Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 16. aprīlī Satversmes tiesā iesniegts pieteikums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83. un 107. pantam, savukārt 2012. gada 16. maijā Satversmes tiesas 2. kolēģija pieņēmusi lēmumu, ar kuru nolemts atteikties ierosināt lietu.

Lēmumā norādīts:

- „Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 83. pants aizsargā vienīgi tiesnešu neatkarību un tiesības saņemt atalgojumu, kas nodrošina šo neatkarību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 7. un 8.2. punktu). Pieteikuma iesniedzēja nav tiesnese, bet gan tiesneša palīdze. Tādējādi Satversmes 83. pants nesatur pamattiesības, kuras būtu attiecināmas uz pieteikuma iesniedzēju”;

- „Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu neietver indivīda subjektīvās pamattiesības pieprasīt konkrētu minimālo atalgojuma apmēru, ja vien tas nav mazāks par valsts noteikto minimālo algu”.

Faktiski Satversmes tiesa ar 2012. gada 16. maija lēmumu nonākusi pretrunā ar Satversmes tiesas praksi, ievērojot, ka no Satversmes tiesas likuma 32. panta otrās daļas nepārprotami izriet, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

[1.] Satversmes tiesa 2012. gada 16. maija lēmumā norādījusi, ka Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips neattiecas uz tiesneša palīgu, t.i., tiesu darbinieku, kaut arī no likuma „Par tiesu varu” III A sadaļas „Tiesu amatpersonas un tiesu sistēmai piederīgas personas un iestādes” 16. nodaļas „Tiesu darbinieki” izriet, ka tiesu darbinieki ir tiesu sistēmai piederīgas personas, līdz ar to, kā tas minēts Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 7. punktā, tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai.

Bez tam, iepriekš minētā sprieduma 7.1. punktā skaidrots, ka Satversmes 92. pantā minētais jēdziens „taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa” kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Ar Satversmes 83. pantā ietverto tiesnešu neatkarības principu saistīts pirmais aspekts (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002 – 06 – 01 secinājumu daļas 1. punktu).

Tādējādi, pirmkārt, jēdziens „taisnīga tiesa” kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, tulkojams saistībā gan ar varas dalīšanas principu, gan ar Satversmes 83. pantā nostiprināto tiesnešu (tiesas) neatkarības principu, un, otrkārt, jēdziens „taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta, tulkojams saistībā ar taisnīguma principu, kas izriet no Satversmes 1. panta (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2001–10–01.).

Pieņemot 1990. gada 4. maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”, Latvija pievienojās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem (pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Septītajā Kongresā par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem Milānā 1985. gadā no 26. augusta līdz 6. septembrim un apstiprināti ar Ģenerālās Asamblejas 1985. gada 29. novembra rezolūciju 40/32 un 1985. gada 13. decembra rezolūciju 40/146). Atbilstoši šiem principiem tiesu varas neatkarība jāgarantē valstij un tai jābūt nostiprinātai valsts konstitūcijā vai likumā. „Tiesu varai jāizlemj lietas bezpartijiski, pamatojoties uz faktiem un saskaņā ar likumu, bez jebkādiem ierobežojumiem, blakus ietekmēm, stimuliem, spiedieniem, iejaukšanās draudiem, tiešiem vai netiešiem, no jebkuras puses vai jebkāda iemesla pēc” (Tiesu varas neatkarības pamatprincipi – Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums. Apvienotās Nācijas, Ņujorka, Ženēva, 1994). Latvijā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips nostiprināts Satversmes 83. pantā.

Līdz ar ko nav izprotams, kā Satversmes tiesa 2012. gada 16. maija lēmumā nonākusi pie secinājuma, ka uz tiesneša palīgu, t.i., tiesu darbinieku neattiecas Satversmes 83. pantā ietvertais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips, tādējādi atkāpjoties no Satversmes tiesas prakses, piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001 – 10 – 01, Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002 – 06 – 01 un Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01.

No Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 – 11 – 01 21.2 punkta izriet, ka „papildu slodzi tiesnešiem rada tas, ka tiesām ir ierobežotas iespējas nodrošināt tiesu darba pienācīgai veikšanai nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus. Arī Saeima atbildes vēstulē norādījusi uz tiesu darbinieku zemo atalgojumu. Tiesnešu darba efektīvai organizēšanai ir nepieciešams kvalificēts personāls, turklāt tiesu institucionālā jeb administratīvā pietiekamība ir tieši atkarīga gan no finansēm, gan no tiesu iespējām neatkarīgi izlemt ar resursu (gan finanšu, gan cilvēku) izmantošanu saistītos jautājumus”.

