Vai Krievijas pilsoņi Latvijā dzīvo un ārstējas uz parasto latviešu rēķina? Atbilde – nē
Vienkārši Q27.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā novēroju, ka ar īpašu aktivitāti informācijas telpā, it īpaši sociālajos medijos un rakstu komentāru sadaļās, ar mazliet pastulbu degsmi izceļas pašpasludinātie dīvāna nacionālisti un patrioti, piemēram, Ex-seržants, Kasīklis un Augusts Augustiņš ar savu fanu pulku, aktīvi izplatot uz rusofobijas robežas balansējošus apgalvojumus, paužot neiecietību pret citu tautu kultūru un paražām.
Viens no patriotiski noskaņoto komentētāju visaplamākajiem apgalvojumiem ir tāds, ka Krievijas pilsoņi un iebraucēji no plašās postpadomju telpas Latvijā izceļas ar īpašu visatļautību un pārākumu pār vietējiem. Es uzskatu, ka tas nebūt neatbilst patiesībai.
Nereti nākas dzirdēt, ka krievi, ierodoties Latvijā, var baudīt visādus labumus un brīvības – tai skaitā bezmaksas veselības aprūpi, nodokļu atvieglojumus un citus labumus, kas vietējiem iedzīvotājiem ir liegti vai nav pieejami. Saskaņā ar rusofobu izplatīto viedokli krievi Latvijā dzīvo uz parasto Latvijas iedzīvotāju godīgi maksātajiem nodokļiem.
Ņemot to visu vērā, nolēmu papētīt, kādi tad ir tie labumi, ko saņem tūristi vai rezidenti no Krievijas Federācijas Latvijā. Vadoties pēc apkopotās informācijas, nāksies sāpināt Latvijas rusofobus un viltus nacionāli noskaņotos Latvijas iedzīvotājus, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu nodokļus maksā visi un arī veselības aprūpe netiek kaut kā īpaši apmaksāta vai finansiāli atvieglota.
Vienīgā atšķirība ir tā, ka Krievija nav Eiropas Savienība – līdz ar to Krievijas pilsoņiem ir pat grūtāk iegādāties nekustamos īpašumus vai tā vienkārši braukāties pa mūsu valsti, kārtojot savas lietas, tieši tāpat kā ASV pilsoņiem vai citiem, kas nav ES, EEZ valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.
Šeit rusofobiem būtu svarīgi saprast atšķirību starp tādiem jēdzieniem kā rezidents un nerezidents, kas paskaidrota likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā. Taču neatkarīgi no klasifikācijas – gan rezidenti, gan nerezidenti ir personas, kuras maksā Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus un nodevas. Atšķiras tikai to lielums, veids un aprēķina kārtība, kas nebūt nenozīmē to, ka citu valstu pilsoņi maksā mazāk, – tieši otrādāk.
Arī nekustamā īpašuma iegāde tiek regulēta, balstoties uz iepriekš minēto klasifikāciju, un lielākā atšķirība tāda, ka nerezidentiem ir noteikti ierobežojumi noteiktu veidu nekustamo īpašumu iegādei – lauksaimniecības zemēm un mežiem – kas tiek regulēts saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta pirmo daļu, kas nosaka subjektus, kuri var iegūt īpašumā zemi.
Savukārt dažādi sociālie pabalsti un sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumi pamatā Latvijā veidojas pēc personas veiktajām sociālajām iemaksām un nodokļiem. Protams, ir daži izņēmumi, kas iekļauj sevī sociāli apdraudētas personu grupas – invalīdus un pensionārus. Ar plašāku ieskatu par nodokļu aprēķināšanas kartību nerezidentiem var iepazīties likumā par „Iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Kas attiecas uz veselības aprūpes sistēmu, tad jāmin, ka kopš 2018. gada tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu (cik nu valsts apmaksāta tā mums Latvijā ir) ir gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan tūristiem, gan bezvalstniekiem, gan arī citām sociālajām grupām.
To visu apkopojot, rodas pamatots jautājums, uz kāda pamata nacionālisti klaigā, ka krieviem Latvijā ir lielākas tiesības un mazāk ierobežojumu nekā vietējiem. Jo saskaņā ar Latvijas likumiem nodokļi jāmaksā visiem. Turklāt, tā kā KF nav ES valsts – uz to attiecas daudz stingrāki noteikumi un regulējumi. Tad kāpēc lielie kliedzēji nekliedz par Eiropas Savienības valstīm un to rezidentu „vieglajām” tiesībām Latvijā? Vai arī mēs jau vairs neesam Latvijas Republikā, bet federatīvs apgabals Eiropas Savienībā?
Mazāk visādi Augustiņa pielūdzēji būtu lamājuši krievus, bet gan paprasījuši savai dārgajai Latvijai, tās „valstiskajai” sistēmai un ierēdniecībai, vai un kā tiek kontrolēts tas, vai no Krievijas iebraukušais, piemēram, ievēro COVID-19 karantīnu un cik lielā mērā izvairās no nodokļu nomaksas, vai pirms ēdienreizes un pēc tualetes apmeklējuma mazgā rokas.
Avoti:
https://likumi.lv/doc.php?id=33946#p14
https://likumi.lv/doc.php?id=74241#p28
https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli
https://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/biezak_uzdotie_jautajumi/
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
