Vai Latvijā kucēni un kaķēni tiks nolemti nenovēršamai nāvei?
Dzīvnieku policija21.12.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Lai pievērstu uzmanību pārmērīgajiem dzīvnieku vairošanas apjomiem, kas noved pie dzīvnieku pamešanas vai bezjēdzīgas nogalināšanas, dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina uz piketu ceturtdien, 21.decembrī pulksten 8:00-9:30 pie Saeimas ēkas. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina deputātus un sabiedrību iestāties pret tik pārmērīgu dzīvnieku pavairošanu, ka tie pēc tam tiek nogalināti, jo nebija nevienam vajadzīgi (netika nopirkti).
“Latvijā ir pārpildītas dzīvnieku patversmes, un sociālos tīklus regulāri papildina ziņas par pamestiem un klaiņojošiem suņiem, kaķiem, trušiem un citiem dzīvniekiem, nemaz nerunājot par kaķēnu slīcināšanām un kucēnu pamešanām mežā nosalšanai. Dzīvnieki nav tāda “prece”, kuru, ja nav noiets, var nolikt noliktavā “līdz nākamajai sezonai”. Katrs dzīvnieks ir dzīva un just spējīga būtne, kas radīta, lai dzīvotu savā ģimenē. Mūsu mazajā Latvijā vienkārši nav tik daudz ņēmēju, cik šie dzīvnieki tiek “saražoti” (pavairoti). Ar tik milzīgu pārprodukciju nevar būt tā, ka turpina “ražot” vēl vairāk kucēnu un kaķēnu. Ideālā gadījumā atbildīgs audzētājs pirms pārošanas jau atrastu vismaz astoņus cilvēkus, kas kucēnus vai kaķēnus ņems. Bezatbildīga vairošana noved pie likvidācijas,” situāciju komentē Ilze Džonsone, lielākās dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja.
Tomēr Zemkopības ministrija gadiem ilgi ignorē problēmas mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas, labturības un aizsardzības jomā, un rezultāts šo problēmu nerisināšanai ir milzīgā dzīvnieku pārprodukcija. 23 gadus ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, un šajā laikā tā arī nav izstrādāta uzraudzības un kontroles kārtība mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem. Dzīvnieki tiek vairoti bez jebkādas kontroles un uzraudzības.
Saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ.Nr.148/Lp14) Zemkopības ministrija rīkojusies ļoti haotiski – pirms darba grupām nenosūtot apspriežamās daļas, dodot Dzīvnieku aizsardzības organizācijām nesamērīgi īsus termiņus iesniegt priekšlikumus (diennakts laikā), kā arī aicinot iesaistītās puses un nevalstiskās organizācijas iesniegt kopēju un saskaņotu redakciju, tomēr gala redakcijā darba grupās panāktās vienošanās un komisijā izteiktie iebildumi tika ignorēti. Pats galvenais: tā vietā, lai beidzot risinātu cēloni – izstrādātu kārtību, kā uzraudzīt un kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu – ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (reģ.Nr.148/Lp14) plānots vērsties pret dzīvnieku aizsardzības organizācijām, ierobežojot un apgrūtinot to darbību dzīvnieku glābšanā.
Vai nav absurdi uzlikt faktiski neizpildāmas prasības dzīvnieku glābējiem, bet atstāt pilnīgā bezkontrolē dzīvnieku pavairotājus tāpat kā līdz šim? Kur "aug kājas" Saeimas komisijai virzītajiem likumdošanas grozījumiem?
Jau oktobrī dzīvnieku aizsardzības organizācijas izteica savus priekšlikumus, ar kuriem tiktu sakārtota gan dzīvnieku audzētāju un pavairotāju darbība, gan dzīvnieku glābšanas pakalpojuma sniegšanas vide, ka pašvaldības sadarbojas ar reģistrētām patversmēm, reģistrētiem ķērājiem un reģistrētiem dzīvnieku pārvadātājiem.
