Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. oktobrī Pietiek publicēja manu rakstu „Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu". Atbildot uz to, Zemkopības ministrija 12. oktobrī publicēja savu anonīmo komentāru. Zemkopības ministrija 8. oktobrī publicēja arī neviena neparakstītu Skaidrojumu par prasībām zālāju kopšanā, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Savā rakstā minēju vairākas problēmas, par kurām cerēju saņemt Zemkopības ministrijas atbildi – par īpašumu atņemšanas shēmu, kura izveidota, apgrūtinot zemes īpašniekiem tās apsaimniekošanu, paredzot administratīvus sodus par nesakoptu zemi, apliekot ar divkāršu īpašuma nodokli nesakoptās platības un nesen izveidojot Zemes fondu, kura mērķis – uzpirkt izputināto īpašnieku zemi.

Minēju arī nesenās likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis pretrunā ar ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju ir apgrūtināt Latvijas pamatiedzīvotājiem lauku zemes iegādi. Ierosināju Lauku attīstības programmā definēt nelielo zemes īpašnieku lomu lauku attīstībā un veicināt to iekļaušanu lauksaimnieciskajā ražošanā, attīstot kooperāciju.

Kā visaktuālāko problēmu minēju pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma šovasar Latvijas laukos no parastajām (ne bioloģiski vērtīgajām) pļavām savākto nevienam nevajadzīgo sienu. Bet ZM anonīmajā atbildē ir saīsināti pārstāstīts tās mājaslapas saturs, nepieminot būtiskākos uzdotos jautājumus.

Atbildē minētā „Leader” programma paredzēta sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atbalstīšanai, nevis valsts mērogā pieļautu kļūdu labošanai, turklāt šo līdzekļu piešķiršana nav simtprocentīgi garantēta - tā atkarīga no konkursa komisijas lēmuma un reti tiek piešķirta projektiem privātā jomā.

Programma „LIFE” ir pārāk abstrakta, lai to varētu izmantot konkrētas saimniecības atbalstam, bet „Natura 2000” attiecas tikai uz mežiem ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

ZM raksta par tagad jau slēgto kooperācijas atbalsta programmu, kura paredzēja līdzekļus kooperatīvu biroju izveidei un biroju tehnikas iegādei. Vēl ir programmas jau attīstītu ražotāju kooperācijai, lai tie varētu apvienoties tirgus apgūšanai. Vienīgais kooperācijas veids, kas attīstās sekmīgi, ir meža īpašnieku kooperācija.

Manuprāt, pašlaik ir vajadzīgas atbalsta programmas lauksaimnieku kooperācijas uzsākšanai, lai pēc četrdesmit gadus ilgušās piespiedu kolektivizācijas cilvēki atkal sāktu viens otram uzticēties un sadarboties. To vislabāk varētu veikt, atbalstot vienas tehnikas vienības, piemēram, ruļļu preses, augstražīga vālotāja, kombaina, meža piekabes vai lentzāģa iegādi jaunizveidotam kooperatīvam. Tikai tā spēsim izmantot savus resursus - mazo saimniecību pļavas un mežus.

Kopumā lauku attīstības programma (LAP) ir orientēta uz vispārējām tendencēm, abstraktām lietām - tādām kā, piemēram, „zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis”, „SVN (stratēģiskā vides novērtējuma) specifiskie ieteikumi”, „pasākumu sinerģiskā mijiedarbība”.LAP nav atsevišķi izdalīti vissvarīgākie mērķi un tiem pakāŗtotie, tā ir pārsātināta ar saīsinājumiem un apzīmējumiem, piemēram, no finanšu jomas patapinātais „EX-ANTE novērtējums”, „SWOT analīze”, „SVID analīze” kas, šķiet, pilnīgi saprotami ir tikai tā autoriem un daļēji arī ministrijas ierēdņiem.

Liekas, ka Zemkopības ministriju vairāk interesē 7,3 miljardus lielā strauji augošā pasaules iedzīvotāju kopuma labklājība, nevis Latvijas iedzīvotāji, kuru skaits strauji sarūk. LAP nav orientēta uz cilvēkiem, ģimeni, viensētām, bet uz abstraktu ekonomisko rādītāju sasniegšanu, nepamatoti paļaujoties, ka tie paši par sevi atnesīs pārticību visiem. Toties pret atsevišķu indivīdu ir prasības – esi mobils, esi konkurētspējīgs, bet, ja nespēj tāds būt – pārdod īpašumu un pazūdi. Nav brīnums, ka cilvēki bēg no Latvijas.

