Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistikā Latvijā viss esot OK. Papildus tam nu jau kādu laiku cirkulē dažāda informācija par uzpūsto Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku skaitu, salīdzinot ar citām valstīm. Bet arī šai ziņā bija pretargumenti – mums VID funkcijas esot plašākas. Tas viss pamudināja ieskatīties statistikā dziļāk un mazliet ārpus savas nodokļu tēmas – vai tiešām mums divi privātā sektorā strādājošie uztur trešo, un vai tas ir OK?

Par nodokļu administrāciju

Sāksim ar nelielu publiskā sektora daļu – salīdzināsim nodokļu administrācijas. Viens no objektīvākajiem salīdzināmiem rādītājiem šķiet administrācijas izmaksas, lai iekasētu vienu eiro nodokļos. Tomēr arī šo skaitli nevajadzētu uztvert tik viennozīmīgi, jo to var ietekmēt tādi ārējie faktori kā nodokļu sistēmas izmaiņas, neparasti lieli IT infrastruktūras izdevumi, inflācija, kas var palielināt nodokļu ieņēmumus, un tam nav sakara ar administrācijas darba efektivitāti.

Austrumeiropā ir arī vienkāršākas nodokļu sistēmas, salīdzinot ar Rietumeiropu. Tādēļ arī administrāciju lielums būtu salīdzināms tieši šajā reģionā. Arī funkciju ziņā ir būtiskas atšķirības – IT uzturēšana, sociālā apdrošināšana, parādu piedziņa, muita vai policija var būt nodalītas vai iekļautas nodokļu administrācijās dažādās valstīs. 

Iespējams, tādēļ izdevās atrast vien pavecu, 2013. gada OECD statistiku, kur konstatējams, ka par katru nodokļos iekasēto eiro Latvijā tērējām 1,06 eiro, Lietuvā – 0,81, bet Igaunijā – 0,40. Vēl labāk Austrumeiropā veicās Čehijā – 0,13, bet pārējā Austrumeiropā izmaksas bija līdzīgas Latvijai vai pat augstākas.

Interesants salīdzinājums atrodams OECD statistikā arī par to, cik no nodokļu administrācijām piešķirtā budžeta tās tērē darbinieku algām. Ja OECD 2020. gadā vidējais rādītājs bija 73%, Latvijā tie bija 66%, Igaunijā – 76%, Lietuvā – 86%. Tātad padārga administrēšana ar mazāku algu budžetu. Tas diezgan labi iet kopā ar publiski pieejamo VID darbinieku skaitu – 3850, salīdzinoši ar 1332 Lietuvā un 1050 Igaunijā.

Par ANO Starptautiskās Darba organizācijas statistiku

Publiskais sektors ir valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī to uzņēmumos strādājošie. Visticamāk, Austrijā, kur ir viszemākais publiskajā sektorā strādājošo skaits, vairums mediķu, skolotāju vai ārkārtas izsaukumu pakalpojumu sniedzēju nodarbināti privātajā sektorā. Turklāt metodoloģijas var atšķirties, un diez vai šie ir precīzi salīdzināmi dati, bet tendence redzama.

Avoti arī šķiet pietiekami uzticami, jo brīžiem ANO SDO atsaucas uz OECD pētījumiem par publisko sektoru, bet OECD vietām atsaucās uz attiecīgiem ANO SDO pētījumiem. Vidējais statistiskais rādītājs šai statistikā OECD valstīs ir ap 21%. Tas nozīmē, ka vismaz ¼ daļa varētu izrādīties lieka, ja mēs sasniegtu šo OECD vidējo rādītāju. Tātad vai nu mēs maksātu mazāk nodokļos, vai (ticamāk) kompetentākā publiskā sektora daļa saņemtu cienījamākas algas.

Par OECD statistiku

OECD šogad publicējis arī 2021. gada valsts (un pašvaldību) pārvaldē strādājošo proporciju pret visiem valstī nodarbinātajiem (arī pašnodarbinātajiem). Te vairs atšķirība nav tik krasa – Latvija ar 21% ir ar 8. lielāko valsts pārvaldes sektoru starp OECD valstīm, bet vairs ne tik daudz atpaliek no OECD vidējā rādītāja – 19%. Visticamāk, te atšķirība tāda, ka statistikā nav iekļauti valsts uzņēmumi (ANO SDO runā par publisko sektoru, bet OECD – par valsts pārvaldi).

OECD tabulā labākie rādītāji ir Japānā ar 5% un Korejā ar 8%, bet Eiropā – Vācijā 11%, savukārt lielākie valsts aparāti ir Skandināvijā (Norvēģijā – 30%). Starp 2019. un 2021. gadu šis rādītājs Latvijā pieauga pa 1,5%, kas bija lielākais pieaugums starp OECD valstīm. Tomēr redzams, ka pie šā pieauguma Latvijā vainīgs nevis valsts sektora pieaugums, bet gan kopējā strādājošo skaita kritums.

