Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ir papilnam iesīkstējušu problēmu medijos: sabiedrības informēšanai nepateicīga likumdošana, viltus ziņu uzbrukumi sabiedrībai no visām pusēm, Kremļa propagandas ietekme (kas mazina reālo žurnālistu veikumu) utt., bet «mediju ombuda» izveide palīdzētu atrisināt tikai pāris otršķirīgus jautājumus, ne smagās problēmas.

Pēc pagājušās trešdienas sapulces Kultūras ministrijā savelkot kopā visus ierosinājumus un priekšlikumus, LŽS (kas ir nozares vecākā arodbiedrība, dibināta 1926. gadā un pārstāv medijos strādājošos reālā, melnā darba darītājus) izsaka sekojošu kopsavilkumu.

Izplatītākie draudi mediju brīvībai un žurnālistikas funkcionēšanai patlaban Latvijā

1. Krimināllietas pret žurnālistiem par sava darba veikšanu. Pirms dažiem gadiem Saeima atcēla ar vēlo Dzelzs laikmetu datējamo «privātās apsūdzības» institūtu, saskaņā ar kuru ikkatrs, kam šķita, ka viņš ir publiski apvainots (un tam nebija nepieciešami it nekādi faktiskie pierādījumi), varēja doties uz tiesu, privāti uzstāties kā prokurors un saukt žurnālistus pie kriminālatbildības. Bija periods, kad pret visiem lielāko masu informācijas līdzekļu redaktoriem un vismaz pa vienam žurnālistam no katra medija bija apsūdzēti par neslavas celšanu. Nevienā no šiem procesiem nekad neviens netika notiesāts, tālab Saeima izslēdza 158. pantu no Krimināllikuma. Taču nekavējoties vietā tika grozīts 157. pants, atkal padarot žurnālistus atbildīgus par neslavas celšanu. Tik vien tā atšķirība, ka tagad lietai vispirms jāvirzās caur policiju, taču policistam nav tiesības uzreiz atteikt krimināllietas ierosināšanu, ja ienāk iesniegums — lai cik absurds tas nebūtu.

Jāpiezīmē, ka ne iepriekš, ne tagad kritērijs nav publicētās informācijas patiesums, bet gan tas, vai kāds to neuzskata par «apvainojošu». Tas ir novedis pie sistēmas, kurā krimināllietas pret žurnālistiem un redaktoriem tiek rosinātas par patiesas informācijas publicēšanu, par kuru dažādi rakstos atmaskoti blēži vai korumpanti uzskata, ka «ziņas ceļ viņiem neslavu» tieši tāpēc, ka ir patiesas!

Kriminālatbildība par patiesas informācijas publicēšanu turpina apdraudēt mediju darbu un žurnālistus.

2. Vienlaikus nepastāv kriminālatbildība par nepatiesas informācijas publicēšanu. Viltus ziņu laikmetā būtu īpaši svarīgi novilkt robežšķirtni nevis saistībā ar «neslavas celšanas» līniju, bet gan par mērauklu noteikt ziņu patiesumu/nepatiesumu un informācijas atbilstību/neatbilstību faktiem.

3. Likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» ir pieņemts vēl 1990. gadā un regulāri ticis uzlabots. Toties nekāds likums neaizsargā sociālo tīklu lietotājus, blogerus un citus interneta satura radītājus, ja viņi nav žurnālisti. (Žurnālista statusu nevar un nevajag attiecināt uz ikkatru datu apstrādes paveidu, taču ne-žurnālistus arī nevajadzētu pavisam aizmirst.)

4. Neprofesionalitāte valsts atbalsta sadalīšanā: valsts ir sākusi atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura radīšanu ne tikai raidošajos medijos, bet arī reģionālajā presē, internetā u.c. Tas ir izcili pareizs solis, ko mēs apsveicam un par ko pateicamies. Patlaban vienīgā konstatētā problēma ir finansējuma sadalītāju kompetence: konkursu komisijās lielākoties ir valsts amatpersonas, kam ir maza pieredze sadarbībā ar medijiem un žurnālistiem, tālab konkursa komisiju lēmumi dažos gadījumos ir bijuši neprofesionāli. Nauda dažkārt iznākumā tikusi tādiem saņēmējiem, kas nekvalificējas konkursa nolikumam. Norakstot šīs nepilnības uz «pirmajiem kucēniem», mums jādomā, kā jau nākamgad uzlabot komisiju kompetenci. Tas ir izdarāms, iekļaujot katrā komisijā pāris nozares profesionāļus, kas spētu visiem pārējiem ātri paskaidrot dažādas īpatnības un faktus.