LAP nav definēts vēlamais lauku apdzīvotības veids – PSRS okupācijas laikā izveidotie ciemati vai tradicionālās viensētas. Piespiedu kolektivizācijas laikā izveidoto lauku ciematu, kuru iedzīvotāju skaits strauji samazinās, atjaunošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzēts atvēlēt 86 miljonus eiro, bet viensētu ēku jumtu remontiem, ūdensapgādei un kanalizācijai, pievedceļu remontiem, elektrības pieslēgumu ierīkošanai līdzekļi nav paredzēti.

Joprojām bez elektrības ir simtiem apdzīvotu viensētu. Nav izpratnes par to, ka jebkuras ēkas - gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas laukos ir kopēja nacionāla vērtība un lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības potenciāls un tādēļ nebūtu pieļaujama to sabrukšana. (Latvijas brīvvalsts laikā valsts par niecīgu cenu pārdeva lauksaimniekiem būvmateriālus, lai arī laucinieki varētu uzbūvēt modernas, labiekārtotas dzīvojamās ēkas.)

Nav teikts, ko darīt ar tādu neprognozētu blakusparādību kā pilsētnieks laukos un strauji augošo laucinieku mobilitāti – šodien gandrīz ikvienā lauku sētā vismaz viens ģimenes loceklis ir saistīts ar darbu pilsētā vai ārzemēs.

Kādu ekonomisko izrāvienu mēs varam cerēt sasniegt, ja daudzi laucinieki (un arī pilsētnieki) smēķiem un alkoholam tērē vairāk nekā pārtikai, nemaz nerunājot par šo atkarībvielu nodarīto kaitējumu veselībai, darbaspējām un mūža ilgumam? Atkarības vielu lietošanas ierobežošana LAP nav pieminēta pat garāmejot.

Līdz šim platību maksājumus varēja uzskatīt par atbalstu viensētām un mazajām saimniecībām, jo to saņemšana nebija saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un siena savākšanu. Arī mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu varēja uzskatīt par atbalstu mazo saimniecību īpašniekiem, bet, Zemkopības ministrijai to sasaistot ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, liela daļa to vairs nesaņēma.

ZM trūkst izpratnes par to, ka lauksaimniecībai mazāk labvēlīgi apstākļi (MLA) ir ne tikai zemāka augsnes temperatūra un auglība, bet arī maza izmēra lauki un paugurains reljefs, kas ir ļoti ainavisks, bet stipri apgrūtina saimniekošanu –, izvedot no meža kokmateriālus jāšķērso purvainas, staignas ieplakas, bet ziemā traktors nespēj uzvilkt kalnā baļķus. Daudzās saimniecībās jau ar pirmo sniegu vairs nevar ar auto iebraukt pagalmā, jo lietotās riepas, braucot pret kalnu, buksē.

Vidzemes augstienē un tālāk uz austrumiem dažkārt ziema sākas jau novembra sākumā un ilgst līdz marta beigām – faktiski gandrīz pusgadu. Kupenas ir krūšu augstumā, un zemā gaisa temperatūrā grūti iedarbināt tehniku. Dziļā sniega dēļ meža darbi ir stipri apgrūtināti. Siena vākšanai stāvās nogāzēs vajadzīgs traktors ar labām bremzēm, pieredze, precīzs aprēķins un apdomība, lai neapgāztos vai kopā ar piecām tonnām dzelžu neieripotu purvā vai ezerā. Zemkopības ministrija nav aprēķinājusi patiesās lauku platības, ņemot vērā nogāžu slīpumu, un nav noteikusi pļavas, kurās siena savākšana stāvo nogāžu dēļ netiktu pieprasīta.

Zemkopības ministrijas Komentāra anonīmais autors raksta: „Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos.”

Šis abu pretrunīgo teikumu apvienojums lieliski raksturo Latvijas lauku politikas strupceļu, kādā to ved atbalsti industriālajai ražošanai, kur cilvēku darbs vajadzīgs arvien mazāk. Un šis strupceļš ir veicinājis vēl lielāku problēmu - Latvijas demogrāfisko katastrofu.

