Iesaki rakstu: 
„Muļķības, pilnīgas muļķības,” telefona klausulē noskaldīja a/s Latvijas kuģniecība (LK) padomes priekšsēdētājs Māris Gailis, atbildot uz jautājumu, vai tiesa pēdējās dienās Rīgā izplatītajām runām, ka LK ir maksātnespējas priekšā.
Ilgākai sarunai Gailim nebija laika, jo, kad Pietiek viņu sazvanīja, bijušais ekspremjers, ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītais LK padomes vadītājs teica, ka atrodoties muzejā Itālijā. Atzvanīt vēlāk Gailis laiku neatrada. Viņa vēstījums bija, ka Kuģniecība nav nonākusi uz bankrota sliekšņa un arī nenonāks.
Bažas par to, ka LK ir tuvu maksātnespējai, raisījuši gan pēdējo nedēļu notikumi ap uzņēmuma akcionāru pilnsapulci, kuru neizdodas noturēt jau kopš pavasara, gan runas par to, ka no LK tiek „iznesti” vērtīgākie aktīvi. Tāpat pamatu runām par iespējamo LK maksātnespēju rada uzņēmuma sliktie darbības rezultāti (zaudējumi pirmajā pusgadā pārsniedza 25 miljonus dolāru) un lielās kredītsaistības bankās (330,9 miljoni dolāru).
Kā liecina LK 1.pusgada finanšu pārskats, uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls - LK saistības pārsniedz uzņēmuma rīcībā esošos kapitāla resursus. Negatīvs pašu kapitāls ir viena no pazīmēm, kas vedina kreditorus būt piesardzīgiem attiecībā uz uzņēmuma spēju atdot aizņemtos naudas līdzekļus.
Noprotams, ka runas par Kuģniecības maksātnespējas risku palielina tas, ka sašutumu par LK notiekošo pauž uzņēmuma lielākais pastarpinātais īpašnieks koncerns Vitol.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Vitol tuvākās nedēļas laikā saistībā ar LK notiekošo un to, ka Vitol kā lielākais LK īpašnieces a/s Ventspils nafta akcionārs nespēj nodrošināt savu interešu pārstāvību uzņēmumā, plāno vērsties vairākās tiesu institūcijās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām nav.
Pietiek jau rakstīja, ka pašlaik notiek ļoti asa cīņa starp Lembergam lojāliem spēkiem un koncernu Vitol par to, kurš nodrošinās kontroli pār uzņēmumu. Iespējams gan, ka saasinātās Lemberga un Vitol attiecības ir cīņa par to, kurš būs galvenais noteicējs sarunās par VN pārdošanu. Proti, atsevišķi avoti neizslēdz, ka Lembergs pašlaik demonstrē spēku, lai paradītu kurš te ir ”galvenais.”
Kā zināms, aizvadītajā piektdienā, 8.oktobrī bija jānotiek LK akcionāru sapulcei, taču tā nenotika, jo Lembergam lojālo personu ietekmē esošā uzņēmuma valde izsludināja sapulces pārcelšanu. LK ēka jau vakarā pirms sapulces tika apjozta ar žogu un melnu plēvi. Vitol pārstāvji atzina: šī nav normāla situācija, kā Latvijā tiek risināti jautājumi, kas attiecas uz uzņēmuma īpašnieku spēju lemt par viņiem piederošo kompāniju un izmaiņām tās pārvaldē.
LK akcionāru sapulcē bija plānots lemts par izmaiņām LK padomē. Ja tiktu mainīta LK padome, Lemberga cilvēki, viņu vidū ekspremjers Gailis tiktu aizstāti ar citiem. Pēc izmaiņām padomē tiktu mainīta arī valde.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