5. Krievijas satura dempings: ar Kremļa finansiālo atbalstu top visvisāds mediju saturs Krievijas auditorijai, kas pēc tam tiek par kapeikām atdots retranslēšanai Baltijas valstīs. Iznākumā vietējie Latvijas satura producenti nespēj atpelnīt sava oriģinālsatura ražošanas izmaksas, jo tirgus pilns ar Krievijas lēto produkciju, kuru pie tam sponsorē Kremlis. Lētāk iznāk tiražēt jau gatavu krievu saturu nekā radīt pašiem savu. Tas ir klasisks dempings, kuru Konkurences likums aizliedz, taču to neviens jau 15 gadus necenšas apturēt.

6. It kā ar to visu nepietiktu, konkurenci izkropļo pašvaldību informatīvie biļeteni, kas speciāli tiek taisīti tā, lai izskatītos pēc kārtīgiem medijiem, taču patiesībā nav vis.

7. Papildus kriminālatbildībai pastāv arī civillietu draudi. Civillikums atļauj sev netīkamu rakstu «varoņiem» ierosināt civillietas pret izdevējiem un žurnālistiem (kas ir normāli, un tādām tiesībām jābūt), bet problēmas sākas, ja tiesvedību gaitā prasa apķīlāt izdevniecību un žurnālistu kontus, ienākumus, nekustamos īpašumus, kustamo mantu utt. Lai arī salīdzinoši reti, ir bijuši gadījumi, kad tiesa tam piekrīt (skaļākais gadījums — M. Sprūda prasība pret preses izstrādājumu Ir). Tāpēc nepieciešams atstāt likumā civiltiesisko atbildību, bet ir jāizņem ārā apķīlāšanas draudi (kas ir domāti tiesvedībām par mantiskiem strīdiem, kuros pastāv iespēja, ka blēdīgs atbildētājs var mēģināt nobēdzināt savu mantu un/vai naudas līdzekļus, lai nebūtu jāatdod parādi — tomēr šādiem gadījumiem nav nekāda saistība ar žurnālistiku un strīdiem par publicētās informācijas kvalitāti).

8. Informācijas sistemātiska neizsniegšana: ļoti daudzām valsts vai pašvaldību institūcijām ir konstatējami gadījumi, kuros netiek izsniegta informācija, kas nesatur valsts noslēpumu un/vai personas datus, taču vienalga netiek izsniegta. Patlaban šīs ziņas var pieprasīt caur Administratīvo tiesu, bet prettiesiskiem informācijas nesniedzējiem par to nekādas sekas nav. (Sk. L. Lapsas aktuālās tiesvedības ar Valsts prezidenta kanceleju, skaitā jau 17 gabalas.)

Lūk, kā mediju situāciju Latvijā rezumē starptautiskā organizācija Reportieri Bez Robežām savā šīgada Pasaules Preses brīvības indeksa ziņojumā: «Latvijā situācija ar preses brīvību nav tik labvēlīga kā kaimiņvalstī Igaunijā, un to pasliktina Krievijas izcelsmes viltus ziņu izplatība. Pastāv bažas par daudzām pašvaldību amatpersonām, kas, aizbildinoties ar sabiedrības informēšanu, izdod «vietējos laikrakstus», kuros patiesībā raksta viņu darbinieki un kas kalpo viņu interesēm. Līdz ar to tiek grauta sabiedrības uzticība medijiem. Citas problēmas medijiem ir ekonomiskās grūtības, neadekvāti un vāji izdalītā valsts palīdzība, pret žurnālistiem ierosinātās tiesas prāvas un likumdošana, kas nav labvēlīga medijiem un viņu avotiem

«Mediju ombuda» izveides priekšlikums

Apspriežot idejas par «mediju ombuda» izveidi, ir jāsecina, ka «mediju ombuda» izveide neatrisinās nevienu pašu no augstākminētajām problēmām.

Patiesību sakot, ir paredzams, ka «mediju ombuda» izveide vārda brīvību un sabiedrības pieeju patiesai, faktos balsītai informācijai tikai pasliktinās: ja šobrīd dažādiem noziedzniekiem, blēžiem, korumpantiem un shēmotājiem ir tiesības ierosināt pret žurnālistiem gan krimināllietas, gan civillietas, tad «mediju ombuda» gadījumā būs vēl viena institūcija, kurā viņi visi varēs sūdzēties par žurnālistiem, un mēs būsim spiesti tērēt laiku un naudu, lai skaidrotos ar vēl vienu birokrātisku institūciju.

Praktisks piemērs: Ludzas Zemes tiesvedībās ar dažādām amatpersonām, par kurām ir aizdomas, ka tās ir saistītas ar kontrabandistu mafiju, šiem figurantiem tiks iedota vēl viena institūcija, kurā sūdzēties par Ludzas Zemes rakstiem.