Izeja no nodarbinātības problēmas ir nelielās saimniecības. Darbu apjoms tajās ir neaptverams, un darbi nav padarāmi, bet kopumā atdeve no viena hektāra mazajās saimniecībās ir lielāka nekā lielsaimniecībās. Diemžēl mazajās saimniecībās mehanizācijas līmenis parasti ir zems. Latvijai ir raksturīgas cenu šķēres – zema cena lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijai, bet augsta cena gatavajai produkcijai un tehnikai. Paradoksāli, ka Latvijā, neraugoties uz lielo lauksaimniecības un meža nozares pieprasījumu pēc dažāda veida tehnikas, gandrīz neko no tā visa neražojam.

Latvija droši vien vēl ilgi būs nabadzīga valsts, jo norvēģu ekonomista Ērika S. Reinerta grāmata „Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas” joprojām stāv grāmatnīcās nocenota un neizpirkta. Grāmatā aprakstīts, ka bagātām valstīm raksturīga ieguldījumu augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis nodarbojas ar lauksaimniecību un iegūstošo rūpniecību - nozarēm ar dilstošu ieguldījumu atdevi. Norvēģu ekonomists to dēvē par specializēšanos nabadzībā, kā piemēru minot Ekvadoru, kuras prezidentu rietumvalstu politiķi pierunāja specializēt valsti banānu audzēšanā, turklāt nesniedzot iepriekš apsolīto dāsno finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.

Lai mēs nebūtu Ekvadoras situācijā, laukos un rajonu pilsētās jāattīsta nozares ar augošo atdevi, kas raksturīgas attīstītajām valstīm. Piemēram, mašīnbūvi, ko Vācijā uzskata par visai valsts tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu nozari.

Ļoti liels ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pieprasījums pēc mašīnbūves izstrādājumiem, turklāt daudzviet Latvijas laukos prasmīgi meistari jau ražo kokapstrādes iekārtas vai no lietotām detaļām būvē meža izvedējtraktorus, kas no Rietumu analogiem atpaliek tikai nedaudz, bet ir daudzkārt lētāki.

Laukos ir daudzas kolhozu laikos būvētas ēkas – mehāniskās darbnīcas, angāri, kaltes, kūtis, noliktavas, kuras labākajā gadījumā izmanto nepietiekoši, bet sliktākajā gadījumā tās pamazām neapsaimniekotas iet bojā. Tā ir ievērojama nacionālā bagātība, kura līdz šim nav pamanīta un pienācīgi novērtēta, bet to varētu izmantot mašīnbūves uzņēmumu attīstībai, kas ar laiku ražotu izstrādājumus ne tikai laukiem, bet arī pārējām nozarēm, tos arī eksportējot.

Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā īpašs plāns lauku mašīnbūves attīstībai un tās finansiālajam atbalstam. Diemžēl tikai neliela daļa no „Altum” programmas finansējuma ir piešķirta ražošanas uzņēmumiem.

No Zemkopības ministrijas īstenotās lauku attīstības politikas ir atkarīga tautas tagadne un nākotne. Apzinoties lauku nozīmi savas valsts attīstībā, igauņi šī gada maijā ir pārveidojuši Lauksaimniecības ministriju par Lauku lietu ministriju. ”Reorganizējot ministriju, mēs nacionālā līmenī vēlamies uzsvērt, ka viss laukos notiekošais jāuzlūko plašākā nozīmē nekā līdz šim,” teica Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse.

Latvijā vēl joprojām ierastā kārtība. Šķiet, ka pilnā sparā tiek īstenota 1982. gadā PSKP Centrālās Komitejas plēnumā pieņemtā Pārtikas programma. Zemkopības ministrijas Komentārā teikts: „...Zemkopības ministrijas rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs..."

Globālā brīvā tirgus apstākļos, kādi pašlaik pastāv, vajadzētu konkretizēt - vai tiešām gatavojamies apgādāt ar pārtiku visus planētas iedzīvotājus, vai tiešām tā būtu izdevīgākā nozare, kurā Latvijai specializēties? Vai piemaksāsim apšaubāmas kvalitātes pārtikas ražotājiem lielāko daļu no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai tie saražotu rekordlielu pārtikas daudzumu pārdošanai pasaules biržās?

