Iesaki rakstu: 
„Muļķības, pilnīgas muļķības,” telefona klausulē noskaldīja a/s Latvijas kuģniecība (LK) padomes priekšsēdētājs Māris Gailis, atbildot uz jautājumu, vai tiesa pēdējās dienās Rīgā izplatītajām runām, ka LK ir maksātnespējas priekšā.
Ilgākai sarunai Gailim nebija laika, jo, kad Pietiek viņu sazvanīja, bijušais ekspremjers, ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītais LK padomes vadītājs teica, ka atrodoties muzejā Itālijā. Atzvanīt vēlāk Gailis laiku neatrada. Viņa vēstījums bija, ka Kuģniecība nav nonākusi uz bankrota sliekšņa un arī nenonāks.
Bažas par to, ka LK ir tuvu maksātnespējai, raisījuši gan pēdējo nedēļu notikumi ap uzņēmuma akcionāru pilnsapulci, kuru neizdodas noturēt jau kopš pavasara, gan runas par to, ka no LK tiek „iznesti” vērtīgākie aktīvi. Tāpat pamatu runām par iespējamo LK maksātnespēju rada uzņēmuma sliktie darbības rezultāti (zaudējumi pirmajā pusgadā pārsniedza 25 miljonus dolāru) un lielās kredītsaistības bankās (330,9 miljoni dolāru).
Kā liecina LK 1.pusgada finanšu pārskats, uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls - LK saistības pārsniedz uzņēmuma rīcībā esošos kapitāla resursus. Negatīvs pašu kapitāls ir viena no pazīmēm, kas vedina kreditorus būt piesardzīgiem attiecībā uz uzņēmuma spēju atdot aizņemtos naudas līdzekļus.
Noprotams, ka runas par Kuģniecības maksātnespējas risku palielina tas, ka sašutumu par LK notiekošo pauž uzņēmuma lielākais pastarpinātais īpašnieks koncerns Vitol.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Vitol tuvākās nedēļas laikā saistībā ar LK notiekošo un to, ka Vitol kā lielākais LK īpašnieces a/s Ventspils nafta akcionārs nespēj nodrošināt savu interešu pārstāvību uzņēmumā, plāno vērsties vairākās tiesu institūcijās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām nav.
Pietiek jau rakstīja, ka pašlaik notiek ļoti asa cīņa starp Lembergam lojāliem spēkiem un koncernu Vitol par to, kurš nodrošinās kontroli pār uzņēmumu. Iespējams gan, ka saasinātās Lemberga un Vitol attiecības ir cīņa par to, kurš būs galvenais noteicējs sarunās par VN pārdošanu. Proti, atsevišķi avoti neizslēdz, ka Lembergs pašlaik demonstrē spēku, lai paradītu kurš te ir ”galvenais.”
Kā zināms, aizvadītajā piektdienā, 8.oktobrī bija jānotiek LK akcionāru sapulcei, taču tā nenotika, jo Lembergam lojālo personu ietekmē esošā uzņēmuma valde izsludināja sapulces pārcelšanu. LK ēka jau vakarā pirms sapulces tika apjozta ar žogu un melnu plēvi. Vitol pārstāvji atzina: šī nav normāla situācija, kā Latvijā tiek risināti jautājumi, kas attiecas uz uzņēmuma īpašnieku spēju lemt par viņiem piederošo kompāniju un izmaiņām tās pārvaldē.
LK akcionāru sapulcē bija plānots lemts par izmaiņām LK padomē. Ja tiktu mainīta LK padome, Lemberga cilvēki, viņu vidū ekspremjers Gailis tiktu aizstāti ar citiem. Pēc izmaiņām padomē tiktu mainīta arī valde.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
