Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Ingrīda Krīgere*
31.10.2022.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra. Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Tāpat jāņem vērā, ka Eiropā notiek pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā izmantošanas. Tiesa, briestošā energokrīze vairākām Eiropas valstīm ir likusi mazliet koriģēt plānus. Piemēram, Somija, kas līdz 2035.gadam ir apņēmusies kļūt par oglekļa neitrālu valsti, siltumenerģijas ražošanā joprojām izmanto enerģētisko kūdru. Tās īpatsvars kopējā kurināmā bilancē svārstās mazliet zem 10%.

Latvijas valdība 14.jūlijā pieņēma Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kurā paredzēts no 2030.gada atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Tā ir politiska izšķiršanās, un šī atteikšanās ļaus mūsu valstij piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 miljonu eiro apmērā.

Šā plāna pieņemšanas gaitā Latvijas Kūdras asociācija norādīja, ka nepieciešamības gadījumā arī pēc 2030.gada būtu jāatstāj iespēja izmantot vietējos energoresursus. MK sēdes protokola lēmumā tika norādīts, ka plāna saskaņošanas laikā ar Eiropas Komisiju (EK) par enerģētikas politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai sarunās EK jāvienojas par iespēju izmantot kūdru enerģētikā kā pagaidu kurināmo enerģētiskās krīzes situācijās. Nebūtu tālredzīgi šādu iespēju neparedzēt un nepieciešamības gadījumā nespēt lietot savu, valsts vietējo resursu.

Vienlaikus jau kopš 2021.gada janvāra par kūdras izmantošanu enerģētikā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīda emisiju un katlumājām, kuru jauda ir lielāka nekā 20 MW, jāpērk CO2 emisiju kvotas. Līdz 2030. gadam nekādu ierobežojumu kūdras izmantošanai enerģētikā nav. Ja būs pieprasījums pēc kūdras produktiem, tad noteikti būs arī piedāvājums.

Visu augstākminēto apstākļu dēļ ir skaidrs, ka šodien Latvijā potenciālais pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras ir grūti definējams.

Ražotāji teorētiski spētu jau nākamajā apkures sezonā nodrošināt vērā ņemamus apjomus – līdz pat 150 000 tonnām enerģētiskās kūdras gadā. Gatavību ar to strādāt patlaban ir izteikuši septiņi ražotāji.

Šogad kūdras ieguves sezona ir beigusies, tā ilgst no maija līdz septembrim. Patlaban būtu īstais brīdis sākt plānot darbus nākamajam gadam. Kūdras ieguvējiem būtu svarīgi saprast, ar ko ir jārēķinās, un pirms nākamās sezonas sākuma zināt, kāds būs pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras. Ja Latvija patiešām plāno atsāk iegūt enerģētisko kūdru, tad cik liels ir prognozētais patēriņš? Šis ir būtisks jautājums, jo nav zināms, cik daudz katlu māju vēlētos izmantot šo kurināmo.

Iemesls ir minēts augstāk: neskatoties uz milzīgajām izmaiņām energoresursu tirgū, ES turpina uzturēt Zaļā kursa ideju. Tādēļ gan kūdras ieguves uzņēmumiem, gan energouzņēmumiem būtu rūpīgi jāpārdomā nepieciešamās investīcijas tehnoloģiju pielāgošanai un iespējas šos ieguldījumus atpelnīt tuvākajos septiņos gados. Kūdras izmantošanai enerģētikā atvēlētais laiks nav ilgs.

Patlaban no lielākās daļas Latvijā iegūtās kūdras tiek ražots substrāts (98%), ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tas ir ļoti eksportspējīgs produkts ar augstu pievienoto vērtību: Latvijā iegūtais kūdras apjoms ir 31% no ES profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras. Pievēršanās enerģētiskajai kūdrai nozīmētu arī būtisku biznesa modeļa maiņu, kas nav vienā dienā izlemjams jautājums.

Enerģētiskajām vajadzībām izmanto tumšo, labi sadalījušos kūdru, kura ir atrodama gandrīz ikviena kūdras lauka zemākajos slāņos. Tumšā kūdra cita starpā ir pieejama arī vēsturiski degradētajos kūdras laukos, kur ieguve notika padomju laikā, bet gados pēc neatkarības atjaunošanas netika veikta vai pabeigta rekultivācija. Tās būtu platības, kuras nepieciešams izvērtēt, un vietās, kur vēl atlicis kūdras slānis, to izstrādāt, lai varētu veikt rekultivāciju un šīs platības varētu izņemt no SEG emisiju uzskaites platībām.

Par labu kurināmo eksperti atzīst biomasu (šķeldu), kurai pievienoti apmēram 10-30% kūdras. Teorētiski šāds maisījums ļautu padarīt lētāku apkuri arī Latvijā un būtu noderīgs pārsvarā nelielajām katlumājām. Ja vien to tehnoloģijas pieļauj kūdras izmantošanu vai arī ir viegli piemērojamas šā kurināmā lietošanai. Droši vien ideālā gadījumā  būtu labi, ja katlumājas būtu piemērotas gan augstas, gan zemas kvalitātes biomasas dedzināšanai, jo tad varētu izmantot gan zemas kvalitātes šķeldu, gan arī kūdru.

Kūdras siltumspēja ir līdzvērtīga vai pat nedaudz augstāka nekā koksnei. Līdz šim bija zināms, ka kūdru šajā apkures sezonā plānoja izmantot vien daži siltuma piegādātāji, bet, sākoties apkures sezonai, interese no sadedzināšanas iekārtu operatoru puses ir krietni palielinājusies. Tikai ne vienmēr ir izpratne, ka kūdras ieguves sezona pašlaik ir beigusies un ne visa iegūtā kūdra ir izmantojuma enerģētikā. Patlaban esošo pieprasījumu ražotāji spēj segt.

Manuprāt, vissvarīgākais būtu rast izsvērtu un pārdomātu atbildi uz jautājumu: vai Latvijā principā var notikt atgriešanās pie plašas kūdras izmantošanas enerģijas ražošanā? Vai un cik sadedzināšanas iekārtu operatori ir gatavi jaukt klāt biomasai kūdru? Un vai tas mums patiešām ir nepieciešams?

* Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja

Novērtē šo rakstu:

50
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...