Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai nebūtu pārpratumu – runa ir par līdzšinējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Nopietni jautājumi par viņa saistību ar Krieviju un kalpošanu Putina režīmam tiek uzdoti jau sen. Šobrīd vēl nav beigusies diskusija par Dimanta atbilstību NEPLP vadītājai postenim. Patiesībā jau pirms vairākiem gadiem bija jāatbild uz jautājumu – kā un kāpēc viņš vispār nokļuva šajā Latvijai, tās drošībai un demokrātijai tik atbildīgajā postenī? Kāpēc Drošības policijas, SAB un citi speciālisti ir klusējuši un nav norādījuši uz milzīgajiem apdraudējumiem, kurus Ainārs Dimants iepriekšparedzami varēja radīt un arī radīja valsts drošībai?

Ainārs Dimants - kompartijas un VDK par uzticamu atzīts

Kāds ir pamats tik nopietnām aizdomām? Pats Dimants savā CV norāda, ka no 1987. līdz 1990. gadam viņš Krievijā mācījies M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. To absolvējis ar žurnālista un literārā darbinieka izcilnieka diplomu.

Uz Maskavu Dimants toreiz devies jau pēc žurnālistikas pamata studijām Latvijas Universitātē. Mūsdienās šāda pamatizglītība un tālākizglītība ārzemēs izskatās ļoti ierasta, un šaubām nebūtu pamata. Tomēr jāatceras, ka Dimants mācījās PSRS okupācijas laikā un runa ir par žurnālista izglītību totalitāra režīma apstākļos Krievijā. Ja par Latvijas Universitātes žurnālistikas studijām varēja teikt, ka ideoloģiskie mesli, kompartijas un VDK kontrole attiecībā uz jaunajiem studentiem visbiežāk bija salīdzinoši formāli, tad tas nekādi neattiecas uz prestižajām studijām Maskavā.

Padomju režīma pētnieki apliecinās, ka jaunajam studentam, lai tiktu uz Maskavu, bija jāiziet cauri ļoti rūpīgam un pamatīgam kompartijas un padomju drošības policijas – VDK – pārbaužu sietam. Padomju sistēmā, tāpat kā citos totalitārajos režīmos, žurnālistus uzlūkoja pavisam citādi – tie bija vieni no svarīgākajiem ideoloģiskajiem darbiniekiem, kuri bija atbildīgi par sabiedrības dezinformāciju un smadzeņu skalošanu. Īpaši spilgti tas redzams mūsdienu Krievijā. Kādreizējie Dimanta studiju biedri, Krievijas mediju darbinieki, ja neskaita dažus izņēmumus, tā arī nespēja radīt pārliecinošus, brīvus medijus, bet šobrīd demonstrē žilbinošus panākumus propagandas frontē.

Lai tālajā 1987. gadā jaunais Ainārs Dimants varētu studēt prestižajā Maskavas universitātes Žurnālistikas fakultātē, viņam bija jābūt nevainojamai un pārliecinošai padomju režīmam uzticamas personas reputācijai. Kāds varbūt norādīs, ka 1987. gadā jau bija sācies Gorbačova atkusnis jeb "perestroika". Patiesības labad jāsaka, ka uz okupētās Latvijas kompartijas filiāli un VDK tas nebija attiecināms.

Latvijā šie procesi sākās ar novēlošanos, un par kaut kādām liberālākām prasībām var runāt, sākot varbūt no 1988. gada. Dimantam 1987. gadā vēl vajadzēja būt kristālskaidrai padomju režīmam lojālas personas reputācijai. Te gan jānorāda, ka šādas prasības nebija tik stingras vai pat bija visai formālas attiecībā uz citās Krievijas augstskolās studējošiem jauniešiem no Latvijas. Nekādā gadījumā nedrīkstam turēt aizdomās visus, kuri tai laikā mācījušies Krievijā. Tomēr MVU Žurnālistikas fakultāte, kurā studēja Dimants, iepriekš minēto iemeslu dēļ bija nopietns izņēmums.