Par spīti sabiedrības sašutumam par jauno Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1.panta redakciju, kas ikvienam, kurš glābj nelaimē nonākušos dzīvniekus, liek REĢISTRĒTIES par patversmi Pārtikas un veterinārajā dienestā, Zemkopības ministrija turpina neatlaidīgi virzīt šādu redakciju, pamatojoties uz trīs organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem, un tās ir: (1) Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB), kuru aktīvi pārstāv Lita Konopore, (2) biedrība "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa", kuru pārstāv patversmes ”Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa un (3) Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF), kuras intereses lobē Vija Klučniece.
Ir acīmredzami skaidrs, ka dzīvnieku aizsardzības jomu nevar “sakārtot” ar divu no šīs nozares tālu stāvošu organizāciju “priekšlikumiem” – Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) ir šķirnes suņu audzētāju organizācija; Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) ir profesionāla (ne sabiedriskā labuma) organizācija veterinārārstu interešu aizstāvībai.
Savukārt, patversme “Labās mājas” pieder “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupai”. Interesanti, ka biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” pirms nosaukuma maiņas bija Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa, kuru dibināja neviens cits kā Latvijas Kinoloģiskā federācija (LKF) un kuras valdē ir gan Astrīda Kārkliņa, gan Vija Klučniece. Tātad tiek veidotas organizācijas, kas lobē dzīvnieku audzētāju un pavairotāju intereses.
Kāda vīzija šajā jautājumā ir Eiropas Parlamentam?
2020.gada 12.februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ES iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzību pret nelegālās lolojumdzīvnieku tirdzniecības negatīvajām sekām. Rezolūcijā uzsvērts:
10. (Parlaments) uzskata, ka ir vajadzīga vienota ES definīcija intensīvam ciltsdarbam ar dzīvniekiem komerciālos nolūkos paredzētām audzētavām (jeb tā dēvētajām “kucēnu fermām”), lai cīnītos pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai aizliegtu tādu audzēšanas un tirdzniecības praksi, kas kaitē lolojumdzīvnieku veselībai, labturībai un uzvedības attīstībai.
21. (Parlaments) uzskata, ka būtu jāmudina dalībvalstis veidot obligātu reģistru, kurā tiktu iekļauti pilnvaroti lolojumdzīvnieku audzētāji un pārdevēji un ar kurā ievadīto informāciju varētu iepazīties citas dalībvalsts atbildīgās personas;
31. (Parlaments) atzīst, ka dzīvnieku aizsardzības biedrības un NVO ir devušas nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību; turklāt aicina dalībvalstis dzīvnieku glābšanas centriem un dzīvnieku aizsardzības apvienībām /NVO nodrošināt pietiekamu finansiālu un cita veida materiālu un nemateriālu atbalstu;
32. (Parlaments) aicina dalībvalstis piešķirt pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu visu tādu uzņēmumu īpašnieku reģistrācijas prasību izpildi, kuros audzē, tur un pārdod dzīvniekus, kā tas ir noteikts Dzīvnieku Veselības tiesību aktā, lai ierobežotu lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību tiešsaistē;
Diemžēl Latvijas realitāte ir tieši pretēja: dzīvnieku aizsardzības biedrībām tiek izdomāts kārtējais jaunais regulējums, ko par atbalstu nosaukt nekādi nav iespējams. Regulējums attiecībā uz dzīvnieku pavairošanu tiek mīkstināts, piemēram, nosakot, ka kaķenei var būt divi metieni gadā (līdz šim pieļaujamais bija viens). Melnā tirgus lobijs veiksmīgi ir ticis galā ar visiem dzīvnieku aizstāvju ierosinājumiem, tādēļ sagaidāms, ka dzīvnieku pārprodukcija tikai pieaugs un aizvien vairāk nepieprasīto kucēnu un kaķēnu tiks nolemti nenovēršamai nāvei.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