No minētā secināms, ka jau 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009 – 11 – 01 Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 83. pantā noteiktais tiesnešu (tiesas) neatkarības princips iekļauj arī tiesu darbiniekus.

[2.] 2010. gada 18. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, kurā izvērtēja izmaiņas tiesnešu atalgojuma kārtībā (lieta Nr. 2009 – 11 – 01 „Par likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam”), tomēr no Satversmes tiesas 2012. gada 16. maija lēmumā norādītā izriet, ka Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu neietver indivīda subjektīvās pamattiesības pieprasīt konkrētu minimālo atalgojuma apmēru, ja vien tas nav mazāks par valsts noteikto minimālo algu, tādējādi norādot, ka, ja tiek saņemts atalgojums, kas nav mazāks par valstī noteikto minimālo algu, nevar lūgt izvērtēt tiesību normas atbilstību Satversmes 107. pantam, kaut arī minētajā Satversmes pantā noteikts, ka „Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu”.

Satversmes tiesa skaidrojusi, ka „Satversmes 107. pantā ietvertais jēdziens ,,valsts noteiktais minimums” saistīts ar mērķi noteikt tādu minimālo atalgojumu par darbu, kas būtu pietiekams personas pamatvajadzību apmierināšanai. Minimālās darba samaksas noteikšanas mērķis ir nodrošināt minimālo ienākumu apjomu, ar ko persona varētu segt dzīvesvietas, pārtikas, uztura, apģērba un citus izdevumus” (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr.2006 – 31 - 0110. punktu), savukārt no Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006 – 30 – 03 izriet, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu nozīmē, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi.

Lietā Nr. 2006 – 30 – 03 Satversmes tiesa vērtēja, vai darba samaksa noteikta atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam un tiesiskās paļāvības principam. Turklāt atbilstošai darba samaksai ir ne tikai jānodrošina personas pamatvajadzību apmierināšana, jo to garantē jau tiesības uz minimālo darbu samaksu, no Satversmes 107. panta izriet, ka atbilstoša samaksa ir tāda, kas pietiekami atspoguļo arī veiktā darba raksturu. Tātad, lai samaksa būtu atbilstoša, to nosakot, ir pienācīgi jāņem vērā arī personas veicamais darbs.

Izvērtējot tiesu sistēmas attīstību, būtiski izprast, ka tiesas neatkarība ir tieši proporcionāla principa par varas dalīšanu ievērošanai.

Arī no Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipiem izriet, ka ikvienas valsts pienākums ir nodrošināt pietiekamus resursus, lai tiesu varai būtu iespēja pienācīgi veikt savas funkcijas (sk.: Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi. Latvijas Vēstnesis, 1995. gada 28. septembris, Nr. 148), bez tam, ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome savā 1989. gada 24. maija rezolūcijā Nr. 1989/60 norādījusi, ka valstīm īpaša uzmanība jāpievērš tiesu varas funkcionēšanas nepieciešamajiem resursiem.

Tādējādi, ievērojot Satversmē ietverto varas dalīšanas principu un prasību pēc tiesnešu neatkarības, kā arī citas starptautiski atzītās prasības, likumdevējs likuma ,,Par tiesu varu” 10. un 117. pantā attiecīgi noteicis, ka tiesu sistēma tiek finansēta no valsts budžeta. Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu, garantē efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā. Tāpēc Satversmei atbilstošs ir tikai tāds tiesu varas finansējums, kas nodrošina šo pienākumu izpildi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01 8.2. punktu).

No vienas puses, ievērojot to, ka budžets ir valsts politikas īstenošanas līdzeklis un lēmumus par valsts budžetu var pieņemt tikai un vienīgi likumdevējs, bet, no otras puses, rēķinoties ar to, ka tiesas darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu apjomu visobjektīvāk var prognozēt tieši pašas tiesu varas institūcijas, jāatrod saprātīgs līdzsvars starp tiesu varas garantijām un budžeta iespējām (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01 8.2. punktu).

Jāņem vērā, ka amatam atbilstošs un konkurētspējīgs atalgojums ir būtisks apstāklis tiesu varas neatkarības nodrošināšanā, tomēr faktiski šobrīd tiesu darbinieku darba samaksa neatbilst veicamajiem darba pienākumiem un atbildībai par paveikto, kā arī zemais atalgojums izraisa biežu kadru mainību, kas negatīvi ietekmē kopējo tiesu darbu, līdz ar ko secināms, ka starp darba samaksu un iespējamiem riskiem, pildot darba pienākumus, ir tieša saikne, ar ko jārēķinās gadījumos, ja darba samaksa ir neadekvāta.

