Vai Latvija gatavojas jaunām afērām un jaunām enerģētiskām krīzēm?
Pietiek lasītājs08.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Latvijas valdība gatavojas uzlikt mums jaunus pārbaudījumus. Publiski izskanēja ziņa, ka Latvenergo ir uzdots veikt sašķidrinātās gāzes iepirkumu nākošai sezonai, bet vēl līdz šim brīdim nav veikta Latvenergo valdes lēmumu analīze par pagājušā gada gāzes iepirkumu. Nav jau vairs noslēpums, ka Latvenergo valde lēma gāzi pirkt, izmantojot gāzes biržas cenas. Rezultātā faktiski visi iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt augošās siltuma un enerģijas cenas.
Valdība, lai kompensētu šos paaugstinātos izdevumus, izmaksās kompensācijās apmēram 500 miljonus EUR, kas ir līdzvērtīgs daudzums, lai uzceltu 400-500 MW lielu vēja parku (teorētiski no šī parka saražotā enerģija valstij būtu bezmaksas!). Vai tiešām tā ir pareiza darbība uzticēt šāda veida iepirkumus komersantam, kas nav sevi sekmīgi pierādījis, darbojoties gāzes tirgū?
Nākošais paziņojums - izveidot kopuzņēmumu no Latvijas valsts mežiem un Latvenergo, lai celtu vēja parkus. Latvenergo vispār nav realizējis nevienu vēja parku projektu! Šim uzņēmumam nav nekādas prakses un saprašanas, kā uzcelt vēja turbīnu, - cik maksās projekts un, pats galvenais, cik maksās saražotā kWh?
Balstoties uz šiem jautājumiem, Latvijas valsts mežiem būtu jāizsludina konkurss uz komersanta piesaisti šāda projekta realizācijā, kā galveno kritēriju minot, cik maksās viena saražotā kWh! Latvijā ir reģistrējušies pietiekami daudz komersantu, kas zina, kā realizēt vēja parku celtniecību.
Šīs pašas afēras ietvarā Augstsprieguma tīkls ( izmantojot tarifa resursus) realizēs Latvijas-Igaunijas kabeļa starpsavienojumu Baltijas jūrā, lai nejauši pieslēgtu pagaidām nenosaukta komersanta vēja parku jūrā.
Jā, un vēl mēs varam apbrīnot, ar kādu pārliecību Latvenergo speciālisti prognozē gāzes cenu 2024. gadā, lai gan paši izgāzās ar prognozi gadu atpakaļ. Par šo kļūdu mēs maksājam lielu cenu un zinām, ka patiesā labuma guvēji pašreiz finansē Krievijas karu Ukrainā. Cienījamie lasītāji – paskatieties https://lg.lv/par-mums/vadiba. No comment.
Vai mēs varēsim saņemt atbildes uz šiem jautājumiem?
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