Par Eiropas Komisijas statistiku

Līdzīgu valsts pārvaldē nodarbināto statistiku publicējis arī Eurostat – 2020. gadā ES no visiem strādājošiem nodarbināti vidēji 16%, Latvijā – 21%. Turpat interesanti redzēt arī jaunākos pieejamos datus (tikai par 2018. gadu), kas skar valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu – vidēji ES tas bija 2700 eiro. Igaunijā, starp citu, valsts sektora efektivizēšanas un digitalizācijas dēļ jau tagad nereti valsts pārvaldē ir ar privāto sektoru konkurētspējīgas algas. Iespējams, šie fakti liks arī pārdomāt, cik lietderīgi ir turēt valsts rokās daļu no valsts uzņēmumiem.

Viegli pateikt, grūti izdarīt

Kādēļ tad līdz šim valsts pārvalde nav padarīta vismaz par 1/4 efektīvāka? Tehniski, iespējams, likums pārāk aizsargā ierēdņus – viņus ir grūti atlaist, bet jebkurš pie varas esošs politiskais spēks taču var grozīt likumu. Kādas iestādes vadītājs esot teicis: visi darbinieki ir pārstrādājušies, bet, ko dara, – nezinu.

Kā parasti, daudz kas atduras pret naudu – daudzu procesu vadītāji būtu gatavi ietaupīt un efektivizēt, bet tad viņiem samazinātos nākamā gada budžets.

Daudz loģiskāk šķiet ļaut ietaupījumu izmantot turpmāko pakalpojumu uzlabošanai un darbinieku prēmēšanai, sadarbības ar citiem valsts pārvaldes atzariem veicināšanai.

Saimnieciskā pārvalde

Patiesībā interesēties par šo tēmu sāku ar J. D. Davidson un lorda W.Rees-Mogg grāmatu Suverēnais cilvēks, kas ir viena no iespaidīgākajām grāmatām, ko esmu lasījis. Autori jau 1997. gadā prognozēja, ka tuvākajās desmitgadēs suverēns būs katrs cilvēks, kas informācijas un digitālajā laikmetā iegūs neatkarību no valsts un jebkura darba devēja (plauks pašnodarbinātība). Vismaz turīgākie cilvēki būs pasaules pilsoņi, viņi dzīvos valstī, kas spēs piedāvāt ar biznesu konkurētspējīgu pakalpojumu.

Tādēļ valsts aparātam nāksies kļūt tikpat saimnieciskam kā biznesam. Pretējā gadījumā tās klienti – nodokļu maksātāji – sāks nopietni izvērtēt konkurentu (citu valstu) piedāvātās iespējas. Ja cilvēka darbs ir tāds, ko iespējams darīt jebkurā pasaules vietā, tad kādēļ maksāt 40–50% nodokļos, ja to pašu pakalpojumu no citas valsts varu saņemt ar daudz mazākām izmaksām (nodokļiem)? Tas nozīmē, ka cilvēkiem vairs nebūs jādzīvo augstu nodokļu jurisdikcijā, lai gūtu lielus ienākumus, strādājot online.

Mobilitātes ietekme uz nodokļu politiku

Nodokļi kā klientu samaksa valstij par pakalpojumiem varētu izraisīt būtiskas izmaiņas valstu nodokļu politikā. Diez vai šādos apstākļos spēs izdzīvot negodīgais progresīvo likmju modelis, jo par pakalpojumu jāmaksā tirgus cena. Rimi neviens nemaksā par āboliem divreiz vairāk tāpēc, ka divreiz vairāk pelna.

Grāmatas autori salīdzina valsti ar zemnieku, kurš tur govis pļavā, lai tās slauktu, bet «drīz govīm būs spārni», un tādējādi valstis var zaudēt ap 50–70% no saviem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) budžeta ieņēmumiem. IIN parasti jāmaksā valstī, kurā cilvēks fiziski atrodas, kad strādā. Tieši tādēļ nodokļu jomā prognozējams patēriņa nodokļu sistēmu triumfs pār IIN.

Kļūst arvien vieglāk salīdzināt cenu par valsts pakalpojumiem

Ar to grāmatas autori mudina domāt, ka šādi turīgie nodokļu maksātāji ir mobili un viņu nodokļu sloga pieaugumam ir saprāta robežas, kam pamatā ir samērā pragmatiski šo turīgo cilvēku finanšu konsultantu aprēķini. Kādēļ gan turīgajam nodokļu maksātājam nesalīdzināt cenas par drošības un sociālajiem pakalpojumiem tāpat, kā viņš salīdzina cenas par automašīnām, nekustamo īpašumu vai apdrošināšanu? 