Būtībā ar noteikto atalgojumu tiesu darbiniekiem tiek ietekmēta tiesu varas darbība un funkcionēšana, kaut arī varas dalīšanas princips liedz izpildvarai izlemt jautājumus, kas tieši ietekmē tiesu varas darbību un tiesu funkcionēšanu, proti, jautājumus par finansējumu, tiesnešu skaitu, nepieciešamo personālu, tā kompetences prasībām, atalgojumu un citus jautājumus (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009 -11-01. 24 punktu).

Tā ka no tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu izriet tas, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi, ka arī tas, ka samaksai jābūt atbilstošai veicamajam darbam, var secināt, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu uzliek valstij par pienākumu nodrošināt arī to, lai, nosakot arī tiesu darbinieka atalgojumu, tiktu ņemts vērā, ka tiesu darbinieka darba apmaksai jābūt atbilstīgai pienākumu izpildei, tādejādi nodrošinot profesionalitāti, taisnīgu un objektīvas tiesas pastāvēšanu, ievērojot, ka tiesu darbinieki pilda savus amata pienākumus līdztekus tiesnešiem.

Par tiesu darbinieku atalgojuma samazināšanu

Saskaņa ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk – Atlīdzības likums), kas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra, pārejas noteikumu 1. punktu Ministru kabinetam līdz 2010. gada 30. jūnijam bija jāizdod Atlīdzības likumā minētie Ministru kabineta noteikumi, savukārt līdz Atlīdzības likumā paredzēto Ministru kabineta normatīvo aktu izdošanai, bet ne ilgāk par 2010. gada 30. jūniju, piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumi Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 960), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Noteikumi Nr. 960 zaudējuši spēku 2010. gada 30. jūnijā, tomēr ar 2009. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumiem „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”” samazināts katra tiesu darbinieka noteiktās mēneša darba algas apmērs. Minētie grozījumi izstrādāti, ņemot vērā valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un nepieciešamību turpināt ierobežot izdevumus valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās nodarbināto atlīdzībai, lai nodrošinātu likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” plānoto finansējuma samazinājumu – minētais likums zaudējis spēku 2010. gada 01. janvārī. Tomēr līdz pat šim brīdim noteiktais algas apmērs ir nesamērīgi zems.

Bez tam, ar Tiesu administrācijas 2009. gada 26. jūnija rīkojumu Nr. 4 – 4.25/1705 „Par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba algas samazināšanu” katrs tiesu darbinieks iepazīstināts ar informāciju, ka, lai nodrošinātu likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” noteiktā mērķa sasniegšanu, Ministru kabineta 2008. gada 29. decembra rīkojuma Nr. 882 „Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem” 1. punktā minēto nosacījumu izpildi un sakarā ar Tiesu administrācijas atalgojuma fonda samazināšanu 2009. gada otrajā pusgadā, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem ar 2009. gada l. augustu darba alga samazināta līdz 15% no līdzšinējās algas.

Minētais rīkojums satur norādi, ka „ar darbiniekiem, kuri nepiekritīs darba līgumu grozījumiem, tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 98. panta pirmo daļu, 101. panta pirmās daļas 9. punktu, 103. panta pirmās daļas 3. punktu, kā arī tiks izmaksāts atlaišanas pabalsts saskaņā ar Darba likuma 112. pantu un likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” 11. pantu”.

Izvērtējot norādīto Tiesu administrācijas rīkojumu, secināms, ka tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta, kā arī Darba likuma 6. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Tādējādi ar 2009. gada 1. augustu, ievērojot veicamos konsolidācijas pasākumus, jau tā nelielās tiesu un zemesgrāmatu darbinieku algas samazinātas par 15%, savukārt tikai 2011. gada budžetā no valsts nodevu ieņēmumu prognozes palielinājuma rasta iespēja palielināt tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku mēnešalgu vidēji par LVL 20.00.

