Vai Latvijā kucēni un kaķēni tiks nolemti nenovēršamai nāvei?
Dzīvnieku policija21.12.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Lai pievērstu uzmanību pārmērīgajiem dzīvnieku vairošanas apjomiem, kas noved pie dzīvnieku pamešanas vai bezjēdzīgas nogalināšanas, dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina uz piketu ceturtdien, 21.decembrī pulksten 8:00-9:30 pie Saeimas ēkas. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina deputātus un sabiedrību iestāties pret tik pārmērīgu dzīvnieku pavairošanu, ka tie pēc tam tiek nogalināti, jo nebija nevienam vajadzīgi (netika nopirkti).
“Latvijā ir pārpildītas dzīvnieku patversmes, un sociālos tīklus regulāri papildina ziņas par pamestiem un klaiņojošiem suņiem, kaķiem, trušiem un citiem dzīvniekiem, nemaz nerunājot par kaķēnu slīcināšanām un kucēnu pamešanām mežā nosalšanai. Dzīvnieki nav tāda “prece”, kuru, ja nav noiets, var nolikt noliktavā “līdz nākamajai sezonai”. Katrs dzīvnieks ir dzīva un just spējīga būtne, kas radīta, lai dzīvotu savā ģimenē. Mūsu mazajā Latvijā vienkārši nav tik daudz ņēmēju, cik šie dzīvnieki tiek “saražoti” (pavairoti). Ar tik milzīgu pārprodukciju nevar būt tā, ka turpina “ražot” vēl vairāk kucēnu un kaķēnu. Ideālā gadījumā atbildīgs audzētājs pirms pārošanas jau atrastu vismaz astoņus cilvēkus, kas kucēnus vai kaķēnus ņems. Bezatbildīga vairošana noved pie likvidācijas,” situāciju komentē Ilze Džonsone, lielākās dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja.
Tomēr Zemkopības ministrija gadiem ilgi ignorē problēmas mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas, labturības un aizsardzības jomā, un rezultāts šo problēmu nerisināšanai ir milzīgā dzīvnieku pārprodukcija. 23 gadus ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, un šajā laikā tā arī nav izstrādāta uzraudzības un kontroles kārtība mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem. Dzīvnieki tiek vairoti bez jebkādas kontroles un uzraudzības.
Saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ.Nr.148/Lp14) Zemkopības ministrija rīkojusies ļoti haotiski – pirms darba grupām nenosūtot apspriežamās daļas, dodot Dzīvnieku aizsardzības organizācijām nesamērīgi īsus termiņus iesniegt priekšlikumus (diennakts laikā), kā arī aicinot iesaistītās puses un nevalstiskās organizācijas iesniegt kopēju un saskaņotu redakciju, tomēr gala redakcijā darba grupās panāktās vienošanās un komisijā izteiktie iebildumi tika ignorēti. Pats galvenais: tā vietā, lai beidzot risinātu cēloni – izstrādātu kārtību, kā uzraudzīt un kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu – ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ.Nr.148/Lp14) plānots vērsties pret dzīvnieku aizsardzības organizācijām, ierobežojot un apgrūtinot to darbību dzīvnieku glābšanā.
Vai nav absurdi uzlikt faktiski neizpildāmas prasības dzīvnieku glābējiem, bet atstāt pilnīgā bezkontrolē dzīvnieku pavairotājus tāpat kā līdz šim? Kur "aug kājas" Saeimas komisijai virzītajiem likumdošanas grozījumiem?
Jau oktobrī dzīvnieku aizsardzības organizācijas izteica savus priekšlikumus, ar kuriem tiktu sakārtota gan dzīvnieku audzētāju un pavairotāju darbība, gan dzīvnieku glābšanas pakalpojuma sniegšanas vide, ka pašvaldības sadarbojas ar reģistrētām patversmēm, reģistrētiem ķērājiem un reģistrētiem dzīvnieku pārvadātājiem.
Par spīti sabiedrības sašutumam par jauno Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1.panta redakciju, kas ikvienam, kurš glābj nelaimē nonākušos dzīvniekus, liek REĢISTRĒTIES par patversmi Pārtikas un veterinārajā dienestā, Zemkopības ministrija turpina neatlaidīgi virzīt šādu redakciju, pamatojoties uz trīs organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem, un tās ir: (1) Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB), kuru aktīvi pārstāv Lita Konopore, (2) biedrība "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa", kuru pārstāv patversmes ”Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa un (3) Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF), kuras intereses lobē Vija Klučniece.
Ir acīmredzami skaidrs, ka dzīvnieku aizsardzības jomu nevar “sakārtot” ar divu no šīs nozares tālu stāvošu organizāciju “priekšlikumiem” – Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) ir šķirnes suņu audzētāju organizācija; Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) ir profesionāla (ne sabiedriskā labuma) organizācija veterinārārstu interešu aizstāvībai.
Savukārt, patversme “Labās mājas” pieder “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupai”. Interesanti, ka biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” pirms nosaukuma maiņas bija Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa, kuru dibināja neviens cits kā Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) un kuras valdē ir gan Astrīda Kārkliņa, gan Vija Klučniece. Tātad tiek veidotas organizācijas, kas lobē dzīvnieku audzētāju un pavairotāju intereses.
Kāda vīzija šajā jautājumā ir Eiropas Parlamentam?
2020.gada 12.februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ES iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzību pret nelegālās lolojumdzīvnieku tirdzniecības negatīvajām sekām. Rezolūcijā uzsvērts:
10. (Parlaments) uzskata, ka ir vajadzīga vienota ES definīcija intensīvam ciltsdarbam ar dzīvniekiem komerciālos nolūkos paredzētām audzētavām (jeb tā dēvētajām “kucēnu fermām”), lai cīnītos pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai aizliegtu tādu audzēšanas un tirdzniecības praksi, kas kaitē lolojumdzīvnieku veselībai, labturībai un uzvedības attīstībai.
21. (Parlaments) uzskata, ka būtu jāmudina dalībvalstis veidot obligātu reģistru, kurā tiktu iekļauti pilnvaroti lolojumdzīvnieku audzētāji un pārdevēji un ar kurā ievadīto informāciju varētu iepazīties citas dalībvalsts atbildīgās personas;
31. (Parlaments) atzīst, ka dzīvnieku aizsardzības biedrības un NVO ir devušas nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību; turklāt aicina dalībvalstis dzīvnieku glābšanas centriem un dzīvnieku aizsardzības apvienībām /NVO nodrošināt pietiekamu finansiālu un cita veida materiālu un nemateriālu atbalstu;
32. (Parlaments) aicina dalībvalstis piešķirt pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu visu tādu uzņēmumu īpašnieku reģistrācijas prasību izpildi, kuros audzē, tur un pārdod dzīvniekus, kā tas ir noteikts Dzīvnieku Veselības tiesību aktā, lai ierobežotu lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību tiešsaistē;
Diemžēl Latvijas realitāte ir tieši pretēja: dzīvnieku aizsardzības biedrībām tiek izdomāts kārtējais jaunais regulējums, ko par atbalstu nosaukt nekādi nav iespējams. Regulējums attiecībā uz dzīvnieku pavairošanu tiek mīkstināts, piemēram, nosakot, ka kaķenei var būt divi metieni gadā (līdz šim pieļaujamais bija viens). Melnā tirgus lobijs veiksmīgi ir ticis galā ar visiem dzīvnieku aizstāvju ierosinājumiem, tādēļ sagaidāms, ka dzīvnieku pārprodukcija tikai pieaugs un aizvien vairāk nepieprasīto kucēnu un kaķēnu tiks nolemti nenovēršamai nāvei.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