Manuprāt, Latvijas iedzīvotājus šauri kvantitatīvā nozīmē ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku lieliski apgādā jau esošās lielveikalu ķēdes, turklāt neprasot finansējumu un subsīdijas. Zemkopības ministrijai vajadzētu rūpēties, lai VISI Latvijas iedzīvotāji būtu nodrošināti ar veselībai nekaitīgu bioloģisko pārtiku, ko saražotu nelielas un vidējas saimniecības.

Lielākais devums, ko lauki varētu dot valsts kopējai attīstībai, ir tautas atražošana. Svarīgāk ir laukos izaudzināt jauno paaudzi - inženierus, ārstus, zinātniekus, kuri, strādājot nozarēs ar augošu ieguldījumu atdevi, spētu Latviju ierindot starp pasaules turīgākajām valstīm.

Lauku atbalsta maksājumi ES jau pirms 20 gadiem Kopējās lauku politikas (KLP) reformas laikā tika atsaistīti no saražotās produkcijas daudzuma un tika maksāti atbilstoši lauksaimniecības zemes lielumam. Platību maksājumi atbilstoši KLP domāti cilvēkiem draudzīgas lauku vides veidošanai, nevis dažu tūkstošu Latvijas lielsaimniecību atbalstam, kuras darbojas industriālajā graudkopībā un piena lopkopībā – nozarēs, kurās Latvija nekad nespēs konkurēt pasaules mērogā.

Pašlaik Latvija ir zaudējusi cīņu par platību maksājumiem, kas būtu kaut cik tuvi veco ES dalībvalstu maksājumiem. Latvijas valdība lauksaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai kā atbildes pasākumu nav ieviesusi ievedmuitu visiem lauksaimniecības ražojumiem, kurus iespējams izaudzēt Latvijā.

Latvijā nav attīstīta rūpniecība un intelekta ietilpīgu pakalpojumu nozare, kuras peļņu varētu izmantot lauku attīstībai. Tādēļ pašlaik jautājums ir par lauku atbalsta maksājumu sadali – sadalīt visiem līdzvērtīgi, veicinot lauku vides saglabāšanu un attīstību, vai pieticīgos finanšu resursus piešķirt piena lopkopībai un industriālajai graudkopībai, kurām ir stiprākie lobiji, bet kuras nav rentablākās un vēlamākās valsts attīstībai. http://m.la.lv/straujuma-jaunais-lap-nakamas-eiropas-naudas-apguvei-gatavs-iesniegsanai-ek-2/

Zemes izmantošanas intensitātei jābūt atkarīgai no tirgus pieprasījuma pēc saražotās produkcijas. Līdz ar piena cenu kritumu Latvijā šogad ir izzuduši 1140 ganāmpulki. Lauku rajonos, kur ir par maz lauksaimniecisko ražotāju, ir labi, ka vismaz tiek veikta pļavu apsaimniekošana, tās nopļaujot. Kopumā lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto platību īpatsvars ir tiešā saistībā ar Latvijas zemajiem platību maksājumiem.

Nedrīkst ar administratīviem pasākumiem piespiest īpašniekus zemi izmantot ražošanai, ja saražotajai produkcijai nav noieta. Šogad tā ir noticis ar piespiedu kārtā parastajās (ne bioloģiski vērtīgajās pļavās) savāktajiem siena ruļļiem. Ne Zemkopības ministrija, nedz arī Ekonomikas ministrija nav veicinājusi siena ruļļu izmantošanu apkurē, atbalstot šādu apkures krāšņu uzstādīšanu jau pirms siena ruļļu vākšanas.

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija atbalsta piena un graudu ražotājus, tai vajadzētu parūpēties arī par pļavu apsaimniekotājiem, kuru pamatprodukcija ir sakopta vide un labā lauksaimnieciskā stāvoklī uzturētas pļavas, un nevajadzīgi saražotos siena ruļļus iepirkt vai vismaz kompensēt siena savākšanas izdevumus.

Ja arī Jūs interesē lauku īpašumu apsaimniekošanas jautājumi un Jūs vēlētos līdzdarbotos jaundibināmajā lauku zemes īpašnieku biedrībā, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected].

Foto

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...