Dimants studē universitātē, kur VDK masveidā vervēja aģentus

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas universitātes studentus. Mūsdienās atklātībā ir parādījušies fakti, ka MVU un līdzīgo P. Lumumbas Tautu draudzības universitāti īpaši uzmanīja PSRS VDK 5. pārvaldes 3. nodaļa (1). Vervēšana bija gandrīz masveidīga gan starp mācībspēkiem, gan studentiem. Vislielākā uzmanība tika pievērsta okupēto republiku un ārvalstu studentiem. Protams, šobrīd nav iespējams pateikt, vai Dimants tika vervēts un vai tika savervēts. Tomēr ir skaidrs, ka viņš pavisam noteikti bija Maskavas VDK (Padomju Savienības slepenpolicijas) uzmanības lokā.

PSRS VDK tolaik bija viens no spēcīgākajiem izlūkdienestiem pasaulē, un tajā strādāja rafinēti aģentu vervēšanas speciālisti. Viens no čekistu uzdevumiem bija gatavot no studentiem tā dēvētos „guļošos aģentus” (2). Viņiem pēc atgriešanās savā valstī bija aktīvi jāveido karjera un jācenšas iegūt pēc iespējas ietekmīgākus un nozīmīgākus posteņus savās mītnes zemēs. Karjeras veidošanas laikā Krievijas drošības iestādes ar viņiem nesazinājās, lai neapdraudētu. Kontakti tika atjaunoti tikai tad, kad viņi ieguva nozīmīgus posteņus, amatus vai pieeju svarīgai informācijai.

Atkal – nevar un nedrīkst bez pierādījumiem pārmest Dimantam, ka viņš toreiz būtu savervēts kā „guļošais aģents”, tomēr šāda iespējamība ir ļoti augsta, īpaši zinot VDK īpašās aģentu vervēšanas prasmes. Vervēšanas laikā čekistiem allaž bija upuriem sagatavoti „piedāvājumi, no kuriem atteikties ir neiespējami”. Atliek tikai jautāt, kāpēc mūsu drošības dienesti šādu Dimanta savervēšanas varbūtību ir ignorējuši? To pašu varētu jautāt arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Īpaši jau tādēļ, ka Dimanta rīcība pēc nonākšanas NEPLP vadītāja postenī ir radījusi neskaitāmus jautājumus tieši par attieksmi pret Krievijas mediju postošo darbību Latvijā.

Dimanta universitātes biedri - VDK virsnieks un ietekmīgs putinists

Nākamais apdraudējuma avots ir Dimanta bijušie studiju biedri un viņu pierādāmi ciešās saites ar padomju un vēlāk Krievijas spiegu dienestiem. Aukstā kara laikā uz ASV aizbēgušais kādreizējais augsta ranga čekists, VDK ģenerālmajors Oļegs Kalugins liecina, ka spiegošanā bija iesaistīta vairāk nekā puse no Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS un APN ārzemju nodaļu darbiniekiem (3). Liela daļa no viņiem bija mācījušies tajā pašā MVU Žurnālistikas fakultātē. Tādēļ mēs diezgan droši varam apgalvot, ka vairāki kādreizējie Dimanta studiju biedri šobrīd ir kaut kādā veidā saistīti ar Krievijas izlūkdienestiem.

To apliecina arī salīdzinoši nesen uz Rietumiem pārbēgušais VDK virsnieks, bijušais spiegs un MVU Žurnālistikas fakultātes absolvents Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš ieguva žurnālista diplomu tajā pašā MVU burtiski pāris gadus pirms Dimanta. Cits, daudz spilgtāks MVU Žurnālistikas fakultātes absolvents ir Rietumos un Latvijā labi pazīstamais, ārkārtīgi ietekmīgais „putinists” Dmitrijs Rogozins. Par žurnālistikas un spiegošanas arodu ārkārtīgi ciešo tuvību liecina arī fakts, ka VDK ģenerālis Vjačeslavs Kevorkovs ilgus gadus bija arī PSRS un Krievijas lielākās ziņu aģentūras - TASS ģenerāldirektora vietnieks un vēlāk TASS un ITAR-TASS Vācijas, Austrijas un Šveices reģionālo nodaļu vadītājs (4).

Par čekistu un žurnālistu amatu savienošanu visbiežāk lēma Padomju Savienības Centrālās komitejas sekretariāta līmenī, proti – visaugstākajā. Tā tas turpinājās arī „perestroikas” un vēlākajos gados. Par to liecina retie atklātībā nonākušie dokumenti. Piemēram, PSRS Kompartijas Centrālās komitejas politbiroja 1989. gada sēdes Nr. 148. protokols, kurā par laikraksta Komsomoļskaja Pravda žurnālistu Kanādā apstiprināts kāds čekists (5).

