Vai Latvijai būs ģenerālprokurors, kurš padarīs cilvēktiesību pārkāpšanu par normu, jo „nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks”
PIETIEK09.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Saeima par jauno ģenerālprokuroru apstiprinās līdzšinējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, sabiedrībai jārēķinās, ka šajā amatā nonāks cilvēks, kurš cilvēktiesību pārkāpšanu padarīs normu. „Nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks,” – ar šādiem vārdiem J. Stukāns pērn raksturoja savu attieksmi pret šādiem pārkāpumiem sekojošiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, ar kuriem Latvija arī līdz šim ir bieži atzīta par vainīgu.
J. Stukāns, kurš juristu aprindās tiek uzskatīts par cilvēku, kam „revolucionārā pārliecība” ir svarīgāka par likuma burtu, tā arī nav atteicies no saviem izteikumiem Latvijas Tieslietu ministrijas un ASV vēstniecības Latvijā pagājušā gada 20. septembrī rīkotajā paneļdiskusijā “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā viņš pietiekami ciniski paziņoja – būtībā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju pārkāpjoši Latvijas tiesu spriedumi nav nekas īpašs, jo pēc tam Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestās kompensācijas cietušajiem ir pietiekami niecīgas.
Pašreizējais ģenerālprokurora kandidāts, kurš amatā ar Saeimas balsojumu varētu tikt apstiprināts jau šonedēļ, gan saistībā ar aprakstīto nostāju pret šādiem Latvijas tiesu spriedumiem ir minējis, ka „tas tomēr ir pārkāpums” un ka „tas būtu tā ne visai ētiski varbūt”, tomēr ir skaidri paziņojis: „Es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.”
Publiski ir izteikts viedoklis, ka šis J. Stukāna viedoklis esot „izrauts no konteksta”, tāpēc Pietiek publicē precīzu šī diskusijas fragmenta atšifrējumu:
„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.
Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.
Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.
Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”
Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”
J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.
Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””
Pilns diskusijas ieraksts (vairāk nekā četras stundas ilgs) skatāms šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=y37rV8lvCU8
Konkrētais fragments ar tagadējā ģenerālprokurora amata kandidāta izteikumiem atrodams ieraksta trešās stundas pašās beigās (sākas no 2:59:30).
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
