Vai krievijas pilsoņi Latvijas medijos ir muļķība vai nodevība?
Raivis Zeltīts, „Austošā saule”05.12.2024.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Par nodokļu maksātāju naudu uzturētajā sabiedriskā medija radio kanālā tiek nolasīts pazemojošs komentārs krievu valodā par latviešu valodu kā “nevalodu”. Tam neseko nekāds nosodījums – lūk, esot arī tāds viedoklis. Komentāru lasa žurnāliste Kņazeva, kuras pilsonības statuss līdz pat šai dienai ir neskaidrs, jo atbildīgās amatpersonas atsakās komentēt šo jautājumu. Latvijas pilsoņu bažas par to, ka stratēģiski nozīmīgā institūcijā – Latvijas Radio – strādā informatīvajā karā pret Latviju naidīgas valsts pilsoņi, tiek noraidītas. Tā vietā jau atkal tiek klaigāts par “uzbrukumiem žurnālistiem”, “nomelnošanu” u.tml.
Ja šis būtu pirmais šāds gadījums… bet mēs taču visi labi atceramies bēdīgi slavenos komiksus, kur ukraiņi bija attēloti kā cūkas, kā arī stingro apņēmību rīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Es nešaubos, ka sabiedriskajā medijā strādā arī patriotiski cilvēki, taču sabiedriskā medija vadība ir kļuvuši par čempioniem lekšanā uz prokremliskā grābekļa. Izskaidrojumi var būt tikai trīs. 1. Muļķība. 2. Nodevība. 3. Muļķība un nodevība. Visos variantos tās ir sliktas ziņas latviešu interesēm savā nacionālā valstī.
Aisberga neredzamā daļa šajā skandālā ir fakts par krievijas pilsoņu nodarbināšanu Latvijas sabiedriskajā medijā – institūcijā, kurai krīzes un kara apstākļos ir jābūt galvenajam informācijas avotam par notiekošo valstī. Atgādinu, ka krievija ir agresorvalsts, kas jau desmit gadus īsteno karu un genocīdu pret Ukrainu. Šīs valsts seja ir spīdzināšanas, izvarošanas un masu kapi. Šī valsts arī īsteno informatīvu karu pret Latviju, vēršoties pret mūsu morāli, ticību institūcijām un gatavību aizstāvēt Latviju konflikta gadījumā. Ikviens, kurš arvien nav atsacījies no krievijas pilsonības, ir morāli līdzatbildīgs par tās politiku, kā arī juridiski atbildīgs, jo pilsonība uzliek pienākumu būt lojālam pret savu valsti, pildīt tās institūciju lēmumus un ziņot tās specdienestiem. Šādas saiknes nav savienojamas ar atrašanos un darbu Latvijas Republikā.
Žurnāliste Kņazeva, kuras pilsonība arvien ir noslēpums, ir ar īpaši spilgtu “profilu”. Pirms dažiem gadiem viņa izsmēja Valsts drošības dienesta darbu, kad tas vērsās pret cilvēkiem, kas aicināja Latviju pievienot krievijai. Viņa nosodīja krievijas TV kanāla RTR slēgšanu, kas sastāvot pamatā no humora raidījumiem un “analītiskā” Solovjova raidījuma. 2010. gadā viņa saņēma krievijas vēstniecības apbalvojumu par savu darbu.
Visi, protams, var kļūdīties (izņemot, protams, par mani – sabiedriskais medijs un Re:Baltica ir veidojuši kopumā trīs nomelnojošus “pētījumus” par manu darbību), taču ne Kņazeva, ne sabiedriskais medijs neatzīst nekādas kļūdas, tā vietā nosodot tos, kas uzdod pamatotus jautājumus. Un nevajag slēpties aiz “objektivitātes” plīvura – izvēle nolasīt konkrētus lasītāju jautājumus, tos nemaz nenosodot, tiešajā ēterā nozīmē pieņemt lēmumu par labu šādu vēstījumu izplatīšanai valstī. Vai sabiedriskajam medijam ir jābūt miskastei, kam jādod vienāds svars gan Latvijai naidīgiem vēstījumiem, gan informācijai, kas valsti stiprina?
Atgādinu arī, ka krievija jau kopš 1990. gadiem īsteno “Karaganova doktrīnu”, kas paredz tās pilsoņu, etnisko krievu un krievu valodas izmantošanu savu politisko interešu nodrosināšanā Baltijas valstīs. “Karaganova doktrīna” nav noslēpums – tāpēc es atkārtoju, ka stiprināt krievu valodu Latvijas medijos un nodarbināt krievijas pilsoņus kā žurnālistus ir muļķība, nodevība vai abi kopā.
Atsevišķs medijs krievu valodā ar atsevišķu saturu (!) ir pretējs Satversmes burtam un garam, tas ir pazemojošs latviešiem un mazākumtautībām, tas ir sabiedrību šķeļošs un neloģisks, ja vien loģika nav šķelt Latvijas sabiedrību. Atsevišķam medijam krievu valodā un krievijas pilsoņiem kā žurnālistiem Latvijā nav vietas!
Tas, ka man 33 gadus pēc Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas ir jāraksta par šādiem jautājumiem, jau liecina par pilnīgu Latvijas politiskās vadības izgāšanos elementāru lietu sakārtošanā attiecībā uz valsts un latviešu tautas aizsardzību. Pēdējais brīdis šos jautājumus sakārtot bija vakar – tāpēc aicinu rīkoties nekavējoties!
Attēlā - Latvijas radio galvenā redaktore, Sarmītes Ēlertes skolniece Anita Brauna (dzimusi Smoļenska)
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
