Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Latvijas labklājība ir atkarīga no Krievijas” – ar šādu patosa piepildītu virsrakstuvakar (šī gada 13.jūnijā) nāca klajā viens no Kremļa redzamākajiem propagandas ruporiem Latvijā – ziņu vietne baltnews.lv. Minētais raksts bija veltīts jaunākajām tendencēm Latvijas ārpolitikā, kuras pēc autora domām liecina, ka „Rīga ir sākusi griezties uz Maskavas pusi”.

Tajā pašā dienā analogs vēstījums tika nopublicēts arī prokremliskajā laikrakstā „Latviskijie Vesti”1, kura autors arīdzan spekulēja, ka Rīga ir sākusi izrādīt iniciatīvu, lai uzlabotu attiecības ar Maskavu. Kremļa propagandisti unisonā secināja – starp abām valstīm ir sācies „atkusnis”.

Vairumā gadījumu Kremļa propagandas mediju saturs man labākajā gadījumā izsauc traģikomisku smīnu un izbrīnu, kā var „šitā muldēt”, bet joprojām izmantot vārda brīvības priekšrocības un izplatīt dezinformāciju Latvijas sabiedrībā. Diemžēl šis nebija tāds gadījums, un anonīmo propagandistu saskaņotie teksti man lika aizdomāties, vai tomēr tajos nevarētu būt vismaz daļa taisnības.

Runāšu pēc fakta un bez liekām spekulācijām. Tātad kas, manuprāt, liecina, ka Kremļa žurnālisti šoreiz nemelo un abu valstu attiecības tiešām atrodas līdzšinējā status quo izbeigšanas sākumposmā?

Pirmkārt, ir labi zināms, ka baltnews.lv redakcijas politika tiek veidota Maskavā, ziņu aģentūras „Rossija Segodņa” telpās, kas savukārt atrodas tiešā Prezidenta administrācijas kontrolē (par to detalizētāk varat izlasīt pētījumos šeit un šeit).

Tātad, ja baltnews.lv raksta par attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju, tam visticamāk ir dots Krievijas vadošo aprindu atbalsts, un tam ir jāpievērš uzmanība.

Otrkārt, Latvijas ārlietu resors pēdējā laikā patiešām ir devis vismaz divus mājienus Krievijas virzienā, ka vēlas nodibināt ciešākus sakarus.

Šī gada 3.jūnijā, Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Pankinu, paziņoja, ka „Latvija vēlas uzturēt pozitīvu ekonomisko attiecību tendenci ar Krieviju”.

Savukārt 12.jūnijā ministrs, kurš iepriekš publiskajā retorikā bija izcēlies ar izteikti antikrievisku retoriku (atcerēsimies kaut vai Rinkēviča priekšvēlēšanu plakātus „Par spīti Kremlim”), sociālajos tīklos apsveica lielo kaimiņu Krievijas dienā krievu valodā.

Ir skaidrs, ka ārlietu ministra teiktais ir jāuztver tikai un vienīgi kā daļa no valsts stratēģiskās komunikācijas. Attiecīgi tas bija tiešs signāls Maskavai, ka Rīga grib atsākt sadarbību business as usual.

Treškārt, paralēli ārlietu resoram Latvijas-Krievijas attiecību uzlabošanā tiešā veidā ir iesaistījusies arī Satiksmes ministrija. Arī šajā gadījumā es izcelšu divus viennozīmīgus mājienus tam, ka Rīga tuvāko mēnešu laikā plāno intensificēt savu sadarbību ar Maskavu.

Šī gada aprīļa beigās ministrs Tālis Linkaits (kurš nesen tika iecelts par atjaunotās Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas vadītāju) viesojās Maskavā loģistikas izstādē „TransRussia”, kuras ietvaros tikās ar Krievijas satiksmes ministru Jevgeņiju Ditrihu.

Papildus tam dienā, kad ārlietu ministrs Rinkēvičs centās pielabināties krievu lācim rakstiski, satiksmes ministrs Linkaits gāja soli tālāk un šī gada 12.jūnijā pats personīgi ieradās Krievijas vēstniecībā, lai atdotu godu vēstniekam Lukjanovam Krievijas dienas svinībās. (Starp citu, par Krievijas dienas svinībām būtu vērts uzrakstīt atsevišķu rakstu – personības, kas tās apmeklē, vien ir ko vērtas!)

Līdz ar to uz šo brīdi izskatās, ka Latvija, vismaz ekonomikas jomā, ir nolēmusi pakāpeniski atjaunot attiecības ar Krieviju. Turklāt izskatās, ka arī Krievija ir ieinteresēta šādā scenārijā.

Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā, iespējams, redzēsim augstu amatpersonu vizītes uz Krieviju un otrādāk. Tāpat iespējams, ka Maskava drīzumā noņems daļu no pārtikas produktu sankcijām un palielinās kravu apgrozījumu Baltijas ostās.

Vienīgais jautājums, kas uz šo brīdi paliek neatrisināts ir – kā intereses stāv aiz šīs pēkšņās retorikas maiņas? Es dziļi šaubos vai attiecību uzlabošana ar Krieviju ir balstīta tikai Latvijas ekonomiskajos rādītājos. Kā nekā Krievijas propagandistu solītā krīze tā arī nav iestājusies, un Latvijas ekonomika, salīdzinot ar kaimiņvalsts, ir tīri žirgta un dzīvotspējīga.

Tas, protams, liek domāt, ka ārlietu un satiksmes resora pēdējo nedēļu aktivitātes ir saistītas ar atsevišķu privātā sektora darboņu interesēm. Tiesa, kā minēju augstāk, šoreiz par to nespekulēšu.

Novērtē šo rakstu:

44
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...