atbildes uz jautājumu – vai Ainārs Dimants 80. gados Maskavā tika vai netika savervēts par Krievijas drošības dienesta aģentu? Visi apstākļi liecina, ka viņš ir bijis daudz par tuvu visaugstākajai Krievijas spiegu elitei. Tāpat viņa kā NEPLP vadītāja rīcība liek uzdot smagus jautājumus par tik klaju bezdarbību pret masīvo Kremļa propagandas kanālu darbību Latvijā.

Tomēr vissvarīgākais un smagākais jautājums ir pavisam cits. Dimants nav vienīgais stratēģiskā postenī iebīdītais darbonis ar garām Maskavas „ēnām”. Viņi nekādi nevarēja tur nokļūt bez nopietna atbalsta noteiktos medijos un politiskajā vidē. Ir pamats domāt, ka virs Dimanta un viņam līdzīgajiem ir kāda ļoti ietekmīga politiska persona, liels „zirneklis”, kurš, veikli manipulējot ar sev lojāliem, agresīviem un paštaisniem žurnālistiem un politiķiem, spēj ielobēt stratēģiski svarīgos posteņos Kremlim noderīgas personas.

Bet tikmēr Latvijas Drošības policija trenkā tādus būtībā dekoratīvus „Kremļa” cilvēkus kā Aleksandrs Gapoņenko vai Einārs Graudiņš. Šķiet, ka viņu vienīgais un galvenais uzdevums ir tēlot kremlistus, lai Drošības policijai būtu, ko atrādīt sabiedrībai. Citādi Maskavai no viņiem nekādas lielās jēgas nav un nevar būt. Viņu prokremliskums ir tik klajš un teatrāls, ka ietekmi uz procesiem Latvijā var vērtēt kā niecīgu.

Krievijai daudz svarīgāk un nozīmīgāk ir strādāt ar aģentiem, kuri patiešām var efektīvi nodrošināt Kremļa intereses Latvijā visaugstākajā politiskajā līmenī. Tostarp - veicinot un sargājot Kremļa propagandas kanālus visplašākajā un efektīvākajā veidā, kā arī aktīvi strādājot „lienošās divvalodības” virzienā. Šajā ziņā Dimants ir pilnībā attaisnojis savu MVU saņemto izcilnieka diplomu.

Tagad ir jāsaprot, kuri ir bijuši tie politiskie spēki, aizkulišu polittehnologi un mediju cilvēki, kas nodrošinājuši Dimantam politisko un sabiedriskās domas „jumtu”? Kāpēc Drošības policija un SAB ir gadiem ilgi ignorējuši aizdomīgos Dimanta biogrāfijas punktus? Kas licis viņiem „pievērt acis” un koncentrēties uz dekoratīvu, mazspējīgu kremlistu trenkāšanu? Interesanti, kā jutīsies sabiedroto valstu drošības dienesti, vēlreiz izvētot Dimanta biogrāfiju un „sasniegumus”? Un kas galu galā ir tas ietekmīgais politiskais „zirneklis”, kurš spējīgs efektīvi raustīt aiz diedziņa Dimantu un caur sev lojālu žurnālistu grupējumu efektīvi manipulēt ar sabiedrisko domu…?

Atsauces:

1. PSRS Valsts Drošības komitejas (čekas) Piektās pārvaldes 3. nodaļa - Mācību iestāžu, pasniedzēju un studentu uzraudzība. Пятого управления КГБ, 3-й – контрольные функции по линии учебных заведений в среде преподавателей и студентов.

1989. gadā pārvaldi reorganizēja par “3” Konstitūcionālā iekārtas aizsardzības, bet būtībā tā īpaši nemainījās - ideoloģiskā kontrole.

2. No VDK instrukcijām par aģentu vervēšanu un sadarbības modeļiem. VDK mērķis - vervēt aģentus no ārzemju studentiem. Daudzi vēlāk savās mītnes zemēs izveidojuši labu karjeru un ieņem augstu posteņus. : „В целях осуществления наиболее полного контроля за иностранными студентами, глубокого изучения их политических взглядов и ориентации, их характеров и психологических особенностей производилась массовая вербовка профессорско-преподавательского состава и студентов университетов, как из числа советских граждан, так и иностранцев.

Агентуре, приобретенной из числа иностранных студентов, уделялось большое внимание, так как из них готовились, по терминологии КГБ, „агенты оседания”.

На Западе такую категорию агентов называют „спящими агентами”.

Первоочередной их задачей была легализация в какой-либо стране и занятие положения в обществе, дающее возможность получения информации, представляющей интерес для органов госбезопасности СССР. Многие иностранцы – выпускники указанных университетов – по возвращении в свои страны достигали определенных высот в карьере и добивались высокого положения в обществе.

3. Oļegs Kalugins: „Ar spiegošanu bija saistīta vismaz puse, ja ne vairāk TASS darbinieku”. (ТАСС и АПН: бывший генерал-майор КГБ Олег Калугин утверждал, что в разведывательную деятельность была вовлечена половина сотрудников ТАСС, если не больше.)

4. PSRS Valsts drošības ģenerālis Vjačeslavs Kevorkovs bija arī TASS ģenerāldirektora vietnieks un vēlāk TASS un ITAR-TASS Vācijas, Austrijas un Šveices reģionālo nodaļu vadītājs. Генерал госбезопасности Вячеслав Кеворков, который почти десять лет был заместителем генерального директора ТАСС, а затем и руководителем регионального бюро ИТАР-ТАСС в Германии, Австрии и Швейцарии.

5. PSRS Kompartijas Centrālās Komitejas 1989. gada 3. marta sēdes protokols Nr. 148: “Par avīzes “Komsomoļskaja Parvada” korespondenta vietā apstiprināt VDK virsnieku” В протоколе № 148 заседания Политбюро ЦК КПСС от 3 марта 1989 года сказано: „Установить, что должность корреспондента газеты „Комсомольская правда” в Канаде замещается офицером КГБ СССР.”

6. Re:baltica „Nezināmais Oligarhs” http://www.rebaltica.lv/lv/petijumi/krievijas_nauda_baltija/a/678/nezinamais_oligarhs.html

7. „Diena”: PBK mēģinās iekarot latviešus. Baltic Media Alliance, kurā ietilpst arī PBK, izpilddirektors Ivars Belte. http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/pbk-meginas-iekarot-latviesus-744231

Novērtē šo rakstu:

596
102

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...