Vai Latvija gatavojas jaunām afērām un jaunām enerģētiskām krīzēm?
Pietiek lasītājs08.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Latvijas valdība gatavojas uzlikt mums jaunus pārbaudījumus. Publiski izskanēja ziņa, ka Latvenergo ir uzdots veikt sašķidrinātās gāzes iepirkumu nākošai sezonai, bet vēl līdz šim brīdim nav veikta Latvenergo valdes lēmumu analīze par pagājušā gada gāzes iepirkumu. Nav jau vairs noslēpums, ka Latvenergo valde lēma gāzi pirkt, izmantojot gāzes biržas cenas. Rezultātā faktiski visi iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt augošās siltuma un enerģijas cenas.
Valdība, lai kompensētu šos paaugstinātos izdevumus, izmaksās kompensācijās apmēram 500 miljonus EUR, kas ir līdzvērtīgs daudzums, lai uzceltu 400-500 MW lielu vēja parku (teorētiski no šī parka saražotā enerģija valstij būtu bezmaksas!). Vai tiešām tā ir pareiza darbība uzticēt šāda veida iepirkumus komersantam, kas nav sevi sekmīgi pierādījis, darbojoties gāzes tirgū?
Nākošais paziņojums - izveidot kopuzņēmumu no Latvijas valsts mežiem un Latvenergo, lai celtu vēja parkus. Latvenergo vispār nav realizējis nevienu vēja parku projektu! Šim uzņēmumam nav nekādas prakses un saprašanas, kā uzcelt vēja turbīnu, - cik maksās projekts un, pats galvenais, cik maksās saražotā kWh?
Balstoties uz šiem jautājumiem, Latvijas valsts mežiem būtu jāizsludina konkurss uz komersanta piesaisti šāda projekta realizācijā, kā galveno kritēriju minot, cik maksās viena saražotā kWh! Latvijā ir reģistrējušies pietiekami daudz komersantu, kas zina, kā realizēt vēja parku celtniecību.
Šīs pašas afēras ietvarā Augstsprieguma tīkls ( izmantojot tarifa resursus) realizēs Latvijas-Igaunijas kabeļa starpsavienojumu Baltijas jūrā, lai nejauši pieslēgtu pagaidām nenosaukta komersanta vēja parku jūrā.
Jā, un vēl mēs varam apbrīnot, ar kādu pārliecību Latvenergo speciālisti prognozē gāzes cenu 2024. gadā, lai gan paši izgāzās ar prognozi gadu atpakaļ. Par šo kļūdu mēs maksājam lielu cenu un zinām, ka patiesā labuma guvēji pašreiz finansē Krievijas karu Ukrainā. Cienījamie lasītāji – paskatieties https://lg.lv/par-mums/vadiba. No comment.
Vai mēs varēsim saņemt atbildes uz šiem jautājumiem?
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
