Vai krievijas pilsoņi Latvijas medijos ir muļķība vai nodevība?
Raivis Zeltīts, „Austošā saule”05.12.2024.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Par nodokļu maksātāju naudu uzturētajā sabiedriskā medija radio kanālā tiek nolasīts pazemojošs komentārs krievu valodā par latviešu valodu kā “nevalodu”. Tam neseko nekāds nosodījums – lūk, esot arī tāds viedoklis. Komentāru lasa žurnāliste Kņazeva, kuras pilsonības statuss līdz pat šai dienai ir neskaidrs, jo atbildīgās amatpersonas atsakās komentēt šo jautājumu. Latvijas pilsoņu bažas par to, ka stratēģiski nozīmīgā institūcijā – Latvijas Radio – strādā informatīvajā karā pret Latviju naidīgas valsts pilsoņi, tiek noraidītas. Tā vietā jau atkal tiek klaigāts par “uzbrukumiem žurnālistiem”, “nomelnošanu” u.tml.
Ja šis būtu pirmais šāds gadījums… bet mēs taču visi labi atceramies bēdīgi slavenos komiksus, kur ukraiņi bija attēloti kā cūkas, kā arī stingro apņēmību rīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Es nešaubos, ka sabiedriskajā medijā strādā arī patriotiski cilvēki, taču sabiedriskā medija vadība ir kļuvuši par čempioniem lekšanā uz prokremliskā grābekļa. Izskaidrojumi var būt tikai trīs. 1. Muļķība. 2. Nodevība. 3. Muļķība un nodevība. Visos variantos tās ir sliktas ziņas latviešu interesēm savā nacionālā valstī.
Aisberga neredzamā daļa šajā skandālā ir fakts par krievijas pilsoņu nodarbināšanu Latvijas sabiedriskajā medijā – institūcijā, kurai krīzes un kara apstākļos ir jābūt galvenajam informācijas avotam par notiekošo valstī. Atgādinu, ka krievija ir agresorvalsts, kas jau desmit gadus īsteno karu un genocīdu pret Ukrainu. Šīs valsts seja ir spīdzināšanas, izvarošanas un masu kapi. Šī valsts arī īsteno informatīvu karu pret Latviju, vēršoties pret mūsu morāli, ticību institūcijām un gatavību aizstāvēt Latviju konflikta gadījumā. Ikviens, kurš arvien nav atsacījies no krievijas pilsonības, ir morāli līdzatbildīgs par tās politiku, kā arī juridiski atbildīgs, jo pilsonība uzliek pienākumu būt lojālam pret savu valsti, pildīt tās institūciju lēmumus un ziņot tās specdienestiem. Šādas saiknes nav savienojamas ar atrašanos un darbu Latvijas Republikā.
Žurnāliste Kņazeva, kuras pilsonība arvien ir noslēpums, ir ar īpaši spilgtu “profilu”. Pirms dažiem gadiem viņa izsmēja Valsts drošības dienesta darbu, kad tas vērsās pret cilvēkiem, kas aicināja Latviju pievienot krievijai. Viņa nosodīja krievijas TV kanāla RTR slēgšanu, kas sastāvot pamatā no humora raidījumiem un “analītiskā” Solovjova raidījuma. 2010. gadā viņa saņēma krievijas vēstniecības apbalvojumu par savu darbu.
Visi, protams, var kļūdīties (izņemot, protams, par mani – sabiedriskais medijs un Re:Baltica ir veidojuši kopumā trīs nomelnojošus “pētījumus” par manu darbību), taču ne Kņazeva, ne sabiedriskais medijs neatzīst nekādas kļūdas, tā vietā nosodot tos, kas uzdod pamatotus jautājumus. Un nevajag slēpties aiz “objektivitātes” plīvura – izvēle nolasīt konkrētus lasītāju jautājumus, tos nemaz nenosodot, tiešajā ēterā nozīmē pieņemt lēmumu par labu šādu vēstījumu izplatīšanai valstī. Vai sabiedriskajam medijam ir jābūt miskastei, kam jādod vienāds svars gan Latvijai naidīgiem vēstījumiem, gan informācijai, kas valsti stiprina?
Atgādinu arī, ka krievija jau kopš 1990. gadiem īsteno “Karaganova doktrīnu”, kas paredz tās pilsoņu, etnisko krievu un krievu valodas izmantošanu savu politisko interešu nodrosināšanā Baltijas valstīs. “Karaganova doktrīna” nav noslēpums – tāpēc es atkārtoju, ka stiprināt krievu valodu Latvijas medijos un nodarbināt krievijas pilsoņus kā žurnālistus ir muļķība, nodevība vai abi kopā.
Atsevišķs medijs krievu valodā ar atsevišķu saturu (!) ir pretējs Satversmes burtam un garam, tas ir pazemojošs latviešiem un mazākumtautībām, tas ir sabiedrību šķeļošs un neloģisks, ja vien loģika nav šķelt Latvijas sabiedrību. Atsevišķam medijam krievu valodā un krievijas pilsoņiem kā žurnālistiem Latvijā nav vietas!
Tas, ka man 33 gadus pēc Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas ir jāraksta par šādiem jautājumiem, jau liecina par pilnīgu Latvijas politiskās vadības izgāšanos elementāru lietu sakārtošanā attiecībā uz valsts un latviešu tautas aizsardzību. Pēdējais brīdis šos jautājumus sakārtot bija vakar – tāpēc aicinu rīkoties nekavējoties!
Attēlā - Latvijas radio galvenā redaktore, Sarmītes Ēlertes skolniece Anita Brauna (dzimusi Smoļenska)
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
