Vai Latvijā pietiek naudas tikai politiķiem, bet ne mediķiem?
Vilors Eihmanis26.09.2025.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nākamajam gadam ir pieprasījusi 13,5% algu pieaugumu mediķiem. Tomēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā Latvijas Radio atzina, ka šādu prasību būs ļoti sarežģīti īstenot. Viņš pat nosauca to par “drīzāk neiespējamu”.
Un te rodas paradokss. Kaut arī valsts kase, pēc ministra teiktā, ir pārāk tukša, lai atrastu naudu ārstiem, paša Ašeradena alga 2023. gadā pieauga par 111% – līdz 108 545,33 eiro gadā. 2024. gadā viņa atalgojums atkal kāpis par vēl 6%, sasniedzot jau 115 413,77 eiro.
Šāda situācija daudziem cilvēkiem raisa pamatotu sašutumu. Kā iespējams, ka mediķiem, kuri glābj dzīvības, valstij “nav naudas”, bet politiķiem algas aug astronomiskos tempos?
Sociālajos tīklos ne viens vien lietotājs pauž dusmas, ka partija “Jaunā Vienotība” ir kļuvusi par īstu valsts “vēzi” – tā aprij visu sev, līdz pēdējai kripatai, atstājot veselības aprūpes sistēmu, skolotājus un citus būtiskus nozares darbiniekus otrajā plānā.
Šī pretruna spilgti atklāj Latvijas politikas realitāti: kad runa ir par sabiedrības veselību, līdzekļu nav, bet, kad runa ir par politiķu komfortu – atrodas gan.
Jautājums paliek atklāts: cik ilgi cilvēki pieļaus, ka šāda netaisnība turpinās?
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
