Vai Latvijā ātro palīdzību varēs izmantot tikai cilvēki ar labu veselību?
Jānis Miežagrauds29.08.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
sandrababy20
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
17.10.2011. 18:55
([email protected])
Sveiki,
Kā jums klājas? ceru, ka labi un labāko veselību. Mans vārds ir Miss Sandra, es gribētu, lai jūs atbildētu man i ir svarīga lieta, lai disku ar jums.. Tiklīdz es dzirdēt no jums, es jums nosūtīsim mana bilde, un arī ļauj jums zināt vairāk par mani. Es ceru dzirdēt no jums drīz.
Aprūpe Miss Sandra.
([email protected])
]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]
( [email protected] )
Hello,
How are you? hope fine and in best of health. My name is Miss Sandra.,i will like you to reply me for i have an important thing to discus with you. As soon as i hear from you, i will send you my picture and also let you know more about me. I look forward to hear from you soon.
Care of Miss Sandra.
( [email protected] )
sunuks
08.09.2011. 19:56slimus cilvekus kauj,ka lopus. Prieks kam teeret neaugligi lidzeklus? Ir vajadziigi straadaajosie vergi,lai vareetu sevi uztureet.Un to prieks sevis izdomas! Viniem cilveeks ir vergs,vai galas galals svesiem lielgabaliem- un tikai savai labklaajiibai !
pareizais
01.09.2011. 07:22Sen jau bija jāveic valsts iestāžu revīzija, lai izvērtētu to lietderīgumu.
?
31.08.2011. 08:56par dārgajām renovācijām, sapirktām aparatūrām, kas stāv lauku slimnīcās noputējušas, jo nav kas prastu ar tām strādāt, varbūt ir laiks sākt domāt par amatpersonu saukšanu pie atbildības, kas nesaimnieciski izsaimniekojušas valsts budžetu?
Agris
31.08.2011. 07:41Veselības aprūpes centrs vietā jābūt Veselības ekonomikas centrs.
Tā jau ir - vēl arī Veselības norēķinu centrs. Gan jau vēl kāds ļoti svarīgs un noslogots "Centrs" ar visu vadību un kārtīgu ekstru paketi.
stāsts
30.08.2011. 18:32Dzīvoju nelielā miestiņā- pagasta centrā.Vakara ap plkst 22iem- satraumēju roku.Sabiedriskais transports, protams, nav vairs tik vēlu, auto man nav un ja arī būtu- nevarētu to vadīt.Zvanu ātrajai palīdzībai- tur laipna balss mani brīdina- aizvest tad aizvedīsim līdz tuvākajai slimnīcai- apmēram 30 km uz vienu galu, bet, -padomājiet- kā nokļūsiet atpakaļ, kur paliksiet pa nakti - slimnīcā Jūs nepaturēs, mēs Jūs vest nedrīkstam- tikai līdz traumpunkta durvīm- tā arī vienojāmies, ka labāk nekur nedoties:))))
zinu..
30.08.2011. 18:00Staļins teica - ir cilvēks ir problēma,
nav cilvēka nav problēmas...
Nu kam LV cilvēki vajadzīgi, tikai lieka problēma,
galvenais lai tik lielvīriem būtu ko zagt un laupīt..
Te man radiniece pēc rindas pieraksta gaidot mēnešus tika slimnīcā un nākamā dienā nomira.
Viss, vairs nav problēmas...
miezītis
30.08.2011. 16:35Miežagrauds raksta tā it kā dzemdēšana piemestos aptuveni tikpat bieži cik iesnas :) Statistika liecina, ka uz vienu sievieti vidēji ir nepilni 2 bērni (1 komats štrunts). Iedzīvotāju skaits tikai sarūk, arī potenciālo dzemdētāju skaits samazinās. Vai loģiski ir uzturēt visas tās ntās nodaļas, ja nav bērnu, kas tur dzimst?