ChatGPT un citi AI rīki un virtuālā pasaule un valūta kā valstu konkurents arī drīz nāks cilvēkiem talkā arvien efektīvāk. 

Paretto

Saskaņā ar Paretto principu aptuveni 80% nodokļu ieņēmumu ienes ap 20% nodokļu maksātāju. Bizness parasti visvairāk uztraucas, kā saglabāt šo 20% klientūras kodolu. Savukārt politiķus ievēlē visi – nevienam nav papildu balss par valstij iemaksātiem lielākiem nodokļiem. Tādēļ veidojas, piemēram, progresīvās nodokļu sistēmas. Vai bizness 20% labāko klientu piemēro lielākas cenas nekā pārējiem?

Līdz šim nodokļu maksātāju izvēle bija vai nu maksāt lielus nodokļus, vai ņemt brīvdienas, taču ar biznesu online cilvēkiem paveras plašāks skats uz iespējām. Pavisam cits rezultāts būtu sagaidāms, piemēram, ja valdības un publiskā sektora vadītāju atalgojums vai vismaz bonusi būtu atkarīgi no ekonomikas (IKP) pieauguma.

Iespēja Latvijai

Attiecības ar kaimiņiem vai draugiem golfa klubā vismaz mūsu paaudzei padara apšaubāmu tik drīzu valstu budžetu sabrukumu un cilvēku blandīšanos pa pasauli. Turklāt dzīves kvalitāte Latvijā, ja ir labi apmaksāts darbs, tiešām ir lieliska, reālāks ir scenārijs, ka te kļūs tikai labāk. Tomēr skaidrs, ka pēc iespējas vairāk funkciju arī jānodod biznesa rokās, atbrīvojoties no visa liekā. Cilvēku arvien pieaugošā frustrācija ar valstu nesaimniecisko nodokļu izlietošanu (birokrātija, korupcija, PVN izkrāpšana, arvien pieaugošie militārie tēriņi utt.) ir nenoliedzams fakts jebkurā valstī, ne tikai Latvijā.

No otras puses, tas var padarīt tādas mazās jurisdikcijas kā Latvija veiksmīgākas, ja tās spēs ar efektīvu valsts pārvaldi piesaistīt gudros un veiksmīgos. Piemēram, kādēļ gan cilvēkiem no Eiropas dienvidiem un pat rietumiem nepaglābties no vasaras karstuma, lai vismaz pusi gada pastrādātu pievilcīgajā Baltijas klimatā? Tā vietā, lai +40 grādos dzīvotu trīs mēnešus Spānijā.

Solīti pareizā virzienā Latvija jau nesen spēra, ieviešot 15% IIN likmi t.s. nomadu vīzu īpašniekiem – ārzemniekiem, kas uz Latviju pārceļas, lai turpinātu strādāt attālināti ārzemju darba devēja labā. Ja Latvija būtu pirmā valsts Eiropā, kas neuzskata, ka uzņēmumu vadītāju klātbūtne Latvijā rada attiecīgajam uzņēmumam pastāvīgās pārstāvniecības (UIN) risku, tad šādu cilvēku darbs no Latvijas būtu vēl biežāks. Neapšaubāmi, tam jānāk komplektā ar mūsu sistēmas Frankenšteina – solidaritātes nodokļa – atcelšanu.

Valstis sāks konkurēt ar IIN arvien vairāk

Nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria savā pētījumā nu jau vairākus gadus apgalvo, ka mobilākie darbinieki varētu valstīm sagādāt galvassāpes tieši IIN jomā. Mobilie darbinieki ienes valstu budžetiem būtiskas summas, kaut arī šo darbinieku skaits ir salīdzinoši neliels.

Tādēļ profesore prognozē, ka digitalizācijas izraisītie nodokļu sistēmu izaicinājumi tagad tikai sāksies. Atšķirība vien tāda, ka jau minētās grāmatas Suverēnais cilvēks autori šādu tendenci saskatījuši jau pirms vairāk nekā 25 gadiem!

Pēcgarša

Kad kādam no šābrīža Saeimas deputātiem pavaicāju, vai tiešām mums Latvijā ir uzpūsts publiskais sektors un kādēļ tā? – viņš apstiprinoši pamāja ar galvu un atbildēja: «Vāji politiķi.» Varbūt arī šī tēma var risināt topošās nodokļu reformas jautājumus – varbūt nav jāpalielina nodokļi? Iespējams, pietiktu ar funkciju un kompetenču revīziju, atbrīvošanos no visa liekā un algas pacelšanu spējīgākajiem, kā arī kritiski pavērtējot privatizācijas nepieciešamību.

Novērtē šo rakstu:

85
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...