Savukārt Kremļa propagandisti un viltus ziņu tiražētāji kā šobrīd nepakļaujas pat elementārākajai mediju ētikai, tā nepakļausies arī turpmāk (sk. piemēru ar Sputņiku: tam atteica reģistrāciju Latvijā kā viltus ziņu izplatītājam, bet tas turpina darboties, tulkojot savu krievisko saturu un izplatot latviski).

«Ombuds» būs pilnīgi bezspēcīgs pret tiem portāliem un TV kanāliem, kas juridiski bāzējas citās valstīs un kas varēs turpināt ignorēt Latvijā pastāvošās mediju ētikas normas un likumdošanu.

Ārkārtīgi skeptiski jāvērtē priekšlikumi «ombuda» darbā piesaistīt «akadēmiskos spēkus». Latvijā par pasniedzējiem kļūst nevis labākie mediju nozares profesionāļi, bet gan tie, kas nav spējuši noturēties reālajā mediju biznesā un nespēj strādāt par žurnālistiem, fotogrāfiem, operatoriem, redaktoriem, izdevējiem, dizaineriem/programmētājiem utt. Tikai nedaudzi ir tādi, kuriem īstais aicinājums ir pasniedzēja darbība — lielākoties jaunos žurnālistus māca tādi, kas paši nav spējuši noturēties nežēlīgas konkurences pilnajā ziņu biznesā un pēdējoreiz kādā medijā reāli strādājuši pirms padsmit gadiem. Ideālā situācija būtu, ja pasniedzējs vienlaikus būtu arī kādas redakcijas darbinieks, bet tādi piemēri ir uz pirkstiem saskaitāmi.

No KM sanāksmē izskanējušajām idejām ievērības cienīgākās bija šādas:

- no «mediju ombuda» būtu jēga tad, ja tas darbotos kā starpnieks mediācijas procesā starp fizisku vai juridisku personu, kas uzskata, ka tikusi medijos apvainota, un redakciju — mediācija palīdz novērst konfliktus un atslogo tiesas no bezjēdzīgām lietām (LETA galvenā redaktora P. Zirņa atziņa par to, ka lielākā daļa tiesvedību tiek novērsta, racionāli komunicējot ar sūdzībniekiem un abām pusēm izskaidrojot savu nostāju);

- ir nepieciešama institūcija, kurā pārsūdzēt konkursu rezultātus par valsts naudas sadali neatkarīgo mediju stiprināšanai (patlaban to nekur īsti nevar izdarīt);

- obligāti jāņem vērā I. Beltes (LTV) stāstītais par Igauniju, kurā ombuds darbojas tikai attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem un tāpat lielākoties pilda mediācijas, problēmu noregulēšanas un «biktstēva» funkciju. Tas nozīmē, ka mediju ombudam ir jābūt vienam cilvēkam, nevis kantorim, un tas var darboties pie Tiesībsarga biroja (neizmaksās dārgi);

- jāliek aiz auss S. Dikas-Bokmelderes un B. Pētersones (Latvijas Radio) teiktais, ka jau patlaban viena no NEPLP funkcijām ir problēmu izvērtēšana sabiedrisko mediju saturā, tā kā šī ombuda funkcija reāli jau tiek veikta un tāpēc nav nepieciešams dibināt jaunu kantori — tā var nonākt līdz Zviedrijas līmenim, kur ir 56 dažādi mediju ombudi;

- patlaban nepastāv nekāda veida kontrole valstiskā līmenī pār pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

Līdz ar to Latvijas Žurnālistu savienība pievienojas tiem punktiem, par kuriem sanāksmē varēja iegūt konsensu: vēlams būtu ieviest mediācijas procesu, lai mazinātu tiesvedības un strīdus par medijos publiskotajām patiesajām ziņām; nepieciešama uzraudzība pašvaldību pašslavināšanās izdevumiem; vajag strādāt pret viltus ziņām un visu veidu propagandu; ja kādreiz veidot kādu «ombudu», tad tikai Saeimas ievēlētas valsts amatpersonas statusā (piem., Tiesībsarga vietnieks mediju tiesību aizsardzības jautājumā) un tādā kapacitātē, kas nesamazinās sabiedrības tiesības uzzināt patiesus faktus un ziņas.

Ja «ombuds» varētu kaut teorētiski kļūt par cenzūras, tirgus pārdales un/vai jebkādas ideoloģijas virzīšanas instrumentu, likums un Satversme nepieļauj tāda dibināšanu.

Novērtē šo rakstu:

11
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...