Turklāt dzemdības (tāpat kā bērna ieņemšana), ticat vai nē, ir plānojams pasākums un reizi mūžā var aizbraukt arī drusciņ tālāk līdz slimnīcai. Tas, ka sievasmātes otrās pakāpes māsīca ar jauno štuceri, kaimiņieni un labāko draudzeni nākamajā dienā nevarēs atbraukt raudzībās varbūt pat labi.
izbrīns
30.08.2011. 15:30Pelēcim :)
Jā, es dzīvoju Rīgā. Bet mani vecāki dzīvo mazpilsētā, bet vecvecāki vispār dziļos laukos. Un šādos gadījumos noteikti kāds aizved vai aizbrauc pakaļ. Nu neticu, ka nav kaimiņu, draugu vai kolēģu, ar ko sarunāt pāris reizes mūžā (diez vai bruka būs biežāk) nogādāšanu mājās.
Iespējams ierēdņu ir pārāk daudz... par šo nestrīdēšos... Tomēr šajā gadījumā nepiekrītu autoram par to, ka līdzekļi nebūtu jāplāno... Vai autors arī mājās situācijā, kad līdzekļu ir tik, cik viņu ir, noliek maciņu un ļauj visiem ģimenes locekļiem nekontrolēti pagrābties, cik viņiem nepieciešams. Man liekas, ka šādā situācijā ir tikai normāli plānot un sekot, kur naudiņa tiek tērēta.
Pelēkais
30.08.2011. 14:36-> Izbrīnam. Nav ko brīnīties. Laikam esiet no tiem, kam laba veselība un vecums arī vēl nav piezadzies pārāk tuvu. Rīgā ir puslīdz normāls sabiedriskais transports un vari aizbaraukt kur vajag (arī ar ģimenes ārsta konstatētu mikroinfarktu, pats saviem spēkiem, ar trolejbusu).
Lauciniekiem, bieži vien līdz novada centram ir mērojami vairāki desmiti kilometru. Ne katrā ģimenē ir pa šavam šoferim ar mašīnu. Ātrie aizved vienā virzienā, bet atpakaļ (ja tajā pašā dienā vai pēc nedēļas) ir jātiek pašam (vai ir patīkami ceturtajā dienā pēc brukas operācijas, mērot 200 km garu ceļu tālsatiksmes autobusā)?
Tas ir nieks tiem, kuri dzīvo lielajās pilsētās.
Gana dārga mums ir tā medicīniskā palīdzība un aprūpe, lai varētu gribēt pretī saņemt cilvēcīgu (ar uzsvaru uz "cilvēcīgu") attieksmi.
P.S. Un tas, ka mums pārāk daudz visādu ierēdņu un ierēdnīšu, kas paratizē uz medīcīnai atvēlētā budžeta, tas gan ir fakts. Raksts labs.
izbrīns
30.08.2011. 14:03Es esmu saistīta ar veselības nozari.. bet tādu iestādi nezinu!!! Arī Veselības ministrijas mājas lapā tāda nav minēta. Vai autors raksta par Latviju?
Un es piekrītu tiem, kuri uzskata, ka katrā pilsētā un ciemā nav vajadzīga slimnīca. Lai autors vispirms pasaka, vai vispār ir tādi gadījumi, kad nozīme ir minūtēm un ātrā palīdzība ar to netiek galā. Cik gadā tādi ir? Pati esmu saskārusies ar gadījumu, kur ātrā palīdzības mašīna nekur nebrauca, kamēr pacienta stāvoklis netika stabilizēts. Visi medicīnas pasākumi tika veikti mašīnā uz vietas. Vai ir vērts tērēt milzu naudu slimnīcu uzturēšanai, lai divos/trīs gadījumos gadā ātri nogādātu pacientu slimnīcā? Vai tomēr labāk šo naudu novirzīt ārstēšanai daudz lielākam pacientu skaitam?????
Varbūt skarbi skan salīdzināt divu /trīs pacientu dzīvību ar vairāku tūkstošu pacientu veselību?! Bet diemžēl šobrīd, kad naudas visam nepietiek, ir jāizvēlas...
Edge
30.08.2011. 08:58Jo ''dziļāk Eiropā' virzīsies Latavija, jo lapsu un miežagraudu izbrīns pieaugs? Smejies, vesels!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