Tādēļ atkal var droši apgalvot, ka žurnālisti, čekisti un spiegi Padomju Savienībā sadarbojās ļoti cieši. Nav šaubu, ka tā tas turpinās līdz pat mūsdienām, par ko vairākkārt ziņojušas ASV drošības iestādes. Tā ir sabiedrība un apstākļi, kuros pašreizējais Latvijas NEPLP vadītājs Ainārs Dimants pavadīja savus mācekļa gadus Maskavā. Vēl vairāk — saņēmis izcilnieka diplomu. Kā ar šādu „fona” informāciju Dimants varēja tikt apstiprināts stratēģiski tik svarīgajā amatā, nav saprotams.

Dimantu interesē nauda, cilvēki no kremliskiem medijiem un divvalodība

Pētot sīkāk Dimanta biogrāfiju, redzams, ka viņš veidojis savu karjeru burtiski kā pēc VDK mācību grāmatas – papildinājis savu izglītību Vācijā, aktīvi darbojies akadēmiskajā vidē Latvijā un ārzemēs. Ilgstoši bijis laikraksta Diena komentētājs. Vārdu sakot, izveidojis ļoti korektu reputāciju, daudzsološu karjeru. Tiesa, ar elektroniskajiem medijiem, kurus viņam šobrīd valstiskā līmenī jāpārrauga, viņam nekādas īpašās saistības nav bijis, TV viņš redzējis vien no malas, regulāri čalodams Kārļa Streipa diskusiju raidījumā Skats no malas. Arī kā spilgtu vadītāju un organizatoru viņš sevi nekur nebija apliecinājis. Tas tomēr netraucēja noteiktām aprindām panākt viņa apstiprināšanu stratēģiski nozīmīgajā NEPLP vadītāja postenī.

Ārēji Dimants radījis liela runātāja, bet visai haotiska un maza darītāja tēlu. Kad un kurā brīdī viņš būtu kalpojis Kremļa interesēm? Patiesībā Dimants vajadzības gadījumā ir spējīgs strādāt ļoti mērķtiecīgi un rezultatīvi. Viens no pirmajiem panākumiem NEPLP vadītāja postenī bija paša atalgojuma paaugstināšana.

Tikai mazliet vēlāk NEPLP vadītājs ar neslēptu un brutālu spiedienu panāca, ka par sabiedriskās TV vadītāju tiek apstiprināts Ivars Belte. Tas ir viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem mirkļiem, kad parādījās aizdomas par Kremļa interešu lobēšanu. Belte savulaik bijis Krievijas kontrolētā kanāla PBK darbinieks. Paradoksālā kārtā viņš ar savu nonākšanu stratēģiski svarīgajā LTV bosa krēslā būtu iezīmējams Ingas Spriņģes Re:Baltica iepriekš veiktā veiktā pētījuma Nezināmais oligarhs kartē (6) par klaji prokremliskās Baltijas mediju alianses vadītāja Oļega Solodova ietekmi. Vēl pirms pāris gadiem Belte bija Solodova mediju koncerna BMA izpilddirektors (7).

Tieši ar Belti saistīts nākošais lielākais Dimanta projekts, proti, īpašs kanāls sabiedriskajā TV krievu valodā. Abi divi ir lieli šīs idejas aizstāvji. Interesanti, ka viņi kā bijušie Dienas darbinieki labi zina laikraksta bēdīgo pieredzi, kad tika izdota Dienas versija krievu valodā – to slēdza kā neveiksmīgu projektu.

Visdrīzākais, mēģinājums „uzrunāt Latvijas krievvalodīgos” ir jau sākotnēji vērtējams kā neefektīvs mērķis. To norāda arī daudzi nozares speciālisti. Kas piedevām nodokļu maksātājiem maksās miljoniem eiro gadā. Tomēr abi minētie spītīgi turas pie šīs idejas. Kāpēc? Atbilde varētu būt tā saucamā un Maskavas visādi veicinātā „lienošās divvalodības” koncepcija. Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja priekšlikumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, tā faktiski tiek aizvien vairāk iespiesta, integrēta Latvijā.