Jānorāda, ka faktiski netiek ņemts vērā, ka no tiesu darbinieku rīcības lielā mērā atkarīga lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana, piemēram, jo kvalificētāks tiesneša palīgs veic pienākums atbilstoši likuma ,,Par tiesu varu” 99. pantā norādītajam, jo tiesnesim vairāk laika pievērsties tiesas spriešanai atbilstoši likumam ,,Par tiesu varu” 5., 6., 7. pantam, savukārt, ja ir kvalificēts tiesas sēžu sekretārs, kas saskaņā ar likuma ,,Par tiesu varu” 102. pantu raksta tiesas sēdes protokolu, iespējams daudz kvalitatīvāk sastādīt nolēmumus, jo tiesas sēdes protokols satur tādas ziņas kā procesa dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi utt (sk. 2002. gada 19. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 706 ”Par Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju”).

Līdz ar ko secināms, ka tiesnešu darba kvalitāte lielā mērā atkarīga no tiesu darbinieku darba kvalitātes, un tiesu sistēmas prestižu nevar celt tikai augsti izglītoti un kvalificēti tiesneši, bet tas lielā mērā atkarīgs arī no tiesu darbinieku ieguldītā darba. Tomēr pašlaik izveidojusies situācija, ka tiesu darbiniekiem noteiktā ikmēneša alga ir nesamērīga ar ieguldīto darbu, atbildību un tiem amatu aprakstiem, kas apstiprināti ar 2010. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” (turpmāk – Noteikumiem Nr. 1075).

Papildus jānorāda, ka tiesu darbinieki ar darba pieredzi, kvalifikāciju, augstāko izglītību spiesti pārtraukt darba tiesiskās attiecības zemā atalgojuma dēļ, līdz ar ko tiesa zaudē vērtīgus cilvēkus ar pieredzi. Faktiski tiesa kļūst par „atspēriena punktu” un prakses vietu tiesību zinātnes studentiem, nevis vietu patstāvīgai karjeras veidošanai, kaut arī tiesas ir atbildīgas sabiedrības priekšā – gan ar darba kvalitāti, gan ar profesionalitāti, ievērojot likumu prasības, kā arī atbildību, veicot ikdienas darba pienākumus.

Bez tam, tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas ir daudz augstākas nekā tiesu darbiniekiem noteiktās. Minētais izriet, piemēram, no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiski pieejamās informācijas par amatpersonu (darbinieku) darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (bruto, latos), kā arī Finanšu ministrijas mājas lapā publiski pieejamās informācijas par amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru Finanšu ministrijā sadalījumā pa amatu grupām.

Minētajā situācijā, nosakot tiesu darbiniekam atalgojuma apmēru, netiek ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, ievērojot zemo atalgojumu salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbinieku), kas pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus.

Bez tam, jānorāda, ka Atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi (1. pants). No minētās tiesību normas izriet, ka darba samaksas noteikšanā tiek piemērota vienota pieeja. Tādējādi, ievērojot vienlīdzības principu, likumdevējs noteicis, ka tiesu darbinieku mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (Atlīdzības likuma 11. panta pirmā daļa), taču faktiski, kā redzams no Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1651 „Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1651) 2. pielikuma „Amatpersonu un darbinieku mēnešalga ministrijās, Valsts kancelejā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā” l. kvalifikācijas pakāpes noteiktā minimālā mēnešalga ir lielāka nekā uz doto brīdi tiesu darbiniekiem.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, secināms, ka tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, kā rezultātā tiek pārkāpts vienlīdzības princips un zūd Atlīdzības likumā noteiktais mērķis.

Par 2011. gada 15. decembra likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”

Atlīdzības likuma 2. pielikumā norādīta amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā maksimālā mēnešalgu grupa (pielikums 2011. gada 15. decembra likuma redakcijai, kas stājās spēkā 2012. gada 01. janvārī), ievērojot, ka Atlīdzības likuma 2. pielikums ar 2011. gada 15. decembra likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” grozīts, nosakot tikai maksimālo mēnešalgu grupa.

Tomēr ne no likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas kā sastāvdaļa iekļauts likumprojekta ”Par valsts budžetu 2012. gadam” paketē, ne arī no 2011. gada 14. decembra Priekšlikumu tabulas 2. lasījumam neizriet, kādēļ nolemts saglabāt tikai maksimālo mēnešalgu grupu, nenorādot minimālo mēnešalgas grupu.

Veicot minētos grozījumus, nav apsvērts, ka darba devējs, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 3. panta septīto daļu, var noteikt nesamērīgi zemu atalgojumu, kas šobrīd faktiski arī izdarīts, ievērojot katra tiesu darbinieka ikmēneša atalgojumu, kas ne tikai neatbilst maksimāliem Atlīdzības likuma 2. pielikumā norādītiem griestiem, bet arī noteikts bez jebkāda pamatojuma, bez atbilstošas kārtības, kas būtu atrunāta likumā, kādā tiek noteikta mēnešalga.

