Vai Latvija gatavojas jaunām afērām un jaunām enerģētiskām krīzēm?
Pietiek lasītājs08.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Latvijas valdība gatavojas uzlikt mums jaunus pārbaudījumus. Publiski izskanēja ziņa, ka Latvenergo ir uzdots veikt sašķidrinātās gāzes iepirkumu nākošai sezonai, bet vēl līdz šim brīdim nav veikta Latvenergo valdes lēmumu analīze par pagājušā gada gāzes iepirkumu. Nav jau vairs noslēpums, ka Latvenergo valde lēma gāzi pirkt, izmantojot gāzes biržas cenas. Rezultātā faktiski visi iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt augošās siltuma un enerģijas cenas.
Valdība, lai kompensētu šos paaugstinātos izdevumus, izmaksās kompensācijās apmēram 500 miljonus EUR, kas ir līdzvērtīgs daudzums, lai uzceltu 400-500 MW lielu vēja parku (teorētiski no šī parka saražotā enerģija valstij būtu bezmaksas!). Vai tiešām tā ir pareiza darbība uzticēt šāda veida iepirkumus komersantam, kas nav sevi sekmīgi pierādījis, darbojoties gāzes tirgū?
Nākošais paziņojums - izveidot kopuzņēmumu no Latvijas valsts mežiem un Latvenergo, lai celtu vēja parkus. Latvenergo vispār nav realizējis nevienu vēja parku projektu! Šim uzņēmumam nav nekādas prakses un saprašanas, kā uzcelt vēja turbīnu, - cik maksās projekts un, pats galvenais, cik maksās saražotā kWh?
Balstoties uz šiem jautājumiem, Latvijas valsts mežiem būtu jāizsludina konkurss uz komersanta piesaisti šāda projekta realizācijā, kā galveno kritēriju minot, cik maksās viena saražotā kWh! Latvijā ir reģistrējušies pietiekami daudz komersantu, kas zina, kā realizēt vēja parku celtniecību.
Šīs pašas afēras ietvarā Augstsprieguma tīkls ( izmantojot tarifa resursus) realizēs Latvijas-Igaunijas kabeļa starpsavienojumu Baltijas jūrā, lai nejauši pieslēgtu pagaidām nenosaukta komersanta vēja parku jūrā.
Jā, un vēl mēs varam apbrīnot, ar kādu pārliecību Latvenergo speciālisti prognozē gāzes cenu 2024. gadā, lai gan paši izgāzās ar prognozi gadu atpakaļ. Par šo kļūdu mēs maksājam lielu cenu un zinām, ka patiesā labuma guvēji pašreiz finansē Krievijas karu Ukrainā. Cienījamie lasītāji – paskatieties https://lg.lv/par-mums/vadiba. No comment.
Vai mēs varēsim saņemt atbildes uz šiem jautājumiem?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