Ja tiktu pilnībā realizēta Beltes un Dimanta piedāvātā ideja par TV kanālu krievu valodā, tad Latvija faktiski atgrieztos pie padomju okupācijas laiku divvalodības sabiedriskajos medijos. Tāpat kā tolaik visās iestādēs cilvēki tika apkalpoti divās valodās, šobrīd Latvijā, īpaši pašvaldībās, tas jau ir kļuvis par standartu. Nemaz jau nerunājot par komerciestādēm. Nonācis pat līdz tādam absurdam, ka nacionālā aviokompānija var bezkaunīgi paziņot, ka latviešu valoda „nav klientu valoda”, un Saeimas deputātu, kurš cenšas to nofiksēt, nepamatoti nodot policijai.

„Lienošās divvalodības” koncepcija būtība ir piesūcināt visas publiskās jomas ar krievu valodu, lai tā pamazām de facto kļūtu par otro valsts valodu. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Šajā gadījumā var droši jautāt, vai Dimants ar savu ielikteni Belti patiesībā nekalpo Kremļa interesēm? Faktiski viņi rīkojas antikonstitucionāli, pretēji Latvijas tautas nobalsošanā apstiprinātajām lēmumam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Dimants gadiem “neredz” un nespēj neko izdarīt, apturot Putina propagandas kanālus

Tomēr vislielākās aizdomas par Dimanta kalpošanu Kremļa interesēm rada NEPLP gadiem ilgstošā Krievijas TV kanālu faktiskā atbalstīšana. Varbūt kādam tālāk Rietumvalstīs tikai pēc Ukrainas kara sākuma atvērās acis uz Kremļa TV nozīmīgo lomu propagandas jeb hibrīdkarā. Latvijā šīs mērķtiecīgais uzbrukums, spiediens ir noticis jau daudz ilgāk.

Kā mediju speciālistam Dimantam tas nevarēja būt nekāds noslēpums jau pirms nonākšanas NEPLP vadītāja postenī. Tomēr vismaz trīs gadu laikā NEPLP ir bijusi vairāk nekā nevarīga Krievijas naida propagandas un kara kurinātāju kanālu ierobežošanā. Dimants ar NEPLP ir ignorējuši to, ka šie kanāli mērķtiecīgi, izmantojot rafinētu komerciālu spiedienu, ir okupējuši visas kabeļtelevīziju „pamata pakas”. Proti, patērētājiem tās tiek uzspiestas, ja viņi vēlas skatīties kaut ko vairāk par 5 bezmaksas kanāliem. Absurda situācija – TV skatītāji Latvijā ir spiesti maksāt abonēšanas maksu, būtībā finansēt Krievijas TV kanālus no savas kabatas, pat ja viņi to nevēlas.

Viens no svarīgākajiem Kremļa propagandistu uzdevumiem ir panākt masveida izplatību viņu kanāliem. Plaši iespiežot tos kabeļtelevīziju pamata pakās, faktiski tiek panākta Vislatvijas apraide šiem kanāliem. Protams, „pamata pakas” ir katra kabeļtelevīzijas operatora paša lēmums. Tomēr Krievijas TV kanāli šajā ziņā rīkojās pēc tipiska karteļa principa – neoficiāli zināms, ka lielākie Krievijas TV kanāli atsakās slēgt līgumu vai nosaka paaugstinātas maksas, ja viņu kanāli netiek iekļauti minētajās „pamata pakās”.

Katrs operators, tai skaitā milzīgais Lattelecom, šādām spiedienam viens pats pretdarboties nespēj, pat ja gribētu. Viņu uzdevums ir pelnīt naudu, nevis nodarboties ar politikas un valsts drošības jautājumiem. Tur kaut ko varēja darīt vienīgi NEPLP. Ja ne tieši, tad norādot citām kontrolējošām, tiesībsargājošajām iestādēm un iespējami nelikumīgām darbībām. Bet trīs gadu laikā Dimanta vadītā organizācija tikai sev zināmu iemeslu dēļ tā arī nespēja rast efektīvus veidus, kā mazināt Kremļa kanālu ietekmi un izplatību Latvijā.

