Vai krievijas pilsoņi Latvijas medijos ir muļķība vai nodevība?
Raivis Zeltīts, „Austošā saule”05.12.2024.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Par nodokļu maksātāju naudu uzturētajā sabiedriskā medija radio kanālā tiek nolasīts pazemojošs komentārs krievu valodā par latviešu valodu kā “nevalodu”. Tam neseko nekāds nosodījums – lūk, esot arī tāds viedoklis. Komentāru lasa žurnāliste Kņazeva, kuras pilsonības statuss līdz pat šai dienai ir neskaidrs, jo atbildīgās amatpersonas atsakās komentēt šo jautājumu. Latvijas pilsoņu bažas par to, ka stratēģiski nozīmīgā institūcijā – Latvijas Radio – strādā informatīvajā karā pret Latviju naidīgas valsts pilsoņi, tiek noraidītas. Tā vietā jau atkal tiek klaigāts par “uzbrukumiem žurnālistiem”, “nomelnošanu” u.tml.
Ja šis būtu pirmais šāds gadījums… bet mēs taču visi labi atceramies bēdīgi slavenos komiksus, kur ukraiņi bija attēloti kā cūkas, kā arī stingro apņēmību rīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Es nešaubos, ka sabiedriskajā medijā strādā arī patriotiski cilvēki, taču sabiedriskā medija vadība ir kļuvuši par čempioniem lekšanā uz prokremliskā grābekļa. Izskaidrojumi var būt tikai trīs. 1. Muļķība. 2. Nodevība. 3. Muļķība un nodevība. Visos variantos tās ir sliktas ziņas latviešu interesēm savā nacionālā valstī.
Aisberga neredzamā daļa šajā skandālā ir fakts par krievijas pilsoņu nodarbināšanu Latvijas sabiedriskajā medijā – institūcijā, kurai krīzes un kara apstākļos ir jābūt galvenajam informācijas avotam par notiekošo valstī. Atgādinu, ka krievija ir agresorvalsts, kas jau desmit gadus īsteno karu un genocīdu pret Ukrainu. Šīs valsts seja ir spīdzināšanas, izvarošanas un masu kapi. Šī valsts arī īsteno informatīvu karu pret Latviju, vēršoties pret mūsu morāli, ticību institūcijām un gatavību aizstāvēt Latviju konflikta gadījumā. Ikviens, kurš arvien nav atsacījies no krievijas pilsonības, ir morāli līdzatbildīgs par tās politiku, kā arī juridiski atbildīgs, jo pilsonība uzliek pienākumu būt lojālam pret savu valsti, pildīt tās institūciju lēmumus un ziņot tās specdienestiem. Šādas saiknes nav savienojamas ar atrašanos un darbu Latvijas Republikā.
Žurnāliste Kņazeva, kuras pilsonība arvien ir noslēpums, ir ar īpaši spilgtu “profilu”. Pirms dažiem gadiem viņa izsmēja Valsts drošības dienesta darbu, kad tas vērsās pret cilvēkiem, kas aicināja Latviju pievienot krievijai. Viņa nosodīja krievijas TV kanāla RTR slēgšanu, kas sastāvot pamatā no humora raidījumiem un “analītiskā” Solovjova raidījuma. 2010. gadā viņa saņēma krievijas vēstniecības apbalvojumu par savu darbu.
Visi, protams, var kļūdīties (izņemot, protams, par mani – sabiedriskais medijs un Re:Baltica ir veidojuši kopumā trīs nomelnojošus “pētījumus” par manu darbību), taču ne Kņazeva, ne sabiedriskais medijs neatzīst nekādas kļūdas, tā vietā nosodot tos, kas uzdod pamatotus jautājumus. Un nevajag slēpties aiz “objektivitātes” plīvura – izvēle nolasīt konkrētus lasītāju jautājumus, tos nemaz nenosodot, tiešajā ēterā nozīmē pieņemt lēmumu par labu šādu vēstījumu izplatīšanai valstī. Vai sabiedriskajam medijam ir jābūt miskastei, kam jādod vienāds svars gan Latvijai naidīgiem vēstījumiem, gan informācijai, kas valsti stiprina?
Atgādinu arī, ka krievija jau kopš 1990. gadiem īsteno “Karaganova doktrīnu”, kas paredz tās pilsoņu, etnisko krievu un krievu valodas izmantošanu savu politisko interešu nodrosināšanā Baltijas valstīs. “Karaganova doktrīna” nav noslēpums – tāpēc es atkārtoju, ka stiprināt krievu valodu Latvijas medijos un nodarbināt krievijas pilsoņus kā žurnālistus ir muļķība, nodevība vai abi kopā.
Atsevišķs medijs krievu valodā ar atsevišķu saturu (!) ir pretējs Satversmes burtam un garam, tas ir pazemojošs latviešiem un mazākumtautībām, tas ir sabiedrību šķeļošs un neloģisks, ja vien loģika nav šķelt Latvijas sabiedrību. Atsevišķam medijam krievu valodā un krievijas pilsoņiem kā žurnālistiem Latvijā nav vietas!
Tas, ka man 33 gadus pēc Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas ir jāraksta par šādiem jautājumiem, jau liecina par pilnīgu Latvijas politiskās vadības izgāšanos elementāru lietu sakārtošanā attiecībā uz valsts un latviešu tautas aizsardzību. Pēdējais brīdis šos jautājumus sakārtot bija vakar – tāpēc aicinu rīkoties nekavējoties!
Attēlā - Latvijas radio galvenā redaktore, Sarmītes Ēlertes skolniece Anita Brauna (dzimusi Smoļenska)
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