Tādējādi no minētā izriet, ka ar 2011. gada 15. decembra likumu ,,Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, grozot Atlīdzības likuma 2. pielikumu, faktiski katrs tiesu darbinieks pakļauts mēnešalgas apmēra samazināšanai, nosakot, ka mēnešalga nevar pārsniegt maksimālo mēnešalgu grupu.

Bez tam, tā kā no tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu samaksu izriet, ka, nosakot darba samaksu, jāņem vērā vispārējie tiesību principi, ka arī tas, ka samaksai jābūt atbilstošai veicamajam darbam, var secināt, ka tiesības uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu uzliek valstij par pienākumu nodrošināt arī to, lai, nosakot tiesu darbinieka atalgojumu, tiktu ņemts vērā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips. Turklāt gan atalgojuma noteikšanas procedūrai, gan arī atalgojuma apmēram jābūt tādam, kas nodrošina tiesnešu neatkarības principa ievērošanu, ņemot vērā Satversmes 83. pantā minēto.

Minētajā situācijā, veicot grozījumus Atlīdzības likumā un izsakot minētā likuma 2. pielikumu jaunā redakcijā, nav apsvērta tiesu darbinieku tiesība saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu un sabiedrības intereses attiecībā uz taisnīgu un neatkarīgu tiesu, ievērojot, ka tiesu darbinieki ikdienā veic ar normatīvajiem aktiem uzliktos darba pienākumus, ņemot vērā tiesneša norādījumus.

Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka par pamattiesību aizskārumu atzīstams arī tāds aizskārums, kas var būt nākotnē sagaidāms vai arī potenciāls (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu un 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03), savukārt tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka pamattiesību aizskāruma teorija ļauj par reālu atzīt arī nākotnē gaidāmu un potenciālu aizskārumu. Proti, potenciāls, kā arī nākotnē gaidāms aizskārums nozīmē to, ka pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam. Vērtējot personas tiesību ierobežojumu, jāņem vērā gan risks, ka šis ierobežojums nenovēršami skars konkrēto personu, gan arī iespējamais personas tiesisko interešu aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-0112.1. punktu).

Bez tam, Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesiskās paļāvības principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad tiesiskā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu).

Veicot grozījumus un pieņemot Atlīdzības likumu ar tā pēdējiem grozījumiem saistībā ar Atlīdzības likuma 2. pielikumu, likumdevējs nav ievērojis, ka tādējādi var tikt pasliktināts tiesu darbinieku stāvoklis, kā arī jau tā zemās algas var tikt samazinātas vēl vairāk, ņemot vērā, ka atbildība saistībā ar pildāmajiem pienākumiem nemazinās un izskatāmo lietu daudzums palielinās, katras lietas sagatavošana izskatīšanai, nolēmuma projekta rakstīšana, kā arī ne tikai procesuālo un materiālo tiesību normu, bet arī judikatūras, tiesību zinātnes literatūras izpēte, lai katru procesuālo dokumentu sastādītu atbilstoši likumu prasībām, tādējādi atvieglojot tiesneša darbu, prasa atbilstošu darba samaksu ieguldītajam un veicamajam darba apjomam.

No Atlīdzības likuma 2. panta pirmās daļas 20. punkta izriet, ka likums attiecas uz tiesu iestādes amatpersonām (darbiniekiem), savukārt Atlīdzības likuma 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, savukārt šī likuma 11. panta pirmā daļa reglamentē, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2. pielikums).

Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas). Ar 2011. gada 31. marta rīkojumu Nr. 1 – 2/75 saskaņā ar Tiesu administrācijas 2011. gada 31. marta kārtības Nr. l - 3/80 „Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas un kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas kārtība” 9. punktu noteikts veikt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam.

Ievērojot Tiesu administrācijas 2011. gada 31. marta kārtības Nr. l – 3/80 „Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtēšanas un kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas kārtība” noteikumos izvirzītās prasības, nepārprotami izriet, kādai jābūt tiesu darbinieku kvalifikācijai un atbilstībai, tomēr jānorāda, ka, ievērojot noteiktos kritērijus, nav noteikta atbilstoša amatalga pildāmajiem amata pienākumiem.