Uzmanīgs vērotājs vienmēr pamanīs, ka jautājumos par Krievijas kanālu postošās ietekmes mazināšanu Dimantam vienmēr atrodas iemesli, lai kaut ko nedarītu, nevis darītu. Pat norādot uz milzīgo skaitu pirātisko kabeļoperatoru, Dimants atmeta ar roku, norādot, ka tā ir policijas kompetence.

Runājot par demokrātijas apdraudējumiem, nav nekāds noslēpums, ka šie tik ļoti izplatītie un ietekmīgie Krievijas TV kanāli atbalsta noteiktas ievirzes ideoloģiju un politiķus. Viņiem tiek sniegts tik masīvs TV atbalsts, uz kādu citas partijas nevar pat cerēt. Formāli netieši, bet faktiski šie kanāli masīvi aģitē konkrētas prokremliskās partijas labā, apejot visus iedomājamos priekšvēlēšanu regulējumus. Un atkal – Dimants vairāku gadu garumā tā arī nav spējis to nekādi ierobežot.

Grūti apgalvot, ka viņš būtu tieši kalpojis Kremļa norādēm, tomēr šāda apbrīnojama nevarība tik ilgstošā laika posmā liek uzdot jautājumu, vai izvairīšanās no aktīvas un rezultatīvas rīcības arī nav perfekts pakalpojums Kremlim? Kā iepriekš redzējām, kad bija vajadzīgs paaugstināt atalgojumu, iecelt LTV vadībā bijušo prokremliskā medija darboni vai aģitēt par krievu valodas īpašo statusu sabiedriskajos medijos, tad Dimanta enerģija ir neatslābstoša.

Vēl varētu jautāt par NEPLP gadiem ilgušo bezpalīdzīgo noraudzīšanos uz to, kā Krievijas TV un radio mediji burtiski izēd tukšu savas nozares reklāmas nišu, atstājot bada maizē vietējos medijus. Tas noteikti ir atstājis pamatīgu iespaidu uz komercmediju žurnālistikas kvalitātes līmeni.

Kas ir Dimanta augstākie kuratori mediju un augstās politikas vidē?

Visbeidzot, nevienam, izņemot Krievijas izlūkdienesta Maskavas darbiniekus, nav precīzas atbildes uz jautājumu – vai Ainārs Dimants 80. gados Maskavā tika vai netika savervēts par Krievijas drošības dienesta aģentu? Visi apstākļi liecina, ka viņš ir bijis daudz par tuvu visaugstākajai Krievijas spiegu elitei. Tāpat viņa kā NEPLP vadītāja rīcība liek uzdot smagus jautājumus par tik klaju bezdarbību pret masīvo Kremļa propagandas kanālu darbību Latvijā.

Tomēr vissvarīgākais un smagākais jautājums ir pavisam cits. Dimants nav vienīgais stratēģiskā postenī iebīdītais darbonis ar garām Maskavas „ēnām”. Viņi nekādi nevarēja tur nokļūt bez nopietna atbalsta noteiktos medijos un politiskajā vidē. Ir pamats domāt, ka virs Dimanta un viņam līdzīgajiem ir kāda ļoti ietekmīga politiska persona, liels „zirneklis”, kurš, veikli manipulējot ar sev lojāliem, agresīviem un paštaisniem žurnālistiem un politiķiem, spēj ielobēt stratēģiski svarīgos posteņos Kremlim noderīgas personas.

Bet tikmēr Latvijas Drošības policija trenkā tādus būtībā dekoratīvus „Kremļa” cilvēkus kā Aleksandrs Gapoņenko vai Einārs Graudiņš. Šķiet, ka viņu vienīgais un galvenais uzdevums ir tēlot kremlistus, lai Drošības policijai būtu, ko atrādīt sabiedrībai. Citādi Maskavai no viņiem nekādas lielās jēgas nav un nevar būt. Viņu prokremliskums ir tik klajš un teatrāls, ka ietekmi uz procesiem Latvijā var vērtēt kā niecīgu.

Krievijai daudz svarīgāk un nozīmīgāk ir strādāt ar aģentiem, kuri patiešām var efektīvi nodrošināt Kremļa intereses Latvijā visaugstākajā politiskajā līmenī. Tostarp - veicinot un sargājot Kremļa propagandas kanālus visplašākajā un efektīvākajā veidā, kā arī aktīvi strādājot „lienošās divvalodības” virzienā. Šajā ziņā Dimants ir pilnībā attaisnojis savu MVU saņemto izcilnieka diplomu.

