Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā), kas mūs kā patērētājus pasargā un nosaka, lai šo preču ražotājiem vai importētājiem tiktu izvirzītas vismaz minimālas drošības prasības. Proti, ka gludeklis vai tosteris kalpos savam mērķim, nevis pārvērtīsies par ugunsgrēka cēloni, ka televizors rādīs bildi, nevis “skaisti kursies” istabas stūrī, bet automašīnai būs drošības spilveni, kas avārijas situācijā pasargās līdzbraucējus un galu galā – arī mūs pašus.

Loģiski būtu domāt, ka tādā pašā veidā mēs varam paļauties arī uz vadiem un kabeļiem, kas vada elektroenerģiju Latvijas jaunuzceltajās mājās, kā arī citiem būvmateriāliem, kas dienu dienā tiek izmantoti būvniecības procesā. Diemžēl tā nav. Vismaz ne attiecībā uz kabeļiem.

Jāatzīst, ka Eiropa pie būvmateriālu drošības jautājuma tik tiešām ir strādājusi un radījusi pat speciālu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Respektīvi, Eiropas Savienības ierēdņi ir domājuši, kā padarīt mūsu mājokļus drošākus, bet ražotāji ir strādājuši, lai pielāgotu savas ražotnes jaunajām prasībām.

Šī regula attiecas uz būvmateriāliem, kas atrodas ēkas iekšienē. Tās uzdevums ir sistematizēt un regulēt saražoto būvmateriālu veiktspēju (uzvedību) ugunsgrēka gadījumā, nosakot, kādā veidā materiāls izplata liesmu (degtspēja), izdala dūmus (blīvums un sastāvs) un cietās daļiņas (kā arī to, kas pil vai tek). Būtībā šī regula ir milzīga darba rezultāts, kas paveikts, lai ikvienam Eiropas iedzīvotājam būtu mazliet drošāk dzīvot un strādāt. Tajā skaitā arī pie mums Latvijā.

Var teikt pat vēl vairāk – attiecībā uz vadiem un kabeļiem – Eiropa šo regulu ieviesa dažus gadus vēlāk. Atliekot to uz 2017. gada 1. jūliju, jo ražotājiem un arīdzan pašai Eiropas Savienībai bija jāsagatavojas – jāpārveido un jāpielāgo ražošanas process, jāizveido speciālas trešo pušu laboratorijas utt.

Savs mājasdarbs šajā procesā bija jāizdara arī Latvijai. Proti, likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un izziņot tās līdz 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no “A” līdz “F” (kur “A” ir augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet “F” ir zemākās kvalitātes produkts). Līdzīgi kā tas tika izdarīts citās tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.

Diemžēl Latvijā tika paziņots, ka standarti formāli ir ieviesti, taču normas nav noteiktas līdz pat šī raksta tapšanas brīdim. Tas nozīmē, ka formāli var izmantot jebkādus kabeļus jebkādas nozīmes ēkās atbilstoši vecajiem noteikumiem, kādi tie bija Latvijā līdz šim. Respektīvi – nekādi.

Teorētiski būvuzraugiem ir jāprasa kabeļu deklarācijas, kas atbilst jaunajai būvmateriālu regulai (CPR) un kurām ir jābūt balstītām uz laboratoriskiem pētījumiem. Taču, tā kā Latvijā šai regulai nav noteiktas normas, tad faktiski der jebkuras deklarācijas, kuru vienīgais nosacījums ir tāds, ka tās nedrīkst būt “vecās deklarācijas”.

Ko tas nozīmē praksē? Tikai to, ka šobrīd Eiropas Savienībā ir viena valsts, kuras likumdošanā apzināti vai neapzināti radīts “melnais caurums”, kas pieļauj, ka visi tie kabeļi, kuri ar 2017. gada 1. jūliju nav vairs derīgi citās ES valstīs, var tikt vesti uz Latviju. Gluži kā uz tādu Eiropas izgāztuvi, kurā var ne tikai utilizēt, bet vēl piedevām notirgot to, kas palicis pāri no saražotajiem zemās kvalitātes kabeļiem citās Eiropas valstīs.

Ja Latvijas tirgus būtu pietiekami liels Eiropas mērogiem, tad varētu domāt, ka tā ir ļaunprātība. Taču, tā kā mūsu tirgus nav tik liels, tad drīzāk tā ir vienkārši tuvredzīga attieksme, kas jau tuvākajā laikā atspēlēsies uz šo kabeļu gala lietotājiem.

Protams, ka ar nekvalitatīvajiem kabeļiem uzceltās ēkas tūlīt pat nesabruks un nenodegs, taču dzīvot un strādāt tajās būs mazliet nedrošāk. Turklāt mēs kārtējo reizi būvniecībā lietosim tos materiālus, kas citās Eiropas valstīs atzīti par nederīgiem un novecojušiem.

Kas būtu jādara, lai tā nenotiktu? Mūsu valstī eksistē tāda institūcija kā Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departaments, kurā sēdošajiem ierēdņiem vajadzētu vienkārši paņemt un paskatīties kaut vai tās pašas Lietuvas, Zviedrijas vai Somijas kabeļu normas, kuras visas ir ļoti līdzīgas. Šajās valstīs ekspertu grupas ir vairāku gadu gaitā analizējušas situāciju un nonākušas pie līdzīgiem secinājumiem, kas tagad ir ieviesti praksē. Igaunija izvēlējās iet savu ceļu, padarot šīs normas daudz stingrākas. Tiesa, tur pašlaik tiek domāts, kā tās atkal mīkstināt.

Rezultātā Latvijai ir lieliska iespēja paskatīties, kas praksē strādā vai nestrādā kaimiņvalstu pieredzē, un, ieguldot daudz mazākus resursus, ieviest mūsu valstī tās normas, kuras, ja ne citu būvmateriālu, tad vismaz kabeļu jomā, būtu tās optimālākās. To, vai tas tiks izdarīts, rādīs laiks. Taču ļoti negribētos Latviju pārvērst par citu Eiropas valstu kabeļu izgāztuvi.

* “Nodokļu maksātāju biedrības” valdes loceklis 

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...