Bez tam, katram tiesnesim katrā konkrētā tiesā noteikts, kādu lietu kategorijas katrs tiesnesis skata, tomēr, piemēram, tiesneša palīgs, kā arī tiesas sēžu sekretārs, nav piesaistīti tikai vienam sastāvam, tādējādi, mainoties sastāvam, katram tiesu darbiniekam jāpārzina civillietu, krimināllietu, sodu izpildes lietu, administratīvo pārkāpumu lietu specifikācija, t.i., atbilstoši kategorijai, ko skata katrs tiesnesis, lai atbilstoši pildītu ar likumu noteiktos darba pienākumus.

Papildus jānorāda, ka atbilstoši Atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 10. punktam tiesu darbinieku mēnešalgu atbilstību šā likuma prasībām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. septembrim. Minētās Atlīdzības likumā noteiktās normas netiek pilnīgi piemērotas attiecībā uz tiesu darbinieku mēnešalgas apmēra noteikšanu joprojām.

Nosakot tiesu darbinieka amatalgu, netiek piemērots Noteikumu Nr. 1651, kas stājušies spēka 2010. gada 01. janvārī, II1 nodaļā „Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļa minēto amatpersonu un darbinieku mēnešalgu grupas un tām atbilstošās maksimālās mēnešalgas” noteiktais, saskaņā ar kuru tiesu darbinieka amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ņemot vērā amata saimi un līmeni (20.1 punkts). Mēnešalgas maksimālo apmēru atbilstoši amatam noteiktajai mēnešalgu grupai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikumu (20.2 punkts). Nosakot mēnešalgu tiesu darbiniekam, jāņem vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu un tai atbilstošo mēnešalgas maksimālo apmēru (20.3 punkts).

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1075, kas stājušies spēkā 2010. gada 08. decembrī un piemērojami ar 2010. gada 01. decembri, 1. pielikuma II. nodaļas „Amatu saimju raksturojums” 53.1. apakšsaimes ,,Tiesu darbinieki” līmeņa raksturojumam – tiesneša palīgam rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā noteikts IVA līmenis, bet tiesas sēžu sekretāram – II līmenis. Pirms 2011. gada 15. decembra likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājies spēkā 2012. gada 01. janvārī un grozījis Atlīdzības likuma 2. pielikumu, Atlīdzības likuma 2. pielikumu 53.1. apakšsaimes „Tiesu darbinieki” atbilstošā minimālā mēnešalgu grupa bija 7 un maksimālā mēnešalgu grupa 13. No Atlīdzības likuma 3. pielikuma izriet, ka 7. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā LVL 527.00, bet 13. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā LVL 1347.00.

Šobrīd noteiktais algas apmērs tiesu darbiniekam ne tikai nav likumā atrunāts, kādā kārtībā tas aprēķināts, bet neatbilst maksimālai mēnešalgu grupai – 13, kā arī, grozot Atlīdzības likuma 2. pielikumu, jebkurš tiesu darbinieks pakļauts riskam, ka noteiktais atalgojums var tikt samazināts, kā jau tas vienreiz izdarīts ar Tiesu administrācijas 2009. gada 26. jūnija rīkojumu Nr. 4 – 4.25/1705 „Par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba algas samazināšanu”.

Jānorāda, ka faktiski tiesās noteiktās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas 2011. gadā ir: tiesneša palīgs – LVL 407,00 un tiesas sēžu sekretārs – LVL 309,00, līdz ar to secināms, ka tiesnešu palīgam mēnešalga 2011. gadam noteikta tikai 40.33% no mēnešalgas maksimālā apmēra, bet tiesas sēžu sekretāram – 50.08%.

Tādējādi no augstāk minētā izriet, ka līdz 2011. gada 15. decembra likuma „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas stājies spēkā 2012. gada 01. janvārī un grozījis Atlīdzības likuma 2. pielikumu, pieņemšanas ne tikai nav ievērots Atlīdzības likuma 2. pielikumā noteiktās minimālā un maksimālā robeža, tādējādi neievērot likuma noteiktās prasības, bet šobrīd pēc grozījumu veikšanas Atlīdzības likuma 2. pielikumā tiesu darbinieka algai nav noteikts minimālais slieksnis, līdz ar ko mēnešalgas apmērs var tikt samazināts, ievērot, ka noteikts tikai maksimālais atalgojuma slieksnis.

Būtībā no minētā var secināt, ka nav ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas nozīmē, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras viņš ir ieguvis, viņam vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir indivīda paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006 – 04 – 01 21. punktu).

Novērtē šo rakstu:

16
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...