Iesaki rakstu: 
Decembrī vidējā elektroenerģijas cena Baltijā/Latvijā bija vairāk nekā 90 eiro par megavatstundu, Zviedrijā (4. zonā, ar kuru Baltijai ir starpsavienojums) vidējā cena bija 60 eiro, savukārt Somijā, (ar kuru mūs saista veseli 2 kabeļi, no kuriem jaudīgākais tagad ir pārrauts) – nepilni 39 eiro par megavatstundu. Šīs būtiskās cenu atšķirības ir saistītas ar to, kāds ir patēriņš un ģenerācijas portfelis katrā reģionā. Mūsu kaimiņi ir spējuši vairāk izmantot savu atjaunīgo energoresursu (AER) potenciālu. Mums šeit vēl daudz ir darāmā. Cik veiksmīgi tas izdosies, lielā mērā ir atkarīgs no lēmuma, kas politiķiem būs jāpieņem tuvākajā laikā, iespējams, jau šonedēļ.
Kā nonācām ķīlniekos?
Pašlaik jauniem AER projektiem ir rezervēti vairāk nekā 6000 MW pieslēguma jaudas pie pārvades tīkla. Latvijai, kuras patēriņa slodze caurmērā nepārsniedz 1000 MW, tas ir milzīgs apjoms.
Turklāt vairāk nekā 5000 MW pieslēguma jaudas tika rezervēts, piesakot attīstīt “saules parkus”. Zinātājam no malas tas radītu pamatotu izbrīnu un šķistu pavisam dīvaini - ņemot vērā reālo patēriņa līmeni, to, ka pie “Sadales tikla” jau ir pieslēgti vairāk nekā 600 MW saules ģenerācijas (mājsaimniecības un “mazie saules parki”), un to, ka šī gada laikā sadales tīklam pieslēgtā saules ģenerācijas jauda jau pārsniegs sagaidāmo patēriņa slodzi saulainajā laikā (600-800 MW). Tas ir – vēl nemaz nesākot realizēt šos pārvades tīklam pieteiktos “saules projektus”!
Šķiet, nevienam nav jāskaidro, kādu ietekmi tas atstās uz elektroenerģijas cenu saulainajos brīžos. Patērētājiem tā ir laba ziņa, bet “saules parku” attīstītājiem – liels izaicinājums.
Tad kādēļ mūsu pārvades sistēmas jaudas tiek aizņemtas, lai attīstītu “saules projektus” tādos apmēros, ar kuriem tiem nebūs iespējas strādāt rentabli? Tātad lielākā daļa no tiem nemaz netiks īstenoti.
OIK afēras cienīga shēma
Ņemot vērā, ka pieslēguma pieejamība ir galvenais ierobežojošais resurss un bez tā nav iespējama projekta realizācija, izmanīgi uzņēmēji gluži kā OIK afēras laikos, izmantojot nepilnības esošajā likumdošanā, pacentās “sashēmot” saviem projektiem vajadzīgos dokumentus, kas dod iespēju tiem rezervēt pieslēguma jaudu.
Shēma vienkārša – no sākuma pasteigties aizņemt ierobežoto pieslēguma jaudu ar “saules parka” projektu, jo tam atšķirībā no “vēja parka” nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (kas ir laikietilpīgs process). Pēc tam šo pieslēguma iespēju kā vērtīgu aktīvu ietirgot kādam reālam attīstītājam - pārshēmojot dokumentus tā, ka šī sev iegūtā pieslēguma ietvaros var attīstīt arī “vēja parku” (to tagad pieļauj MK noteikumi Nr.821), jo saules un vēja ģenerācijas profili pārklājas nenozīmīgi, līdz ar to ar vienu un to pašu pieslēguma jaudu var itin labi apkalpot abus projektus vienlaicīgi kā “hibrīdprojektu”.
Galu galā “saules parku” tad var arī vairs neuzbūvēt (ja tas vairs nav izdevīgi) un pasniegt to visu kā risinājumu efektīvākas pieslēguma jaudas izmantošanai – jo “saules parks” tīklu noslogo tikai par 10-12%, bet vēja parks apmēram trīs reizes vairāk!
Rezultātā godprātīgie attīstītāji ar “vēja parkiem” nonāk situācijā, ka tiem nemaz nav iespējams iegūt vajadzīgās pieslēguma jaudas, ja vien tie savu projektu nav sākuši attīstīt pāris gadus iepriekš.
Ir izveidojusies situācija, kad jauniem projektiem rezervētās jaudas būtiski pārsniedz patēriņa vajadzības, bet reālu projektu attīstība ir uz pirkstiem saskaitāma. Savukārt vairākus reālus projektus nav iespējas īstenot, jo visas pieejamās Augstsprieguma tīklu jaudas ir jau rezervētas.
Risinājums gaida Saeimas atbalstu
Lai risinātu šo situāciju, uz otro lasījumu Saeimā ir sagatavoti nepieciešamie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Tie paredz ieviest jaunu pieslēguma veidu – elastīgo pieslēgumu, kurš dod iespēju AST izsniegt papildu pieslēguma atļaujas ar nosacījumu, ka šo pieslēgumu pieejamība var tikt ierobežota par 10%. Tas dod iespēju piešķirt papildu pieslēguma jaudas jauniem “vēja projektiem”, pat ja uz šo pieslēguma vietu jaudu ir aizņēmis kāds “saules projekts”.
Savukārt, ja pieslēgums ir jau rezervēts “hibrīdprojektam”, tad grozījumi paredz pienākumu īstenot atļaujā paredzētās jaudas gan saulei, gan vējam, citādāk projekts netiks pieslēgts pārvades sistēmai (tas izslēdz shēmošanas iespēju - no saules uz vēju).
Šādi grozījumi rada iespēju izspiest no tirgus reāli dzīvot nespējīgos (“sashēmotos”) projektus un atbrīvot pieslēguma jaudas jauniem, konkurētspējīgākiem projektiem
Tāpēc, lai veicinātu tīkla atbrīvošanos no projektiem, kam nav attīstības perspektīvas, tiek noteikts īss termiņš, kurā attīstītājs var vienreizēji atteikties no rezervētas jaudas, saņemot atpakaļ rezervācijas maksas.
Tādējādi tiek radīta iespēja efektīvākai tīkla izmantošanai (kas nozīmē mazākas sistēmas izmaksas visiem lietotājiem), iespēja straujāk attīstīt jaunus elektroenerģijas ražošanas projektus, iespēja veidot godīgāku un stiprāku konkurenci starp projektiem, kas mums nozīmē iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju. Rezultātā mēs visi no tā būsim ieguvēji.
Protams, “sashēmoto projektu” īpašniekiem tas nepatiks ļoti, un tie pacentīsies atrast “dzirdīgas ausis” starp politiķiem, lai tie palīdzētu nosargāt šo rūpalu. Un pavisam drīz mēs visi tos uzzināsim.
Ir atlicis vēl pēdējais solis – svarīgs solis gan mūsu ekonomiskās labklājības, gan drošības stiprināšanai.
Mums atliek tikai cerēt, ka šoreiz politiķi, apzinoties reālo situāciju, rīkosies atbildīgi, un neļaus šim lēmumam (ko sen jau gaida visa nozare) iestigt politiskajās Saeimas intrigās.
* Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