Tagad ir jāsaprot, kuri ir bijuši tie politiskie spēki, aizkulišu polittehnologi un mediju cilvēki, kas nodrošinājuši Dimantam politisko un sabiedriskās domas „jumtu”? Kāpēc Drošības policija un SAB ir gadiem ilgi ignorējuši aizdomīgos Dimanta biogrāfijas punktus? Kas licis viņiem „pievērt acis” un koncentrēties uz dekoratīvu, mazspējīgu kremlistu trenkāšanu? Interesanti, kā jutīsies sabiedroto valstu drošības dienesti, vēlreiz izvētot Dimanta biogrāfiju un „sasniegumus”? Un kas galu galā ir tas ietekmīgais politiskais „zirneklis”, kurš spējīgs efektīvi raustīt aiz diedziņa Dimantu un caur sev lojālu žurnālistu grupējumu efektīvi manipulēt ar sabiedrisko domu…?

Atsauces:

1. PSRS Valsts Drošības komitejas (čekas) Piektās pārvaldes 3. nodaļa - Mācību iestāžu, pasniedzēju un studentu uzraudzība. Пятого управления КГБ, 3-й – контрольные функции по линии учебных заведений в среде преподавателей и студентов.

1989. gadā pārvaldi reorganizēja par “3” Konstitūcionālā iekārtas aizsardzības, bet būtībā tā īpaši nemainījās - ideoloģiskā kontrole.

2. No VDK instrukcijām par aģentu vervēšanu un sadarbības modeļiem. VDK mērķis - vervēt aģentus no ārzemju studentiem. Daudzi vēlāk savās mītnes zemēs izveidojuši labu karjeru un ieņem augstu posteņus. : „В целях осуществления наиболее полного контроля за иностранными студентами, глубокого изучения их политических взглядов и ориентации, их характеров и психологических особенностей производилась массовая вербовка профессорско-преподавательского состава и студентов университетов, как из числа советских граждан, так и иностранцев.

Агентуре, приобретенной из числа иностранных студентов, уделялось большое внимание, так как из них готовились, по терминологии КГБ, „агенты оседания”.

На Западе такую категорию агентов называют „спящими агентами”.

Первоочередной их задачей была легализация в какой-либо стране и занятие положения в обществе, дающее возможность получения информации, представляющей интерес для органов госбезопасности СССР. Многие иностранцы – выпускники указанных университетов – по возвращении в свои страны достигали определенных высот в карьере и добивались высокого положения в обществе.

3. Oļegs Kalugins: „Ar spiegošanu bija saistīta vismaz puse, ja ne vairāk TASS darbinieku”. (ТАСС и АПН: бывший генерал-майор КГБ Олег Калугин утверждал, что в разведывательную деятельность была вовлечена половина сотрудников ТАСС, если не больше.)

4. PSRS Valsts drošības ģenerālis Vjačeslavs Kevorkovs bija arī TASS ģenerāldirektora vietnieks un vēlāk TASS un ITAR-TASS Vācijas, Austrijas un Šveices reģionālo nodaļu vadītājs. Генерал госбезопасности Вячеслав Кеворков, который почти десять лет был заместителем генерального директора ТАСС, а затем и руководителем регионального бюро ИТАР-ТАСС в Германии, Австрии и Швейцарии.

5. PSRS Kompartijas Centrālās Komitejas 1989. gada 3. marta sēdes protokols Nr. 148: “Par avīzes “Komsomoļskaja Parvada” korespondenta vietā apstiprināt VDK virsnieku” В протоколе № 148 заседания Политбюро ЦК КПСС от 3 марта 1989 года сказано: „Установить, что должность корреспондента газеты „Комсомольская правда” в Канаде замещается офицером КГБ СССР.”

6. Re:baltica „Nezināmais Oligarhs” http://www.rebaltica.lv/lv/petijumi/krievijas_nauda_baltija/a/678/nezinamais_oligarhs.html

7. „Diena”: PBK mēģinās iekarot latviešus. Baltic Media Alliance, kurā ietilpst arī PBK, izpilddirektors Ivars Belte. http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/pbk-meginas-iekarot-latviesus-744231

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...